Lucas 8
Rikbaktsa NT (RKB_WBT) vs NTLH
1 Aibani Sesus niparak. Sihudikhudikwy taba paikpa zikzumuku. Deus tyryktsa soho nitsasoko. Zinymyrykynahatsa dose ahatsa ituk niukurunaha.
1 Algum tempo depois Jesus saiu e viajou por cidades e povoados, anunciando a boa notícia do Reino de Deus . Os doze discípulos foram com ele,
2 Wytykyryk kino niwatihi ituk niukurunaha. Ihumo nizororokonahaza. Nezeba hyrikoso sapybara sibo pororo ziknakaranahaze hi, Sesus nisiksiwyhik. Iwazahi wytykyryk Sesus hapik niukurunaha.
2 e também algumas mulheres que haviam sido livradas de espíritos maus e curadas de doenças. Eram Maria, chamada Madalena, de quem tinham sido expulsos sete demônios;
3 Nawa ahaza niukurunaha: Maria, Soana, Susana sizubarẽza. Ustatsa Maria Madarena inarokotatsa. Atatsa kino Sesus hyrikoso sapybara sete nisiksiwyhik. Soana Kusa oke. Ibarikta Erodes namy perytsa iwa ahaza niukurunaha. Wytykyryk tahanamy ty Sesus bo zinymyrykynahatsa bo kino niwatihi nyny nikaranaha.
3 Joana, mulher de Cuza, que era alto funcionário do governo de Herodes; Susana e muitas outras mulheres que, com os seus próprios recursos, ajudavam Jesus e os seus discípulos.
4 Nanabyitaba sihudikhudikwytsa sizubarẽtsa Sesus bo inauzuzukbanaha. Myzubaha Sesus bo zumunaha. Iwatahi nisihyrinymyryky. Waratok pariktsa soho humo nipamykysoko:
4 Uma grande multidão, vinda de várias cidades, veio ver Jesus. Quando todos estavam reunidos, ele contou esta parábola :
5 — Kyze amata riktsa nisiparikikta. Nisipaparikikze mektsaktsa wastuhu ske sak bo siriktsa natsukunaha. Kytsa nisipaparibaiknaha. Piyktsa niwatihi nisihorozukbaiknaha.
5 — Certo homem saiu para semear. E, quando estava espalhando as sementes, algumas caíram na beira do caminho, onde foram pisadas pelas pessoas e comidas pelos passarinhos.
6 Ustsa riktsa harahareziktsa bo inatsukunahatsa. Iwatsa tu iziponahaze harahareziktsa humo niparabaiknaha. Pihikbyitsahi siharapyryryky niakbabaiknaha.
6 Outras sementes caíram num lugar onde havia muitas pedras, e, quando começaram a brotar, as plantas secaram porque não havia umidade.
7 Ustsa riktsa inikoso bo inatsukunahatsa. Tahaypykyknahaze tahazozikiknahaze ini humo batu tahatypyk ty niakbabaiknaha.
7 Outra parte caiu no meio de espinhos, que cresceram junto com as plantas e as sufocaram.
8 Ustsa riktsaktsa mahani. Asaktsa jytykziuha bo inatsukunaha tsahi sisapyrẽtsa taypyknaha tahasukuknaha nipopobanahaze. Sisukbozuarẽtsa niyziknaha Sesus nikara: Kaharere tsipiwaby tsihikiknaha zeka wabytaha — niy. Iwaze Sesus waratok pariktsa soho humo ziwatawyky, ana humo kytsa nisispirikpoko.
8 Mas algumas sementes caíram em terra boa. As plantas cresceram e produziram cem grãos para cada semente. E Jesus terminou, dizendo:
9 Niahatsahi zinymyrykynahatsa Sesus pe niaha. — Amy sa aharere ty mytsyhyryze tsipiwatawyky — niaha. Sesus ispe niy: — Deus ikiahatsa bo kaharere ty piwatawy tsihikik. Kaharere Deus tyryktsa soho pahawatawyky niy.
