Mateus 5

Bepaŋ'Walaŋ Folofolok Kobuli (NOP) vs ARA

Sair da comparação
ARA Almeida Revista e Atualizada 1993
1 Jesudi metam fee hinek yabuŋa kweboboe foloŋ looŋ ilune mihiŋiye buŋa hebeŋneŋ ikiŋ
1 Vendo Jesus as multidões, subiu ao monte, e, como se assentasse, aproximaram-se os seus discípulos;
2 kaŋ Mede Momooŋ indiŋ yeniŋa yenindidimeguk.
2 e ele passou a ensiná-los, dizendo:
3 “Me nehitok nadiune welehik gineŋ fiyewakahi tilak adi yadi Bepaŋdi kahaŋ tiyemulak. Hatihati Uŋgoniŋ kunum gineŋ hatak u metam undihidok gigit tilak. Wendoktiŋa aditok adi nadiwene utumba tilak.
3 Bem-aventurados os humildes de espírito, porque deles é o reino dos céus.
4 “Me welehikdi makat kobulabulaye tiiŋ adi yadi Bepaŋdi kahaŋ tiyemiŋa welehik tubukulemawaak. Wendoktiŋa aditok adi nadiwene utumba tilak.
4 Bem-aventurados os que choram, porque serão consolados.
5 “Me nehitok nadiune fofoŋnit tubune Bepaŋ hebeŋ foloŋ kulemaŋgoŋ hatiiŋ, adi Bepaŋdi kahaŋ tiyembune kwet wapum i aditok gigit tilak. Wendoktiŋa aditok adi nadiwene utumba tilak.
5 Bem-aventurados os mansos, porque herdarão a terra.
6 “Me nediyeŋ Bepaŋ hebeŋ foloŋ metam didimehi mintaaŋ hatidok nanaŋe imedok map tiyam dabugoŋ tiiŋ, adi Bepaŋdi kahaŋ tiyemiŋa tuwot hinek yemtokiwaak. Wendoktiŋa aditok adi nadiwene utumba tilak.
6 Bem-aventurados os que têm fome e sede de justiça, porque serão fartos.
7 “Me nediyeŋ menohiyedok welekulema tiyemiiŋ adi Bepaŋdi kahaŋ tiyemiŋa welekulema tiyembaak. Unduŋ doktiŋa aditok adi nadiwene utumba tilak.
7 Bem-aventurados os misericordiosos, porque alcançarão misericórdia.
8 “Me welehik walaniŋ adi Bepaŋdi kahaŋ tiyembune Bepaŋ kaneeŋ. Wendoktiŋa aditok adi nadiwene utumba tilak.
8 Bem-aventurados os limpos de coração, porque verão a Deus.
9 “Me kulemadok kwanai tiiŋ adi Bepaŋdi kahaŋ tiyemiŋa wapmihiŋiye yenimbaak. Wendoktiŋa aditok adi nadiwene utumba tilak.
9 Bem-aventurados os pacificadores, porque serão chamados filhos de Deus.
10 “Me Bepaŋ’walaŋ nadinadi keleeŋ kwanai tubune me nolidi folofigita yemiiŋ adi Bepaŋdi kahaŋ tiyemiŋa ne’niŋ Hatihatiŋiŋ Uŋgoniŋ u aditok yembaak. Wendoktiŋa aditok adi nadiwene utumba tilak.
10 Bem-aventurados os perseguidos por causa da justiça, porque deles é o reino dos céus.
11 “Hidi nu nehikeleune me nolidi mede kadakaniŋ haniŋa fidihiŋa yalaŋ mede hanineeŋ wendok nadibedi mu tineeŋ. Bepaŋdi kahaŋ tihambaak doktiŋa habunadiwene utumba tilak.
11 Bem-aventurados sois quando, por minha causa, vos injuriarem, e vos perseguirem, e, mentindo, disserem todo mal contra vós.
