Marcos 8
Rikbaktsa NT (RKB_WBT) vs NVT
1 Kyze myzubaha Sesus tuk inakypykzonaha. Batu sidisahawyky iwatsahi siarapa izumu.
1 Naqueles dias, outra grande multidão se reuniu e, mais uma vez, o povo ficou sem comida. Jesus chamou os discípulos e disse:
2 Iwaze Sesus zinymyrykynahatsa pe niy: — Pany pãotynaha! Uta kytsa abazubatsa humo kamypokzitsiarẽta. Harakykbyihi katuk zurunaha aba sidisahawy nepykba.
2 “Tenho compaixão dessa gente. Estão aqui comigo há três dias e não têm mais nada para comer.
3 Ispe: “Awahoro bo tsiksinahaktsa!” my zeka ske buruk taharapatsapyrispyk pumuzanaha, mektsaktsa ẽryktsa tu izumukunaha — niy.
3 Se eu os mandar embora com fome, desmaiarão no caminho. Alguns vieram de longe”.
4 Zinymyrykynahatsa: — Hawa skaraba tsimaha. Batu aty tohi mydisahawy ty kytsa bo nyny zeky. Jerukbara bo batu mydisahawyky. Katsaktsa ba ziksitsumuẽhĩnaha — niaha.
4 Os discípulos disseram: “Como conseguiremos comida suficiente neste lugar deserto para alimentá-los?”.
5 Sesus: — Atsikara ja hana wa skaraba atsikara — niy. — Yhỹ. Nawa usta tsyhyrype wa humo petok ziakyri sete atsikara tsimaha — niaha.
5 Jesus perguntou: “Quantos pães vocês têm?”. “Sete”, responderam eles.
6 Iwaze Sesus kytsa sizubarẽtsa pe niy: — Wytyk humo dyhy dyhy taha! — niy. Iwaze Sesus atsikara ty okok niyze Deus pe niy: — Ikia tsamysapyrẽta ahumo ka mykurẽtsa — niy. Atsikara zitsaktsakze tatuktsa bo nyny niy: — O sibo nynytaha! — niy. Iwaze zinymyrykynahatsa sizubarẽtsa bo atsikara kytsa bo zibiakaknaha.
6 Então Jesus mandou todo o povo sentar-se no chão. Tomou os sete pães, agradeceu a Deus e os partiu em pedaços. Em seguida, entregou-os aos discípulos, que os distribuíram à multidão.
7 Piknutsa batu sizuba niwatihi niaha. Sesus Deus pe niyzo: — O kazo ikia zuba tsamysapyrẽta. Piknutsa zipyryktsa ty mybo nynytykta — niy. Iwaze zinymyrykynahatsa pe niy: — O sizubarẽtsa bo piknutsa zipyryktsa ty nynytaha — niy. Yhỹ niaha. Iwa kytsa sizubarẽtsa bo piknupyryktsa nisibiakaknaha. Kytsa sizubarẽtsa bo nyny nyny nyny nikaranaha. Nisiubarawy.
7 Eles encontraram, ainda, alguns peixinhos; Jesus também os abençoou e mandou que os discípulos os distribuíssem.
8 Kyze kytsa sizubarẽtsa: — O mysorokrẽtsa — nikaranaha. Tahadisahabanahaze zinymyrykynahatsa atsikara piknutsa ty itsatsakyhy arehe ty peryktsa bo zipupukurunaha. Pok pok pok nikaranaha. Iwa sete peryktsa inasiharekbanaha.
8 Todos comeram à vontade. Depois, os discípulos recolheram sete cestos grandes com as sobras.
9 Kytsa sizubarẽtsa tahadisahakanaha. Kwatero miutsa ahatsa. Iwaze Sesus nisipeha: — Ahawahoro bo tsiksinahaktsa! — niy. Yhỹ niaha.
9 Naquele dia, havia cerca de quatro mil homens na multidão. Após comerem, Jesus os mandou para casa.
10 Iwaze Sesus tsaraha bo itakorohyk. Zinymyrykynahatsa tuk kokokorohyk. Daramanuta bo niaha.
10 Em seguida, entrou com seus discípulos num barco e atravessou para a região de Dalmanuta.
11 Iwaze Pariseutsa Sesus bo izumunahaze niharapebetsakaknaha iwaze ipe niaha: — Deus zikwy mybo tsiwatawykta. Atakta bijoikpe iknykta zikwy iwatawy humo tsiny tsihikiknaha iwatsahi Deus zapeha tsinymyrykynaha — niaha. Iwa ziakzobyrikinaha.
