Mateus 9

Rikbaktsa NT (RKB_WBT) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Kyze Sesus tsaraha bo takorohykzo tahudikhudikwy bo koikny nipozo. Kaparanaũ tahudikhudikwy bo zinymyrykynahatsa tuk zumunaha.
1 Jesus entrou num barco, voltou para o lado oeste do lago e chegou à sua cidade .
2 Kyze kytsa ityrykniakbata ibo zebykyryknaha. Ityrykniakbata pãozikybyita tawanu bete niy, ituktsa iwanuze zebykyryknaha. Sesus siharereziuwytsa pe: — O kytsa “Sesus myhumo tsimypokzitsiukrẽta” tsimaha, ikiahatsa humo kakurẽta — niy. Iwaze Sesus ityryk niakbata pe: — O katse tsipunihikrẽtakta! Amysapybyri tsikykara Deus pe: “batu yhỹ” tsimy. Iwahatu paokzohik. Amysapybara ty kahumo niokzohik — niy.
2 Então algumas pessoas trouxeram um paralítico deitado numa cama. Jesus viu que eles tinham fé e disse ao paralítico:
3 Kyze Moises harere zihyrinymyrykynahatsa anatyhi ziwabykynahaze tahapetu sisopyk: — O Deus soho tsiharerewabymybarẽta. Amo skaraba nitsasoko. Deus zuba pahaokzohik. Atahi zuba “kahumo niokzohik” mykara — mytsaty nikaranaha.
3 Aí alguns mestres da Lei começaram a pensar: — Este homem está
4 Kytsa anawahi mytsaty nikaranaha ana kino Sesus tsihyrinymyrẽta iwaze ispe: — O hawa tuza kytsa. Amy humo sa mytsaty nikaranaha.
4 Porém Jesus sabia o que eles estavam pensando e disse:
5 “Iwaha tu pahaokzohik” my zeka tsihokdaharẽna. “Kyiktykta” my zeka, ana kino niwatihi tsihokdaharẽna.
5 O que é mais fácil dizer ao paralítico: “Os seus pecados estão perdoados” ou “Levante-se e ande”?
6 Iwatu utakta Deus zikpehata wyzik niwatihi my — niy. Ityrykniakbata pe: — O papeha kyiktykta! Awanu ty pohyrykty! Tsiksikta! — niy.
6 Pois vou mostrar a vocês que eu, o Então disse ao paralítico:
7 Iwaze atsoko itarikto tawanu ty kokpuhyryk niy. Tawahoro bo ziksiki.
7 O homem se levantou e foi para casa.
8 Kytsa ana humo nipybybaiknaha. Deus bo mosakibazikiknaha: — O ikia humo ka mykurẽtsa. Ikia maku bo zikwy nyny tsimy iwaze anawa niy. Ikia hi ityrykniakbata nipazyryk tsizororowy. Iwa ty ka batu tyny — niaha. Iwa hỹ.
8 Quando o povo viu isso, ficou com medo e louvou a Deus por dar esse poder a seres humanos.
9 Iwaze Sesus niparak. Niukuruze ske buruk maku Mateus inarokota bo iktsa niy. Atakta siokyrysaro bykwy sapy baze ziknadyhyky anaeze tarabaja ziknakara. Sesus ipe niy: — Panykta katuk! — niy. Hyỹ niy. Kyikyk niy. Sesus hapik niukuru ituk zinymyryky.
9 Jesus saiu dali e, no caminho, viu um cobrador de impostos, chamado Mateus, sentado no lugar onde os impostos eram pagos. Jesus lhe disse: Mateus se levantou e foi com ele.
10 Kyze Sesus tuk zinymyrykynahatsa tuk Mateus wahoro bo niaha. Anaeze tadisahakanaha. Kytsa siokyrysaro bykyktsitsa sizubarẽtsa ustsaktsa simysapybyitsa kytsa simymyijanikitsa iwa Sesus tuk tahadisahakanaha.
10 Mais tarde, enquanto Jesus estava jantando na casa de Mateus, muitos cobradores de impostos e outras pessoas de má fama chegaram e sentaram-se à mesa com Jesus e os seus discípulos.
