João 1

Rikbaktsa NT (RKB_WBT) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Tapara mybarawy isuknihibyize Sesus Kiristu my. Atahi koikny baktatu Deus. Inaro kino ana zuba — Deus harere baba zuba — hỹ. Tapara bijoikpe wytyk nizukni — Deus harere baba zuba — nikara. Atahi Deus tihi nikara. Deus koikny baktatu nikara. Iwa tapara nikara.
1 No começo aquele que é a Palavra já existia. Ele estava com Deus e era Deus.
2 Iwa tapara Deus koikny baktatu. Atahi — Deus harere baba zuba — niwatihi. Deus tuk atatu nikara hỹ.
2 Desde o princípio, a Palavra estava com Deus.
3 Deus nanabyi nizukni ihumo hi. Nanabyi nizukninaha ituk tu nikara.
3 Por meio da Palavra, Deus fez todas as coisas, e nada do que existe foi feito sem ela.
4 Tazikwy humo tsizubarẽna mykara. Tazikwy humo myzubaha myspitu tsimykaranaha. Myzubaha nisihyrinymyryky. Wasaniha ty hi sibo ziwatawyky. Hawa myzubaha amypubyriha bo iktsa mykaranaha iwa Sesus myzubaha nisihyrinymyryky. Sihyrinymyrẽtsa moziknaha. Atahi rika wata niy.
4 A Palavra era a fonte da vida, e essa vida trouxe a luz para todas as pessoas.
5 Rika miwa haeze pok maha zeka amypubyri mozik. Iwaha hi — Deus harere baba zuba — myzubaha bo nisihyrinymyryky iwatsahi ihumo sispirikporẽtsa moziknaha. Iwatsahi wasania ty nimyhyrinymyrykynaha rika ty hopok my tawa. Myzubaha simysopyksapybyitsa nikaranaha. Asahi wasani haty batu ziknakaranaha. Wasaniha ty — Deus harere baba zuba — nisihyrinymyryky, atahi rika ty pok maha tawata.
5 A luz brilha na escuridão, e a escuridão não conseguiu apagá-la.
6 Aiba Deus maku myzubaha bo zipeha. Suão inarokota niy.
6 Houve um homem chamado João, que foi enviado por Deus
7 Deus sohotsa zumuze Sesus mybo ziwatawy. Sesus — Deus harere baba zubata — hỹ niy. Iwaze Sesus amypubyriha hyritywa kytsa bo ziwatawyky iwatsahi kytsa Deus harere bo hyỹ mykaranaha.
7 para falar a respeito da luz. Ele veio para que por meio dele todos pudessem ouvir a mensagem e crer nela.
8 Suão byitatu — Deus harere baba zuba. — Isoho tsasohotsazubata nitsasoko. Ata soho hi ziwatawyky. Myzubaha pe nikara:
8 João não era a luz, mas veio para falar a respeito da luz,
9 — Deus harere baba zubata hi mozumuze pahahyrinymyry. Mybarawy bo mynasikze myzubaha Deus harere ty mysihyrinymyry iharere amypubyriha hyritywa my — Suão niy.
9 a luz verdadeira que veio ao mundo e ilumina todas as pessoas.
10 Iwaze mybarawy bo inasik. Myzubaha bo zumu. Tapara mybarawy nizukni. Ata hi izumu. Iwaze mybarawy ezektsa ihumo batu sispirikpo. Tsimysapyrẽta tu mybarawy ezektsa ihumo batu sispirikpo.
10 A Palavra estava no mundo, e por meio dela Deus fez o mundo, mas o mundo não a conheceu.
11 Tatukytsa bo izumu. Sudeja ezektsa tatukytsa bo izumu. Asa kino niwatihi ihumo sispirikpo byitsa nikaranaha.
11 Aquele que é a Palavra veio para o seu próprio país, mas o seu povo não o recebeu.
12 Wastuhu ihumo sispirikporẽtsa. Iwatahi ispe niy: — O ikiahatsa Deus tuktsa tsimoziknaha. Kahumo tsimyspirikponahaze Deus tyryktsa tsimoziknaha. Deus hyrytsa tsimoziknaha — niy.
