Mateus 26

Rikbaktsa NT (RKB_WBT) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Kyze Sesus kytsa bo nisihyrinymyrybaze zinymyrykynahatsa pe: — Petok puruze Sudeutsa myikaha Paskoa my.
1 Quando Jesus acabou de ensinar essas coisas, disse aos discípulos:
2 Nawa puruze Deus taparaktsa nisitsumuẽhĩze bo mytsaty ziknakaranaha. Simyikaha bo tsimahaze utakta Deus zikpehata kasukyrytsitsa pikbezenaha, iharapatawyhyta humo pikyrizikiknaha — niy.
2 — Vocês sabem que daqui a dois dias vai ser comemorada a
3 Kyze taparaktsa Deus wahoro zubata eze ziknapamykysokonahatsitsa, taparaktsa kapitaõtsa Sudeutsa ahatsa niwatihi inapykyknaha, taparakta ziknapamykysokota Kajapas inarokota iwahoro bo inauzuzuknaha.
3 Os chefes dos sacerdotes e os líderes judeus se reuniram no palácio de Caifás, o Grande Sacerdote ,
4 Asaktsa Sesus isukyrytsitsa niaha. Itsipa humo zioktyhyryknaha tabeze tsihikik. Kytsa papatu tsahi Sesus pibeze tsihikiknaha. Asa zuba tihi: — Hawa zeka kytsa papatu tabezehik — nikaranaha.
4 e fizeram um plano para prender Jesus em segredo e matá-lo.
5 — Mymyikaha eze tuze Sesus ba zibezenaha, kytsa pokso mypybyrẽtsa. Tabeze zeka nawa puruze kytsa mymybabanaha, sizubarẽtsa moakmyinaha — niaha.
5 Eles diziam: — Não vamos fazer isso durante a festa, para não haver uma revolta no meio do povo.
6 Kyze Sesus Betanija hudikhudikwy bo niy. Simaõ wahoro bo nitsuk. Tapara Simaõ iakõrõrõtsa humo nibibibaka ata hi nizororota niy. Inaro Simaõ iakõrõrõta niy.
6 — ausente —
7 Anaeze Sesus tadisahakaze sidisahakawy hwibihitsa baze nidyhyky iwaze wytyk inatsuk. Atatsa ibo zumu. Atatsa jokmorẽnikia ty tsipokzitsiarẽna zibykyk. Jokmorẽnikia suk tisapyrẽna arabastero harahare hi tsipokzitsarẽna. Atatsa Sesus bo zumuze tasuk zisoiktsakik iwaze jokmorẽnikia ty zihareksusuku. Iwa nikara.
7 — ausente —
8 Zinymyrykynahatsa atatsa bo iktsa niahaze ihumo tahakyrikinaha. Sisakparẽtsa. Atatsa jokmorẽnikia ty ba ziharasusu mytsaty nikaranaha. — Amy skaraba jokmorẽnikia ty ziharasusuku.
8 Ao verem aquilo, os discípulos ficaram zangados e disseram: — Que desperdício!
9 Ana jokmorẽnikia tsipokzitsiarẽna hỹ. Katsaktsa jokmorẽnikia ty tahuak zeka okyrysaro tsizubarẽna tsimaha. Kyze okyrysaro tsizubarẽna ty sinamybyikitsa bo nyny tsimaha zeka wasani tsimaha — nikaranaha.
9 Esse perfume poderia ter sido vendido por uma fortuna, e o dinheiro, dado aos pobres.
10 Kyze siharere humo Sesus tsihyrinymyrẽta. Atahi: — Awatu betsak betsak byitaha. Atatsa tsimysapyrẽtatsa. Amy humo sa tsasukatsihikarẽtsa atatsa kahumo wasani nikara.
10 Mas Jesus, sabendo o que eles diziam, disse:
11 Sinamybyikitsa ahapauk baze mynapykyryknaha. Tysitsumuẽhĩekiknaha zeka wasani my. Utakta ahatuk batu mopykyryk kabo ka ba nyny zikaha.
