Mateus 9
Rikbaktsa NT (RKB_WBT) vs ARA
1 Kyze Sesus tsaraha bo takorohykzo tahudikhudikwy bo koikny nipozo. Kaparanaũ tahudikhudikwy bo zinymyrykynahatsa tuk zumunaha.
1 Entrando Jesus num barco, passou para o outro lado e foi para a sua própria cidade.
2 Kyze kytsa ityrykniakbata ibo zebykyryknaha. Ityrykniakbata pãozikybyita tawanu bete niy, ituktsa iwanuze zebykyryknaha. Sesus siharereziuwytsa pe: — O kytsa “Sesus myhumo tsimypokzitsiukrẽta” tsimaha, ikiahatsa humo kakurẽta — niy. Iwaze Sesus ityryk niakbata pe: — O katse tsipunihikrẽtakta! Amysapybyri tsikykara Deus pe: “batu yhỹ” tsimy. Iwahatu paokzohik. Amysapybara ty kahumo niokzohik — niy.
2 E eis que lhe trouxeram um paralítico deitado num leito. Vendo-lhes a fé, Jesus disse ao paralítico: Tem bom ânimo, filho; estão perdoados os teus pecados.
3 Kyze Moises harere zihyrinymyrykynahatsa anatyhi ziwabykynahaze tahapetu sisopyk: — O Deus soho tsiharerewabymybarẽta. Amo skaraba nitsasoko. Deus zuba pahaokzohik. Atahi zuba “kahumo niokzohik” mykara — mytsaty nikaranaha.
3 Mas alguns escribas diziam consigo: Este blasfema.
4 Kytsa anawahi mytsaty nikaranaha ana kino Sesus tsihyrinymyrẽta iwaze ispe: — O hawa tuza kytsa. Amy humo sa mytsaty nikaranaha.
4 Jesus, porém, conhecendo-lhes os pensamentos, disse: Por que cogitais o mal no vosso coração?
5 “Iwaha tu pahaokzohik” my zeka tsihokdaharẽna. “Kyiktykta” my zeka, ana kino niwatihi tsihokdaharẽna.
5 Pois qual é mais fácil? Dizer: Estão perdoados os teus pecados, ou dizer: Levanta-te e anda?
6 Iwatu utakta Deus zikpehata wyzik niwatihi my — niy. Ityrykniakbata pe: — O papeha kyiktykta! Awanu ty pohyrykty! Tsiksikta! — niy.
6 Ora, para que saibais que o Filho do Homem tem sobre a terra autoridade para perdoar pecados — disse, então, ao paralítico: Levanta-te, toma o teu leito e vai para tua casa.
7 Iwaze atsoko itarikto tawanu ty kokpuhyryk niy. Tawahoro bo ziksiki.
7 E, levantando-se, partiu para sua casa.
8 Kytsa ana humo nipybybaiknaha. Deus bo mosakibazikiknaha: — O ikia humo ka mykurẽtsa. Ikia maku bo zikwy nyny tsimy iwaze anawa niy. Ikia hi ityrykniakbata nipazyryk tsizororowy. Iwa ty ka batu tyny — niaha. Iwa hỹ.
8 Vendo isto, as multidões, possuídas de temor, glorificaram a Deus, que dera tal autoridade aos homens.
9 Iwaze Sesus niparak. Niukuruze ske buruk maku Mateus inarokota bo iktsa niy. Atakta siokyrysaro bykwy sapy baze ziknadyhyky anaeze tarabaja ziknakara. Sesus ipe niy: — Panykta katuk! — niy. Hyỹ niy. Kyikyk niy. Sesus hapik niukuru ituk zinymyryky.
9 Partindo Jesus dali, viu um homem chamado Mateus sentado na coletoria e disse-lhe: Segue-me! Ele se levantou e o seguiu.
10 Kyze Sesus tuk zinymyrykynahatsa tuk Mateus wahoro bo niaha. Anaeze tadisahakanaha. Kytsa siokyrysaro bykyktsitsa sizubarẽtsa ustsaktsa simysapybyitsa kytsa simymyijanikitsa iwa Sesus tuk tahadisahakanaha.
10 E sucedeu que, estando ele em casa, à mesa, muitos publicanos e pecadores vieram e tomaram lugares com Jesus e seus discípulos.
