Marcos 14

Rikbaktsa NT (RKB_WBT) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Aba petok puru nahawaze simyikaha asiba inakymy. Simyikaha atsikara ipytowybara ty zikziokoknaha. Simyikaha eze Deus taparaktsa nisitsumuẽhĩ bo mytsaty ziknakaranaha. Iwaze Deus wahoro eze ziknapamykysokonahatsitsa, siwatahatsitsa kino niwatihi Sesus ziberikinaha. Sisukyrytsitsa niaha. Itsipa humo zioktyhyryk tsihikiknaha. Tabezehikta nikaranaha tsahi kytsa papatu asahi Sesus zibeze tsihikiknaha.
1 Faltavam dois dias para a Festa da Páscoa e a Festa dos Pães sem Fermento . Os chefes dos sacerdotes e os mestres da Lei procuravam um jeito de prender Jesus em segredo e matá-lo.
2 Asa hi: — Mymyikaha eze tuze ba Sesus zibezenaha. Kytsa pokso mypybyrẽtsa. Tsipibezenaha zeka iwazeka kytsa mymybabanaha. Sizubarẽtsa niakmyinaha — nikaranaha.
2 Eles diziam: — Não vamos fazer isso durante a festa, para não haver uma revolta no meio do povo.
3 Sesus Betanija bo zumu. Tapara Simaõ iakõrõrõta zizororowyta wahoro bo nitsuk. Tahadisahakanahaze wytyk inatsuk. Atatsa jokmorẽnikia ty taoporosuk arabastero harahare hi, tsipokzitsarẽna niy. Narado inarokoha tsipokzitsarẽna ty. Atatsa Sesus boze taoporosuk zisoiktsakik iwaze jokmorẽnikia ty iharek bete ziharasusuku. Iwa nikara.
3 Jesus estava no povoado de Betânia, sentado à mesa na casa de Simão, o Leproso. Então uma mulher chegou com um frasco feito de alabastro , cheio de perfume de nardo puro, muito caro. Ela quebrou o gargalo do frasco e derramou o perfume na cabeça de Jesus.
4 Iwatsahi wastuhu sakzohotsa ihumo tahakyrikinaha. Tahasakparekenaha: — Amy skaraba jokmorẽnikia ty piharasusuku — asa zuba nipamykysonaha.
4 Alguns que estavam ali ficaram zangados e disseram uns aos outros: — Que desperdício!
5 — Jokmorẽnikia tsipokzitsiarẽna. Katsaktsa jokmorẽnikia ty tahuak zeka okyrysaro tsizubarẽna humo, 300 denario tsimaha. Iwaze okyrysaro ty sinamybyitsa bo nyny tsimaha zeka wasani tsimaha — nikaranaha. Iwa zibetsakaknaha.
5 Esse perfume poderia ter sido vendido por mais de trezentas moedas de prata , que poderiam ser dadas aos pobres. Eles criticavam a mulher com dureza,
6 — Awatu betsak betsak byitaha! — Sesus niy. — Atatsa hiba wasani mykara. Amy humo sa tsipesuka tsihikiknaha nikara kahumo tisapyrẽna niy.
6 mas Jesus disse:
7 Sinamybyitsa ahapauk baze mopykyryknaha zeka sibo nyny tsimaha zeka wasani my. Utakta kabo ka ba nyny zikaha.
7 Pois os pobres estarão sempre com vocês, e, em qualquer ocasião que vocês quiserem, poderão ajudá-los. Mas eu não estarei sempre com vocês.
8 Abanurytu pikbezenaha. Mohyrikosokda. Atatsa kanury ziharasusuku iwaze kaytyk bo mokymy — niy.
8 Ela fez tudo o que pôde, pois antes da minha morte veio perfumar o meu corpo para o meu sepultamento.
9 — Kaharere tsiwabyziunahaktsa! Nanabyitaba Deus wasania ty myzubaha bo motsasokonaha. Hawa atatsa niy ana ty hi nanabyitaba inapamykysokonaha niwatihi iwaze sizubarẽtsa atatsa soho bo mytsaty mykaranaha — niy.