11 Pois os pobres estarão sempre com vocês, mas eu não.
12 Abanurytu pikbezenaha. Mohyrikosokda. Atatsa kanury ziharasusuku kymyba. Mohyrikosokdaze atatsa botu jokmorẽnikia ty pikarasusu — niy.
12 O que ela fez foi perfumar o meu corpo para o meu sepultamento.
13 — Kaharere wasani nanabyitaba Deus wasania ty kytsa sizubarẽtsa bo motsasonaha. Hawa atatsa katsyhyryze niy ana kino niwatihi nanabyitaba mynapamykysokonaha niwatihi iwaze kytsa atatsa soho bo mytsaty mykaranaha — niy.
13 Eu afirmo a vocês que isto é verdade: em qualquer lugar do mundo onde o
14 Kyze Sudas Iskariotses estuba Sesus zinymyrykyta isukyrytsitsa bo zumu. Imyspihikbatanikita tu Deus wahoro zubata eze ziknapamykysokonahatsa tuk taparakta bo zumu.
14 Então um dos doze discípulos, chamado Judas Iscariotes, foi falar com os chefes dos sacerdotes.
15 Atahi: — O Sesus humo batu ahakparawy. Tsipibeze tsihikiknaha. Uta pahatsumuẽhĩ. Bykyze uta hi ibo pahaoktyhyryk. Uta pahatsumuẽhĩ zeka amy ty sa kabo nyny tsimaha — niy. — O ikia tsimytsumuẽhĩ zeka okyrysaro ty abo nyny tsimaha, tirĩta okyrysaro parata hi abo nyny tsimaha — niaha. — Yhỹ. Bykyzehuta! Aba piksizo. — Yhỹ. Tsipiksi.
15 Ele disse: — Quanto vocês me pagam para eu lhes entregar Jesus? E eles lhe pagaram trinta moedas de prata.
16 Kyze Sudas mytsaty nikara — Hawa sa Sesus bo mysioktyhyryk. Yhỹ ja. Bykyzehu — niy. Ziperyky zuba.
16 E daí em diante Judas ficou procurando uma oportunidade para entregar Jesus.
17 Kyze estuba puruze imyikaha eze Sudeutsa Deus taparaktsa nisitsumuẽhĩ naha bo mytsaty ziknakaranaha. Atsikara ikpytowybara tu ty ziokoknaha tamyikaha eze nikaranaha. Nawa puruze zinymyrykynahatsa Sesus pe: — Hana eze sa mymyikaha tsipikymynaha. Hana eze sa ikia baze tsimymydisahanaha — niaha.
17 No primeiro dia da Festa dos Pães sem Fermento , os discípulos chegaram perto de Jesus e perguntaram: — Onde é que o senhor quer que a gente prepare o jantar da
18 — O nabo myzubaha boktsa! Tohi boktsa! ipe myhyrinymyrykytsa tihi: “Bykyze pikbezenaha. Awahoro eze mymyikaha bo tsimaha. Awahoro utakta zinymyrykynahatsa tuk hauk tsimaha” tsimaha — niy.
18 Ele respondeu:
19 Yhỹ niaha. Sesus harere bo hyỹ niaha. Simyikaha nakymy, hozipyrykzatsa ni nizokonaha. Wasani niaha.
19 Os discípulos fizeram como Jesus havia mandado e prepararam o jantar da Páscoa.
20 Zunubakaze Sesus tuk zinymyrykynahatsa sizubarẽtsa dose tahadisahakanaha.
20 Quando anoiteceu, Jesus e os doze discípulos sentaram para comer.
21 Tahadisahakanahaze Sesus ispe niy: — Kaharere wasani ahatuk estuba. “O Sesus kaharereziuwybyita. Abaka batu Sesus tukta my” mykara. Atakta kahumo iakyriwy tu mozuruku kasukyrytsitsa tuk kabo nasioktynaha — niy.