11 Pariseutsa asaktsa Moises harere soho sihyrinymyrẽtsa ana bo iktsa niahaze Sesus tuk zinymyrykynahatsa pe: — Amo skaraba ahahyrinymyrykytsa nawa kytsa tuk maha. Siokyrysaro byktsitsa tuk tumy pikukunaha, simysapybyitsa tuk tahadisahakanaha, batu wasani my — niaha.
11 Alguns fariseus viram isso e perguntaram aos discípulos: — Por que é que o mestre de vocês come com os cobradores de impostos e com outras pessoas de má fama?
12 Siharere Sesus ziwabyze ispe niy: — Simysapybyitsa simyitsapyrẽtsa hyrity watsa niy. Sakurẽtsaktsa myzororowytsa bo ba zikumunaha. Simyitsapyrẽtsa zuba myzororowytsa bo pomonaha. Kytsa simysapybyitsa tu simysapyrẽtsa moziknaha iwatahi ikzumu kahumo simysapybyitsa simysapyrẽtsa moziknaha.
12 Jesus ouviu a pergunta e respondeu:
13 Iwatahi simysapyrẽnikitsa bo batu zuk. Utakta mybarawy bo iknasik simysapybyitsa bo, asahi tahamysapybara pimoewynaha — niy. Deus sohokotsa tubabatu ziwataha — Tyharape pokzi tsikinahaktsa kytsa! Siraratsa ty kabo nyny tsimaha zeka tsikaeni zuba mozihikik, tsipaharapepokzi tsikinaha zeka ana hi mozihikik hỹ — Deus niy. — Iwa Deus sohokotsa tubabatu ziwataha abazuba atsatu my. Ana harere humo mytsatyziutaha! — Sesus niy.
13 Vão e procurem entender o que quer dizer este trecho das
14 Iwaze Suão Batista zinymyrykynahatsa Sesus bo zumunaha. Ipe: — Katsaktsa hauk habyitsa tu tsizurukunaha, Pariseutsa niwatihi hauk habyitsa ziknakaranaha. Iwaze Deus bo tsimynapamykysonaha. Atuk zinymyrykynahatsa tahadisahakanaha. Amy skaraba atuk zinymyrykynahatsa batu mywatu hauk habyitsa — nikaranaha.
14 Então os discípulos de João Batista chegaram perto de Jesus e perguntaram: — Por que é que nós e os
15 Sesus ispe niy: — Maku tasukzaze tatukytsa tuk tamyikaha tumy pikukunaha. Isukzata situk tu sydikrẽtsa maha. Kyze isukzata moparakze ituk kytsa batu siaku iwatsahi hauk ahabyitsa maha. Uta bijoikpe bozoze katuk zinymyrykynahatsa batu siaku iwatsahi haukabyitsa maha — Sesus niy.
15 Jesus respondeu:
16 Hawa kytsa Deus tyryktsa moziknaha Sesus nisihyrinymyryky. Ata tihi: — Batu aty tohi panu ezytyk izyzykyha humo isuk ibyky humo ba zikzutsunaha. Iwa my zeka isuk mysykbaik. Isuk ibykta tu panu ezytyk tatu mymyibaik.
16 — Ninguém usa um retalho de pano novo para remendar uma roupa velha; pois o remendo novo encolhe e rasga a roupa velha, aumentando o buraco.
17 — Batu aty tohi duabohotsa tsik ezytyk ty ba sirara hwyk ibykta bo ba zisusu my. Iwa myzeka duabohotsa tsik ezytyk mynapytoze ibykta tsasuk mytok niy. Mopokobaik. Isuk ibykta pimyibaik iwaze duabohotsa tsik mypukuba. Duabohotsa tsik ezytyk hi tsasuk ezytyk eze tu tsipisusuku. Iwaze duabohotsa tsik isuk kino tisapyrẽna maha — Sesus niy.
