Mateus 22

Rikbaktsa NT (RKB_WBT) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Kyze Sesus usa soho nipamykysokozo Deus tyryktsa soho humo nisihyrinymyryky.
1 De novo Jesus usou parábolas para falar ao povo. Ele disse:
2 Hawa Deus kytsa nisiwatawy nisihyrinymyryky. Batu sizuba hyỹ maha ana humo hi nisihyrinymyryky. Kyze maku myhyrizikwanita tse myikaha inakymy. Itse isukzata humo myikaha zihitsa niy.
2 — O
3 Kyze zihitsa sitsumuẽhĩtsitsa nisipeha — Kytsa tynasakzo! “Pany aidy botu nakymy ispe tsimaha” — niy. Iwaze nitururuknaha. Sakzohotsa batu yhỹ niaha.
3 Depois mandou os empregados chamarem os convidados, mas eles não quiseram vir.
4 Iwaze zihitsa ustsa mektsatu nasakzorenaha. Iharere tihi: — Panytaha! katse tasukzata pimyikahaka. Pikuzatsa botu nisibanaha — niy. Anaharere sitsumuẽhĩtsitsa nasiakzokonaha.
4 Então mandou outros empregados com o seguinte recado: “Digam aos convidados que tudo está preparado para a festa. Já matei os bezerros e os bois gordos, e tudo está pronto. Que venham à festa!”
5 Anaharere bo batu mytsatyziu niaha. Estuba tatsuhuk bo niparak. Usta tanamy bo niparak.
5 — Mas os convidados não se importaram com o convite e foram tratar dos seus negócios: um foi para a sua fazenda, e outro, para o seu armazém.
6 Iwaze ustsa sitsasohotsitsa nisisukbatsinaha nisikikinaha. Nisibaiknaha.
6 Outros agarraram os empregados, bateram neles e os mataram.
7 Iwatahi zihitsa takyriki sodadutsa pe: — Kytsa sakzohotsa botaha niy! Asaktsa katsumuẽhĩtsa nisibanahatsa tysibaiknaktsa! Sihudikhudikwy tsipokiknahaktsa! — niy. Iwa hỹ.
7 O rei ficou com tanta raiva, que mandou matar aqueles assassinos e queimar a cidade deles.
8 Kyze zihitsa sitsasohokotsitsa hua huazo niy ispe niy: — Katse myikaha inakymy sakzohotsa batu sisopyksapy maha.
8 Depois chamou os seus empregados e disse: “A minha festa de casamento está pronta, mas os convidados não a mereciam.
9 Abaka ske buruktaha! Nabo kytsa sihobykwy watu tysipehanaha niy. Ikiahatsa tihi: “Panytaha! Abazubata tse myikaha sukzawy humo panytaha! tsimaha” niy. Yhỹ niaha. Nasiakzobanaha.
9 Agora vão pelas ruas e convidem todas as pessoas que vocês encontrarem.”
10 Iwaze sitsasohokotsitsa ske buruk maha. Sizubarẽtsa zihobyknaha. Simysapyrẽtsa pe simysapybyitsa pe asa kino niwatihi imyikaha bo mysioktyhyryk. Hamyikaha bo inahareknaha sizubarẽtsa hỹ. — Anaeze tahadisahakanaha.
10 — Então os empregados saíram pelas ruas e reuniram todos os que puderam encontrar, tanto bons como maus. E o salão de festas ficou cheio de gente.
11 Kyze abazubata zihitsa inatsukze sakzohotsa bo iktsa niy. Iwa kytsa abazubata zihitsa sisuk humo nisisukba iwa sisopyk. Estuba maku batu, tasuk tyzuba korobyk niy, zihitsa suk humo batu hỹ niy. Iwaze zihitsa maku pe, atakta tasuk tyzuba korobyk.
11 Quando o rei entrou para ver os convidados, notou um homem que não estava usando roupas de festa
12 — Hawa kamyikaha bo tsimy. Asukbyita tu mymyikaha bo tsiknatsuk — niy. Maku batu harere tisikpybyrẽta. Abazubata zihitsa suk batu yhỹ ana hi batu tyso.
12 e perguntou: “Amigo, como é que você entrou aqui sem roupas de festa?”
13 Kyze abazubata zihitsa sitsumuẽhĩtsa pe: — Maku kasuk batu yhỹ atahi pipawarahiknaha! Ape bo miwaha bo typapykik nabo sinini my iwaze mopuziuku takyrikita tu tatsapu ty dydydy mykara — niy.
13 Então o rei disse aos empregados: “Amarrem os pés e as mãos deste homem e o joguem fora, na escuridão. Ali ele vai chorar e ranger os dentes de desespero.”
14 Kyze Sesus isoho nitsasoziuku. Atahi: — Deus zihitsa wata sizubarẽtsa mysiakzo ityryktsa moziknaha batu sizuba iharere bo hyỹ mykaranaha — niy. Asahi nisiwatawy. Batu sizuba iharere bo hyỹ mykaranaha.