21 Durante o jantar Jesus disse:
22 Iwaha ziwabynahatsa hi batu siaku. Sisukatsihikrẽtsa tu ipe: — O aty skaraba “Utakta batu Utakta batu” — nikaranaha.
22 Eles ficaram muito tristes e, um por um, começaram a perguntar: — O senhor não está achando que sou eu; está?
23 — Estuba katuk tamihi ty sok mytahi kasukyrytsitsa bo pikoktyhyryk.
23 Jesus respondeu:
24 Utakta Deus zikpehata kytsa wata ikyzik ahasapyzeky mohyrikosokda. Tubabatu kytsa Deus harere papeu humo isoho botu ziwatahakanaha. Abaka ziwatahakanaha atsatu my. Atakta Deus zikpehata humo iakyriwy tu mozuruku sinini mykara. Atakta ipuruk byizeka wasani my, atahi sinini ykarawy bo tawahi mynapykyryk — niy.
24 Pois o
25 Iwaze Sudas iakyriwy tuze Sesus pe niy: — O kahyrinymyrykytsa, ikia hi sa kasoho tsimytsaso — niy. — Ikia hi tsimytsasoko — niy.
25 Então Judas, o traidor, perguntou: — Mestre, o senhor não está achando que sou eu; está? Jesus respondeu:
26 Kyze tahadisahabanahaze, Sesus atsikara hyritywaha ty okok niy Deus pe: — Ikia tsamysapyrẽta ahumo ka mykurẽtsa — niy. Atsikara ty tsak niy. Zinymyrykynahatsa bo nyny niy: — O hauk tahaktsa! Atsikara kanury waha my. Naka hauk tsimahaze kanury soho bo mytsaty tsimaha. “Sesus mysapyzeky nihyrikosokda” tsimaha — niy. Iwa niaha.
26 Enquanto estavam comendo, Jesus pegou o pão e deu graças a Deus. Depois partiu o pão e o deu aos discípulos, dizendo:
27 Kyze taoporosuk ty paik niy Deus pe: — Ikia tsamysapyrẽta ahumo ka mykurẽtsa — niy. Taoporosuk ty zinymyrykynahatsa bo nyny niy: — O tsõtahaktsa kytsa!
27 Em seguida, pegou o cálice de vinho e agradeceu a Deus. Depois passou o cálice aos discípulos, dizendo:
28 Duabohotsa tsik kaspu waha my. Tsõ tsimahaze kaspu soho bo mytsaty tsimaha. Hawa ahasapyzeky nihyrikosokda. Tubabatu kaharere nawa niy abazuba atsatu my. Iwatahi Deus ahasoho pe my: “simysapybara humo mysiokzo iwatsahi kaokzeka meky watu moziknaha” Deus nikara — niy.
28 porque isto é o meu sangue, que é derramado em favor de muitos para o perdão dos pecados, o sangue que garante a
29 — Utakta aba zuba duabohotsa tsik piku. Pikuzoze Deus kazo tuk kytsa tuk asaktsa kaharere bo hyỹ mykaranaha katyryktsa moziknaha. Deus tyryktsa mozumunahaze pikuzo — niy. Iwaze sizubarẽtsa duabohotsa tsik zikukunaha.
29 Eu afirmo a vocês que nunca mais beberei deste vinho até o dia em que beber com vocês um vinho novo no
30 Iwaze Deus bo nisakibazikiknaha — O ikia tsamysapyrẽta — niaha. Deus bo nisakibazibanahaze ape bo ziponaha. Oriwereja inarokoha hara bo niukurunaha.
30 Então eles cantaram canções de louvor e foram para o monte das Oliveiras.
31 Kyze Sesus ispe niy: — Utakta mohyrikosokda. Aba ikiahatsa kahumo batu ahaspirikpo, tsipikarekbaiknaha. Tubabatu Deus harere tihi: “Uta hozipyrykzatsa irarakata pibeze iwaze hozipyrykzatsa nanabyitaba mowakbaiknaha” Deus niy. Iharere taparakta ituktsa kino niwatihi sisoho nitsasoko. Iwaha kabo my. Kasukyrytsitsa pokso tsimywakiknaha.