9 Os discípulos de Jesus perguntaram o que ele queria dizer com essa parábola .
10 Ikiahatsa bo pahawatawy tsihikik. Ustsa bo ka batu. Kaharere ziwabykynaha zuba. Hawa ha ty ziwabykynaha batu yhỹ niaha iwatsahi batu sispirikpo. Kaharere ziwabynahaze ana soho humo batu mytsaty niaha. Iwatsahi kaharere bo batu yhỹ zikaha batu sihyrinymyry — Sesus nikara.
10 Jesus respondeu:
11 — Kaharere ty pahawatawyky. Riktsa Deus harere hyrity watsa niy.
11 — O que essa parábola quer dizer é o seguinte: a semente é a mensagem de Deus.
12 Aparakbaha Deus wasania ty piwabykynaha. Asahi riktsa ske sak bo inatsukunahatsa watsa. Deus harere piwabykynaha zuba. Piwabykynahaze Satanas sibo myzumuze, Deus harere pimyiwy. Iwatsahi batu zinymyrynaha. Deus harere humo batu sispirikpo. Deus harere Satanas pimyiwy piyktsa watsa.
12 As sementes que caíram na beira do caminho são as pessoas que ouvem a mensagem. Porém o Diabo chega e tira a mensagem do coração delas para que não creiam e não sejam salvas.
13 Ustsa Deus harere piwabykynaha. Asa hi riktsa harahareziktsa bo inatsukunahatsa watsa. Asahi wasania ty piwabynahaze sakurẽtsa. Riktsa siharatatsa zuba byitsa watsa asahi tsikaeni zuba zinymyrykynaha. Ziwabyziubyinahatsa tu Deus harere tsihokdarẽna humo iwaze imysapybyitsa tu mykaranaha iharere humo myspiriktsokdabanaha.
13 As sementes que caíram onde havia muitas pedras são as pessoas que ouvem a mensagem e a recebem com muita alegria. Elas não têm raízes e por isso creem somente por algum tempo; e, quando chega a tentação, abandonam tudo.
14 Ustsa Deus harere piwabynaha. Asahi riktsa ini tazahara bo inatsukunahatsa watsa. Deus wasania ty piwabykynaha. Tahanamy bo zuba mytsaty mytsaty nikaranaha. Tahanamy tsihikiknaha. Deus harere humo sakubyrizumu. Asahi wihara watsa ba zikjakuk byitawa.
14 As sementes que caíram no meio dos espinhos são as pessoas que ouvem a mensagem. Porém as preocupações, as riquezas e os prazeres desta vida aumentam e sufocam essas pessoas. Por isso os frutos que elas produzem nunca amadurecem.
15 Ustsa Deus harere piwabykynaha. Asahi sisapyrẽtsa. Deus tihi: “Asaktsa wasanikitsa” nikara. Deus harere piwabyziukunaha. Deus wasania ty humo sispirikporẽtsa moziknaha. Deus harere bo hyỹ mykaranaha. Iwatsahi wihara nijakuk naha watsa — Sesus niy.
15 E as sementes que caíram em terra boa são aquelas pessoas que ouvem e guardam a mensagem no seu coração bom e obediente; e, porque são fiéis, produzem frutos.
16 Niytahi Sesus nipamykysokozo. Sesus: — Rika soho humo pahawatawyky — niy. — Ba aty tohi rika napokze peryk pukezi zik ziky. Batu aty tohi rika wanu pukezi zik ziky. Rika isapy eze tu joboni zik my. Iwaze hi mynapupunahaze amypubyri mozik.
16 Jesus continuou:
17 Iwaze hi amy jokpitsĩha zeka amypubyri mozik. Aba myhyrinymyrybara humo bykyze kino wasani tsimaha. Ana watawy niyzik.