12 Tiŋa kougoŋ kunum foloŋ nemek tuwaŋiŋ loloŋnit moŋgotneeŋ wendok nadifo tineŋ. Koom Bepaŋ’walaŋ polofet hatigiŋ adi maaŋ undugoŋ tiyemgiŋ.”
12 Regozijai-vos e exultai, porque é grande o vosso galardão nos céus; pois assim perseguiram aos profetas que viveram antes de vós.
13 “Hidi adi metam diniŋ feleŋ. Iŋgoŋ feleŋdi kadakaaŋ koba mokit tubune nemek nemu tibetiŋaŋ. Unduŋ doktiŋa talipmeŋ kwehekulune metamdi uŋgoŋ yaliŋa woŋambuŋat tinetiŋit.
13 Vós sois o sal da terra; ora, se o sal vier a ser insípido, como lhe restaurar o sabor? Para nada mais presta senão para, lançado fora, ser pisado pelos homens.
14 “Tiŋa undugoŋ hidi adi metam’walaŋ hauta. Yokwet niŋ binek kweboboe foloŋ itak adi hebihat tuwot mu tilak.
14 Vós sois a luz do mundo. Não se pode esconder a cidade edificada sobre um monte;
15 Tiŋa undugoŋ hidi kamaŋ galiŋa kufula mu tiiŋ, tobo galiŋa tiŋa foloniŋgoŋ kameune itak, ila metam yot maaneŋ deipilat tiiŋ u hauta yemilak.
15 nem se acende uma candeia para colocá-la debaixo do alqueire, mas no velador, e alumia a todos os que se encontram na casa.
16 Wendok tuwot hidi’walaŋ hautadi metam yehitubu-hautaluwaak. Kaŋ adi hidi titiŋhik kedem u kaŋ nadiu utumbaune Behik kunum gineŋ hatilak u niutumbayaneeŋ.”
16 Assim brilhe também a vossa luz diante dos homens, para que vejam as vossas boas obras e glorifiquem a vosso Pai que está nos céus.
17 “Hidi tiyaugene nu Yodoko Mede tiŋa polofet heki’walaŋ mede yotubufit tibene fogut mu yoyaneeŋ. Nu adi toboniŋ tagimnewene folooŋ mintadok fogut.
17 Não penseis que vim revogar a Lei ou os Profetas; não vim para revogar, vim para cumprir.
18 Nu biyagoŋ hinek hanimbit, kunumkwetdi haliulune Yodoko Mededi undugoŋ haliwaak. Tiŋa undugoŋ Yodoko Mede faki-kabe nemu filaak be diki-kabe nemu bikabuneeŋ, mokoŋ. Yodoko Mede adi undugoŋ hali uune nemenemek mintadok yoŋit wendi folooŋ mintadapmawaak.
18 Porque em verdade vos digo: até que o céu e a terra passem, nem um i ou um til jamais passará da Lei, até que tudo se cumpra.
19 Unduŋ doktiŋa nebek niŋdi Yodoko Mede faki-kabe niŋ yotubufila noliŋiye maaŋ undugoŋ titiŋdok yenindidimewaak adi Bepaŋ’walaŋ hebeŋ foloŋ Hatihati Uŋgoniŋ gineŋ me wounit mokit hatibaak. Eŋ nebek niŋdi tagimneeŋ noli maaŋ undugoŋ titiŋdok yeniŋgigine tibaak adi Bepaŋ’walaŋ hebeŋ foloŋ Hatihati Uŋgoniŋ gineŋ me loloŋnit hatibaak.
19 Aquele, pois, que violar um destes mandamentos, posto que dos menores, e assim ensinar aos homens, será considerado mínimo no reino dos céus; aquele, porém, que os observar e ensinar, esse será considerado grande no reino dos céus.
20 Unduŋ doktiŋa hanimbene nadineŋ. Hidi Yodoko Mede henale eŋ Falisi heki’walaŋ titiŋhik u kalakapme tiŋa titiŋ fofooŋ tineeŋ wendok Bepaŋ’walaŋ hebeŋ gineŋ Hatihati Uŋgoniŋ kahileneeŋ, eŋ unduŋ mu tineeŋ adi Hatihati Uŋgoniŋ tuwot mu kahileneeŋ.”