31 E Jesus disse aos discípulos:
32 Deus mozikyrizikpowyzoze aharaze Karireja bo my — niy.
32 Mas, depois que eu ressuscitar, irei adiante de vocês para a Galileia.
33 Kyze Peduru: — Ustsa ahumo batu sispirikpo utakta batu. Uta kino atuk mykara ba zaharek — niy.
33 Então Pedro disse a Jesus: — Eu nunca abandonarei o senhor, mesmo que todos o abandonem.
34 — O Peduru, kyze kokuaro ipobyi tu “Batu Sesus kanyhy”. Iwa harakykbyi mybarapetu tsimy — niy.
34 Mas Jesus lhe disse:
35 — O niwazubakta! Atuk tu pikbezenaha zeka “Utakta Sesus tukta zinymyrykyta” my — niy. Sizubarẽtsa kino niwatihi nikaranaha.
35 Pedro respondeu: — Eu nunca vou dizer que não o conheço, mesmo que eu tenha de morrer com o senhor! E todos os outros discípulos disseram a mesma coisa.
36 Kyze Sesus tuk zinymyrykynahatsa tuk niukurunaha. Kesemani isaziktsa koso bo zumunahaze ispe niy: — Anaeze dyhy dyhytaha. Uta kino nohi eze Deus bo mopamykyso — niy.
36 Jesus foi com os discípulos para um lugar chamado Getsêmani e lhes disse:
37 Ustsa dyhy dyhy niahaze, tatuktsa Peduru, Suão, Tsiaku iwatsa nisioktyhyk. Sesus mytsaty nikara. — O bykyze pikbezenaha — nikara. Batu iaku. Tisukatsihikrẽta.
37 Então Jesus foi, levando consigo Pedro e os dois filhos de Zebedeu. Aí ele começou a sentir uma grande tristeza e aflição
38 Tatuktsa pe: — O batu kaku. Kasukatsihikrẽta tu pomoza tawa muku. Tykareze tu tsipiperynaha. Ahatõtsabyrihu ja! — niy.
38 e disse a eles:
39 Siharapu bo harakmotohi niy. Wytyk bo okmymy niy. Deus bo nipamykysoko. Iwaze Deus pe niy: — O kasukyrytsitsa kabo mozumunaha kazo. Sinini mynakara. Nabo kabara botu sakpyty. Utakta batu kahyrikosokda tsihik. Ikia kape: “Tyhyrikosokdakta” tsimy zeka mohyrikosokda aharere bo hyỹ my — niy.
39 Ele foi um pouco mais adiante, ajoelhou-se, encostou o rosto no chão e orou:
40 Kyze tatuktsa harakykbyihi ahatsa bo ziksizo zurubakanaha. Peduru pe niy: — O tsikurubaiknaha ja kytsa. Katuk batu tsiperykynaha ja hini hini byitahaktsa.
40 Depois voltou e encontrou os três discípulos dormindo. Então disse a Pedro:
41 Ikiahatsa Deus bo typamykysonahaktsa! Ikiahatsa tihi: “O Deus myzo katsaktsa batu mypunihik ana kino tsinymyry mysapybara humo batu mykparawy iwatahi tymytsumuẽhĩ” iwatsahi Satanas harere bo batu hỹ tsimaha. Hawa ha ty wasani tsipitsihikiknaha, ahapunihikbyitsa tu kaharere bo batu yhỹ tsimaha ana humo hi kahyrinymyrẽta — Sesus niy.
41 Vigiem e orem para que não sejam tentados. É fácil querer resistir à tentação; o difícil mesmo é conseguir.
42 Siharapu bozo niyze iwaze Deus bo nipamykysokozo: — O kazo hawa ha ty tsimyzihikik ana bo hi hyỹ my. “Tyhyrikosokda” tsimy zeka, uta mohyrikosokda sinini mynakara — niy.