17 Ninguém põe vinho novo em
18 Kyze Sesus sibo nipamykysokoze maku ibo zumu. Sairu inarokota, atakta Sudeu wahoro taparaktsa. Sesus bo zumu iokeryk taekaratsa humo puruk puruk niy. Sesus humo tispirikporẽta iwatahi puruk puruk niy. Ipe niy: — Pany Sesus! Tupakta kawahoro bo, kaste pomozaka. Aidytykta. Ikia atsyhyrype ty ihumo paik tsimy zeka mozororo — niy.
18 Enquanto Jesus estava falando ao povo, um chefe religioso chegou perto dele, ajoelhou-se e disse: — A minha filha morreu agora mesmo! Venha e ponha as mãos sobre ela para que viva de novo.
19 Yhỹ niy. Iwaze Sesus iapik niukuru. Zinymyrykynahatsa niwatihi situk niukurunaha.
19 Então Jesus foi com ele, e os seus discípulos também foram.
20 Kyze wytyk iapik niukuru. Tsimyitsapyrẽtatsa. Ispu byri ahabyitatsa. Batu pyk ziky. Dose ziytyk tseheze imyitsapyrẽtatsa ziknapykyk. Atatsa ibo izumu.
20 Certa mulher, que fazia doze anos que estava com uma hemorragia, veio por trás de Jesus e tocou na barra da capa dele.
21 Atatsa tape tu nikara — O ikza isuk humo paik my zeka mozororo — mytsaty nikara. Iwaze ipapatu isuk tsihara humo paik niy.
21 Pois ela pensava assim: “Se eu apenas tocar na capa dele, ficarei curada.”
22 Sesus tasukpe bo atatsa bo iktsa niy. Ipe niy: — Kaste askyrypunihikoktsa! “Sesus pikzororo” tsiky. Ikia kahumo tsikspirikpoze azororowy — niy. Atsoko ispu inapyk. Nizororo.
22 Jesus virou, viu a mulher e disse: E naquele momento a mulher ficou curada.
23 Kyze Sesus taparakta wahoro bo paku niy. Anaeze kytsa sizubarẽtsa nipuziukunaha. Nipukarakanaha. Berekzetsa ty nipamykyzunaha.
23 Depois Jesus foi para a casa do chefe religioso. Quando viu os que tocavam música fúnebre e viu a multidão numa confusão geral,
24 Sibo iktsa niyze ispe: — Ahasuka byitaha! Nabo pãotaha! Tatsa ste mahani isukmuza byitatsa tu purubaka tu — niy. Anaharere humo ziwabynahatsa hazi nikaranaha. Zimyijakanaha hazi nikaranaha.
24 disse: Então começaram a caçoar dele.
25 Kytsa sizubarẽtsa ape bo zipoiknahaze Sesus taparaktsa ste wanusapy bo zumu. Itsyhyrype humo paik niy. Iwaze kyik niy. Nahyrizikpo.
25 Logo que a multidão saiu, Jesus entrou no quarto em que a menina estava, pegou-a pela mão, e ela se levantou.
26 Kytsa ana soho nipamykysokonaha. Hawa Sesus niy kytsa nanabyitaba nipamykysokonaha.
26 E a notícia a respeito disso se espalhou por toda aquela região.
27 Iwaze Sesus niparak. Niukuruze petoktsa sihyrizikubyritsa iapik niukurunaha. Asaktsa zihuahuakanaha: — O Deus zipehata, Dawi tsekokatsa tymypokzitsikta! Tymytsumuẽhĩkta! — niaha.
27 Jesus saiu daquele lugar, e no caminho dois cegos começaram a segui-lo, gritando: —
28 Sesus iwahoro bo inatsukze sihyrizikubyitsa ibo zumunaha ispe niy: — Ahahyriziktsa mysizororowyzik anatyhi yhỹ tsimaha. Kazikwy humo tsimyspirikponaha — niy. — Yhỹ tsimaha. Azikwy humo myhyriziktsa tsimykozozonaha — niaha.
28 Assim que Jesus entrou em casa, os cegos chegaram perto dele. Então ele perguntou: — Sim, senhor! Nós cremos! — responderam eles.
29 Iwaze Sesus sihyriziktsa ty tsikatsika nikara. Ispe niy: — Amy tsimyzihikiknaha atsatu my. Ahahyriziktsa mysizororowykta! Kahumo ahaspirikporẽtsawy ahahyriziktsa zororowy.
