Lucas 5

Rikbaktsa NT (RKB_WBT) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Sesus zitsikpaparaknahatsa bo zumu. Asahi pinymyrynahatsa. Kyze Sesus pihikzotsabyri sak eze niriktohoko. Kenasere pihikzotsabyri inarokota. Myzubaha harape baze tu niriktotohokonaha. Zihyrizabaiknaha. Deus harere ziwabykynaha. Sesus Deus harere humo nisispirikpoko. Sizubarẽtsa ziwabykynaha.
1 Certo dia Jesus estava na praia do lago da Galileia, e a multidão se apertava em volta dele para ouvir a mensagem de Deus.
2 Iwaze petoktsa tsarahatsa bo nikozo. Tsarahatsa nimyra eze niapykyknaha. Zitsikpaparakanahatsa botu ziponaha. Niahatsahi tahatõhõryk nitsapikiknaha.
2 Ele viu dois barcos no lago, perto da praia. Os pescadores tinham saído deles e estavam lavando as redes.
3 Sesus Simaõ tsaraha bo takoro. Ipe niy: — Nabo pihik itsikpukte tohi bo zuk tykta! — niy. Yhỹ niy. Niytahi tsaraha eze dyhy niy. Sizubarẽtsa tsaraha eze tu nisispirikpoko.
3 Jesus entrou num dos barcos, o de Simão, e pediu que ele o afastasse um pouco da praia. Então sentou-se e começou a ensinar a multidão.
4 Iwaze nisispirikpobaze Simaõ pe niy: — Tsaraha ty nabo maporik bo zoktykta! Anabo ahatõhõryk ty tsioktsoktsokzonahaktsa kytsa! — niy.
4 Quando acabou de falar, Jesus disse a Simão:
5 — O myhyrinymyrykytsa katsa dik botu tsitsikpaparakanaha. Unata batu istyzo. Iwatsatuza ikia harere zehita hyỹ my. Mytõhõryk taoktsotsokokzo — niy.
5 Simão respondeu: — Mestre, nós trabalhamos a noite toda e não pescamos nada. Mas, já que o senhor está mandando jogar as redes, eu vou obedecer.
6 Iwaze Peduru tuktsa piknutsazokowy pihik bo zioktsotsokzonaha. Piknutsa estuba zubabyitsa nasizokonaha. Tõhõryk piknutsa inahareknaha, piknutsa humo asiba niaktsawakba.
6 Quando eles jogaram as redes na água, pescaram tanto peixe, que as redes estavam se rebentando.
7 Tahatõhõryk asiba zitsawakbanaha tahatuktsa bo huahua niaha. Tahatuktsa usta tsaraha ezektsa bo hua nikaranaha. — Pany. Aidytahaktsa. Nawazekta! Tymytsumuẽhĩnaha — niaha. Izumunahaze tsarahatsa petoktsa piknutsa ty inasihareknaha. Piknutsa tsakyrik ty asiba nitaboknaha.
7 Então fizeram um sinal para os companheiros que estavam no outro barco a fim de que viessem ajudá-los. Eles foram e encheram os dois barcos com tanto peixe, que os barcos quase afundaram.
8 Anabo Simaõ Peduru nikozoze Sesus okeryk taekaratsa humo puruk puruk niy. Sesus humo ispirikporẽta hi iwatahi taekaratsa humo puruk puruk niy. Ipe niy: — O ikiakta ẽryktohitu ziktotykta. Uta kamysapybyita mykara — niy.
8 Quando Simão Pedro viu o que havia acontecido, ajoelhou-se diante de Jesus e disse: — Senhor, afaste-se de mim, pois eu sou um pecador!
9 Nipybybaiknaha. Piknutsa bo paikpa iktsa nikaranaha. Iwa kytsa kino niwatihi nipybybaiknaha. Piknutsa bo paikpa iktsa nikaranaha.