42 Pela segunda vez Jesus foi e orou, dizendo:
43 Iwaze tatuktsa bo ziksizo. Zurubakazonaha. Siõtutsarẽtsa. Iwaze niparakzo.
43 Ele voltou de novo e encontrou os discípulos dormindo. Eles estavam com sono e não conseguiam ficar com os olhos abertos.
44 Sesus siharapu bozo niyze Deus bo nipamykysokozo. Iharere atsatu Deus bo nipamykysokozo.
44 Jesus tornou a sair de perto deles e orou pela terceira vez, dizendo as mesmas palavras.
45 Iwaze zinymyrykynahatsa bo ziksizo. — O tsikpurubakanaha zuba. Tsipahabyrykynaha. Abaka batukta! Utakta Deus zikpehata kytsa wata ikyzik kasukyrytsitsa kabo mozumukunaha abahi pikbezenaha. Sinini mynakara.
45 Então voltou até onde os discípulos estavam e perguntou:
46 Kyiktahaktsa! Tupaktsa! Atakta kahumo iakyriwy kasukyrytsitsa kabo mynasioktykyryk mozumubahanikinaha. Kasukyrytsitsa tuk mozumuku.
46 Levantem-se, e vamos embora. Vejam! Aí vem chegando o homem que está me traindo!
47 Ana hi nipamykysokoze Sudas ibo zumu. Sudas zinymyrykyta iharereziubyitsa tuk, isukyrytsitsa Sesus bo inasioktykyryk. Kytsa sizubarẽtsa ituk tahatanoratsa tahaupepetsa iwa nasebykyknaha. Sudeutsa, taparaktsa Deus wahoro zubata eze ziknapamykysokonahatsa kino niwatihi nisipehanaha.
47 Jesus ainda estava falando, quando chegou Judas, um dos doze discípulos. Vinha com ele uma grande multidão armada com espadas e porretes, que tinha sido mandada pelos chefes dos sacerdotes e pelos líderes judeus.
48 Tapara Sudas ispe niy: — Kytsa Sesus tuk piwatawyze piharapyrykze ahanyhybyitsa tsipinynaha. Ataty paiktahaktsa! Itsipa humo tsioktyhyryknahaktsa! — niy.
48 O traidor tinha combinado com eles um sinal. Ele tinha dito: “Prendam o homem que eu beijar, pois é ele.”
49 Iwaze Sesus bo zumuze: — O kahyrinymyrytsa ikzumu — niy. Sesus ziharapyryk.
49 Judas foi até perto de Jesus e disse: — Mestre, que a paz esteja com o senhor! E o beijou.
50 Sesus: — Katukta katy hawa tsimy aidytykta tsimy — niy. Kyze kytsa Sesus nizokbatsinaha itsipa humo zioktyhyknaha.
50 Jesus respondeu: Então eles chegaram, prenderam Jesus e o amarraram.
51 Ipaukbazekta Sesus tuk zinymyrykyta tasokorotsapu zibokik. Ziknapamykysokota taparakta itsumuẽhĩtsa ispi zezykik.
51 Mas um dos que estavam ali com Jesus tirou a espada, atacou um empregado do Grande Sacerdote e cortou uma orelha dele.
52 Sesus: — Niwazubakta. Asokorotsapu isapy bo kurukty. Ikiahatsa ahasokorotsaputsa tuk tsipihuzedukunaha zeka ikiahatsa kino niwatihi sokorotsaputsa ty pahabanaha.
52 Aí Jesus disse:
53 Kazo bo myzapyky zeka: “O kazo tsipiktsumuẽhĩkta my zeka tahi bijoikpe iknyktsitsa sizubarẽtsa kabo mysipeha ana kino ahahyrinymyryhu ja.