29 Jesus tocou nos olhos deles e disse:
30 Iwaze nikozozonaha. Kyze Sesus ispe niy: — Wabyziutaha! Hawa ahabo iky, soso byitaha — iwa ispe niy.
30 E os olhos deles ficaram curados. Aí Jesus ordenou com severidade:
31 Asaktsa myzubaha bo nipamykysokonaha. Hawa Sesus niy nanabyitaba nipamykysokonaha.
31 Porém eles foram embora e espalharam as notícias a respeito de Jesus por toda aquela região.
32 Kytsa nitururuknahaze usta maku, Sesus bo zioktyhyryknaha. Atakta ihyrikoso sapybara humo batu harere ziky.
32 Quando eles foram embora, algumas pessoas levaram a Jesus um homem que não podia falar porque estava dominado por um demônio.
33 Iwaze Sesus ihyrikoso sapybara iharerebyita ekze ziksiwyhik, nabo pãoty niy. Iwaze maku taharereke ihyrikoso sapybara nihokda naha humo. Kytsa sipybyrẽtsa Sesus zikwy humo asaktsa: — Hawa mykara. Nawa ty ka katsa batu ityny Isareu eze tu — niaha.
33 Logo que o demônio foi expulso, o homem começou a falar. Todos ficaram admirados e afirmavam: — Nunca vimos em Israel uma coisa assim!
34 Pariseutsa Moises harere sihyrinymyrẽtsa: — Satanas hyrikoso sapybara pehakatsa ihumo ihyrikoso sapybara ziksiwyhik atahi tazikwy ty ibo nyny my — mybarapetu nikaranaha.
34 Mas os fariseus diziam: — O chefe dos demônios é quem dá a esse homem poder para expulsar demônios.
35 Kyze Sesus nanabyitaba bo inaukuru. Ihudikhudikwytsa myzubahatsa sizubarẽna iwa niukuru. Deus wahoro eze kytsa nisihyrinymyryky, kytsa Deus tyryktsa moziknaha ana soho nitsasoko. Deus wasania ty nitsasoko. Kytsa simyitsapyritsa nisizororowy, ustsa kytsa siakubyitsa nisipunihikwyky. Iwa Sesus nikara.
35 Jesus andava visitando todas as cidades e povoados. Ele ensinava nas sinagogas , anunciava a boa notícia sobre o Reino e curava todo tipo de enfermidades e doenças graves das pessoas.
36 Sesus kytsa sizubarẽtsa bo iktsa niyze sihumo tsimypokzitsiarẽta. Tapetu isopyk: — Paikpa mytsaty mykaranaha batu siaku. Hozipyrykzatsa watsa, hozipyrykzatsa siperynymyrybyitsa hỹ — mytsaty nikara.
36 Quando Jesus viu a multidão, ficou com muita pena daquela gente porque eles estavam aflitos e abandonados, como ovelhas sem pastor.
37 Mytsaty nikaraze zinymyrykynahatsa pe: — Waratok eze tsizubarẽna niubaranaha. Wihara nijakuk. Sitsumuẽhĩtsa batu sizuba. Wihara myzibakanaha tsumuẽhĩtsa batu sizuba. Kytsa sizubarẽtsa wihara watsa. Waratok tsihitsa Deus wata my — Sesus niy.
37 Então disse aos discípulos:
38 — Iwatsahi waratok tsihitsa pe: “Ikiakta tsumuẽhĩtsitsa waratok boktsa! Tysizoziknaha. Wihara bo tysipeha” maha. Nawa tihi Deus bo tsimypamykysokonaha. Hawa tsihitsa pe: “O waratok boktsa” wihara niakuk, ikiahatsa Deus pe “O kytsa sizubarẽtsa humo wasania ty batu tywaby sihyrinymyrybyitsa tu ikia kytsa siboktsa wasania ty motsasokonaha” iwa Deus bo tsimypamykysokonaha — Sesus niy. Iwa nisihyrinymyryky.
38 Peçam ao dono da plantação que mande mais trabalhadores para fazerem a colheita.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 9, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.