9 Simão e os outros que estavam com ele ficaram admirados com a quantidade de peixes que haviam apanhado.
10 Tsiaku, itsy Suão ahatsa Sebedeu hyrytsa piknutsa estuba zubabyitsa humo nipybybaiknaha. Sesus ispe niy: — Ahapyby byihu ja! Tapara zikzitsikpaparakanahaze piknutsa ziknasizokonaha. Abaka ikiahatsa katuk mektsa ty tysitsumuẽhĩnaha. Kytsa bo Deus soho tynatsasokonaha. Ahaharere humo ka sizubarẽtsa Deus harere bo hyỹ maha — niy.
10 Tiago e João, filhos de Zebedeu, que eram companheiros de Simão, também ficaram muito admirados. Então Jesus disse a Simão:
11 Iwaze tahatsaraha ty bybybyuhikare niaha. Tahatõhõryk zerekbaiknaha. Tahanamy kino niwatihi zerekbaiknaha. Iwaze Sesus hapik niukurunaha.
11 Eles arrastaram os barcos para a praia, deixaram tudo e seguiram Jesus.
12 Nakõrõrõbaikta asiba nibibibata tu zizororowy. Kyze Sesus hudikhudikwy eze tuze maku ibo izumu. Nakõrõrõbaikta. Atahi Sesus okeryk wytyk bo inaraha. Sesus humo tispirikporẽta iwatahi inaraha. Wytyk bo hok bohyk ahata inaraha iwaze ipe: — O tsahyrinymyrynikita, tsipitsihikik zeka tsipikzorowy — niy.
12 Certa vez Jesus estava numa cidade onde havia um homem que tinha o corpo todo coberto de lepra. Quando viu Jesus, o leproso se ajoelhou diante dele, encostou o rosto no chão e pediu: — Senhor, eu sei que o senhor pode me curar se quiser!
13 Sesus ihumo paik niy. Ikia pe — Yhỹ my. Uta pazororowykta — niy. Atsoko iakõrõrõtsa nihokdanaha.
13 Jesus estendeu a mão, tocou nele e disse: No mesmo instante a lepra desapareceu.
14 Iwatahi Sesus ipe niy: — Sasabyitsa bo kaja sosobyity. Aba ikia Deus wahoro ezekta bo tsipawatawy! Hawa taparakta Moises papeu humo ziwatahaka atsatu ikia Deus bo nyny tsimy. Iwaze sizubarẽtsa azororowy piwabynaha — niy.
14 Então Jesus lhe deu esta ordem:
15 Iwatatu Sesus maku pe — Sosobyity. — Nanabyitaba Sesus soho nitsasoko. Iwatsahi kytsa Sesus bo zumunaha ziwabykynaha. Simyitsapyritsa kino niwatihi ziknasizororowyky.
15 Mas as notícias a respeito de Jesus se espalhavam ainda mais, e muita gente vinha para ouvi-lo e para ser curada das suas doenças.
16 Sesus kino jerukbara bo atazuba niparak. Anaeze Deus bo nipamykysoko.
16 Porém Jesus ia para lugares desertos e orava.
17 Kyze Sesus nisispirikpoko. Sizubarẽtsa ibo zumunaha. Pariseutsa, Moises harere ty nisihyrinymyrykynahatsa iwatsa zumunaha. Karireja iknyktsa, Sudeja iknyktsa, Serusarẽhe iknyktsa sizubarẽtsa iwatsa izumubanaha. Deus zikwy Sesus tuk ziknapykyryk. Iwatahi simyitsapyritsa nisizororowyky.
17 Um dia Jesus estava ensinando, e alguns fariseus e alguns mestres da Lei estavam sentados perto dele. Eles tinham vindo de todas as cidades da Galileia e da Judeia e também de Jerusalém. O poder do Senhor estava com Jesus para que ele curasse os doentes.
18 Kyze kytsa ityryk niakbabata zebykyknaha. Iwanu bete tu Sesus bo zebyk tsihikiknaha. Sesus bo ityryk niakbata zihoek tsihikiknaha. Batu dik.
18 Alguns homens trouxeram um paralítico deitado numa cama e estavam querendo entrar na casa e colocá-lo diante de Jesus.