53 Você não sabe que, se eu pedisse ajuda ao meu Pai, ele me mandaria agora mesmo doze exércitos de anjos?
54 O kazo tsipiktsumuẽhĩkta” batu tsaso ana kino my zeka Deus harere batu wasani my. Tubabatu Deus harere kasoho botu nitsaso iwa atsatu mykara hỹ — niy.
54 Mas, nesse caso, como poderia se cumprir aquilo que as
55 Iwaze Sesus kytsa sizubarẽtsa pe niy: — Utakta katsyhyryboabyita. Batu kakyri iwaze amy skaraba ahaupepetsa ahatanorotsa iwatsa tsiknasebykyknaha! Awatutaha. Ikiahatsa tuk zikzibyituhukutu Deus wahoro zubata eze ahahyrinymyryky. Iwatsa tu sa batu katsipa humo katy oktyhyryk. Abaka wasiza katsipa humo tsikoktyhyryknaha.
55 Depois Jesus disse para aquela gente:
56 Kytsa pikoktyhyryknaha iwa niy. Hawa ha ty Deus harere tubabatu nikara atsatu mykara. Iharere wasani my — niy. Iwaze anaty ziwabynahaze zinymyrykynahatsa niwakbaiknaha. Sipybyrẽtsa. Kytsa pokso niwakiknaha.
56 Mas tudo isso está acontecendo para se cumprir o que os Então todos os discípulos abandonaram Jesus e fugiram.
57 Iwaze asaktsa Sesus tsipa humo zioktyhyryknaha Kajapas wahoro bo niaha. Kajapas imyhyrizikwanikita, Deus wahoro zubata eze ziknapamykysokonahatsa tuk. Moises harere kytsa nisihyrinymyrykynahatsa, Sudeutsa taparaktsa iwatsa sizubarẽtsa anaeze ziknapykyryknaha.
57 Os homens que prenderam Jesus o levaram até a casa do Grande Sacerdote Caifás, onde estavam reunidos alguns mestres da Lei e alguns líderes judeus.
58 Peduru Sesus hapik atazuba niukuru. Iwaze Kajapas wahoro peze nidyhyky. Deus wahoro zubata perytsitsa tuk nidyhyky. Hawa sa maha ana kino ziwaby tsihikik iwatahi kytsa baze nidyhyky.
58 Pedro seguiu Jesus de longe até o pátio da casa do Grande Sacerdote. Entrou e sentou-se com os guardas para ver como aquilo ia terminar.
59 Taparaktsa Deus wahoro zubata eze ziknapamykysokonahatsa, ustsaktsa kytsa Deus wahoro siharerewabytsitsa ahatsa hawa kytsa imysapybyi ziwabykynaha. Asahi inakypyknahaze kytsa Sesus soho metuwy piwaby tsihikiknaha. Iwaze siharere humo pibeze tsihikiknaha. Isoho mekywa tu nitsasokonaha iwatsahi batu tybeze.
59 Os chefes dos sacerdotes e todo o Conselho Superior estavam procurando alguma acusação falsa contra Jesus a fim de o condenar à morte.
60 Kytsa isoho zispihikbatakanaha, siharere batu amy tohi iwatsahi Sesus batu tybeze. Mekywatu nitsasokonaha.
60 Mas não puderam encontrar nada contra ele, embora muitos se levantassem para dizer mentiras a respeito dele. Afinal dois homens se apresentaram
61 Kyze kytsa petoktsa tihi: — Atakta maku tihi “Deus wahoro zubata mokarakbaik zeka petok puruze mozoknizo” niy — niaha.
61 e disseram: — Este homem afirmou: “Eu posso destruir o Templo de Deus e construí-lo de novo em três dias.”
62 Nitsasobanahaze, Kajapas myhyrizikwanikita rikto niyze: — Amo Sesus kytsa asoho nitsasokonaha asoho zisapybyikinaha ana soho tsiwaby. Hawa sa tsimy — niy.
62 Aí o Grande Sacerdote se levantou e perguntou a Jesus: — Você não vai se defender desta acusação?
63 Batu harere, tahabyi pyk zuba niy. Iwaze ziknapamykysokota tihi: — Deus okzeka atahi aharere piwabyky hawa Sesus. Ikiahi ja Deus zapehata. Ikia ja Deus tse — niy.