11 Pariseutsa asaktsa Moises harere soho sihyrinymyrẽtsa ana bo iktsa niahaze Sesus tuk zinymyrykynahatsa pe: — Amo skaraba ahahyrinymyrykytsa nawa kytsa tuk maha. Siokyrysaro byktsitsa tuk tumy pikukunaha, simysapybyitsa tuk tahadisahakanaha, batu wasani my — niaha.
11 Ora, vendo isto, os fariseus perguntavam aos discípulos: Por que come o vosso Mestre com os publicanos e pecadores?
12 Siharere Sesus ziwabyze ispe niy: — Simysapybyitsa simyitsapyrẽtsa hyrity watsa niy. Sakurẽtsaktsa myzororowytsa bo ba zikumunaha. Simyitsapyrẽtsa zuba myzororowytsa bo pomonaha. Kytsa simysapybyitsa tu simysapyrẽtsa moziknaha iwatahi ikzumu kahumo simysapybyitsa simysapyrẽtsa moziknaha.
12 Mas Jesus, ouvindo, disse: Os sãos não precisam de médico, e sim os doentes.
13 Iwatahi simysapyrẽnikitsa bo batu zuk. Utakta mybarawy bo iknasik simysapybyitsa bo, asahi tahamysapybara pimoewynaha — niy. Deus sohokotsa tubabatu ziwataha — Tyharape pokzi tsikinahaktsa kytsa! Siraratsa ty kabo nyny tsimaha zeka tsikaeni zuba mozihikik, tsipaharapepokzi tsikinaha zeka ana hi mozihikik hỹ — Deus niy. — Iwa Deus sohokotsa tubabatu ziwataha abazuba atsatu my. Ana harere humo mytsatyziutaha! — Sesus niy.
13 Ide, porém, e aprendei o que significa:
14 Iwaze Suão Batista zinymyrykynahatsa Sesus bo zumunaha. Ipe: — Katsaktsa hauk habyitsa tu tsizurukunaha, Pariseutsa niwatihi hauk habyitsa ziknakaranaha. Iwaze Deus bo tsimynapamykysonaha. Atuk zinymyrykynahatsa tahadisahakanaha. Amy skaraba atuk zinymyrykynahatsa batu mywatu hauk habyitsa — nikaranaha.
14 Vieram, depois, os discípulos de João e lhe perguntaram: Por que jejuamos nós, e os fariseus [muitas vezes], e teus discípulos não jejuam?
15 Sesus ispe niy: — Maku tasukzaze tatukytsa tuk tamyikaha tumy pikukunaha. Isukzata situk tu sydikrẽtsa maha. Kyze isukzata moparakze ituk kytsa batu siaku iwatsahi hauk ahabyitsa maha. Uta bijoikpe bozoze katuk zinymyrykynahatsa batu siaku iwatsahi haukabyitsa maha — Sesus niy.
15 Respondeu-lhes Jesus: Podem, acaso, estar tristes os convidados para o casamento, enquanto o noivo está com eles? Dias virão, contudo, em que lhes será tirado o noivo, e nesses dias hão de jejuar.
16 Hawa kytsa Deus tyryktsa moziknaha Sesus nisihyrinymyryky. Ata tihi: — Batu aty tohi panu ezytyk izyzykyha humo isuk ibyky humo ba zikzutsunaha. Iwa my zeka isuk mysykbaik. Isuk ibykta tu panu ezytyk tatu mymyibaik.
16 Ninguém põe remendo de pano novo em veste velha; porque o remendo tira parte da veste, e fica maior a rotura.
17 — Batu aty tohi duabohotsa tsik ezytyk ty ba sirara hwyk ibykta bo ba zisusu my. Iwa myzeka duabohotsa tsik ezytyk mynapytoze ibykta tsasuk mytok niy. Mopokobaik. Isuk ibykta pimyibaik iwaze duabohotsa tsik mypukuba. Duabohotsa tsik ezytyk hi tsasuk ezytyk eze tu tsipisusuku. Iwaze duabohotsa tsik isuk kino tisapyrẽna maha — Sesus niy.
17 Nem se põe vinho novo em odres velhos; do contrário, rompem-se os odres, derrama-se o vinho, e os odres se perdem. Mas põe-se vinho novo em odres novos, e ambos se conservam.
