João 4
Rikbaktsa NT (RKB_WBT) vs NTLH
1 Kyze Sesus niukuru Sudeja bo Pariseutsa pokso niparak. Tapara kytsa Pariseutsa pe niaha: — O kytsa Sesus hapik sizubarẽtsa. Atahi kytsa sizubarẽtsa nisiharasusuku. Suão Batista tuk zinymyrynahatsa batu sizuba maha — mybarapetu nikaranaha.
1 Os fariseus ouviram dizer que Jesus estava ganhando mais discípulos e batizava mais pessoas do que João.
2 Sesus kytsa batu isty harasusu. Zinymyrykynahatsa zuba kytsa nisiharasusuku naha.
2 (De fato, não era Jesus quem batizava, e sim os seus discípulos.)
3 Anahi Sesus ziwabyze Sudeja ikny niparak. Karireja bo ziksizo. Zinymyrykynahatsa ituk niukurunaha.
3 Quando Jesus ficou sabendo disso, saiu da Judeia e voltou para a Galileia.
4 — Samarija bo koiknyktsa kytsa! — Sesus niy. Yhỹ nikaranaha.
4 No caminho, ele tinha de passar pela região da Samaria.
5 Niahatsahi Sikare myzubaha bo zumunaha. Tubabatu taparakta Sako nihyrikosokdaze tahudikhudikwy Sose bo nyny niy itse ziakse. Sose nihyrikosokdaze niwatihi itsekokatsa tahudikhudikwy ziaksenaha. Sikare myzubaha baze tu nihyrikosokdata Sako hudikhudikwy niy.
5 Ele chegou a uma cidade da Samaria, chamada Sicar, que ficava perto das terras que Jacó tinha dado ao seu filho José.
6 Iwaze Sesus pihik zokowy bo izumu. Tapara Sako tykoke nizukninaha. Tokbaha niyzikikze Sesus iakubyrizumu tahi pihik zokowy baze nidyhyky. Zinymyrykynahatsa myzubaha bo niaha. Tahadisahawy bo nitururuknaha. Iwaze wytyk Samarija ezektatsa nabo izumu. Pihik zotsata niparaktatsa Sesus zihobyk iwaze ipe niy: — O kaboktsa pihik ty uta piku — niy.
6 Ali ficava o poço de Jacó. Era mais ou menos meio-dia quando Jesus, cansado da viagem, sentou-se perto do poço.
7 — ausente —
7 Uma mulher samaritana veio tirar água, e Jesus lhe disse:
8 — ausente —
8 (Os discípulos de Jesus tinham ido até a cidade comprar comida.)
9 — Batu ikiakta Sudeja ezekta hỹ. Ikza Samarija ezektatsa. Iwaze amo sa “Kabo pihik ty maraktyktsa” tsimykara — niy. Sudeutsaktsa ba Samarija ezektsa opowysuk eze ka ba zikunaha iwatatsahi hỹbyi nikara.
9 A mulher respondeu: — O senhor é judeu, e eu sou samaritana. Então como é que o senhor me pede água? (Ela disse isso porque os judeus não se dão com os samaritanos.)
10 Sesus: — O amy tisapyrẽna zuba Deus abo nyny my hỹ. Ana humo hi ja tsahyrinymyrẽtatsa “Kaboktsa pihik ty” botu ape iky — niy. Amy tsa ty hỹ zeka iwatahi Sesus niy. — Ikia batu kabo nyny tsimy. Tsikny zeka ikia kino “kabo ky pihik ty” tsimyze. Yhỹ my. Utakta Deus pihik baba ty abo nyny my. Ana tsipikuze mekywa tu tsimozik. Tsimyhyrikosokdaze tsinahyrizikpoze, Deus baze awahi tsimynapykyryk — Sesus niy.
10 Então Jesus disse:
11 Niytatsahi: — O ikia sa batu apihikzowyky pihik zowy tsiokitsihizezerẽna batu izowyky. Hawa sa pihik ty marak tsimy — niy.
11 Ela respondeu: — O senhor não tem balde para tirar água, e o poço é fundo. Como é que vai conseguir essa água da vida?