19 Wahoro inahareknaha. Iwatsahi ityryk niakbabata tatuk batu paku niaha. Sizubarẽtsa humo batu paku aha. Iwatsahi wahoro hara bo zidokoronaha. Iziwy zipeksykiknahaze ityryk niakbabata wanu bete inaripiknaha. Sesus okeryk kytsa tazahara bo inaripiknaha.
19 Porém, por causa da multidão, não conseguiram entrar com o paralítico. Então o carregaram para cima do telhado. Fizeram uma abertura nas telhas e o desceram na sua cama em frente de Jesus, no meio das pessoas que estavam ali.
20 Iwaze Sesus iharereziuwytsitsa pe niy: — O kytsa “Sesus myhumo tsimypokzitsiukrẽta” tsimaha. Iwatahi ikiahatsa humo kakurẽta — niy. Iwaze ityryk niakbabata pe niy: — O ikia tihi “Kasapybyita Deus humo batu yhỹ mykara” tsimy. Iwatatu paokzohik. Amysapybyita tu tsimykara tatu paokzohik inakokozo — niy.
20 Jesus viu que eles tinham fé e disse ao paralítico:
21 Iwaze Pariseutsa, Moises harere humo zinymyrykynahatsitsa niwatihi mytsatyziu nikaranaha. Sesus harere humo tahakyrikinaha. — Amy skaraba. Hawa sa nitsasoko. Deus zuba mymyokzohik. Ata zuba isapybara ty piokzo mykara — mytsaty nikaranaha. Kytsa iwa mytsaty nikaranaha.
21 Os mestres da Lei e os fariseus começaram a pensar: — Quem é este homem que
22 Sesus tsihyrinymyrẽta tu iwaze ispe niy: — O hawa skaraba kytsa. Iwahatu pahaokzohik my zeka tsihokdaharẽna. Batu zikozonaha. Uta kyiktykta my zeka ana humo kino tsihokdaharẽna. Nizororoze kazikwybaba humo ahahyrinymyrẽtsa. Iwatu utakta wyzik niwatihi my — niy.
22 Porém Jesus sabia o que eles estavam pensando e disse:
23 — ausente —
23 O que é mais fácil dizer ao paralítico: “Os seus pecados estão perdoados” ou “Levante-se e ande”?
24 Ityryk niakbabata pe niy: — O uta ape “kyiktykta! Awanu ty pohyrykty! Tsiksikta” — niy.
24 Pois vou mostrar a vocês que eu, o Então disse ao paralítico:
25 Atsoko inatarikto. Iwaze tawanu ty kokpuhyryk niy. Tawahoro bo ziksi. Deus bo nisakibaziki: — O ikia humo ka kakurẽta. Ikia hi tsikzororowy — nikara.
25 No mesmo instante o homem se levantou diante de todos, pegou a cama e foi para casa, louvando a Deus.
26 Sizubarẽtsa zinynahaze nipybybaiknaha. Deus bo nipamykysokonaha: — O Deus ikia humo ka mykurẽtsa. Niwa ha ty ka katsa batu tyny — niaha.
26 Todos ficaram muito admirados; e, cheios de medo, louvaram a Deus, dizendo: — Que coisa maravilhosa nós vimos hoje!
27 Kyze Sesus niparak. Maku pehatsa tsyhyryze siokyrysarobykyktsa bo iktsa niy. Rewi inarokota. Siokyrysarobykwy sapy eze nidyhyky. Iwaze Sesus: — Pany kapikta! — niy. Hyỹ niy.
27 Depois disso Jesus saiu e viu um cobrador de impostos, chamado Levi , sentado no lugar onde os impostos eram pagos. Jesus lhe disse:
28 Kyikyk niy. Tanamy ka zerekbaik. Iapik niparak.
28 Levi se levantou, deixou tudo e seguiu Jesus.
29 Niytahi Rewi tawahoro eze tamyikahaka. Kytsa siokyrysarobykyktsa sizubarẽtsa, ustsa kino niwatihi, ituk tahadisahakanaha.