9 Eu afirmo a vocês que isto é verdade: em qualquer lugar do mundo onde o
10 Kyze Sudas Iskariotses isopyksapybyita tu mykara. Sesus tuk zinymyrykyta iwatatu Deus wahoro eze ziknapamykysonahatsa taparaktsa bo zumu ispe niy: — O Sesus batu ahakparawy. Tsipibeze tsihikiknaha. Uta pahatsumuẽhĩ. Bykyze uta hi ibo pahaoktyhyryk — niy.
10 Judas Iscariotes, que era um dos doze discípulos, foi falar com os chefes dos sacerdotes para combinar como entregaria Jesus a eles.
11 Iwaha ziwabynahatsa sakurẽtsa nikaranaha: — O ikia tsimymytsumuẽhĩ zeka okyrysaro ty abo nyny tsimaha — niaha. — Yhỹ. Bykyzehuta! Aba ibo piksizo — niy. — Yhỹ. Tsipiksi za — niaha. Iwaze Sudas mytsaty nikara: — Hawa sa Sesus bo mysioktyhyryk. Yhỹ ja. Bykyzehu — niy. Ziperyky zuba.
11 Quando ouviram o que ele disse, eles ficaram muito contentes e prometeram dar dinheiro a ele. Assim Judas começou a procurar uma oportunidade para entregar Jesus.
12 Kyze Sudeutsa simyikaha mozumuze zinymyrykynahatsa ipe niaha: — O Sesus hana eze sa mymyikaha tsipikymynaha Hana eze sa ikia tuk karaneru tsani tazobaze tsimymydisahanaha — niaha. Amyikaha bo pororo ziknakaranaha Deus Sudeutsa taparaktsa ziknasitsumuẽhĩkĩnahatsa bo mytsaty ziknakaranaha.
12 No primeiro dia da Festa dos Pães sem Fermento , em que os judeus matavam carneirinhos para comemorarem a Páscoa , os discípulos perguntaram a Jesus: — Onde é que o senhor quer que a gente prepare o jantar da Páscoa para o senhor?
13 Sesus ispe niy: — O nabo tsimykaranaha kytsa. Ikiahatsa petoktsa nabo Serusarẽhe hudikhudikwy bo tsimytururuknaha! Anaeze maku pihik suk pebykykyrykta bo tsimykozonaha. Pihik myzizokota hapikta! Wahoro bo mytsukze, iapik tu paku paku tsimaha!
13 Então Jesus enviou dois discípulos com a seguinte ordem:
14 Tsihitsa pe: O myhyrinymyrytsa “Hana eze sa amyikaha eze mydisahawy ty katuktsa tuk hauk tsimaha my” tsimahakta! Iwaze ahape my “Iktsatahaktsa”!
14 e digam ao dono da casa em que ele entrar que o Mestre manda perguntar: “Onde fica a sala em que eu e os meus discípulos vamos comer o jantar da Páscoa?”
15 Wahoro jobo tsimydokoknaha, pokpedawy bo pykyhytu mydyhydyhywy bo iktsa tsimaha. Mysapy eze inakymy. Anaeze mymyikaha katsa mybo inakymynahaktsa! — niy. Yhỹ niaha.
15 Então ele mostrará a vocês no andar de cima uma sala grande, mobiliada e arrumada para o jantar. Preparem ali tudo para nós.
16 Iwaze zinymyrykynahatsa petoktsa nitururuknaha. Serusarẽhe bo izumunahaze hawa ty Sesus botu nitsasoko, atsatu niaha. Nawa tahamyikaha zikymynaha karaneru tsani zizobanahaze.