20 Porque vos digo que, se a vossa justiça não exceder em muito a dos escribas e fariseus, jamais entrareis no reino dos céus. Do homicídio
21 “Hidi mamahi-papahiyedok mede indiŋ yeniŋgiŋ u agaŋ nadiiŋ, ‘Du me widihikumuŋ mu tuluwaaŋ. Nebek niŋdi unduŋ tubune kaŋ nagila mede gineŋ kameŋdok.’
21 Ouvistes que foi dito aos antigos: Não matarás; e: Quem matar estará sujeito a julgamento.
22 Iŋgoŋ oŋ, nu adi indiŋ hanilat, nebek niŋdi me noliŋiŋdok nadikwihita tilak adi mededok gigit. Be me niŋ noliŋiŋ nimpekit be nisuwambat tilak adi talitimeŋ bopdok gigit. Eŋ me niŋdi noliŋiŋdok me kauleŋ nimbaak woŋ adi me u kudupdok gigit.
22 Eu, porém, vos digo que todo aquele que [sem motivo] se irar contra seu irmão estará sujeito a julgamento; e quem proferir um insulto a seu irmão estará sujeito a julgamento do tribunal; e quem lhe chamar: Tolo, estará sujeito ao inferno de fogo.
23 “Unduŋ doktiŋa du bomboŋ siloŋ titiŋdok u alta foloŋ boidok binek tiŋa me noke dut lekiŋgoŋhik foloŋ nadikadaka hatak,
23 Se, pois, ao trazeres ao altar a tua oferta, ali te lembrares de que teu irmão tem alguma coisa contra ti,
24 u nadiŋa siloŋdok bomboŋ alta tubudulaaŋ boiŋa wooŋ me noke dut mede tubudidimeluwaaŋ. Tubudidimedapmaaŋ buŋa mindaŋkade kedem siloŋdok bomboŋ u alta foloŋ boiluwaaŋ.
24 deixa perante o altar a tua oferta, vai primeiro reconciliar-te com teu irmão; e, então, voltando, faze a tua oferta.
25 “Tiŋa undugoŋ nebek niŋdi mede gineŋ gapmewene ganagila uune hide hogok talipmeŋ uŋila mede yotubudidime tidemeek. Eŋ moŋ adi ganagila me mede yodapmandapmaŋ’walaŋ uune adibo ganindapmaune me kumondulum heki’walaŋ kohohik foloŋ gapmeune kumondulum hekidi ganagila yot fafaŋeniŋneŋ gapmeneeŋ.
25 Entra em acordo sem demora com o teu adversário, enquanto estás com ele a caminho, para que o adversário não te entregue ao juiz, o juiz, ao oficial de justiça, e sejas recolhido à prisão.
26 Nu biyagoŋ hinek ganilat, du uŋoŋ hatiŋa hogok mu fooŋ baaŋ, me noke’walaŋ kibikoŋ wobudapmahinakaaŋ kedem fooŋ baaŋ.”
26 Em verdade te digo que não sairás dali, enquanto não pagares o último centavo. Do adultério
27 “Mamahi-papahiyedok mede indiŋ yeniŋgiŋ, ‘Memalam hidi kikabi mu tidemeek.’
27 Ouvistes que foi dito: Não adulterarás.
28 Nu adi indiŋ hanilat, Me niŋdi tam niŋ kanadigalika tilak adi ne’walaŋ tamŋiŋ agaŋ weleŋdi bikabuŋak yodok.
28 Eu, porém, vos digo: qualquer que olhar para uma mulher com intenção impura, no coração, já adulterou com ela.
29 Unduŋ doktiŋa dauge didimeniŋdi kadakaniŋ gineŋ ganagilune kaŋ kidila tikukut tiluwaaŋ. Dauge lufomnikoŋ kunilit boihatigene kudupdok gigit tibaaneŋ, doktiŋa dauge fukuniŋ kedem kiditdok.