17 Pois tudo o que está escondido será descoberto, e tudo o que está em segredo será conhecido e revelado.
18 Wabyziutaha! Pinymyrytohitakta. Aty kahumo mospirikpo zeka mektsa namy ty nyny my. Aty kahumo ispirikpo zeka tsikaeni zuba pinymyryky ana hi mospiriktsokda zuba — Sesus niy.
18 — Portanto, tomem cuidado e vejam como vocês ouvem. Porque quem tem receberá mais; mas quem não tem, até o que pensa que tem será tirado dele.
19 Sesus je itukytsa ahatsa Sesus bo zumu tsihikiknahatsa tu batu ibo zuk niaha. Myzubaha pokso batu zuk niaha.
19 A mãe e os irmãos de Jesus vieram até o lugar onde ele estava, mas, por causa da multidão, não conseguiam chegar perto dele.
20 Iwaze tohi Sesus pe niy: — Aje atukytsa ahatsa izumunaha ape baze moriktotohokonaha. Atuk mopamykyso tsihikiknaha — niy.
20 Então alguém disse a Jesus: — A sua mãe e os seus irmãos estão lá fora e querem falar com o senhor.
21 Niytahi Sesus aparakbaha bo nipamykysoko: — Asaktsa Deus harere piwabykynaha, iwaze iharere bo hyỹ mykaranaha. Asahi kaje babaza, katukytsa babatsa maha — Sesus niy.
21 Mas Jesus disse a todos:
22 Kyze Sesus tsaraha bo takorohyk. Zinymyrykynahatsa tuk kokokorohyk niaha. Sesus: — Koikny! Tsinaporenahaktsa! — niy. Satsukyk niaha. Ziturikinaha.
22 Certo dia Jesus subiu num barco com os seus discípulos e disse: Então eles partiram.
23 Amykta taba zitsikzakanahaze iwaze Sesus kino tsapukteze iotutsa izumuta zurubaka. Iwaze zopoktsa inabybyknaha. Pihik humo tsaraha asiba inaharek. Ihiridawy wa niukuru. Asiba nitaboknaha. Iwatsahi zinymyrykynahatsa Sesus zitudutudukunaha iwaze inapopo ipe niaha: — O mypehakatsa batu iktsa ziky. Tsimymybabakanaha — niaha. Inapopoze kyik niyze: — O zopoktsa niwazuba pyktahaktsa. Pihik pyktykta — niy. Zopoktsa atsoko paỹ niaha. Pihik atsoko nitsykyrituhudibyri. Ihiridawy jakara zikbohota bo mahani itsikpepepe zuba.
23 Enquanto estavam atravessando o lago, Jesus dormiu. Um vento muito forte começou a soprar sobre o lago, e o barco foi ficando cheio de água, de modo que todos estavam em perigo.
24 — ausente —
24 Aí os discípulos chegaram perto de Jesus e o acordaram, dizendo: — Mestre, Mestre! Nós vamos morrer! Jesus se levantou e deu uma ordem ao vento e à tempestade. Eles pararam, e tudo ficou calmo.
25 Iwatahi Sesus zinymyrykynahatsa pe: — Amy skaraba Deus humo batu ahaspirikpo — niy. Sipybyrẽtsa. Paikpa iktsa nikaranaha. Iwatsahi asa zuba nipamykysokonaha: — Aty skaraba atakta zopoktsa pihik aha ihumo ziwabynaha. Aty skaraba Sesus — niaha.
25 Então ele disse aos discípulos: Mas eles estavam admirados e com medo e diziam uns aos outros: — Que homem é este? Ele manda até no vento e nas ondas, e eles obedecem!
26 Iwaze amakta taba bybybyu niaha. Amakta taba Kerasa bo zumunaha.
26 Jesus e os discípulos chegaram à região de Gerasa, no lado leste do lago da Galileia.
27 Sesus byu niyze maku ibo izumu. Hyrikosotsa sapybaratsa ityryk bo pororo ziknakaranaha nipupunaha anaeze ziknapykyryknaha. Iwatahi tubabatu isuk byitatu wahorobara bo tu zikzuruku. Mytyk eze zinapykyryk. Atazuba zikzuruku.