12 — Tubabatu mydiri nihyrikosokdata Sako tykoke ziuku. Iwatahi pihik atsaeze ky zikzikuku. Ihyrytsa niwatihi pihik zikzikukunaha. Siraratsa kino niwatihi pihik zikzikukunaha. Niytahi pihik hoke itsekokatsa ziaksenaha. Mybo nizapikso. Sako harere kytsa ziwabyziunaha. Maku abazubata niy, pihik zikuku. Hawa skaraba ikia hi ja abazubata — niy.
12 Nosso antepassado Jacó nos deu este poço. Ele, os seus filhos e os seus animais beberam água daqui. Será que o senhor é mais importante do que Jacó?
13 Niytahi Sesus ipe niy: — Aty na pihik piku zeka tsiarupukrẽtazo.
13 Então Jesus disse:
14 Uta pihik ty abo nyny maha tsipiku zeka ba iarapuruk zikzumuzo. Pihik mekywaha ty abo nyny my. Hawa pihik pupuputsa watsa pihik batu zepyk pihik ty abo nyny my zeka awahi tsimynapykyk iwatatsahi ba iarapuruk zikzumuzo. Ba ziktsehezo pupuputsa watsa iwaze mekywa tu tsimyzuruku. Tsimyhyrikosokdaze tsimynahyrizikpo iwaze awahi Deus tuk tsimynapykyryk — niy.
14 mas a pessoa que beber da água que eu lhe der nunca mais terá sede. Porque a água que eu lhe der se tornará nela uma fonte de água que dará vida eterna.
15 Ana ziwaby tatsahi: — Ana pihik ty kabo nynyty ky niy. Iwaze ba karapuruk ziyk. Ana pihik ty kabo nyny tsimyzeka pihik ba zikzizozo — niy.
15 Então a mulher pediu: — Por favor, me dê dessa água! Assim eu nunca mais terei sede e não precisarei mais vir aqui buscar água.
16 Niytahi: — Abarikta kabo tyzioktyhyktsa! — niy.
16 — Vá chamar o seu marido e volte aqui! — ordenou Jesus.
17 — Batu ba. Ikza ba kabarikta ka — niy. — Ikia wasape tsiky niy. Tsiktsasoze “Ikza batu kabarikta ka” wasape tsiky.
17 — Eu não tenho marido! — respondeu a mulher. Então Jesus disse:
18 Ikia kytsa katsyhyrytsa watsa tu tsiksiakse. Abakta abariktabyitatu aktaba haĩ niy. Deus okzeka batu amysapy iwaze kape tsikyze: “Ikza batu kabarikta ka” wasape tsiky — niy.
18 pois já teve cinco, e este que você tem agora não é, de fato, seu marido. Sim, você falou a verdade.
19 Iwaze ipe niy: — Ikia Deus sohokotsa babata tsimy.
19 A mulher respondeu: — Agora eu sei que o senhor é um
20 Katsa tsimypamykysokonaha anaeze hara bete Deus pe “O ikia tsamysapyrẽta” tsimykaranaha. Iwa mydiritsa nihyrikosokdanahatsa nimyhyrinymyrykynaha. Ikiahatsa Sudeutsa tsimypamykysokonaha, nabo Serusarẽhe eze zuba Deus pe. “O ikia tsamysapyrẽta” tsimykaranaha. Aty sa wasani mykara — niy. Iwa atatsa Sesus pe niy.
20 Os nossos antepassados adoravam a Deus neste monte , mas vocês, judeus, dizem que Jerusalém é o lugar onde devemos adorá-lo.
21 Niytahi: — Aibani hara bete Deus bo batu tyso “O Deus myzo ikia zuba tsamysapyrẽta” tsimaha. Serusarẽhe eze Deus bo batu tyso. “O Deus myzo ikia zuba tsamysapyrẽta” tsimaha — niy.
21 Jesus disse:
22 — Ikiahatsa Samarija ezektsa tsimaha. Deus soho humo ahahyrinymyry byitsa tu ikiahatsa tihi: “O Deus ikia tsamysapyrẽta” tsimykaranaha. Ikiahatsa batu ihumo ahaspirikpo. Katsaktsa Sudeutsa tu. Ihumo myspirikporẽtsa. Deus Sudeutsa nisinyky. Deus bo mymoktyhykta niyzik.
22 Vocês, samaritanos, não sabem o que adoram, mas nós sabemos o que adoramos porque a salvação vem dos judeus.
23 Kyze abaka ikiahatsa Deus tyryktsa tsimoziknaha. Iharere bo hyỹ tsimykaranaha. Amy motsasoko anaty hi tsimykaranaha. Wasani tsimaha. Iwaze Deus ahahumo tsakurẽta. Iwa tsimyzurukunaha zeka tsakurẽta — Sesus niy.
