Mateus 25

Rikbaktsa NT (RKB_WBT) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 — Iwaze uta mybarawy bo mynasikzoze Deus tyryktsa hawa ja my — niy. Iwatahi usa soho humo nipamykysozo. Deus tuktsa soho humo nisihyrinymyry. Hawa ihumo tsipiperykynaha, asaktsa ihumo piperykynaha Deus bo mysioktyhyryk. Ustsa batu ziperynaha sinini mykaranaha iwatsahi — Aperykynahaktsa — niy. Atahi: — Kyze sityrykduwybyiza des niaha. Asiza hi taharikapuwy zisuhyknaha mytasukzata zihobyk tsihikiknaha. Sisopyk hi. Sityrykduwybyiza tasukzata myikaha bo zuba niaha.
1 Jesus disse:
2 Sityrykduwybyiza mytsyhyry waza sispirikpoza. Sityrykzowybyiza mytsyhyry waza batu sispirikpo. Iwa.
2 Cinco eram sem juízo, e cinco eram ajuizadas.
3 Sispirikpobyiza taharikapuwytsa tsihirik tuk zuba niaha. Ituta taharikapuwytsa eze tsikaeni zuba. Awatu haty batu tysuhyk.
3 As moças sem juízo pegaram as suas lamparinas, mas não levaram óleo de reserva.
4 Usiza sispirikpoza awatuha zisuhyknaha. Taharikapuwy ty zihareknaha usa awatuha zibykyryknaha.
4 As ajuizadas levaram vasilhas com óleo para as suas lamparinas.
5 Sityrykduwybyiza tasukzata ziperykynaha typerypery batu zuk. Tasukzata ba zikzumu, haneze ja mozumu batu sihyrinymyry. Siõtutsarẽza tu hini nikaranaha.
5 Como o noivo estava demorando, as dez moças começaram a cochilar e pegaram no sono.
6 Unopokteze aty ja kakaik niy. “O tasukzata mozumuku iokeryk pãotaha!” niy.
6 — À meia-noite se ouviu este grito: “O noivo está chegando! Venham se encontrar com ele!”
7 Iwaze sityrykduwybyiza taharikapuwy ty zikymynaha taharika humo pokpok niaha.
7 — Então as dez moças acordaram e acenderam as suas lamparinas.
8 Kyze sispirikpobyiza sispirikporẽza pe “Ahazikaopuwy ty katsa mybo ja! Katsa myrikapuwy nepykbaik” niaha.
8 Aí as moças sem juízo disseram às outras: “Deem um pouco de óleo para nós, pois as nossas lamparinas estão se apagando.”
9 “Katsa kino batu niaha. Sozeka ja katsa myrika opuwy batu huhu my katsa ahabo nyny tsimaha zeka myrika opuwy tsikaeni zuba. Kytsa bo ahazikaopuwy tyzisuhyryknaha okyrysaro humo” niaha.
9 — “De jeito nenhum”, responderam as moças ajuizadas. “O óleo que nós temos não dá para nós e para vocês. Se vocês querem óleo, vão comprar!”
10 Iwazahi nitururuknaha, rika opuwy zisuhyknaha. Asiza sapy baze tasukzata izumu. Sityrykduwybyiza sispirikporẽza iperykynahaza iapik niaha. Nikymynahaze tu imyikaha bo niaha. Imyikaha sapy bo nipupunaha kyze aty hokbowy ziokbohik.
10 — Então as moças sem juízo saíram para comprar óleo, e, enquanto estavam fora, o noivo chegou. As cinco moças que estavam com as lamparinas prontas entraram com ele para a festa do casamento, e a porta foi trancada.
11 Iwaze usiza sityrykduwybyiza izumunaha. Sispirikpobyiza hokbowy eze huahua niaha. Isukzata bo hua nikaranaha. “O mypehatsa hokbowy ty zoksaparety” niaha.
11 — Mais tarde as outras chegaram e começaram a gritar: “Senhor, senhor, nos deixe entrar!”
12 “Batu ba niy. Hokbowy ty ahabo zoksapare ba ziky ikiahaka siza batu kanyhy” niy. — Iwa Sesus sityrykduwybyiza soho humo nipamykysoko hawa ihumo tsipiperykynaha nisihyrinymyryky.