27 Assim que Jesus saiu do barco, um homem daquela cidade foi encontrar-se com ele. Esse homem estava dominado por demônios. Fazia muito tempo que ele andava sem roupas e não morava numa casa, mas vivia nos túmulos do cemitério.
28 Maku Sesus bo iktsa niyze opykani kakaik niy. Taekaratsa humo iokeryk puruk puruk niy: — Hawa skaraba Sesus, ikia Deus tse. Amy skaraba kabo tsimyzumuku. Sinini ykarawy bo ka myty pehapehabyity — niy.
28 Quando viu Jesus, o homem deu um grito, caiu no chão diante dele e disse bem alto: — Jesus, Filho do Deus Altíssimo! O que o senhor quer de mim? Por favor, não me castigue!
29 Iwaze Sesus hyrikoso sapybara nisiksiwyhik. Tapara hyrikoso sapybara maku nizokbatsinaha. Itsipa ziboro. Tsipaikrẽta. Kytsa karikutsitsiwytsa ty zikzipawarakanahaze kino batu. Ziknasitsawakbaka. Zikzipyrytsawarakanahaze kino ziknasitsawakbaikik. Sasabyitsa kino ba ipaikwa sukni ahabyitsa. Hyrikoso sapybara jerukbara bo zioktyhyryknaha. Iwatahi nezeba Sesus hyrikoso sapybara pe: — O nabo pãotaha hyrikoso sapybara! — niy.
29 Ele disse isso porque Jesus havia mandado o espírito mau sair dele. Esse espírito o havia agarrado muitas vezes. As pessoas chegaram até a amarrar os pés e as mãos do homem com correntes de ferro, mas ele as quebrava, e o demônio o levava para o deserto.
30 Sesus: — Amy skaraba anaro — niy. — O kanaro myzubaha iwatatu katsa myzubarẽtsa — niy. Iwaze hyrikoso sapybara sizubarẽtsa maku tuk ziaksenaha.
30 Jesus perguntou a ele: — O meu nome é Multidão! — respondeu ele. (Ele disse isso porque muitos demônios tinham entrado nele.)
31 Niahatsahi: — O batu ihoketsihirizezebara bo ka myty peha peha byity! Katsaktsa pazaharezatsa bo tsimypupunaha anaeze mynapykyryknaha — niaha.
31 Aí os demônios começaram a pedir com insistência a Jesus que não os mandasse para o abismo .
32 Iwa nizapykykynaha. Pazaharezatsa sizubarẽtsa hara sukpetara bo tahadisahakanaha — Sibo tsimypupunaha! — niaha. Sesus yhỹ niy.
32 Muitos porcos estavam comendo num morro ali perto. Os demônios pediram com insistência a Jesus que os deixasse entrar nos porcos, e ele deixou.
33 Iwaze hyrikoso sapybara pazaharezatsa bo nipupunahaze pazaharezatsa iharatsupetohowy bo nitururukiknaha. Pihik bo niharazukzukbaiknaha. Tahababaiknaha. Batu ibo zukzo niaha. De.
33 Então eles saíram do homem e entraram nos porcos, que se atiraram morro abaixo, para dentro do lago, e se afogaram.
34 Iwaze pazaharezatsa perytsitsa iktsa niahaze nitururukiknaha. Nanabyitaba myzubaha bo nipamykysokonaha. Sihudikhudikwy bo niwatihi ziknatsasokonaha.
34 Quando os homens que estavam tomando conta dos porcos viram o que havia acontecido, fugiram e espalharam a notícia na cidade e nos seus arredores.