12 Porém alguns creram nele e o receberam, e a estes ele deu o direito de se tornarem filhos de Deus.
13 Deus hyrytsa niyziknaha. Aparakbaha wytykyryk ikny nipupurukuknaha. Kytsa wytykyryk niwatihi isty tyrykzuwy naha humo nipupurukuknaha. Kytsa aba ziknakaranaha iwatsahi sihyrytsa nipupurukuknaha. Deus hyrytsa meky watu. Deus ispe: — O ikiahatsa kahyrytsa tsimoziknaha. Ikiahatsa Sesus harere bo hyỹ tsimykaranahaze ihumo ahaspirikporẽtsa iwatsahi kahyrytsa tsimoziknaha — my. Iwa Deus tahyrytsa soho motsasoko.
13 Eles não se tornaram filhos de Deus pelos meios naturais, isto é, não nasceram como nascem os filhos de um pai humano; o próprio Deus é quem foi o Pai deles.
14 — Deus harere baba zuba — mywata niyzik. Sesus Kiristu maku babata niyzik. Ata zuba Deus tse. Atahi mybo inasik. Mytuk zikzuruku niy. Kytsa tuk ziknapykyryk. Sesus Kiristu sihumo tsimypokzitsiarẽta ziknakara, nisitsumuẽhĩ tsihikik tsimyzihikrẽta wasania ty nisihyrinymyryky. Deus harere ty nisihyrinymyryky. Isoho tsimaha: — O atahi imysapyrẽnikita ipunihikrẽnikita — tsimaha.
14 A Palavra se tornou um ser humano e morou entre nós, cheia de amor e de verdade. E nós vimos a revelação da sua natureza divina, natureza que ele recebeu como Filho único do Pai.
15 Suão Batista Sesus soho ziwatawyky iwatahi myzubaha bo hua nikara. Atahi: — O Sesus imysapyrẽnikita. Utakta batu. Atahi tazikwy tsizubarẽna my. Utakta batu. Kazikwy tsikaeni zuba. Uta kapurukbyizetu atakta koikny baktatu mykara. Tawahi koikny baktatu my.
15 João disse o seguinte a respeito de Jesus: — Este é aquele de quem eu disse: “Ele vem depois de mim, mas é mais importante do que eu, pois antes de eu nascer ele já existia.”
16 Katsaktsa mysopyksapybyitsa tsimykaranaha. Sesus myzibyituhukutu mymysapywyky. Katsaktsa mysopyksapybyitsa tsimykaranaha atahi myhumo tsimypokzitsiarẽta my, iwatahi myzibyituhukutu mymysapywyky hỹ.
16 Porque todos nós temos sido abençoados com as riquezas do seu amor, com bênçãos e mais bênçãos.
17 Tubabatu Moises Deus harere ziwatahaka. Ana harere humo hyỹ tsimykaranahaze, wasani tsimaha, Moises niy. Sesusta mype niy: — O ikiahatsa humo kamypokzitsiarẽta. Ahasopyksapybyitsa tsikykaranaha iwaha humotu Deus ahahumo tsimypokzitsiukrẽta. Deus harere ty nisihyrinymyryky.
17 A lei foi dada por meio de Moisés, mas o amor e a verdade vieram por meio de Jesus Cristo.
18 Ba aty tohi Deus iny. Ikatahi itse zuba ziny. Ata Deus ihumo tsimypokzitsiarẽta. Atahi mybo inasikze, mytuk zikzuruku iwatahi Deus mybo ziwatawy — niy.
18 Ninguém nunca viu Deus. Somente o Filho único, que é Deus e está ao lado do Pai, foi quem nos mostrou quem é Deus.
19 Iwaze kytsa Sudeja ezektsa taparaktsa ziknapamykysokonahatsa sistsumuẽhĩtsa iwatsa Suão Batista bo kytsa nisipeha. Aty skaraba ikia Suão Batista pe taha. Iwaze Suão Batista bo zumunahaze asahi: — Aty skaraba ikia. Tozeka ja ikia Deus zapehata. Tozeka ja usta ja. Katsa batu myhyrinymyry — nikaranaha.