12 — O noivo respondeu: “Eu afirmo a vocês que isto é verdade: eu não sei quem são vocês!”
13 Kyze atahi: — Hawa taeze myziksizo naha humo batu ahahyrinymyry. Hanawa puruze myziksizoze batu ahahyrinymyry iwatsahi tsiperykynahaktsa! — niy.
13 E Jesus terminou, dizendo:
14 Kyze utakta myziksizoze Deus tuktsa hawa ja my. Iwaze usa soho humo nipamykysoko, iwa nisihyrinymyryky. — Maku niparak meky botu niparak. Niparakakze sitsumuẽhĩtsa pe: “Kanamy tsizubarẽna tsiperykykta” niy.
14 Jesus continuou:
15 Tapara sitsumuẽhĩtsa pe: “Pany! Okyrysaro ouro hi mytsyhyry wa sĩko miutsa abo nyny my. Ahawatu nyny nyny my! Kaokyrysaro humo puẽtsik tsipiakse!” niy. Yhỹ niy. Kyze usta tsumuẽhĩtsa pe: “Pany! Okyrysaro ty ouro hi petok miutsa abo nyny my. Ahawatu nyny nyny my! Kaokyrysaro humo puẽtsik tsipiakse!” niy. Yhỹ niy. Kyze usta tsumuẽhĩtsa pe: “Pany! Okyrysaro ty ouro hi estuba miu abo nyny my. Ahawatu nyny my! Kaokyrysaro humo puẽtsik tsipiakse!” niy. Yhỹ niy. Iwa niy. Estuba estuba tsumuẽhĩtsa izikwy humo okyrysaro ibo nyny niy. Iwaze niparak meky botu niukuru.
15 E lhes deu dinheiro de acordo com a capacidade de cada um: ao primeiro deu quinhentas moedas de ouro; ao segundo deu duzentas; e ao terceiro deu cem. Então foi viajar.
16 Atakta tsumuẽhĩtsa okyrysaro mytsyhyry wa miutsa ty aidy kytsa bo. Okyrysaro humo ziaksetohi iwaze okyrysaro puẽtsik ziakseta, usta okyrysaro mytsyhyry tsawa sĩko miutsa ziakse. Abaka okyrysaro mytsyhyrytsa sepyk niy.
16 O empregado que tinha recebido quinhentas moedas saiu logo, fez negócios com o dinheiro e conseguiu outras quinhentas.
17 Atakta tsumuẽhĩtsa okyrysaro petok miutsa tu atsatu niy. Okyrysaro humo ziaksetohi iwaze okyrysaro puẽtsik ziakse usta okyrysaro petok miutsa ziakseta. Abaka okyrysaro napetok napetok niy.
17 Do mesmo modo, o que havia recebido duzentas moedas conseguiu outras duzentas.
18 Atakta tsumuẽhĩtsa okyrysaro estuba zuba miu ziakseta wytyk hoke bo zikorohik, tapehatsa okyrysaro ziokpitsĩ. Abaka okyrysaro estuba zuba nitare.
18 Mas o que tinha recebido cem moedas saiu, fez um buraco na terra e escondeu o dinheiro do patrão.
19 Kyze sipehatsa meky botu niapykyryk. Aiba ziksizoze tapetu isopyk: “Katsumuẽhĩtsa bo iktsa my kaokyrysaro ty sibo nyny iky hawa ja ity nakaranaha iktsa my. Sihyriziktsokzawy ty pykyhytu maha zeka ana bo hi iktsa my” niy. Iwaze sitsumuẽhĩtsa sibo huahua niy.
19 — Depois de muito tempo, o patrão voltou e fez um acerto de contas com eles.
20 Kyze tapara itsumuẽhĩtsa ibo zumuze tihi: “Ikia aokyrysaro ty mytsyhyry wa miutsa kabo nyny tsiky. Uta okyrysaro mytsyhyry wa puẽtsik ziakse abaka okyrysaro ty mytsyhyrytsa wa sepyk abo nynyrezo my” niy.
20 O empregado que havia recebido quinhentas moedas chegou e entregou mais quinhentas, dizendo: “O senhor me deu quinhentas moedas. Veja! Aqui estão mais quinhentas que consegui ganhar.”