35 Iwatsahi kytsa Sesus bo inakozorenaha. — O hawa skaraba — nikaranaha. Ibo zumunahaze maku bo nikozonaha. Astatu. Taparaka hyrikoso sapybara ituk ziknapykyryknahata dyhyhabyita inaukuru zuba. Abaka Sesus baze nidyhyky. Abaka tasukukta. Taparaka batu isuku. Abaka wasani nizororobaba. Tahabyi niapykyryk. Ibo nikozonahaze sipybyrẽtsa nikaranaha.
35 Muita gente foi ver o que havia acontecido. Quando chegaram perto de Jesus, viram o homem de quem haviam saído os demônios. E ficaram assustados porque ele estava sentado aos pés de Jesus, vestido e no seu perfeito juízo.
36 Inytsitsa tihi: — Nawa niyta tihi maku nizororota nikara — niaha.
36 Os que haviam visto tudo contaram ao povo como o homem tinha sido curado.
37 Nipamykysobanahaze kytsa tihi: — O tsiksizokta Sesus. Ikia pokso mypybyrẽtsa — nikaranaha. Niparak tsaraha bo takorohyk.
37 Aí toda a gente da região de Gerasa ficou com muito medo e pediu que Jesus saísse da terra deles. Então Jesus subiu no barco e foi embora.
38 Iwaze izororota Sesus bo zumu: — O uta ikia hapik — niy.
38 E o homem de quem os demônios tinham saído implorou a Jesus: — Me deixe ir com o senhor! Mas Jesus o mandou embora, dizendo:
39 Sesus: — O batu. Awahoro bo tsiksikta! Atukytsa pe tsimy: “O Deus kahumo tsimypokzitsiarẽta. Abaka ikzororo” tykta — niy. Hyỹ niy. Ziksizo. Iwatahi Sesus soho myzubaha bo nitsasoko: — O abaka ikzororo. Sesus zikzororowy — nikara. Iwa hỹ.
39 — Volte para casa e conte o que Deus fez por você. Então o homem foi pela cidade, contando o que Jesus tinha feito por ele.
40 Kyze Sesus ziksikizoze jakara zikbohota zitsikzakazoze aparakbaha sakurẽtsa. Sesus ziperykynahatsa hi sakurẽtsa.
40 Quando Jesus voltou para o lado oeste do lago, a multidão o recebeu com alegria, pois todos tinham ficado ali à espera dele.
41 Maku Sairu inarokota Sesus bo zumu. Kytsa nisipehaka Deus wahoro eze tu niy. Atahi Sesus okeryk taekaratsa humo puruk puruk niy. Sesus humo ispirikpo tahi iwatahi puruk puruk niy.
41 Então chegou um homem chamado Jairo, que era chefe da sinagoga daquele lugar. Ele se jogou aos pés de Jesus e pediu com insistência que fosse até a sua casa
42 Ipe niy: — Pany pãotyny Sesus! Tupakta kawahoro bo. Kaste ikatatsahi pomozaka. Asiba zumuza. Aidytykta! — niy. Yhỹ niy. Sizubarẽtsa iapik niukurunaha. Zihyrizabaiknaha. Iwewehebara botu niukurunaha.
42 porque a sua filha única, de doze anos, estava morrendo. Enquanto Jesus ia caminhando, a multidão o apertava de todos os lados.
43 Wytyk kino niwatihi situk niukuru. Atatsa ispubyri ahabyitatsa. Ispu ba ziknapyk. Okyrytsik zikukuze kino batu pyk aha. Zikukuze kino hawa ja zuba nikara. Okyrysaro zipykbaik. Iwatatsahi Sesus bo zuk niy.
43 Nisto, chegou uma mulher que fazia doze anos que estava com uma hemorragia. Ela havia gastado com os médicos tudo o que tinha, mas ninguém havia conseguido curá-la.