16 Os dois discípulos foram até a cidade e encontraram tudo como Jesus tinha dito. Então prepararam o jantar da Páscoa.
17 Kyze zunubaze Sesus ustsa zinymyrykynahatsa tuk zumukunaha, mytsyhyrytsa watsa tuk izumuku.
17 Quando anoiteceu, Jesus chegou com os doze discípulos.
18 Tahadisahakanahaze Sesus ispe niy: — Ahatuk estuba: “O Sesus kaharereziuwybyita my. Abaka batu Sesus tukta my” mykara. Iwatahi kasukyrytsitsa tuk kabo tynasioktyhyk. O bykyze atakta sinini myze zikpuruk byizeka wasani my. Imyspihikbatanikita tu Deus zipehata mywata humo sinini mykara. Ana hi Deus botu ziwataha — niy. Iwaha ziwabynahatsa hi batu siaku: — O aty skaraba. Uta kino batu. Uta kino batu. — nikaranaha. Sihyrinymyrybyitsa tu sibo Sudas soho nitsasoko. Sesus: — Estuba katuk tamihi ty sok mytahi imyspihikbatanikita — niy.
18 Enquanto estavam à mesa, no meio do jantar, ele disse:
19 — ausente —
19 Eles ficaram tristes e, um por um, começaram a perguntar: — O senhor não está achando que sou eu, está?
20 — ausente —
20 Jesus respondeu:
21 — ausente —
21 Pois o
22 Kyze tahadisahabanahaze Sesus atsikara waha ty okok niy. Deus pe niy: — Ikia humo ka mykurẽtsa — niy. Atsikara zitsatsakak. Sibo zibiakak: — O hauk tahaktsa, naty hauk tsimahaze, kanury soho bo mytsaty tsimaha, “Sesus mysapyzeky nihyrikosokda” tsimaha — niy. Iwa niaha.
22 Enquanto estavam comendo, Jesus pegou o pão e deu graças a Deus. Depois partiu o pão e o deu aos discípulos, dizendo:
23 Iwaze taoporosuk duabohotsa tsik ty okokzo niy. Deus pe niy: — Ikia humo ka mykurẽtsa — niy. Iwaze sibo nyny niy.
23 Em seguida, pegou o cálice de vinho e agradeceu a Deus. Depois passou o cálice aos discípulos, e todos beberam do vinho.
24 — O naka kaspu waha. Tsimyzikukunahaze kaspu soho bo mytsaty tynakaranaha. Kaspu mopuku iwaze Deus ahasoho pe my “Sisopyksapybyitsa humo mysiokzo iwatsahi kaokzeka meky watu moziknaha” Deus mykara.
24 Então Jesus disse:
25 Uta aba zuba duabohotsa tsik piku. Pikuzoze kazo tuk kytsa tuk asaktsa kaharere bo hyỹ mykaranaha, katyryktsa moziknaha — niy. Iwaze sizubarẽtsa duabohotsa tsik zikukunaha.
25 Eu afirmo a vocês que isto é verdade: nunca mais beberei deste vinho até o dia em que beber com vocês um vinho novo no
26 Kyze unata eze Deus bo nisakibazikiknaha: — O Deus ikia tsamysapyrẽta — nikaranaha. Kyze Deus bo nisakibazibanahaze ape bo ziponaha. Hara jobonita bo Oriwereja inarokota bo niukurunaha.
26 Então eles cantaram canções de louvor e foram para o monte das Oliveiras.
27 Nakpo zukzuk niahaze. Sesus ispe niy: — Utakta aba pikbezenaha. Pikbezenahaze, batu aty tohi katuk mopykyryk. Kasukyrytsitsa pokso tsimywaknaha. Deus harere botu ziwataha “Hozipyrykzatsa irarakata pibezenaha iwaze myraratsa mowakbaiknaha” iwa Deus harere botu kahumo ziwataha. Utakta hozipyrykzatsa irarakata wata.