18 Kyze Sesus sibo nipamykysokoze maku ibo zumu. Sairu inarokota, atakta Sudeu wahoro taparaktsa. Sesus bo zumu iokeryk taekaratsa humo puruk puruk niy. Sesus humo tispirikporẽta iwatahi puruk puruk niy. Ipe niy: — Pany Sesus! Tupakta kawahoro bo, kaste pomozaka. Aidytykta. Ikia atsyhyrype ty ihumo paik tsimy zeka mozororo — niy.
18 Enquanto estas coisas lhes dizia, eis que um chefe, aproximando-se, o adorou e disse: Minha filha faleceu agora mesmo; mas vem, impõe a mão sobre ela, e viverá.
19 Yhỹ niy. Iwaze Sesus iapik niukuru. Zinymyrykynahatsa niwatihi situk niukurunaha.
19 E Jesus, levantando-se, o seguia, e também os seus discípulos.
20 Kyze wytyk iapik niukuru. Tsimyitsapyrẽtatsa. Ispu byri ahabyitatsa. Batu pyk ziky. Dose ziytyk tseheze imyitsapyrẽtatsa ziknapykyk. Atatsa ibo izumu.
20 E eis que uma mulher, que durante doze anos vinha padecendo de uma hemorragia, veio por trás dele e lhe tocou na orla da veste;
21 Atatsa tape tu nikara — O ikza isuk humo paik my zeka mozororo — mytsaty nikara. Iwaze ipapatu isuk tsihara humo paik niy.
21 porque dizia consigo mesma: Se eu apenas lhe tocar a veste, ficarei curada.
22 Sesus tasukpe bo atatsa bo iktsa niy. Ipe niy: — Kaste askyrypunihikoktsa! “Sesus pikzororo” tsiky. Ikia kahumo tsikspirikpoze azororowy — niy. Atsoko ispu inapyk. Nizororo.
22 E Jesus, voltando-se e vendo-a, disse: Tem bom ânimo, filha, a tua fé te salvou. E, desde aquele instante, a mulher ficou sã.
23 Kyze Sesus taparakta wahoro bo paku niy. Anaeze kytsa sizubarẽtsa nipuziukunaha. Nipukarakanaha. Berekzetsa ty nipamykyzunaha.
23 Tendo Jesus chegado à casa do chefe e vendo os tocadores de flauta e o povo em alvoroço, disse:
24 Sibo iktsa niyze ispe: — Ahasuka byitaha! Nabo pãotaha! Tatsa ste mahani isukmuza byitatsa tu purubaka tu — niy. Anaharere humo ziwabynahatsa hazi nikaranaha. Zimyijakanaha hazi nikaranaha.
24 Retirai-vos, porque não está morta a menina, mas dorme. E riam-se dele.
25 Kytsa sizubarẽtsa ape bo zipoiknahaze Sesus taparaktsa ste wanusapy bo zumu. Itsyhyrype humo paik niy. Iwaze kyik niy. Nahyrizikpo.
25 Mas, afastado o povo, entrou Jesus, tomou a menina pela mão, e ela se levantou.
26 Kytsa ana soho nipamykysokonaha. Hawa Sesus niy kytsa nanabyitaba nipamykysokonaha.
26 E a fama deste acontecimento correu por toda aquela terra.
27 Iwaze Sesus niparak. Niukuruze petoktsa sihyrizikubyritsa iapik niukurunaha. Asaktsa zihuahuakanaha: — O Deus zipehata, Dawi tsekokatsa tymypokzitsikta! Tymytsumuẽhĩkta! — niaha.
27 Partindo Jesus dali, seguiram-no dois cegos, clamando: Tem compaixão de nós, Filho de Davi!
28 Sesus iwahoro bo inatsukze sihyrizikubyitsa ibo zumunaha ispe niy: — Ahahyriziktsa mysizororowyzik anatyhi yhỹ tsimaha. Kazikwy humo tsimyspirikponaha — niy. — Yhỹ tsimaha. Azikwy humo myhyriziktsa tsimykozozonaha — niaha.
28 Tendo ele entrado em casa, aproximaram-se os cegos, e Jesus lhes perguntou: Credes que eu posso fazer isso? Responderam-lhe: Sim, Senhor!