44 Isuk tsihara humo kytsa papatu paik niy. Iwaze atsoko ispu inapyk. Zizororowy.
44 Ela foi por trás de Jesus e tocou na barra da capa dele, e logo o sangue parou de escorrer.
45 Iwaze Sesus pyk niy. Iwaze: — Aty sa kasuk humo paik niy — niy. Batu harere ahabyitsa nikaranaha. Peduru tihi: — O mypehatsa aparakbaha abaze tu tsimyriktotohokonaha — niy.
45 Aí Jesus perguntou: Todos negaram. Então Pedro disse: — Mestre, todo o povo está rodeando o senhor e o está apertando.
46 Iwatahi Sesus niyzo: — Aty sa kasuk humo paik niy. Deus zikwy kaikze zipo — niy.
46 Mas Jesus disse:
47 Iwaze wytyk ipapatu zinykyze zumuku. Atatsa izororotatsa ibo zumuku. Tsipybyrẽtatsa. Nitydydykyk atatsa tu ibo zumuku. Taekaratsa humo puruk puruk niy. Niytatsahi sizubarẽtsa okze hawa nizororoze nitsasoko. Sesus suk humo paik niyze atsoko nizororobaba.
47 Então a mulher, vendo que não podia mais ficar escondida, veio, tremendo, e se atirou aos pés de Jesus. E, diante de todos, contou a Jesus por que tinha tocado nele e como havia sido curada na mesma hora.
48 Sesus iwa atatsa pe niy: — O aspirikporẽtatsa “Sesus pikzororowy” my tsiky. Ikia aharereziutatsawy azororowy. Akurẽtatsa tsikyzik Abaka tsiksiktsa! Tsikzororo baba — niy.
48 Aí Jesus disse:
49 Iwaze nitsasobaze maku sibo zumu. Sairu tsumuehĩtsa ipe niy: — Aste zuba botu nihyrikosokda. Kyzekta! Iwa zeka Sesus mytakni! — niy.
49 Jesus ainda estava falando, quando chegou da casa de Jairo um empregado, que disse: — Seu Jairo, a menina já morreu. Não aborreça mais o Mestre.
50 Sesus ziwabyta tu Sairu pe niy: — Apyby byihukta! Uta kahumo aspirikporẽta iwatatsa tu mozororo tsakurẽtatsa myzikzo. Tupakta! — niy.
50 Jesus ouviu isso e disse a Jairo:
51 Kyze Sesus Peduru, Tsiaku, Suão, Sairu, Sairu oke, iwatsa zuba wahoro bo inapupunaha.
51 Quando Jesus chegou à casa de Jairo, deixou que Pedro, João e Tiago entrassem com ele, além do pai e da mãe da menina, e mais ninguém.
52 Anaeze aparakbaha nipuziukunaha. Sesus ispe niy: — Ahasuka byitaha! Hawa hatsa sa tsimopuziukunaha. Iste ba mahani ihyrikosokda zuru zuba — niy.
52 Todos os que estavam ali choravam e se lamentavam por causa da menina. Então Jesus disse:
53 Iwaze ziwabynahatsa ihumo hazi nikaranaha. Sispirikpobyitsa hi Sesus humo hazi nikaranaha.
53 Aí começaram a caçoar dele porque sabiam que ela estava morta.
54 Iwaze Sesus Sairu ste nihoekek wanusapy bo zumu. Iwaze itsyhyrype pe humo paik niy. Opykani ipe niy: — Jypykyhyzytyktatsa kyikty! — niy. Iwaze atsoko inahyrizikpo. Inatariktozo.
54 Mas Jesus foi, pegou-a pela mão e disse bem alto:
55 Sesus: — Atatsa tsidisahawynaha! — niy.
55 Ela tornou a viver e se levantou imediatamente. Aí Jesus mandou que dessem comida a ela.
56 Izotsa paikpa iktsa nikaranaha. Ispe niy: — Sosobyijataha. Aste soho ty ka soso byitaha — Sesus niy.
56 Os seus pais ficaram muito admirados, mas Jesus mandou que não contassem a ninguém o que havia acontecido.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 8, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.