21 Ipehatsa “O wasani. Ikia tsisapyba, ikia sitsumuẽhĩtsa tsimysapyrẽta tsimy. Ahyriziktsokzawy tsikaeni zuba pykyhytu tsikykara abaka amy ty ipamabikia ty abo nyny my. Kamyikaha bokta! Katuk tsakurẽtakta!” niy.
21 — “Muito bem, empregado bom e fiel”, disse o patrão. “Você foi fiel negociando com pouco dinheiro, e por isso vou pôr você para negociar com muito. Venha festejar comigo!”
22 Kyze ustsa itsumuẽhĩtsa ibo zumuze: “Ikia aokyrysaro ty petok miutsa kabo nyny tsiky. Uta okyrysaro petok puẽtsik ziakse abaka okyrysaro ty napetok napetok abo nynyrezo my” niy.
22 — Então o empregado que havia recebido duzentas moedas chegou e disse: “O senhor me deu duzentas moedas. Veja! Aqui estão mais duzentas que consegui ganhar.”
23 Ipehatsa: “O wasani. Ikia tsisapyba ikia sitsumuẽhĩtsa tsimysapyrẽta niy. Ahyriziktsokzawy tsikaeni zuba pykyhytu tsikykara aba amy ty ipamabikia ty abo nyny my. Kamyikaha bokta! Katuk tsakurẽtakta” niy.
23 — “Muito bem, empregado bom e fiel”, disse o patrão. “Você foi fiel negociando com pouco dinheiro, e por isso vou pôr você para negociar com muito. Venha festejar comigo!”
24 Kyze usta itsumuẽhĩtsa ibo zumuze: “Ikia aokyrysaro ty estuba zuba miu kabo nyny tsiky. Ikia humo kytsa sinamybyitsa. Ikia atsuhuk sizõjanita bo ba ziksiparik. Tsimysizozeke zuba. Batu tywe kytsa nisizozokonaha ikia tsyhyryze. Ana ty hi kahyrinymyrẽta.
24 — Aí o empregado que havia recebido cem moedas chegou e disse: “Eu sei que o senhor é um homem duro, que colhe onde não plantou e junta onde não semeou.
25 Iwatahi apokso kapybyrẽta. Wytyk eze aokyrysaro iytykik. Abaka aokyrysaro estuba zuba miu abo nynyrezo my” niy.
25 Fiquei com medo e por isso escondi o seu dinheiro na terra. Veja! Aqui está o seu dinheiro.”
26 Iwaze ipehatsa zibetsakak: “O ikia katsumuẽhĩtsa batu atsyhyry. Ikia iakmyita. Ikia mytsaty kahumo kytsa sinamybyitsa. Ikia mytsaty isty parikbyita tu tsiksizozoko zuba.
26 — “Empregado mau e preguiçoso!”, disse o patrão. “Você sabia que colho onde não plantei e junto onde não semeei.
27 Iwa mytsaty tsimyzeka amy skaraba maku okyrysaro zozowy bo kaokyrysaro ty batu nynyspyk tsiky. Atakta kaokyrysaro humo ziakse tohi. Iwaze kaokyrysaro humo tsiky zeka tihi, zibiakakta okyrysaro nynyrezoze kaokyrysaro tsikaeni zuba tsiakse. Iwa ziksizoze kaokyrysaro puẽtsik zuba kabo nynyrezo tsimy” niy.
27 Por isso você devia ter depositado o meu dinheiro no banco, e, quando eu voltasse, o receberia com juros.”
28 Kyze pehatsa ustsa tsumuẽhĩtsa pe: “Okyrysaro ty estuba zuba taty okoktaha! Tapara tsumuẽhĩtsa atakta okyrysaro mytsyhyrytsa wa sĩko miutsa nynytahaktsa ibo hi ana okyrysaro ty estuba nyny tsimaha” niy.
28 “Tirem dele o dinheiro e deem ao que tem mil moedas.
29 Aty tapehatsa tsyhyryze tarabajaziu my zeka tsakurẽta iwatahi ihyriziktsokzawy tohi my. Tisokpykziurẽta mozik. Aty tapehatsa tsyhyryze batu tarabaja my ihyriziktsokzawy tsikaeni zuba ziaksebaik. Itsyhyrybyita tuze inamybyita mozik. Ihumo batu iaku iwatahi batu ihyriziktsokza nabo pãoty my.