27 E Jesus disse aos discípulos:
28 Mynahyrizikpoze ahaharaze Karireja eze pahapery — niy.
28 Mas, depois que eu for ressuscitado, irei adiante de vocês para a Galileia.
29 Peduru: — O batu. Ustsa kytsa ja. Utakta batu. Uta kino atuktu mopykyryk.
29 Então Pedro disse a Jesus: — Eu nunca abandonarei o senhor, mesmo que todos o abandonem!
30 Sesus: — O Peduru aba unata eze harakykbyi kasoho “Batu Sesus kanyhy” tsimyspihikbata, kokuaro petok nipuze iwa tsimyspihikbata. Iwa ba zabezenaha — niy. — O niwazubakta. Abaze pikbezenaha zeka: “Utakta Sesus tukta” my — niy. Kytsa sizubarẽtsa kino niwatihi nikaranaha.
30 Mas Jesus lhe disse:
31 — ausente —
31 Mas Pedro repetia com insistência: — Eu nunca vou dizer que não o conheço, mesmo que eu tenha de morrer com o senhor! E todos os outros discípulos disseram a mesma coisa.
32 Kyze Sesus zinymyrykynahatsa tuk hara bo nidoknaha anaeze isaziktsa koso Kesemani inarokoha bo hi nisioktyhyryk. Ispe niy: — Anaeze dyhy dyhytahaktsa! Uta kino Deus bo mopamykyso — niy.
32 Jesus e os discípulos foram a um lugar chamado Getsêmani. E Jesus lhes disse:
33 Ustsa kytsa dyhy dyhy niahaze, Peduru, Suão, Tsiaku, ahatsahi nisioktyhyryk. Sesus mytsaty nikara: — O bykyze pikbezenaha — nikara. Paikpa mytsaty nikara. Iakubyita niapykyryk. Tisukatsihikrẽta nikara.
33 Então Jesus foi, levando consigo Pedro, Tiago e João. Aí ele começou a sentir uma grande tristeza e aflição
34 Tatuktsa pe niy: — O batu kaku. Pikbezenaha kasukatsihikrẽta mykara. Uta kino Deus bo mopamykysoko. Tykara eze tu tutarenaha. Tsikperynaha ahaõtutsabyihu ja — niy.
34 e disse a eles:
35 Iwaze siharapu bo niparak. Niparakze, wytyk bo okmymy niy, Deus bo nipamykysoko.
35 Ele foi um pouco mais adiante, ajoelhou-se, encostou o rosto no chão e pediu a Deus que, se possível, afastasse dele aquela hora de sofrimento.
36 Iwaze Deus pe niy: — O kasukyrytsitsa kabo mozumukunaha, kazo. Tsiktsumuẽhĩkta iwaze sinini mykara. Uta tu zeka ba mohyrikosokda tsihikik. Ikia: “Tyhyrikosokdakta!” tsimy zeka, mohyrikosokda — niy.
36 Ele orava assim:
37 Iwaze tatuktsa Peduru, Tsiaku Suão ahatsa bo iziksizo. Zurubaiknaha. — O tsikurubaik naha sa Peduru. Katuk batu tsiperyky ja hini hini byitahaktsa! — niy.
37 Depois voltou e encontrou os três discípulos dormindo. Então disse a Pedro:
38 — Deus bo typamykysonahaktsa! Deus zikwy humo zuba ikiahatsa ahapunihikrẽtsa tsimoziknaha niy iwatsahi Satanas harere bo batu yhỹ tsimaha. Hawa ha ty wasani tsipitsihikiknaha ikiahatsa batu ahapunihik iwatsahi Deus bo typamykysonahaktsa — Sesus niy.
38 Vigiem e orem para que não sejam tentados. É fácil querer resistir à tentação; o difícil mesmo é conseguir.
39 Atsa botu ziksizoze, Deus bo nipamykysokozo: — O “Tyhyrikosokdakta!” tsimy zeka, kazo, utakta mohyrikosokda — niy.
39 Jesus foi outra vez e orou, dizendo as mesmas palavras.
40 Sibo ziksizoze, zurubaikzonaha. Tahaõtutsaspyk nikaranaha. Sesus: — O tsipuruziukunaha zuba — niy. Batu harere zikaha.