11 Alguns fariseus vieram ao encontro de Jesus e começaram a discutir com ele. Para pô-lo à prova, exigiram que lhes mostrasse um sinal do céu.
12 Sesus sihumo tisukatsihikrẽta. Ihumo batu sispirikpo ana humo hi tisukatsihikrẽta. Ispe niy: — Amy humo abaktsa kytsa iwatawywy myziberikinaha. Amy humo utakta Deus zikwy mysiwatawy mozihikiknaha. Kaharere wasape batu amy tohi abaktsa kytsa bo mysiwatawy — Sesus niy.
12 Ao ouvir isso, Jesus suspirou profundamente e disse: “Por que este povo insiste em pedir um sinal? Eu lhes digo a verdade: não darei sinal algum aos homens desta geração”.
13 Iwaze Sesus niparak. Tsaraha bo takorozo. Zinymyrykynahatsa tuk pihikzotsabyri koikny nipo. Pariseutsa asa zuba pihikzotsabyri sak niriktotohokonaha.
13 Então ele os deixou, entrou de volta no barco e atravessou para o outro lado do mar.
14 Zinymyrykynahatsa atsikara humo nispiriktsokdanaha. Estuba zuba tatuk zibykyknaha.
14 Os discípulos, porém, se esqueceram de levar comida. Tinham no barco apenas um pão.
15 Iwaze Sesus ispe niy: — O kytsa pykyhytutaha. Pariseutsa harere humo pykyhytutaha. Erodes harere humo niwatihi pykyhytutaha! Sihyrinymyrywy napyto naha waha anaty hi jokpitsĩhik abahi atsikara tsakyky napyto naha humo nawerekbaik. Iwaze sispirikpobyitsa siharere bo yhỹ mykaranaha — niy.
15 Enquanto atravessavam o mar, Jesus os advertiu: “Fiquem atentos! Tenham cuidado com o fermento dos fariseus e de Herodes”.
16 Iwaze zinymyrykynahatsa asa zuba nipamykysokonaha: — Anatyhi nitsaso atsikara humo tsikspiriktsokdanaha ja — nikaranaha. Iharere batu sinymyry.
16 Os discípulos começaram a discutir entre si porque não tinham trazido pão.
17 Sesus siharere humo tsihyrinymyrẽta. Iwaze atahi: — Amy humo tsimaha ikiahatsa “Katsaktsa atsikara byitsahi iwatahi anapytowy soho mybo nitsaso tsimaha”. Kahumo batu ahaspirikpo. Batu kabo mytsaty tsimaha.
17 Ao saber do que estavam falando, Jesus disse: “Por que discutem sobre a falta de pão? Ainda não sabem ou não entenderam? Seu coração está tão endurecido que não compreendem?
18 Ikiahatsa ahahyriziktsa katsa tuba, iwatsa tu batu iktsa zikaha. Ikiahatsa ahaspiukikitsa tuba iwatsa tu batu waby zikaha. Hawa ha ty botu ikykara tsikspiriktsokdanaha ja.
18 Vocês têm olhos, mas não veem? Têm ouvidos, mas não ouvem? Não se lembram de nada?
19 Atsikara mytsyhyry tsawata zitsaktsakze kytsa sizubarẽtsa sĩko miutsa bo nyny iky, hana wa ja peryktsa bo tsipupukunaha sa atsikara ty jerehe haty tsikaha — niy. — Dose peryktsa tsiknasihareknaha — niaha.
19 Quando reparti os cinco pães entre os cinco mil, quantos cestos cheios de sobras vocês recolheram?”. “Doze”, responderam eles.
20 — Atsikara usta tsyhyry humo petok ziakyri sete zitsaktsakze, kytsa sizubarẽtsa kwatero miutsa bo nyny iky, hana wa ja peryktsa bo tsipupukunaha sa itsatsakyhy jerehe haty tsikaha — niy. — Sete peryktsa tsiknasihareknaha — niaha.
20 “E quando reparti os sete pães entre os quatro mil, quantos cestos grandes cheios de sobras vocês recolheram?” “Sete”, responderam.
21 — Yhỹ iwa atsikara tsizubarẽna niyzik. Ikiahatsa ahamytsatyhybyritsa tu — Sesus niy.