23 Mas virá o tempo, e, de fato, já chegou, em que os verdadeiros adoradores vão adorar o Pai em espírito e em verdade. Pois são esses que o Pai quer que o adorem.
24 — Deus inurybyita ihyrikoso zuba my. Batu zinynaha. Kytsa Deus humo sakurẽtsa maha zeka wasani mozurukunaha. Hawa wasani zuba motsasokonaha. “O Deus ikia zuba tsamysapyrẽta mykaranaha” — niy.
24 Deus é Espírito, e por isso os que o adoram devem adorá-lo em espírito e em verdade.
25 Kyze atatsa ipe niy: — Deus myzipehata mywata mybarawy bo mynasik. Kiristu mozumuze ihumo myspirikporẽtsa tsimoziknaha, atahi Deus bo mymyoktyhyryk niy. Ana humo hi kahyrinymyrẽtatsa — niy.
25 A mulher respondeu: — Eu sei que o
26 — Uta hiba Deus zikpehata. Utakta abo mopamykysoko Deus zikpehata my — niy.
26 Então Jesus afirmou:
27 Iwaze babatu zinymyrykynahatsa sidisahawy tuk ziksikizonaha. Sesus atatsa tuk iktsa niahaze paikpa mytsaty nikaranaha. Batu tyso niaha — O Sesus amo sa ituk tsikpamykysoko. Hawa sa ituk tsikykara — iwa batu tyso nikaranaha.
27 Naquele momento chegaram os seus discípulos e ficaram admirados, pois ele estava conversando com uma mulher. Mas nenhum deles perguntou à mulher o que ela queria. E também não perguntaram a Jesus por que motivo ele estava falando com ela.
28 Niytatsahi taopowysuk zerekik atsoko myzubaha bo niy.
28 Em seguida, a mulher deixou ali o seu pote, voltou até a cidade e disse a todas as pessoas:
29 Myzubaha ezektsa pe niy: — Pany. Maku bo ky niy. Atahi pihik zowy baze nidyhyky. Hawa ha ty ziknakara naha ty kabo nitsasoko. Kiristu Deus zipehata ja iky. Pany ibo ky — niy.
29 — Venham ver o homem que disse tudo o que eu tenho feito. Será que ele é o Messias?
30 Yhỹ nikaranaha. Iwatsahi myzubaha ezektsa Sesus bo zumukunaha.
30 Muitas pessoas saíram da cidade e foram para o lugar onde Jesus estava.
31 Iwaze batu sibo zukbyize zinymyrykynahatsa hi: — O myhyrinymyrytsa amy ty hauktykta — nikaranaha.
31 Enquanto isso, os discípulos pediam a Jesus: — Mestre, coma alguma coisa!
32 — O batu ba. Uta kino meky watu kadisahawy. Ahanyhybara — niy.
32 Jesus respondeu:
33 Zinymyrykynahatsa asa zuba nipamykysokonaha: — Aty kok idisahawy ibo zibykare nikaranaha. Mypapatu kok idisahawy ty ibo nyny niy — nikaranaha.
33 Então os discípulos começaram a perguntar uns aos outros: — Será que alguém já trouxe comida para ele?
34 Sesus ispe niy: — Pikdisaha zeka kakurẽta my — niy. — Atsawatu kazo harere bo yhỹ my zeka kakurẽta babata mykara. Kazo zikpehatawy iharere humo yhỹ ikykaraze kakurẽta. Iharere nihawatu my zeka kakurẽta mykara kasoroktawa mokuru.
34 — A minha comida — disse Jesus — é fazer a vontade daquele que me enviou e terminar o trabalho que ele me deu para fazer.
35 Ikiahatsa hi: “Napetok napetok nawaze byzoje morahaze kyze arostsa moakuknahaze. Mydisahawytsa mokymynahaze arostsa tahazyzyknaha!” tsimaha. Iwa tsimytsasokonaha. Utakta ahape my: “O batu. Abatu nikymy”. Atsawatu mytsaty tsimykaranaha “O kytsa batu sizuba Sesus humo sispirikporẽtsa maha” tsimaha. Ahape my. Iktsa tsimahaktsa! my. Kytsa asahi kaharere bo hyỹ mykaranaha kahumo sispirikporẽtsa sibo iktsa tsimahaktsa! Abatu kahumo sispirikporẽtsa maha. Ba byri hu tsimaha. Arostsa moakuknahaze tsa watsa abatu kytsa kaharere bo hyỹ mykaranaha kahumo sispirikporẽtsa maha — niy.