40 Em seguida, voltou ao lugar onde os discípulos estavam e os encontrou de novo dormindo. Eles estavam com muito sono e não conseguiam ficar com os olhos abertos. E não sabiam o que responder a Jesus.
41 Bykyze Deus bo nipamykysozoze sibo ziksizo. — O abaze sihi tsikahabyrynaha. Abaka ba zikumunaha. Abaka utakta Deus zikpehata ahawata ikyzik kasukyrytsitsa bo pikoktyhyryknaha niy. Abahi pikbezenaha.
41 Quando voltou pela terceira vez, Jesus perguntou:
42 Kyiktykta! Tupaktsa! Abaka imyspihibatanikita mozumuku. Kasukyrytsitsa kabo tynasioktyhyryk.
42 Levantem-se, e vamos embora. Vejam! Aí vem chegando o homem que está me traindo!
43 Ana hi nitsasokoze Sudas ibo izumu. Sudas zinymyrykyta tu siharereziubyitsa tuk izumuku. Sesus bo inasioktykyryk. Tanoratsa upepetsa iwatsa tu nasebykyknaha.
43 Jesus ainda estava falando, quando chegou Judas, um dos doze discípulos. Vinha com ele uma multidão armada com espadas e porretes, que tinha sido mandada pelos chefes dos sacerdotes, pelos mestres da Lei e pelos líderes judeus.
44 Tapara Sudas ispe niy: — O Sesus piwatawyze piharapyrykze ahanyhybyitsa tsipinynaha kytsa. Atahi piharapyryk! Iwaze itsipa humo tsioktyhyryknahaktsa! — niy. Taparaktsa Deus wahoro eze ziknapamykysonahatsa nisipeha Sesus pioktyhyryknaha, Moises harere hyrinymyrytsa, Sudeutsa taparaktsa kino niwatihi nisipehanaha.
44 O traidor tinha combinado com eles um sinal. Ele tinha dito: “Prendam e levem bem seguro o homem que eu beijar, pois é ele.”
45 Iwaze Sudas Sesus bo zuk niy. Sudas: — O ikzumukta kahyrinymyrytsa — niy. Iwaze Sesus ziharapyryk.
45 Logo que chegou perto de Jesus, Judas disse: — Mestre! E o beijou.
46 Kytsa Sesus zioktyhyryknaha.
46 Então eles pegaram Jesus e o prenderam.
47 Ipaukbazekta Sesus tukta tasokorotsapu izibok. Maku spi zizykik. Atahi taparakta maku ziknapamykysokota Deus wahoro zubata eze tsumuẽhĩtsa.
47 Mas um dos que estavam ali tirou a espada, atacou um empregado do Grande Sacerdote e cortou uma orelha dele.
48 Sesus ispe niy: — Amo skaraba tanoratsa ahaupepetsa iwatsa tsiknasebykyknaha. Awatutaha. Utakta katsyhyryboabyita. Batu kakyri.
48 Então Jesus disse para aquela gente:
49 Ahatuk zikzuruku. Ikiahatsa tuk Deus wahoro zubata eze zikzahahyrinymyryky. Iwatsa tu batu katsipa humo katy oktyhyryk. Deus harere botu ziwataha itsyhyryboanikita wata katsipa pikoktyhyryknaha. Aba zuba katsipa humo tsipikoktyhyryknaha — niy.
49 Eu estava com vocês todos os dias, ensinando no pátio do Templo, e vocês não me prenderam. Mas isso está acontecendo para se cumprir o que as
50 Iwaze zinymyrykynahatsa niwakbaiknaha. Tahapybyspyk hi niwakbaiknaha. — Iwa zeka mymybabanaha — niaha.
50 Então todos os discípulos abandonaram Jesus e fugiram.
51 Itsipa humo zioktyhyryknahaze mykyryburukta Sesus hapik niukuru. Atahi niwakik panu ty irikpidiwyhyta niy.
51 Um jovem, enrolado num lençol, seguia Jesus. Alguns tentaram prendê-lo,
52 Nizokbatsinaharẽta tu niwakik. Tazikpidiwy zuba sibaze zereke. Iwatahi isukbyitatu niwakik.
52 mas ele largou o lençol e fugiu nu.