29 Porque aquele que tem muito receberá mais e assim terá mais ainda; mas quem não tem, até o pouco que tem será tirado dele.
30 Tatsumuẽhĩtsa iakmyita ape bo miwa ha zuba typapykik nabo mopuziuku takyrikita tu tatsapu ty dydydy mykara niy. Iwa sisoho Sesus nipamykysoko Deus tyryktsa soho humo nisihyrinymyryky. Hawa Deus isapyha ty ituktsa bo nyny my nisihyrinymyryky. Wastuhu sisokpykziurẽtsa moziknaha ustsa ituktsa isapyha ty batu yhỹ maha zeka ana kino Deus piakse ustsa bo nyny my — niy.
30 E joguem fora, na escuridão, o empregado inútil. Ali ele vai chorar e ranger os dentes de desespero.”
31 Kyze Sesus tihi: — Utakta Deus zikpehata ahawata ikyzik mynasikzoze abazuba my. Izikwyrẽnikita my. Iwatahi kadyhywy tisapyrẽta bete modyhyky. Mynasikzoze bijoikpe iknyktsa Deus tsumuẽhĩtsitsa sizubarẽtsa katuk mynasiknaha.
31 Jesus terminou, dizendo:
32 Iwaze bijoikpe iknyktsitsa mybarawy ezektsa sizubarẽtsa kaokeryk mysioktyhyryknaha. Nabo sizubarẽtsa mynapykyknaha. Hawa hozipyrykzatsa perytsa myraratsa ty meky taba tu hozipyrykzatsa usta taba kaberitotsa, anawata utakta mybarawy ezektsa petok metutu my. Nataba simysapyrẽtsa mekytaba tu simysapybyitsa iwa kaokeryk mynapykyrykbanaha.
32 Todos os povos da terra se reunirão diante dele, e ele separará as pessoas umas das outras, assim como o pastor separa as ovelhas das cabras.
33 Asaktsa simysapybyitsa kapawazo taba maha. Ustsa simysapyrẽtsa kino kapanuryk taba maha.
33 Ele porá os bons à sua direita e os outros, à esquerda.
34 Kyze kytsa kapanuryk tabaktsa pe my: “Pany!” Ikiahatsa bo Deus kazo pahasapywyky, abaka ityryktsa babatsa tsimoziknaha. Deus isuknihibyize ikiahatsa soho mytsaty nikara hawa ityryktsa tsimoziknaha ana ty hi mytsaty nikara. Isapyhaty ahabo nyny my, hawa ihyrytsa bo nyny my nawata ty ikiahatsa niwatihi ahabo nyny my.
34 Então o Rei dirá aos que estiverem à sua direita: “Venham, vocês que são abençoados pelo meu Pai! Venham e recebam o
35 Karaparẽta ikykaraze ahadisahawy ty kabo nyny tsikykaranaha. Karapukrẽta ikykaraze pihik ty kabo nyny tsikykaranaha. Utakta bipyritsa mozikze ikiahatsa kape: “Paku tsimy. Mywahoro awanu sapy bo” tsikykaranaha. Kakpyrẽta ikykaraze ahasuk ty kabo nyny tsikykaranaha. Kamyitsapyrẽta ikykaraze kahumo ahamypokzitsiukrẽtsa. Sakyriukrẽnikitsa hurukwy bo zikuruknahaze ikiahatsa kabo tsikozorẽnaha. Kape “O katsa abo tsimytsumuẽhĩ tsihikiknaha.” tsikykaranaha.
35 Pois eu estava com fome, e vocês me deram comida; estava com sede, e me deram água. Era estrangeiro, e me receberam na sua casa.
36 — ausente —
36 Estava sem roupa, e me vestiram; estava doente, e cuidaram de mim. Estava na cadeia, e foram me visitar.”
37 Iwaze simysapyrẽtsa kape maha: “O abazubata iwaze batu tsikykaranaha. Katsaktsa ikia araparẽtaze disahawyty batu abo nyny tsikaha. Ikia arapukrẽtaze batu abo nyny tsikaha. Ikia bipyri tuze batu ape ‘paku tykta!’ batu ape ha tsikaha. Ikia batu asuku batu abo nyny tsikaha.