21 “E vocês ainda não entendem?”, perguntou.
22 Kyze Sesus Betesda ezektsa bo niukuru, zinymyrykynahatsa tuk zumunaha. Kytsa ihyrizikbyrita ibo izioktyhyryknaha. — O Sesus ikia ihyrizikubyita ty tsika tsimy zeka mozororo — niaha. Iwa nizapykykynaha.
22 Quando chegaram a Betsaida, algumas pessoas trouxeram um cego a Jesus e lhe pediram que o tocasse.
23 Iwaze Sesus ihyrizikubyita tsyhyry humo paik niy. Ape baze myzubaha pauk bo zioktyhyryk. Iwaze hezok niy. Tasaytsik ty ihyriziktsa bo tsyktsyk niy. Tatsyhyry ty ihyriziktsa bete tsika niyze: — Hawa sa iktsa tsimykara — niy.
23 Ele tomou o cego pela mão e o levou para fora do povoado. Em seguida, cuspiu nos olhos do homem, pôs as mãos sobre ele e perguntou: “Vê alguma coisa?”.
24 — Abaka tsikaeni zuba iktsa mykara. Kytsa hwitsa watsa kaokeryk monaukurunahatsa watsa — niy.
24 Recuperando aos poucos a vista, o homem respondeu: “Vejo pessoas, mas não as enxergo claramente. Parecem árvores andando”.
25 Iwaze Sesus tatsyhyry ty ihyriziktsa bete tsikazo niy. Nizororo. Amypubyri niyzik iktsaziu nikara. Nizororobaba hỹ.
25 Jesus pôs as mãos sobre os olhos do homem mais uma vez, e sua visão foi completamente restaurada; ele passou a ver tudo com nitidez.
26 Sesus ipe: — Awahoro bo tsiksikta! Betesda bo ka erete eretebyijaty — Sesus niy.
26 Então Jesus se despediu dele e disse: “Ao voltar para casa, não entre no povoado”.
27 Kyze Sesus tuk zinymyrykynahatsa tuk nitururuknaha. Sisarija Piripi bo niukurunaha. Piripi sihudikhudikwytsa ezektsa nisipehaka. Niukurunahaze asa zuba ske buruk inapamykysokonaha. Sesus ispe niy: — Aty skaraba uta kahumo kytsa mytsaty mykaranaha — niy.
27 Jesus e seus discípulos deixaram a Galileia e foram para os povoados perto de Cesareia de Filipe. Enquanto caminhavam, Jesus lhes perguntou: “Quem as pessoas dizem que eu sou?”.
28 Zinymyrykynahatsa ipe niaha: — Wastuhutsa ikia pe Suão Batista nihyrikosokdata ja mykaranaha. Mektsaktsa batu niaha. Ata hi nihyrikosokdata Erias ja — mykaranaha. Ustsaktsa batu. — Ikia taparakta Deus sohokotsa nahyrizikpota ja mykaranaha — niaha.
28 Eles responderam: “Alguns dizem que o senhor é João Batista; outros, que é Elias ou um dos profetas”.
29 Sesus ispe niy: — Ikiahatsa ja. Ahaokze ka aty skaraba uta ahahyrizikze ka tsimykaranaha — niy. Peduru tihi: — Ikiakta Kiristu. Ikiakta Deus pehahababata — niy.
29 “E vocês?”, perguntou ele. “Quem vocês dizem que eu sou?” Pedro respondeu: “O senhor é o Cristo!”.
30 — Ana tyka kytsa bo soso byitaha! — Sesus niy.
30 Mas Jesus os advertiu de que não falassem a ninguém a seu respeito.
31 Iwaze Sesus hawa mohyrikosokda naha soho nitsaso, kytsa pibezenaha soho kino nitsaso. Nisihyrinymyryky: — Tapara utakta Deus zikpehata maku babata ahawata ikyzik. Sinini mykara Sudeutsa tapara taypyknahatsa kaharere bo yhỹhabyitsa ziknakaranaha. Taparaktsa ziknapamykysokonahatsa Deus wahoro kahumo batu siakparawy. Iwatahatsitsa kino niwatihi kaharere bo yhỹhabyitsa ziknakaranaha. Kytsa pikbezenaha. Petok puruze mynahyrizikpo — niy.