53 Kyze Sudas tuktsa taparakta ziknapamykysokonahatsa tuk myhyrizikwanikita wahoro Sesus zioktyhyryknaha. Taparaktsa kapitaõtsa watsa Moises harere hyrinymyrytsitsa kino niwatihi anaeze niapykyryknaha. Sizubarẽtsa inakypyknaha.
53 Em seguida, levaram Jesus até a casa do Grande Sacerdote , onde estavam reunidos os chefes dos sacerdotes, alguns líderes dos judeus e alguns mestres da Lei.
54 Peduru tsipybyrẽta hi ẽrykani iapik inaukuru. Taparakta wahoro sturupe eze nitsukze iwarikspyk sodadutsa baze nidyhyky izo baze niakpyzazaka.
54 Pedro seguiu Jesus de longe e entrou no pátio da casa do Grande Sacerdote. Ele sentou-se perto do fogo, com os guardas, para se esquentar.
55 Iwaze taparaktsa Deus wahoro ziknapamykysonahatsitsa. Sudeutsa taparaktsa Moises harere hyrinymyrytsitsa ahatsa inakypyknahaze kytsa harere ziwabynaha. Asahi: — O kytsa Sesus soho pisapybyrikinaha iwatsahi pibezenaha — anahi mozihikiknaha. Siharere meky watu nitsasokonaha.
55 Os chefes dos sacerdotes e todo o Conselho Superior estavam procurando encontrar alguma acusação contra Jesus a fim de o condenarem à morte. Mas não conseguiram nenhuma.
56 Iwaze wastuhu kytsa ispe: — Sesus harere batu wasani — niaha. Ustsa kytsa batu yhỹ niaha. — O batu imysapy — niaha. Isoho nimyspihikbataikik. Mekywatu nikaranaha.
56 Muitos diziam mentiras contra ele, mas as suas histórias não combinavam umas com as outras.
57 Wastuhu niriktotohokonaha.
57 Alguns se levantaram e acusaram Jesus com mentiras. Eles diziam:
58 Asa tihi: — Katsa iharere tsiwabynaha mype niy: “Utakta Deus wahoro zubata anahi kytsa nizukninaha myzipyk bykyze petok puruze usta wahoro mozokni anahi kytsa batu mozokninaha” Sesus niy, anahi tsiwabynaha — mybarapetu nikaranaha.
58 — Nós ouvimos quando ele disse: “Vou destruir este Templo que foi construído por seres humanos e, em três dias, levantarei outro que não será construído por seres humanos.”
59 Ana ty hi metutu nitsasokonaha iwatsahi Kajapas: — O mybarapetu mykaranaha — niy.
59 Mesmo assim as suas histórias não combinavam umas com as outras.
60 Nitsasobanahaze, Kajapas sibaze tarikto: — Amo Sesus. Kytsa asoho nitsasokonaha anahi tsiwaby. Hawa sa tsimy — niy.
60 Aí o Grande Sacerdote se levantou no meio de todos e perguntou a Jesus: — Você não vai se defender dessa acusação?
61 Sesus batu harere. Iwaze Kajapas ipe niyzo: — Hawa sa Sesus. Ikiahi ja Deus zapehata. Ikiahi ja Deus bo tsimymyoktykta. Ikiahi ja Deus tse — niy.
61 Mas Jesus ficou calado e não respondeu nada. Então o Grande Sacerdote tornou a perguntar: — Você é o
62 — Yhỹ. Deus zuba izikwyrẽnikita. Utakta Deus zikpehata ahawata ikyzik. Ibaze tuze mybarawy ezektsa bo zikpeha. Iwaze mybarawy bo mynasik. Aba uta Deus bo mydo. Ibaze tuze bijoikpe eze tu, kabo iktsa tsimaha iwaze mybarawy bo bijo satata tuk mynasikzo — niy.