35 Vocês costumam dizer: “Daqui a quatro meses teremos a colheita.” Mas olhem e vejam bem os campos: o que foi plantado já está maduro e pronto para a colheita.
36 — Maku siriktsa nisiparikik niy. Mektatu arostsa nisizyzykyk niy. Kytsa petoktsa arostsa humo sakurẽtsa. Atsawatu maku kasoho motsasoko, mektatu kasoho humo mysihyrinymyry iwatsahi kytsa kahumo sispirikporẽtsa, ana humo hi kytsa petoktsahatsa sakurẽtsa. Iwatsahi kytsa kahumo sispirikporẽtsa sakurẽtsa hỹ. Asahi nahyrizikponahaze katuk tahawahi mynapykyryknaha ana humo hi sakurẽtsa hỹ — Sesus niy.
36 Quem colhe recebe o seu salário, e o resultado do seu trabalho é a vida eterna para as pessoas. E assim tanto o que semeia como o que colhe se alegrarão juntos.
37 — Estuba maku atazuba mysiparik iwaze maku mektatu mysizozek mykaranaha. Wasani maha.
37 Porque é verdade o que dizem: “Um semeia, e outro colhe.”
38 Atsawatu estuba maku hi kasoho kino motsasoko mekta tu kytsa kahumo mysihyrinymyrykynaha. Iwatsahi kytsa sizubarẽtsa kahumo sispirikporẽtsa. Kaharere tsimytsasokonaha zeka ana humo hi kytsa kaharere bo hyỹ mykaranaha. Kahumo sispirikporẽtsa zeka mekywatsatu moziknaha. Ustsa kytsa botu kasoho nitsasokonaha iwatsahi siharere humo kaharere bo hyỹ mykaranaha iwaze sispirikporẽtsa moziknaha iwatsahi ahakurẽtsa tsimaha — niy.
38 Eu mandei vocês colherem onde não trabalharam; outros trabalharam ali, e vocês aproveitaram o trabalho deles.
39 Kyze Sikare ezektsa Sesus bo zumukunaha. Ihumo sispirikporẽtsa. Atatsa harere ziwabynahaze Sesus harere bo hyỹ mykaranaha iwatsahi ihumo sispirikporẽtsa moziknaha. Atatsa nitsasokoze: — Hawa ha ty ziknakara naha ty kabo nitsasoko — atatsa harere ziwabynahaze. Iwatsahi Sesus humo sispirikporẽtsa hỹ.
39 Muitos samaritanos daquela cidade creram em Jesus porque a mulher tinha dito: “Ele me disse tudo o que eu tenho feito.”
40 Iwaze Samarija ezektsa zumukunahaze ipe niaha: — Pany mywahoro bo paku tyny — nikaranaha. Yhỹ niy. Anaeze situk petok zurure.
40 Quando os samaritanos chegaram ao lugar onde Jesus estava, pediram a ele que ficasse com eles, e Jesus ficou ali dois dias.
41 Mektsatu ihumo sispirikporẽtsa. Sibo nitsasokoze myzuba ihumo sispirikporẽtsa.
41 E muitos outros creram por causa da mensagem dele.
42 Asakino atatsa pe niaha: — Tapara katsaktsa Sesus bo hyỹ tsimaha ihumo myspirikporẽtsa aharere humo tsikykaranaha. Abaka katsa ihumo myspirikporẽtsa iharere humo. Atahi mybarawy ezektsa mysioktyhykta — nikaranaha. Iwa atatsa bo nipamykysokonaha.
42 Eles diziam à mulher: — Agora não é mais por causa do que você disse que nós cremos, mas porque nós mesmos o ouvimos falar. E sabemos que ele é, de fato, o Salvador do mundo.
43 Kyze petok zuruze Sesus Karireja bo ziksizo. Samarija ekzekta niparak Karireja bo niukuru.
43 Depois de ficar dois dias ali, Jesus foi para a região da Galileia.
44 Tapara Sesus ziknatsasoko — O Deus sohokotsa tahudikhudikwy ezektsa okzeka iharere bo batu waby zikaha. Utsa kytsa iharere bo piwabyziukunaha, tahudikhudikwy ezektsa batu — Sesus niy:
44 Pois, como ele mesmo disse: “Um profeta não é respeitado na sua própria terra.”
45 Kyze Sesus bo zumuze Karireja ezektsa Sesus humo sakurẽtsa nikaranaha. Asahi Serusarẽhe amyikaha bo niaha. Anaeze Sesus bo nikozonaha. Deus hyrikoso ituk mynapykyryk zinynaha. Deus zikwy ituk zinynaha. Iwatsahi sibo zumukuze sakurẽtsa nikaranaha.
45 Quando chegou à Galileia, os moradores dali o receberam bem. É que eles tinham ido à Festa da Páscoa , em Jerusalém, e tinham visto tudo o que Jesus havia feito lá.
46 Iwaze Kanaã bo ziksizo. Pihik duabohotsa tsik nizukni nahaeze, Kanaã Karireja eze tu niy. Kyze taparakta Kaparanaũ myzubaha ezekta Kanaã eze tu niy. Atahi: — Katse tsimyitsapyrẽta. Asiba zumuzata atahi Kaparanaũ eze nihoeke, asiba nira — niy.
46 Jesus voltou a Caná da Galileia, onde havia transformado água em vinho. Estava ali um alto funcionário público que morava em Cafarnaum. Ele tinha em casa um filho doente.
47 Iwaze kytsa taparakta pe niaha: — Sesus izumu Sudeja iknykta. Karireja bo. Mybo izumu — niaha. Iwaze taparakta Sesus bo zumuze ipe niy: — O Sesus tupakta kawahoro bo tsimy, katse moraka. Pany katse tyzizororowykta! — niy.
47 Quando ouviu dizer que Jesus tinha vindo da Judeia para a Galileia, foi pedir a ele que fosse a Cafarnaum e curasse o seu filho, que estava morrendo.
48 Sesus ipe niy: — Kytsa kahumo batu sispirikpo. Tapara Deus zikwy humo piwatawyky. Anabo hi iktsa mykaranahaze iwatsahi kaharere bo hyỹ maha iwaze kahumo sispirikporẽtsa — Sesus niy.
48 Jesus disse ao funcionário:
49 — O pany Sesus! Aidytykta, katse irabyitu — niy.
49 Ele respondeu: — Senhor, venha depressa, antes que o meu filho morra!
50 — Tsiksizokta! Awahoro bo atse botu nizororo. Tsakurẽta niyzik — Sesus niy. Maku Sesus harere bo hyỹ nikara ihumo tispirikporẽta nikara. Iwatahi tawahoro ziksikizo.
50 — Volte para casa! O seu filho vai viver! — disse Jesus. Ele creu nas palavras de Jesus e foi embora.
51 Atazuba tawahoro bo ziksikirize ske pukteze tu itsumuẽhĩtsitsa zihobyknaha. Ipe niaha: — Atse nizororo. Iwatahi tsakurẽta — nikara.
51 No caminho encontrou-se com os seus empregados, que disseram: — O seu filho está vivo!
52 — Katse sa nizororo haramwe haneze ja — niy. — O jatu tokbaha eze atsoko jokboha niyzik. Abaka iakzobyita mopykyryk baba zizororo niy — niaha.
52 Então ele perguntou a que horas o filho havia começado a melhorar. Os empregados responderam: — Ontem, à uma da tarde, a febre passou.
53 Jatu kino haramwe tokbahaze Sesus tihi: — Atse botu nizororo — niy. Iwa Sesus kape niy. Anabo hi mytsaty nikara. Iwatahi Sesus humo tispirikporẽta niy. Iwahoro ezektsa kino niwatihi Sesus humo sispirikporẽtsa niyziknaha.
53 Aí o pai lembrou que havia sido naquela mesma hora que Jesus tinha dito: “O seu filho vai viver.” Então ele e toda a família creram em Jesus.
54 Iwahatu Sesus Deus zikwy ziwatawyky. Sizubarẽtsa bo Deus zikwy ziwatawykyzo niy. Karireja ezektsa bo Deus zikwy ziwatawy. Sudeja ekze niparakze Deus zikwy petok ziwatawy niy.
54 Esse foi o segundo milagre que Jesus fez depois de ter ido da Judeia para a Galileia.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar João 4, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.