14 E Jesus terminou, dizendo:
15 Kyze wastuhu Pariseutsa ziponaha, asa zuba niaksohokiknaha. Tahatuktu nipamykysokonaha. — Sesus Moises harere bo batu yhỹ mozihikiknaha — iwa mytsaty nikaranaha.
15 Os fariseus saíram e fizeram um plano para conseguir alguma prova contra Jesus.
16 Kyze ituktsa Erodes tuktsa kino niwatihi Sesus nizokparakanaha. Iharere humo batu imysapy mozihikiknaha ana humo hi Sesus bo zumukunaha. Asahi: — O myhyrinymyrykytsa tisapyrẽna haty zuba nisihyrinymyryky ana humo hi myhyrinymyrẽtsa. Kytsa pokso batu apyby. Kytsa abazubatsa humo batu asikpyby. Kytsa aharere siakparawy byizeka batu asikpyby. Moises harere tsinymyryziuku ahyrinymyrywy baba my.
16 Então mandaram que alguns dos seus seguidores e alguns membros do partido de Herodes fossem dizer a Jesus: — Mestre, sabemos que o senhor é honesto, ensina a verdade sobre a maneira de viver que Deus exige e não se importa com a opinião dos outros, nem julga pela aparência.
17 Mypehatsa abazubata Sesa okyrysaro ja ibo nyny tsimaha. Katsaktsa Sudeutsa Moises harere bo yhỹ tsimykaranaha okyrysaro ty Homa abazubata nyny tsimaha zeka wasani ja. Ana soho humo ikia mytsaty tsimy — niaha.
17 Então o que o senhor acha: é ou não é contra a nossa Lei pagar impostos ao Imperador romano?
18 Sesus simysapybyi humo tsihyrinymyrẽta hỹ. Ispe niy: — Ikiahatsa tawatahakanahatsa watsa. Amo kaharere humo uta imysapybara tsimyzihikiknaha ana hi tsipiperykynaha. Iwatatu ahape my:
18 Mas Jesus percebeu a malícia deles e respondeu:
19 Okyrysaro ty estuba kabo nynytaha! Atakta kytsa bo nyny tsimy — niy. Napiri wata ty estuba ibo nyny niaha.
19 Tragam a moeda com que se paga o imposto! Trouxeram a moeda,
20 — Aty naro sa okyrysaro humo ziwatahaka. Aty hyrikoso sa okyrysaro humo ziwatahaka — niy.
20 e ele perguntou:
21 — Abazubata Sesa hyrikoso okyrysaro humo — niaha. Sesus ispe niy: — Niwazuba! Sesa namy ty ibo tu tysizotahaktsa! Deus mozihikik ana ty zuba Deus bo nyny tahaktsa! Deus hawa ha ty mozihikik ibo tysizotaha hỹ — niy.
21 Eles responderam: — São do Imperador. Então Jesus disse:
22 Iharere humo sipybyrẽtsa. Iwaze nitururuknaha, Sesus ta zuba nitare.
22 Eles ficaram admirados quando ouviram isso. Então deixaram Jesus e foram embora.
23 Bykyze Sadusitsa Sesus bo zumunaha. Asahi. — Kytsa mohyrikosokdanahaze ba zikyrizikpozonaha — mykaranaha.
23 Naquele mesmo dia chegaram perto de Jesus alguns saduceus , afirmando que ninguém ressuscita.
24 Iwatsahi Sesus pe: — O myhyrinymyrykytsa. Tubabatu Moises Deus harere botu ziwatahaka: “Maku ihyrytsa byitatu mohyrikosokda zeka itsy haramukuka piakse”. Iwaze atatsa tabykyhyze itse mopurukze kytsa tihi: “O izikytse mopuruk” maha — niy. Iwa Deus harere my.
24 Eles disseram a Jesus: — Mestre, Moisés ensinou assim: “Se um homem morrer e deixar a esposa sem filhos, o irmão dele deve casar com a viúva, para terem filhos, que serão considerados filhos do irmão que morreu.”
25 — Kyze kytsa itukytsa sete niaha. Taparakta tasukza. Bykyze ihyrytsa byita tu nihyrikosokda.
25 Acontece que havia entre nós sete irmãos. O mais velho casou e morreu sem deixar filhos. Assim, ele deixou a viúva para o segundo irmão.
26 Niytahi itsy haramukuka ziakse. Itsy kino ihyrytsa byita tu nihyrikosokda. Bykyze itsy taziky wanu sapy ziakse. Ihyrytsa byita tu ata kino nihyrikosokda. Kyze sete ahatsa astatsa tu ziakse. Estuba nihyrikosokdaze usta atatsa ziakse. Iwa kytsa sete itukytsa iwatsa niakbanaha. Itukytsa hyrytsa habyitsa tu niakbakanaha.