19 Os líderes judeus enviaram de Jerusalém alguns sacerdotes e levitas para perguntarem a João quem ele era.
20 Iwaze Suão tihi: — O batu. Utakta Deus humo kapehabyita atahi kytsa mymyokhyrykta — niy. Iwa nitsasoko.
20 João afirmou claramente: — Eu não sou o
21 Iwaze kytsa ipe niahazo: — Aty skaraba ikia. Ikia hi sa Erias — niaha. — Erias byitatu — niy. — Ikia hi sa Deus sohokotsa — niaha. — Tubabatu Moises nitsaso Deus sohokotsa mozumu. Ikia hi sa isohokotsa — niaha. Batu niy.
21 Eles tornaram a perguntar: — Então, quem é você? Você é Elias? — Não, eu não sou! — respondeu João. — Você é o — Não! — respondeu ele.
22 — Iwaze Suão pe niaha mypetykta aty skaraba ikia. Katsa mybo tytsasokta iwaze taparaktsa bo tsimaha. Hawa ikia soho mytsaty tsimykaranaha. Tsinymyry tsihikiknaha — nikaranaha.
22 Aí eles disseram a João: — Diga quem é você para podermos levar uma resposta aos que nos enviaram. O que é que você diz a respeito de você mesmo?
23 Suão tihi: — Utakta jerukbara eze hua mykara niy. Opykani motsasoko. Hawa Isaijas Deus sohokotsa tubabatu ziwatahaka atsatu mynakara. Deus harere tsiwabyziukunahaktsa. Iharere bo hyỹ tynakaranahaktsa kytsa mykara — niy. Iwa Suão niy.
23 João respondeu, citando o profeta Isaías: — “Eu sou aquele que grita assim no deserto: preparem o caminho para o Senhor passar.”
24 Kytsa zumukunahatsa Suão pehatsitsa, Pariseutsa maha. Ipe niaha: — Ikia Kiristu byitatu Erias byitatu. Deus sohokotsa byitatu tsiky. Iwatatu sa kytsa pihik ty tsimysiharasusuku — niaha.
24 Os que foram enviados eram do grupo dos fariseus ;
25 — ausente —
25 eles perguntaram a João: — Se você não é o Messias, nem Elias, nem o Profeta que estamos esperando, por que é que você batiza?
26 Suão ispe niy: — Utakta pihik ty kytsa mysiharasusuku. Usta ahatuk mykarata. Aba ikiahatsa batu ahany hỹ. Utakta Deus harere ty pahahyrinymyry. Abahi ata kino niwatihi pahahyrinymyry. Izikwyrẽnikita. Utakta tsikaeni zuba kahyrinymyrytatu. Atahi tsihyrinymyrẽta hỹ utakta batu. Iwaze utakta ihumo kasikpybyrẽta. Ipyryksuktsa mysibokik zeka kasikpybyrẽta mozik utakta iwabyita tu my. Atahi imysapyrẽnikita iwatahi utakta kasikpybyrẽta — niy.
26 João respondeu: — Eu batizo com água, mas no meio de vocês está alguém que vocês não conhecem.
27 — ausente —
27 Ele vem depois de mim, mas eu não mereço a honra de desamarrar as correias das sandálias dele.
28 Iwa Suão nitsasoko. Kytsa asahi ibo izumukunaha iwa nitsasoko. Betanija eze nisiharasusuku. Betanija koiknykta sak eze buburu Sorodão inarokoha.
28 Isso aconteceu no povoado de Betânia, no lado leste do rio Jordão, onde João estava batizando.
29 Byi izokorozoze iwaze Suão Sesus bo nikozo jokeryk inaukuru. Iwaze Suão kytsa pe niy: — Iktsaziutahaktsa kytsa. Ta maku bo iktsaziutahaktsa. Atahi Deus izipehata. Ziknapamykysokonahatsa hozipyrykzatsa ziknasibakanaha kytsa sisopyksapybyitsa ziknakaranaha, sisapyzeky hozipyrykzatsa ziknasibakanaha. Iwaze Deus sisopyksapybyitsa nikaranaha nisiokzohik. Nawa ata kino mysapyzeky mohyrikosokda. Mysopyksapybyitsa tsimykaranaha atahi mysapyzeky mohyrikosokda. Hozipyrykzatsa watsa — Suão niy. Sesus soho iwa nitsasoko.
29 No dia seguinte, João viu Jesus vindo na direção dele e disse: — Aí está o Cordeiro de Deus, que tira o pecado do mundo!
30 Tapara isoho iktsasoko. Ahape iky: — Atahi izikwyrẽnikita ana hi iwaby niy. Uta batu. Kazikwy tsikaeni zuba. Utakta kapurukbyize atakta niwata tu atahi koikny baktatu. Tawahi mynapykyryk — iky.
30 Eu estava falando a respeito dele quando disse: “Depois de mim vem um homem que é mais importante do que eu, pois antes de eu nascer ele já existia.”
31 — Sesus tsimysapyrẽta izikwy tisapyrẽna. Taparaka batu kahyrinymyry. Aba kahyrinymyrẽta. Tapara Sesus zikwy ty batu tyny. Jatu tu Deus zikpeha: “Myzubaha tysiharasusu” niy ana humo hi zikpeha. Myzubaha pihik eze iksiharasusuku. Deus zikpehaze tihi: “Atahi tsimysapyrẽta izikwy tsizubarẽna tsipiny” niy. Iwa tsipiny. “Utakta kahyrikoso myzipeha. Kahyrikoso mynasik amytudu wata mynasikze maku papyry bete inazok. Ata kino tsimysapyrẽta izikwy tisapyrẽna tsipiny. Atahi pahatsumuẽhĩ. Atahi kahyrikoso pipehaze ahatuk mynapykyry hỹ” niy. Iwa Deus kabo nitsasoko. Zikpehaze iharere bo hyỹ iky — Suão niy. Kyze Suão nitsasokozo.
31 Eu mesmo não sabia quem ele era, mas vim, batizando com água para que o povo de Israel saiba quem ele é.
32 — ausente —
32 João continuou: — Eu vi o Espírito descer do céu como uma pomba e parar sobre ele.
33 — ausente —
33 Eu não sabia quem ele era, mas Deus, que me mandou batizar com água, me disse: “Você vai ver o Espírito descer e parar sobre um homem. Esse é quem batiza com o Espírito Santo.”
34 — Iwaze jobo iktsa iky. Deus tahyrikoso amytudu wata inasikze iktsa iky. Amytudu Sesus papyry bete inazoze ikozo. Sesus Deus zipehata kahyrinymyrẽta. Iwatahi ahabo: “Sesus Deus tse babata tsimysapyrẽta izikwy tsizubarẽna”. Iwa ikiahatsa bo mykara — niy.
34 E eu vi isso e por esse motivo tenho declarado que ele é o Filho de Deus.
35 Iwaze Suão Batista Sesus bo nikozozo. Suão zinymyrykynahatsa petoktsa tuk niriktohoko.
35 No dia seguinte, João estava outra vez ali com dois dos seus discípulos.
36 Iwaze Sesus ziharamuze. — Iktsaziu tahaktsa — Suão niy. — Atahi Deus zipehata. Hozipyrykzatsa wata myzubaha pibezenaha. Sisopyksapybyitsa sapyzeky mohyrikosokda — niy.
36 Quando viu Jesus passar, disse: — Aí está o Cordeiro de Deus!
37 Niahatsahi Suão zinymyrykynahatsa iharere ziwabynahaze zerekiknaha. Sesus hapik niukurunaha.
37 Quando os dois discípulos de João ouviram isso, saíram seguindo Jesus.
38 Sesus tasukpe bo uwok niyze sibo iktsa niy. Ispe niy: — Amo sa kapik tsinakurunaha. Amy sa tsipiberikinaha — niy. — O myhyrinymyrytsa haneze sa awanu sapy — petoktsa iapik niukurunahatsa nikaranaha.
38 Então Jesus olhou para trás, viu que eles o seguiam e perguntou: Eles perguntaram: — Rabi, onde é que o senhor mora? (“Rabi” quer dizer “mestre”.)
39 — Pany! Katuk tyzinyre — niy. Iwaze Sesus hapik niukurunaha. Iwanu sapy bo zumukunaha. Tyk boze niy. Ibaze nidyhydyhykynaha. Ituk nipamykysokonaha. Ibaze tu zunubaiknaha.
39 — Venham ver! — disse Jesus. Então eles foram, viram onde Jesus estava morando e ficaram com ele o resto daquele dia. Isso aconteceu mais ou menos às quatro horas da tarde.
40 Ãdere inarokota. Atahi Simaõ tsy niy. Suão ziwabyze Sesus hapik niukuru.
40 André, irmão de Simão Pedro, era um dos dois homens que tinham ouvido João falar a respeito de Jesus e por isso o haviam seguido.
41 Kyze zokorobyi tu atsoko taziky bo niukuru. Zihobykze ipe niy: — O kaziky Deus zipehata Kiristu tsinynaha. Atahi Deus bo mymyoktyhyrykta my — niy.
41 A primeira coisa que André fez foi procurar o seu irmão Simão e dizer a ele: — Achamos o
42 Iwaze taziky Sesus bo zioktyhyryk. Izumuze Sesus ibo iktsaziu niy. Ipe niy: — O ikia hi Simaõ Suão tse. Abaka mekytu anaro myzik. Sepas ty pinaroko. Sepas Peduru atsatu maha. Petok inarohota atsatu piwatawyky. Atahi harahare wata — mykara.
42 Então André levou o seu irmão a Jesus. Jesus olhou para Simão e disse:
43 Iwaze izokoroze Sesus: — Utakta Karireja bo moparak — niy.
43 No dia seguinte, Jesus resolveu ir para a região da Galileia. Antes de ir, foi procurar Filipe e disse:
44 Tapara jubyi tu Piripi ziberiki ipe niy: — Aidykta katuk — niy. Piripi Betesaida ezekta niy. Anaeze Ãdere Simaõ ahatsa zikzurukunaha Betesaida ezektsa niaha. Sesus Piripi zihobykze ipe: — O katukta — niy. Piripi hyỹ niy.
44 Filipe era de Betsaida, de onde eram também André e Pedro.
45 Kyze Piripi Natanieu iberiki zihobykze. Ipe niy: — O Natanieu katsaktsa Deus zipehata tsinynaha. Tubabatu Moises isoho ziwatahakata. Tapara Deus sohotsitsa niwatihi isoho ziwatahakanahatsa. Abaka tsinynaha. Sesus inarokota. Sosetse. Nasare ezekta — niy.
45 Filipe foi procurar Natanael e disse: — Achamos aquele a respeito de quem Moisés escreveu no
46 Niytahi Natanieu ipe niy: — Anahi batu kanyhy niy. Tyzeka ja amy Nasare eze ja tisapyrẽna — niy. — Pany katuk iktsa tsimy! — Piripi niy.
46 Natanael perguntou: — E será que pode sair alguma coisa boa de Nazaré? — Venha ver! — respondeu Filipe.
47 Iwaze Sesus Natanieu bo nikozo. Izumuze Sesus kytsa pe niy: — Iktsataha. Atahi mozumuku Isareu ezekta. Maku mospihikbatabyikita tsimysapyrẽta — niy. Iwa Sesus Natanieu soho nitsaso.
47 Quando Jesus viu Natanael chegando, disse a respeito dele:
48 Iwaze Natanieu Sesus pe niy: — Haneze sa tsikny — niy. — O tapara Piripi zaberiki, uta botu any, ikia umaha pukezi tsikdyhykyze anaeze any — Sesus niy.
48 Então Natanael perguntou a Jesus: — De onde o senhor me conhece? Jesus respondeu:
49 Natanieu ipe niy: — O ikia Deus tse babata. Ikia Isareu ezekta tu abazubata tsimy — niy.
49 Então Natanael exclamou: — Mestre, o senhor é o Filho de Deus! O senhor é o Rei de Israel!
50 — O ikia kahumo tsaspirikporẽta. Tapara umaha pukezi tsikdyhykyze any tawy iwatahi kahumo tsaspirikporẽta. Kazikwy hi abazuba bo iktsa tsimy.
50 Jesus respondeu:
51 Utakta maku babata iknasikta ahawata ikyzik, ikiahatsa bijoikpe zoksapare naha bo iktsa tsimy. Kyze tsipinynaha bijoikpe iknyktsa Deus tsumuẽhĩtsitsa kabo nasik nasikiknaha. Iwaze neduk nedukuknaha. Ana hi tsipinynaha — Sesus niy.
51 Eu afirmo a vocês que isto é verdade: vocês verão o céu aberto e os anjos de Deus subindo e descendo sobre o

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar João 1, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.