29 Iwaze Sesus sihyriziktsa ty tsikatsika nikara. Ispe niy: — Amy tsimyzihikiknaha atsatu my. Ahahyriziktsa mysizororowykta! Kahumo ahaspirikporẽtsawy ahahyriziktsa zororowy.
29 Então, lhes tocou os olhos, dizendo: Faça-se-vos conforme a vossa fé.
30 Iwaze nikozozonaha. Kyze Sesus ispe niy: — Wabyziutaha! Hawa ahabo iky, soso byitaha — iwa ispe niy.
30 E abriram-se-lhes os olhos. Jesus, porém, os advertiu severamente, dizendo: Acautelai-vos de que ninguém o saiba.
31 Asaktsa myzubaha bo nipamykysokonaha. Hawa Sesus niy nanabyitaba nipamykysokonaha.
31 Saindo eles, porém, divulgaram-lhe a fama por toda aquela terra.
32 Kytsa nitururuknahaze usta maku, Sesus bo zioktyhyryknaha. Atakta ihyrikoso sapybara humo batu harere ziky.
32 Ao retirarem-se eles, foi-lhe trazido um mudo endemoninhado.
33 Iwaze Sesus ihyrikoso sapybara iharerebyita ekze ziksiwyhik, nabo pãoty niy. Iwaze maku taharereke ihyrikoso sapybara nihokda naha humo. Kytsa sipybyrẽtsa Sesus zikwy humo asaktsa: — Hawa mykara. Nawa ty ka katsa batu ityny Isareu eze tu — niaha.
33 E, expelido o demônio, falou o mudo; e as multidões se admiravam, dizendo: Jamais se viu tal coisa em Israel!
34 Pariseutsa Moises harere sihyrinymyrẽtsa: — Satanas hyrikoso sapybara pehakatsa ihumo ihyrikoso sapybara ziksiwyhik atahi tazikwy ty ibo nyny my — mybarapetu nikaranaha.
34 Mas os fariseus murmuravam: Pelo maioral dos demônios é que expele os demônios.
35 Kyze Sesus nanabyitaba bo inaukuru. Ihudikhudikwytsa myzubahatsa sizubarẽna iwa niukuru. Deus wahoro eze kytsa nisihyrinymyryky, kytsa Deus tyryktsa moziknaha ana soho nitsasoko. Deus wasania ty nitsasoko. Kytsa simyitsapyritsa nisizororowy, ustsa kytsa siakubyitsa nisipunihikwyky. Iwa Sesus nikara.
35 E percorria Jesus todas as cidades e povoados, ensinando nas sinagogas, pregando o evangelho do reino e curando toda sorte de doenças e enfermidades.
36 Sesus kytsa sizubarẽtsa bo iktsa niyze sihumo tsimypokzitsiarẽta. Tapetu isopyk: — Paikpa mytsaty mykaranaha batu siaku. Hozipyrykzatsa watsa, hozipyrykzatsa siperynymyrybyitsa hỹ — mytsaty nikara.
36 Vendo ele as multidões, compadeceu-se delas, porque estavam aflitas e exaustas como ovelhas que não têm pastor.
37 Mytsaty nikaraze zinymyrykynahatsa pe: — Waratok eze tsizubarẽna niubaranaha. Wihara nijakuk. Sitsumuẽhĩtsa batu sizuba. Wihara myzibakanaha tsumuẽhĩtsa batu sizuba. Kytsa sizubarẽtsa wihara watsa. Waratok tsihitsa Deus wata my — Sesus niy.
37 E, então, se dirigiu a seus discípulos: A seara, na verdade, é grande, mas os trabalhadores são poucos.
38 — Iwatsahi waratok tsihitsa pe: “Ikiakta tsumuẽhĩtsitsa waratok boktsa! Tysizoziknaha. Wihara bo tysipeha” maha. Nawa tihi Deus bo tsimypamykysokonaha. Hawa tsihitsa pe: “O waratok boktsa” wihara niakuk, ikiahatsa Deus pe “O kytsa sizubarẽtsa humo wasania ty batu tywaby sihyrinymyrybyitsa tu ikia kytsa siboktsa wasania ty motsasokonaha” iwa Deus bo tsimypamykysokonaha — Sesus niy. Iwa nisihyrinymyryky.
38 Rogai, pois, ao Senhor da seara que mande trabalhadores para a sua seara.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 9, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.