62 Jesus respondeu:
63 Kajapas ana harere ziwabyze tsiakyriukrẽta niyzik. Iwaze isuk zisykik nawa ziwatawy takyriki.
63 Aí o Grande Sacerdote rasgou as suas próprias roupas e disse: — Não precisamos mais de testemunhas!
64 — O soso byitaha ba ziktsasonaha! — niy. — “Utakta Deus wata” my. Iharere botu tsiwabynaha hawa sa ity tsimaha — niy. — Tabezehikta! Tabezehikta! — nikaranaha.
64 Vocês ouviram esta blasfêmia contra Deus! Então, o que resolvem? Todos estavam contra Jesus e aí o condenaram à morte.
65 Iziakbatakanahatsa zehezozokoknaha, zihyrizikwarakanahaze iwaze hi nitsakikinaha. — Aty skaraba zaki — nikaranaha, zimyijakanaha. Isperytsitsa kino niwatihi nitsakikinaha.
65 Então alguns começaram a cuspir nele. Cobriam o rosto dele, davam bofetadas nele e perguntavam: — Quem foi que bateu em você? Adivinhe! E também os guardas o pegaram e lhe deram bofetadas.
66 Peduru wahoro peze nidyhyky. Anaeze myhyrizikwanita tsumuẽhĩtsata ziharamuze.
66 Pedro ainda estava lá embaixo no pátio, quando apareceu uma das empregadas do Grande Sacerdote .
67 Atatsa Peduru izo bo niakpyzazaka ibo zinytokto, iwaze ipe niy: — O ikia tihi sa Sesus Nasare ezekta tukta tsiky — niy.
67 Ela viu Pedro se esquentando perto do fogo, olhou bem para ele e disse: — Você também estava com Jesus de Nazaré.
68 — O batu. Batu kanyhy — nikara. Iharere batu kawabyhy zispihikbata. Iwaze hokbowy baze zumuzoze kokuaro nipo.
68 Mas ele negou, dizendo: — Eu não o conheço. Não sei do que é que você está falando. E saiu para o corredor. Naquele momento, o galo cantou.
69 Atatsa ibo nikozoze ustsa kytsa pe niy: — O ata tihi kok Sesus tuk zinymyrykyta — niy. Iwa niyzoze:
69 Quando a empregada viu Pedro ali, começou a dizer aos que estavam perto: — Este homem é um deles.
70 — O batu — mybarapetu nikara. Bykyze ustsa: — O atatsa nitsasoze wasape hi niaha. Ikia tihiba Sesus tukta ikia kino niwatihi Karireja ezekta — niaha.
70 Mas ele negou outra vez. Pouco depois, as pessoas que estavam ali disseram de novo a Pedro: — Não há dúvida de que você é um deles, pois você também é da Galileia.
71 Peduru tsipybyrẽta nikara: — Batu kanyhy. Aty skaraba Sesus batu itukta Deus kaharere piwabyky iwatahi kaharere wasani byizeka Deus piksininiwyky Sesus batu kanyhy — Peduru nikara.
71 Aí Pedro disse: — Juro que não conheço esse homem de quem vocês estão falando! Que Deus me castigue se não estou dizendo a verdade!
72 Iwa nitsasokoze kokuaro nipozo. Peduru mytsaty niy. Tapara Sesus kape niy: — O kokuaro ipozoze: Harakykbyri kasoho “Batu Sesus kanyhy” tsimykara — niy. Peduru ana bo hi mytsaty niyze nipuziuku.
72 Naquele instante o galo cantou pela segunda vez, e Pedro lembrou que Jesus lhe tinha dito: “Antes que o galo cante duas vezes, você dirá três vezes que não me conhece.” Então Pedro caiu em si e começou a chorar.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 14, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.