29 Se o teu olho direito te faz tropeçar, arranca-o e lança-o de ti; pois te convém que se perca um dos teus membros, e não seja todo o teu corpo lançado no inferno.
30 Be kohoge didimeŋdi kadakaniŋ tubune kaŋ kohoge u fidokooŋ tukukut tiluwaaŋ. Folooge kunilit boihatigene kudup gineŋ fowaaŋneŋ doktiŋa kohoge fukuniŋ fidoko tukula hatiluwaaŋ.”
30 E, se a tua mão direita te faz tropeçar, corta-a e lança-a de ti; pois te convém que se perca um dos teus membros, e não vá todo o teu corpo para o inferno.
31 “Mede komi indiŋ maaŋ hatak, ‘Me nediyeŋ tamŋiŋ bikabe nadiŋa tam u kudi youla miŋa kelekutuwaak.’
31 Também foi dito: Aquele que repudiar sua mulher, dê-lhe carta de divórcio.
32 Iŋgoŋ nu adi indiŋ hanilat, nebek niŋdi tamŋiŋ kefifile nemu tubune hogok kelekufit tibaak, adi yadi tam u malabumuŋ wapum hekimimfit tibaak. Unduŋ tubune hatigene tam u me gitipmuŋ niŋ tibaak woŋ adi tam u hekimalam hatihati diniŋ yodoko u lahula kefifile tilak tibaak. Kaaŋ me niŋ adi tam agaŋ yohoidi kelekut tuguk u nagilaak, me woŋ adi hekimalam hatihati diniŋ yodoko u lahula kefifile tilak tibaak.”
32 Eu, porém, vos digo: qualquer que repudiar sua mulher, exceto em caso de relações sexuais ilícitas, a expõe a tornar-se adúltera; e aquele que casar com a repudiada comete adultério. Dos juramentos
33 “Mamahi-papahiye mede niŋ indiŋ yeniŋgiŋ, ‘Du mede yalaŋ yofafaŋedok Bepaŋ dawi foloŋ mu yoluwaaŋ.’ Be ‘du nemek u biyagoŋ nobu tibene yofafaŋeeŋ kaŋ Wapum namanda foloŋ tubune dapmaluwaak.’
33 Também ouvistes que foi dito aos antigos: Não jurarás falso, mas cumprirás rigorosamente para com o Senhor os teus juramentos.
34 Iŋgoŋ nu adi indiŋ hanilat, Bepaŋ dawi foloŋ mede yofafaŋe u wabidapmaŋ tineeŋ. Tiŋa undugoŋ kunum gineŋkade kohodidim tiŋa mede yofafaŋe titiŋ u maaŋ wabi iŋgoŋ tineeŋ, maŋgoŋde kunum woŋ adi Bepaŋ’walaŋ kumopopŋiŋ.
34 Eu, porém, vos digo: de modo algum jureis; nem pelo céu, por ser o trono de Deus;
35 Be kwet honeeŋ mede yofafaŋe maaŋ mu taneeŋ, maŋgoŋde kwet woŋ adi Bepaŋdi kayoŋ uŋgoŋ kameeŋ ikula tilak. Be Jelusalem yokwet wou yoŋa mede yofafaŋe mu taneeŋ, maŋgoŋde woŋ adi Mapme Wapum’walaŋ yokwet.
35 nem pela terra, por ser estrado de seus pés; nem por Jerusalém, por ser cidade do grande Rei;
36 Tiŋa undugoŋ kihik foloŋ uŋoŋ kamekaaŋ mede yofafaŋe mu titiŋdok, maŋgoŋde hidi yobune kihik hapmuŋ faufaudi gouyeniŋ tuwot mu mintawek, be gouyeniŋdi fafau tuwot mu mintawek.
36 nem jures pela tua cabeça, porque não podes tornar um cabelo branco ou preto.
37 Unduŋ doktiŋa mede biyagoŋ yoŋa kaŋ agaŋ biyagoŋ hogok yoyaneeŋ, eŋ yalaŋ yoŋa kaŋ yalaