Mateus 9
Rikbaktsa NT (RKB_WBT) vs NVT
1 Kyze Sesus tsaraha bo takorohykzo tahudikhudikwy bo koikny nipozo. Kaparanaũ tahudikhudikwy bo zinymyrykynahatsa tuk zumunaha.
1 Jesus entrou num barco e atravessou o mar até a cidade onde morava.
2 Kyze kytsa ityrykniakbata ibo zebykyryknaha. Ityrykniakbata pãozikybyita tawanu bete niy, ituktsa iwanuze zebykyryknaha. Sesus siharereziuwytsa pe: — O kytsa “Sesus myhumo tsimypokzitsiukrẽta” tsimaha, ikiahatsa humo kakurẽta — niy. Iwaze Sesus ityryk niakbata pe: — O katse tsipunihikrẽtakta! Amysapybyri tsikykara Deus pe: “batu yhỹ” tsimy. Iwahatu paokzohik. Amysapybara ty kahumo niokzohik — niy.
2 Algumas pessoas lhe trouxeram um paralítico deitado numa maca. Ao ver a fé que eles tinham, Jesus disse ao paralítico: “Anime-se, filho! Seus pecados estão perdoados”.
3 Kyze Moises harere zihyrinymyrykynahatsa anatyhi ziwabykynahaze tahapetu sisopyk: — O Deus soho tsiharerewabymybarẽta. Amo skaraba nitsasoko. Deus zuba pahaokzohik. Atahi zuba “kahumo niokzohik” mykara — mytsaty nikaranaha.
3 Alguns mestres da lei disseram a si mesmos: “Isso é blasfêmia!”.
4 Kytsa anawahi mytsaty nikaranaha ana kino Sesus tsihyrinymyrẽta iwaze ispe: — O hawa tuza kytsa. Amy humo sa mytsaty nikaranaha.
4 Jesus, percebendo o que pensavam, perguntou: “Por que vocês reagem com tanta maldade em seu coração?
5 “Iwaha tu pahaokzohik” my zeka tsihokdaharẽna. “Kyiktykta” my zeka, ana kino niwatihi tsihokdaharẽna.
5 O que é mais fácil dizer: ‘Seus pecados estão perdoados’ ou ‘Levante-se e ande’?
6 Iwatu utakta Deus zikpehata wyzik niwatihi my — niy. Ityrykniakbata pe: — O papeha kyiktykta! Awanu ty pohyrykty! Tsiksikta! — niy.
6 Mas eu lhes mostrarei que o Filho do Homem tem autoridade na terra para perdoar pecados”. Então disse ao paralítico: “Levante-se, pegue sua maca e vá para casa”.
7 Iwaze atsoko itarikto tawanu ty kokpuhyryk niy. Tawahoro bo ziksiki.
7 O homem se levantou e foi para casa.
8 Kytsa ana humo nipybybaiknaha. Deus bo mosakibazikiknaha: — O ikia humo ka mykurẽtsa. Ikia maku bo zikwy nyny tsimy iwaze anawa niy. Ikia hi ityrykniakbata nipazyryk tsizororowy. Iwa ty ka batu tyny — niaha. Iwa hỹ.
8 Ao ver isso, a multidão se encheu de temor e louvou a Deus por ele ter dado tal autoridade aos seres humanos.
9 Iwaze Sesus niparak. Niukuruze ske buruk maku Mateus inarokota bo iktsa niy. Atakta siokyrysaro bykwy sapy baze ziknadyhyky anaeze tarabaja ziknakara. Sesus ipe niy: — Panykta katuk! — niy. Hyỹ niy. Kyikyk niy. Sesus hapik niukuru ituk zinymyryky.
9 Enquanto Jesus caminhava, viu um homem chamado Mateus sentado onde se coletavam impostos. “Siga-me”, disse-lhe Jesus, e Mateus se levantou e o seguiu.
10 Kyze Sesus tuk zinymyrykynahatsa tuk Mateus wahoro bo niaha. Anaeze tadisahakanaha. Kytsa siokyrysaro bykyktsitsa sizubarẽtsa ustsaktsa simysapybyitsa kytsa simymyijanikitsa iwa Sesus tuk tahadisahakanaha.
10 Mais tarde, na casa de Mateus, Jesus e seus discípulos estavam à mesa, acompanhados de um grande número de cobradores de impostos e pecadores.
11 Pariseutsa asaktsa Moises harere soho sihyrinymyrẽtsa ana bo iktsa niahaze Sesus tuk zinymyrykynahatsa pe: — Amo skaraba ahahyrinymyrykytsa nawa kytsa tuk maha. Siokyrysaro byktsitsa tuk tumy pikukunaha, simysapybyitsa tuk tahadisahakanaha, batu wasani my — niaha.
11 Quando os fariseus viram isso, perguntaram aos discípulos: “Por que o seu mestre come com cobradores de impostos e pecadores?”.
12 Siharere Sesus ziwabyze ispe niy: — Simysapybyitsa simyitsapyrẽtsa hyrity watsa niy. Sakurẽtsaktsa myzororowytsa bo ba zikumunaha. Simyitsapyrẽtsa zuba myzororowytsa bo pomonaha. Kytsa simysapybyitsa tu simysapyrẽtsa moziknaha iwatahi ikzumu kahumo simysapybyitsa simysapyrẽtsa moziknaha.
12 Jesus ouviu o que disseram e respondeu: “As pessoas saudáveis não precisam de médico, mas sim os doentes”.
13 Iwatahi simysapyrẽnikitsa bo batu zuk. Utakta mybarawy bo iknasik simysapybyitsa bo, asahi tahamysapybara pimoewynaha — niy. Deus sohokotsa tubabatu ziwataha — Tyharape pokzi tsikinahaktsa kytsa! Siraratsa ty kabo nyny tsimaha zeka tsikaeni zuba mozihikik, tsipaharapepokzi tsikinaha zeka ana hi mozihikik hỹ — Deus niy. — Iwa Deus sohokotsa tubabatu ziwataha abazuba atsatu my. Ana harere humo mytsatyziutaha! — Sesus niy.
13 E acrescentou: “Agora vão e aprendam o significado desta passagem das Escrituras: ‘Quero que demonstrem misericórdia, e não que ofereçam sacrifícios’. Pois não vim para chamar os justos, mas sim os pecadores”.
14 Iwaze Suão Batista zinymyrykynahatsa Sesus bo zumunaha. Ipe: — Katsaktsa hauk habyitsa tu tsizurukunaha, Pariseutsa niwatihi hauk habyitsa ziknakaranaha. Iwaze Deus bo tsimynapamykysonaha. Atuk zinymyrykynahatsa tahadisahakanaha. Amy skaraba atuk zinymyrykynahatsa batu mywatu hauk habyitsa — nikaranaha.
14 Os discípulos de João Batista foram a Jesus e lhe perguntaram: “Por que seus discípulos não têm o hábito de jejuar, como nós e os fariseus?”.
15 Sesus ispe niy: — Maku tasukzaze tatukytsa tuk tamyikaha tumy pikukunaha. Isukzata situk tu sydikrẽtsa maha. Kyze isukzata moparakze ituk kytsa batu siaku iwatsahi hauk ahabyitsa maha. Uta bijoikpe bozoze katuk zinymyrykynahatsa batu siaku iwatsahi haukabyitsa maha — Sesus niy.
15 Jesus respondeu: “Por acaso os convidados de um casamento ficam de luto enquanto festejam com o noivo? Um dia, porém, o noivo lhes será tirado, e então jejuarão.
16 Hawa kytsa Deus tyryktsa moziknaha Sesus nisihyrinymyryky. Ata tihi: — Batu aty tohi panu ezytyk izyzykyha humo isuk ibyky humo ba zikzutsunaha. Iwa my zeka isuk mysykbaik. Isuk ibykta tu panu ezytyk tatu mymyibaik.
16 “Além disso, ninguém remendaria uma roupa velha usando pano novo. O pano rasgaria a roupa, deixando um buraco ainda maior.
17 — Batu aty tohi duabohotsa tsik ezytyk ty ba sirara hwyk ibykta bo ba zisusu my. Iwa myzeka duabohotsa tsik ezytyk mynapytoze ibykta tsasuk mytok niy. Mopokobaik. Isuk ibykta pimyibaik iwaze duabohotsa tsik mypukuba. Duabohotsa tsik ezytyk hi tsasuk ezytyk eze tu tsipisusuku. Iwaze duabohotsa tsik isuk kino tisapyrẽna maha — Sesus niy.
17 “E ninguém colocaria vinho novo em velhos recipientes de couro. O couro se arrebentaria, deixando vazar o vinho, e os recipientes velhos se estragariam. Vinho novo é guardado em recipientes novos, para que ambos se conservem”.
18 Kyze Sesus sibo nipamykysokoze maku ibo zumu. Sairu inarokota, atakta Sudeu wahoro taparaktsa. Sesus bo zumu iokeryk taekaratsa humo puruk puruk niy. Sesus humo tispirikporẽta iwatahi puruk puruk niy. Ipe niy: — Pany Sesus! Tupakta kawahoro bo, kaste pomozaka. Aidytykta. Ikia atsyhyrype ty ihumo paik tsimy zeka mozororo — niy.
18 Enquanto Jesus ainda falava, o líder da sinagoga local veio e se ajoelhou diante dele. “Minha filha acaba de morrer”, disse. “Mas, se o senhor vier e puser as mãos sobre ela, ela viverá.”
19 Yhỹ niy. Iwaze Sesus iapik niukuru. Zinymyrykynahatsa niwatihi situk niukurunaha.
19 Então Jesus e seus discípulos se levantaram e foram com ele.
20 Kyze wytyk iapik niukuru. Tsimyitsapyrẽtatsa. Ispu byri ahabyitatsa. Batu pyk ziky. Dose ziytyk tseheze imyitsapyrẽtatsa ziknapykyk. Atatsa ibo izumu.
20 Nesse instante, uma mulher que havia doze anos sofria de hemorragia se aproximou por trás dele e tocou na borda de seu manto,
21 Atatsa tape tu nikara — O ikza isuk humo paik my zeka mozororo — mytsaty nikara. Iwaze ipapatu isuk tsihara humo paik niy.
21 pois pensava: “Se eu apenas tocar em seu manto, serei curada”.
22 Sesus tasukpe bo atatsa bo iktsa niy. Ipe niy: — Kaste askyrypunihikoktsa! “Sesus pikzororo” tsiky. Ikia kahumo tsikspirikpoze azororowy — niy. Atsoko ispu inapyk. Nizororo.
22 Jesus se voltou e, quando a viu, disse: “Filha, anime-se! Sua fé a curou”. A partir daquele momento, a mulher ficou curada.
23 Kyze Sesus taparakta wahoro bo paku niy. Anaeze kytsa sizubarẽtsa nipuziukunaha. Nipukarakanaha. Berekzetsa ty nipamykyzunaha.
23 Quando Jesus chegou à casa do líder da sinagoga, viu a multidão agitada e ouviu a música fúnebre.
24 Sibo iktsa niyze ispe: — Ahasuka byitaha! Nabo pãotaha! Tatsa ste mahani isukmuza byitatsa tu purubaka tu — niy. Anaharere humo ziwabynahatsa hazi nikaranaha. Zimyijakanaha hazi nikaranaha.
24 “Saiam daqui!”, disse ele. “A menina não está morta; está apenas dormindo.” Os que estavam ali riram dele.
25 Kytsa sizubarẽtsa ape bo zipoiknahaze Sesus taparaktsa ste wanusapy bo zumu. Itsyhyrype humo paik niy. Iwaze kyik niy. Nahyrizikpo.
25 Depois que a multidão foi colocada para fora, Jesus entrou e tomou a menina pela mão, e ela se levantou.
26 Kytsa ana soho nipamykysokonaha. Hawa Sesus niy kytsa nanabyitaba nipamykysokonaha.
26 A notícia desse milagre se espalhou por toda a região.
27 Iwaze Sesus niparak. Niukuruze petoktsa sihyrizikubyritsa iapik niukurunaha. Asaktsa zihuahuakanaha: — O Deus zipehata, Dawi tsekokatsa tymypokzitsikta! Tymytsumuẽhĩkta! — niaha.
27 Depois que Jesus saiu dali, dois cegos foram atrás dele, gritando: “Filho de Davi, tenha misericórdia de nós!”.
28 Sesus iwahoro bo inatsukze sihyrizikubyitsa ibo zumunaha ispe niy: — Ahahyriziktsa mysizororowyzik anatyhi yhỹ tsimaha. Kazikwy humo tsimyspirikponaha — niy. — Yhỹ tsimaha. Azikwy humo myhyriziktsa tsimykozozonaha — niaha.
28 Quando Jesus entrou em casa, os cegos se aproximaram, e ele lhes perguntou: “Vocês creem que eu posso fazê-los ver?”. “Sim, Senhor”, responderam eles.