63 Mas Jesus ficou calado. Então o Grande Sacerdote tornou a perguntar: — Em nome do Deus vivo, eu exijo que você diga para nós: você é o
64 — Ikiahi iwa tsimytsasoko. Abaka Deus zipehata atahi Deus zikwyrẽnikita ipanuryk taba dyhy my. Utakta bijoikpe satata tuk mynasikzo ana bo kino iktsa tsimaha — niy.
64 Jesus respondeu:
65 Imyhyrizikwanikita anaharere ziwabyze takyriki. Tasuk zisykik iwa takyrikize ziwatawyky iwa sisopyk. Atahi: — Deus soho ziharereziubyiki anaharere tsiwabykynaha. Niwazuba ustsa kytsa harere batu mywaby — niy.
65 Aí o Grande Sacerdote rasgou as suas próprias roupas e disse: — Ele
66 — Hawa ha ty isoho mytsaty tsimykaranaha. Hawa sa ity tsimaha — niy. — Hawa batu sapy nikara mytsaty tsimykaranaha. Iwaze tabezehikta! tabezehikta! — nikaranaha.
66 Então, o que resolvem? Eles responderam: — Ele é culpado e deve morrer!
67 Zehezozokoknaha. Zihyrizikwarakanahaze nitsakikinaha. — Aty sa zaki.
67 Em seguida cuspiram no rosto de Jesus e deram bofetadas nele. E os que batiam nele
68 Deus zapehata babata tsimy zeka. Aty sa zaki — nikaranaha.
68 diziam: — Ei, Messias, adivinhe para nós quem foi que bateu em você!
69 Kyze Peduru wahoro peze nidyhyky. Itsumuẽhĩtsata ibo nikozo. Atatsahi: — O ikia hi sa Sesus Karireja ezekta tukta — niy.
69 Pedro estava sentado lá fora no pátio, quando uma das empregadas chegou perto dele e disse: — Você também estava com Jesus da Galileia.
70 Peduru: — O batu. Batu kanyhy — kytsa pe niy.
70 Mas ele negou diante de todos, dizendo: — Eu não sei do que é que você está falando.
71 Kyze pakuwyta boze ustatsa itsumuẽhĩtsata kytsa pe: — Atakta Sesus Nasare ezekta tukta — niy.
71 Depois foi para a entrada do pátio. Outra empregada o viu e disse às pessoas que estavam ali: — Ele estava com Jesus de Nazaré.
72 — O batukta niy. Kaharere wasani my Sesus batu kanyhy — niy.
72 Pedro negou outra vez, respondendo: — Juro que não conheço esse homem!
73 Kyze kytsa ibo niaha. Asaktsa: — Ikia Sesus tukta tsimy. Aharere Karireja ezekta wata — niaha.
73 Pouco depois, os que estavam ali chegaram perto de Pedro e disseram: — O seu modo de falar mostra que, de fato, você também é um deles.
74 Iwaze Peduru tsipybyrẽta nitsaso: — Batu kanyhy. Aty skaraba Sesus. Deus okzeka motsaso iwaze kaharere imysapybara zeka, Deus piksininiwyky, motsasozo Sesus batu kanyhy — niy. Nitsasokoze atsoko kokuaro nipo
74 Então Pedro disse: — Juro que não conheço esse homem! Que Deus me castigue se não estou dizendo a verdade! Naquele instante o galo cantou,
75 Peduru mytsaty niy. Tapara Sesus: — O kokuaro pobyituze “Batu Sesus kanyhy” iwa tsimytsaso — niy. Peduru niparak. Ape baze nipuziuku.
75 e Pedro lembrou que Jesus lhe tinha dito: “Antes que o galo cante, você dirá três vezes que não me conhece.” Então Pedro saiu dali e chorou amargamente.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 26, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.