37 — Então os bons perguntarão: “Senhor, quando foi que o vimos com fome e lhe demos comida ou com sede e lhe demos água?
38 — ausente —
38 Quando foi que vimos o senhor como estrangeiro e o recebemos na nossa casa ou sem roupa e o vestimos?
39 Ikia amyitsapyrẽtaze ahumo batu mypokzitsiuk. Ikia sakyriukrẽnikitsa hurukwy eze katsaktsa batu abo kozore” niaha.
39 Quando foi que vimos o senhor doente ou na cadeia e fomos visitá-lo?”
40 Iwaze utakta abazubata tihi: “Sinamybyitsa bo tsiksapywykynahaze kabo hi tsiksapywykynaha. Batu kabo tsikykaranaha sinamybyitsa bo tsikykaranaha, sibo tsiksitsumuẽhĩnahaze kabo tsiktsumuẽhĩnaha kabo tsizasapykynahaze kakurẽta. Ikiahatsa sinamybyitsa tsizasapykynahaze kakurẽta kino asahi katukytsa watsa humo.”
40 — Aí o Rei responderá: “Eu afirmo a vocês que isto é verdade: quando vocês fizeram isso ao mais humilde dos meus irmãos, foi a mim que fizeram.”
41 Iwaze utakta kytsa bo simysapybyikitsa kapawazo taba ispe my: “Nabo pãotaha!” Ikiahatsa ahahumo Deus takyriki sinini ykarawy bo pahapeha, anaeze izo eze tynakoronaha ba zikbe. Anasapy Deus botu zikymy Satanas tsyhyryze iapiktsa kino niwatihi zikymy.
41 — Depois ele dirá aos que estiverem à sua esquerda: “Afastem-se de mim, vocês que estão debaixo da maldição de Deus! Vão para o fogo eterno, preparado para o Diabo e os seus anjos!
42 Karaparẽtaze ahadisahawy ty batu kabo nyny tsikaha. Karapukrẽtaze pihik ty batu kabo nyny tsikaha. Bipyri tuze ikiahatsa batu tyso. “Paku tsimy mywahoro awanu sapy” iwa batu tyso. Kakpyrẽtaze batu kasuku humo ahasuk ty batu kabo nyny tsikaha. Kamyitsapyrẽtaze kahumo batu ahamypokzitsiuk. Sakyriukrẽnikitsa hurukwy eze ikypykyrykze batu kabo kozore zikoktyhyryknaha ikiahatsa kahumo batu ahamypokzitsiuk, iwatahi Deus sinini ykarawy bo pahapehahik.
42 Pois eu estava com fome, e vocês não me deram comida; estava com sede, e não me deram água.
43 — ausente —
43 Era estrangeiro, e não me receberam na sua casa; estava sem roupa, e não me vestiram. Estava doente e na cadeia, e vocês não cuidaram de mim.”
44 Iwaze asaktsa simysapybyitsa kape maha: “O abazubata batu atyny tsikaha. Katsaktsa ikia araparẽtaze batu abo iktsa tsikaha. Ikia arapukrẽta, bipyri, amyitsapyrẽta, sakyriukrẽnikitsa hurukwy eze iwatsa batu abo iktsa tsikaha, iwatsahi batu aty tsumuẽhĩ” maha.
44 — Então eles perguntarão: “Senhor, quando foi que vimos o senhor com fome, ou com sede, ou como estrangeiro, ou sem roupa, ou doente, ou na cadeia e não o ajudamos?”
45 Iwaze utakta abazubata tihi: “Sinamybyikitsa bo tsisapybyikinahaze kabo hi tsiksapybyikinaha, batu isty tsumuẽhĩze batu katy tsumuẽhĩ” my. Sinamybyikitsa katuk kytsa watsa.
45 — O Rei responderá: “Eu afirmo a vocês que isto é verdade: todas as vezes que vocês deixaram de ajudar uma destas pessoas mais humildes, foi a mim que deixaram de ajudar.”
46 Asaktsa simysapybyikitsa tu kapawazo taba sinini ykarawy bo mysipehahik. Ustsa kapanuryk taba simysapyrẽtsa tu iwatsahi Deus tuk tahawahi mynapykyryknaha. Iwa atsaezubaha metutu my — Sesus niy.
46 E Jesus terminou assim:

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 25, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.