29 Então Levi fez para Jesus uma grande festa na sua casa. Havia ali muitos cobradores de impostos, e outras pessoas estavam sentadas com eles.
30 Pariseutsa, Moises harere soho humo sihyrinymyrẽtsa kino niwatihi tahakyrikinaha. Asahi zinymyrykynahatsa nisibetsakaknaha: — Hawa skaraba — tsikykaranaha. — Ikiahatsa siokyrysarobykyktsa tuk tsipahadisahakanaha. Ikiahatsa simysapybyitsa tuk tsipahadisahakanaha — niaha.
30 Os fariseus e os mestres da Lei, que eram do partido dos fariseus, ficaram zangados com os discípulos de Jesus e perguntaram: — Por que vocês comem e bebem com os cobradores de impostos e com outras pessoas de má fama?
31 Iwaze Sesus ispe niy: — Simysapybyitsa simyitsapyritsa watsa. Sakurẽtsaktsa mozororowykytsa bo ba zikumunaha. Simyitsapyritsa zuba mozororowykytsa bo pomonaha.
31 Jesus respondeu:
32 Iwatahi ikzumu simysapyrẽtsa bo ka ba. Utakta simysapybyikitsa bo hi ikzumu iwaze simysapybyitsa kahumo simysapyrẽtsa moziknaha. Iwaze imysapybyri pimoewynaha — niy.
32 Eu não vim para
33 Niahatsahi nipamykysokozonaha: — Suão Batista tuk zinymyrykynahatsa hauk ahabyitsa ziknakaranaha. Iwaze Deus bo ziknapamykysokonaha. Pariseutsa tuk zinymyrykynahatsa kino niwatihi hauk ahabyitsa ziknakaranaha. Ikia tuk zinymyrykynahatsa batu. Asa hi mynatahadisahakanaha mozikukunaha niwatihi. Amy humo sa atuk zinymyrykynahatsa tahadisahakanaha — nikaranaha.
33 Algumas pessoas disseram a Jesus: — Os discípulos de João Batista jejuam muitas vezes e fazem orações, e os discípulos dos
34 Sesus ispe niy: — Maku tasukzaze tatuktsa tuk tamyikaha niy. Tumy mytakuku. Tahadisahakanaha — niy.
34 Jesus respondeu:
35 — Iwaze isukzata myserekze kytsa batu siaku iwaze hauk ahabyitsa mykaranaha. Iwaze utakta kazo bo myziksizoze zinymyrykynahatsa batu siaku iwaze hauk ahabyitsa mykaranaha — niy. Iwaze Sesus Pariseutsa bo nitsasoko, myzuwy soho nitsasoko.
35 Mas chegará o tempo em que o noivo será tirado do meio deles; então sim eles vão jejuar!
36 Niytahi Sesus nipamykysokozo. Panu soho humo ziwatawyky. Iwa nisihyrinymyryky. Sesus tihi: — Ba aty tohi panu ezytyk ty zizyzyka, isuk ibyky myzutsuku. Iwa my zeka isuk mysykbaik. Panu ibykta tu ezytyk humo mymyibaik — niy.
36 Jesus fez também esta comparação:
37 Nipamykysokozo. — Kyze ba aty tohi duabohotsa tsik ezytyk ty siraratsa hwyk ibykta bo pisusu iwa my zeka duabohotsa tsik ezytyk mynapytoze ibykta tsasuk mytok mypokbaik — niy. Duabohotsa tsik tsasuk ibykta bo susu tsimy zeka pimyibaik.
37 Ninguém põe vinho novo em
38 Duabohotsa tsik taweba. Duabohotsa tsik ezytyk tsasuk ezytyk eze tu tsipisusu eze ka.
38 Não. Vinho novo deve ser posto em odres novos.
39 Iwaze duabohotsa tsik isuk kino tisapyrẽna maha. Bykyze atahi duabohotsa tsik ezytyk batu iakparawy. Asahi: — O duabohotsa tsik ziperyky jokboha niy — nikara.
39 E ninguém quer vinho novo depois de beber vinho velho, pois diz: “O vinho velho é melhor.”

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 5, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.