26 A mesma coisa aconteceu com este, e também com o terceiro, e, finalmente, com todos os sete.
27 Iwaze atatsa kino niwatihi nihyrikosokda.
27 Depois de todos eles, a mulher também morreu.
28 Kyze nawa puruze kytsa mynahyrizikponahaze aty sa atatsa barikta babata. Sete itukytsa ziaksenaha — niaha.
28 Portanto, no dia da ressurreição, de qual dos sete a mulher vai ser esposa? Pois todos eles casaram com ela!
29 Kyze Sesus ispe niy: — Kytsa nahyrizikponaha soho batu ahahyrinymyry. Deus harere humo batu ahaspirikpo Deus zikwy batu ahanyhỹ.
29 Jesus respondeu:
30 Abaktsa kytsa zuba tahasukzanaha. Wytykyryk zioktyhyryknaha. Aparakbaha inahyrizikponahaze kytsa sisukzabyitsa, wytykyryk ba zitahapytsazonaha. Niwazuba! Bijoikpe iknyktsa Deus tsumuẽhĩtsitsa watsa moziknaha batu sisukza — niy.
30 Pois, quando os mortos ressuscitarem, serão como os anjos do céu, e ninguém casará.
31 — Kytsa inahyrizikponaha hawa ha ty Deus botu ziwatahaka batu ahahyrinymyry niy.
31 E, quanto à ressurreição dos mortos, será que vocês nunca leram o que Deus disse? Ele afirmou:
32 Deus tihi: “Utakta Deus, Abarão kahumo tispirikporẽta. Adiri Isake kahumo tispirikporẽta. Adiri Sako kahumo tispirikporẽta iwatsa. Aba kahumo sispirikporẽtsa.” Kytsa niakbanahatsa Deus humo batu sispirikpo. Iwatsahi mynahyrizikponaha Deus humo sispirikporẽtsa — Sesus niy.
32 “Eu sou o Deus de Abraão, o Deus de Isaque e o Deus de Jacó.” E Deus não é Deus dos mortos e sim dos vivos.
33 Myzubaha ihyrinymyrywy ziwabynahaze sipybyrẽtsa maha.
33 Quando a multidão ouviu isso, ficou admirada com o ensinamento dele.
34 Kyze Pariseutsa ziwabynahaze hawa Sesus harere Sadusitsa bo niy. Nisiharere pykiknaha. Wastuhu Pariseutsa inakypyknahaze estuba Deus harere zihyrinymyryta Sesus imyiwy mozihikik iwatahi ipe niy:
34 Os fariseus se reuniram quando souberam que Jesus tinha feito os saduceus calarem a boca.
35 — ausente —
35 E um deles, que era mestre da Lei , querendo conseguir alguma prova contra Jesus, perguntou:
36 — O myhyrinymyrytsa! Hawa ha sa Deus harere abazuba — niy.
36 — Mestre, qual é o mais importante de todos os mandamentos da Lei ?
37 Sesus tihi: — Deus humo ahamypokzitsirẽtsa babatsa. Iharere bo zuba ma tsimykaranaha! Ibo zuba mytsatyziuty! Itsyhyryze tarabajaziuba tsimykaranaha — niy.
37 Jesus respondeu:
38 — Ana harere hi abazuba my. Usa harere wasani ahaotuktsa pauktsitsa tynasipokzitsikinaha, ahumo tsinakara naha wa tihi taha.
38 Este é o maior mandamento e o mais importante.
39 — ausente —
39 E o segundo mais importante é parecido com o primeiro: “Ame os outros como você ama a você mesmo.”
40 Anaharere petoktsa abazubaha. Hawa ha ty Deus sohokotsa kytsa nisihyrinymyrykynaha hawa ha ty Moises harere ziwatahaka niwatihi anaharere petoktsa abazubaha humo my atsatu my — niy.
40 Toda a Lei de Moisés e os ensinamentos dos
41 Iwaze wastuhu Pariseutsa inakypykyknahaze.
41 Quando os fariseus estavam reunidos, Jesus perguntou a eles:
42 Sesus ispe niy: — Deus zipehata aty sa itsekoka my. Aty soho sa mytsaty tsimaha — niy. — O Kiristu Deus zipehata Dawi tsekoka my — niaha.
42 — O que vocês pensam sobre o — De Davi! — responderam eles.
43 Sesus: — Iwa zeka amy humo sa Dawi Deus hyrikoso humo ipe: “Kapehatsa.”
43 Jesus tornou a perguntar:
44 Dawi tihi: Deus hi Kiristu zipehata:
44 “O Senhor Deus disse ao meu Senhor:
45 — Dawi Deus zipehata pe “Kapehatsa” batu itsekoka hawa Deus zipehata Dawi tsekoka. Atahi Dawi tsekoka ipehatsa niwatihi. Dawi nipurukze Deus zipehata koikny baktatu Deus tsekoka humo — niy.
45 Portanto, se Davi chama o Messias de Senhor, como é que o Messias pode ser descendente de Davi?
46 Batu aty tohi ziky. Iharere myhyrinymyrykyta babata tuze batu aty tohi zikmypeha. Sisikpybyrẽtsa iwatsahi batu harere zikaha.
46 Ninguém podia responder mais nada, e daquele dia em diante não tiveram coragem de lhe fazer mais perguntas.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 22, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.