31 Então Jesus começou a lhes ensinar que era necessário que o Filho do Homem sofresse muitas coisas e fosse rejeitado pelos líderes do povo, pelos principais sacerdotes e pelos mestres da lei. Seria morto, mas três dias depois ressuscitaria.
32 Iwa nitsaso kytsa nisihyrinymyryky, iharere amypubyri batu ihokdaha. Iwaze Peduru Sesus zioktyhyryk. Zibetsakak ipe niy: — Iwa katy kaja sosobyity — niy.
32 Enquanto falava abertamente sobre isso com os discípulos, Pedro o chamou de lado e o repreendeu por dizer tais coisas.
33 Sesus uwok niyze zinymyrynahatsa bo iktsa niyze Peduru pe niy: — Satanas nabo pãotykta — niy. — Ikia Deus harere bo yhỹhabyitahi tsimy, hawa kytsa mytsaty mykaranaha ana bo hi yhỹ tsimykara iwatahi Satanas wata tsimozik — niy, iwa zibetsakik.
33 Jesus se virou, olhou para seus discípulos e repreendeu Pedro. “Afaste-se de mim, Satanás!”, disse ele. “Você considera as coisas apenas do ponto de vista humano, e não da perspectiva de Deus.”
34 Iwaze Sesus kytsa sizubarẽtsa bo nisihuahuaka. Zinymyrykynahatsa ahatsa nisihuahuazo. Sibo nipamykysoko. Ispe niy: — Aty katukbabata mozihikik zeka atakta pibyituhukutu hawaha iakparawy zeka ana humo ka piwari. Kaharere bo zuba ma tsimykaranaha. Kytsa iharapatawyhyta bo iktsa mahaze maku pibezenaha sihyrinymyrẽtsa. Pibyituhukutu kawata tsimahaktsa! Tozeka ja ikiahatsa kawa tu sinini tsimykaranaha! Hawa sinini mykara naha humo kawatu sinini tsimykaranaha hỹ. Ikiahatsa kahumo sinini tsimykaranaha zeka ana humo hi tykymynahaktsa kytsa!
34 Depois, chamou a multidão e os discípulos e disse: “Se alguém quer ser meu seguidor, negue a si mesmo, tome sua cruz e siga-me.
35 Aty tapokzitsi zuba zeka tahyrizikararawy pihokda. Tanamy pihokzaba. Aty inamy ty tsizubarẽna piakse zeka mohyrikosokdaze tsizubarẽna mohokda. Ihyrizikararawy niwatihi mohokda. Aty tohi kahumo ispirikpo iwaze kytsa ity pibeze atahi Deus tuk tawahi mynapykyryk. Atahi kahumo tispirikporẽta Deus wasania ty motsasoko atakta mohyrikosokdaze atahi Deus tuk tawahi mynapykyryk.
35 Se tentar se apegar à sua vida, a perderá. Mas, se abrir mão de sua vida por minha causa e por causa das boas-novas, a salvará.
36 — ausente —
36 Que vantagem há em ganhar o mundo inteiro, mas perder a vida?
37 Katsa Deus tuk mywahi tsimynapykyry tsihikiknaha zeka Deus bo batu amy ty ibo nyny zikaha. Deus harere humo zuba yhỹ tsimykaranaha iwaze tawahi ituk mynapykyryk, isapyha ty mybo nyny my.
37 E o que daria o homem em troca de sua vida?
38 Mektsaktsa kytsa simysapybyitsa tu nikaranaha, asaktsa abaktsa kytsa deusbyitsa humo yhỹ mykaranaha. Kahumo sisikpybyrẽtsa. Kaharere humo kino niwatihi sisikpybyrẽtsa. Utakta Deus zikpehata maku wata ikyzik. Deus imysapyrẽnikita izikwy tuk myziksizo. Bijoikpe iknyktsa Deus tsumuẽhĩtsitsa kino niwatihi situk myziksizo. Myziksizoze, aty kahumo tisikpybyrẽta zeka. Uta kino ihumo kasikpybyrẽta. Aty kaharere humo tisikpybyrẽta zeka. Uta kino iharere humo kasikpybyrẽta Asaktsa batu katukytsa byitsawatsa — Sesus niy.
38 Se alguém se envergonhar de mim e de minha mensagem nesta época de adultério e pecado, o Filho do Homem se envergonhará dele quando vier na glória de seu Pai com os santos anjos”.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 8, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.