29 Iwaze Sesus sihyriziktsa ty tsikatsika nikara. Ispe niy: — Amy tsimyzihikiknaha atsatu my. Ahahyriziktsa mysizororowykta! Kahumo ahaspirikporẽtsawy ahahyriziktsa zororowy.
29 Ele tocou nos olhos dos dois e disse: “Seja feito conforme a sua fé”.
30 Iwaze nikozozonaha. Kyze Sesus ispe niy: — Wabyziutaha! Hawa ahabo iky, soso byitaha — iwa ispe niy.
30 Então os olhos deles se abriram e puderam ver. Jesus os advertiu severamente: “Não contem a ninguém”.
31 Asaktsa myzubaha bo nipamykysokonaha. Hawa Sesus niy nanabyitaba nipamykysokonaha.
31 Eles, porém, saíram e espalharam sua fama por toda a região.
32 Kytsa nitururuknahaze usta maku, Sesus bo zioktyhyryknaha. Atakta ihyrikoso sapybara humo batu harere ziky.
32 Quando partiram, foi levado a Jesus um homem que não conseguia falar porque estava possuído por um demônio.
33 Iwaze Sesus ihyrikoso sapybara iharerebyita ekze ziksiwyhik, nabo pãoty niy. Iwaze maku taharereke ihyrikoso sapybara nihokda naha humo. Kytsa sipybyrẽtsa Sesus zikwy humo asaktsa: — Hawa mykara. Nawa ty ka katsa batu ityny Isareu eze tu — niaha.
33 O demônio foi expulso e, em seguida, o homem começou a falar. As multidões ficaram admiradas. “Jamais aconteceu algo parecido em Israel!”, exclamavam.
34 Pariseutsa Moises harere sihyrinymyrẽtsa: — Satanas hyrikoso sapybara pehakatsa ihumo ihyrikoso sapybara ziksiwyhik atahi tazikwy ty ibo nyny my — mybarapetu nikaranaha.
34 Os fariseus, contudo, disseram: “Ele expulsa demônios porque o príncipe dos demônios lhe dá poder”.
35 Kyze Sesus nanabyitaba bo inaukuru. Ihudikhudikwytsa myzubahatsa sizubarẽna iwa niukuru. Deus wahoro eze kytsa nisihyrinymyryky, kytsa Deus tyryktsa moziknaha ana soho nitsasoko. Deus wasania ty nitsasoko. Kytsa simyitsapyritsa nisizororowy, ustsa kytsa siakubyitsa nisipunihikwyky. Iwa Sesus nikara.
35 Jesus andava por todas as cidades e todos os povoados da região, ensinando nas sinagogas, anunciando as boas-novas do reino e curando todo tipo de enfermidade e doença.
36 Sesus kytsa sizubarẽtsa bo iktsa niyze sihumo tsimypokzitsiarẽta. Tapetu isopyk: — Paikpa mytsaty mykaranaha batu siaku. Hozipyrykzatsa watsa, hozipyrykzatsa siperynymyrybyitsa hỹ — mytsaty nikara.
36 Quando viu as multidões, teve compaixão delas, pois estavam confusas e desamparadas, como ovelhas sem pastor.
37 Mytsaty nikaraze zinymyrykynahatsa pe: — Waratok eze tsizubarẽna niubaranaha. Wihara nijakuk. Sitsumuẽhĩtsa batu sizuba. Wihara myzibakanaha tsumuẽhĩtsa batu sizuba. Kytsa sizubarẽtsa wihara watsa. Waratok tsihitsa Deus wata my — Sesus niy.
37 Disse aos discípulos: “A colheita é grande, mas os trabalhadores são poucos.
38 — Iwatsahi waratok tsihitsa pe: “Ikiakta tsumuẽhĩtsitsa waratok boktsa! Tysizoziknaha. Wihara bo tysipeha” maha. Nawa tihi Deus bo tsimypamykysokonaha. Hawa tsihitsa pe: “O waratok boktsa” wihara niakuk, ikiahatsa Deus pe “O kytsa sizubarẽtsa humo wasania ty batu tywaby sihyrinymyrybyitsa tu ikia kytsa siboktsa wasania ty motsasokonaha” iwa Deus bo tsimypamykysokonaha — Sesus niy. Iwa nisihyrinymyryky.
38 Orem ao Senhor da colheita; peçam que ele envie mais trabalhadores para seus campos”.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 9, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.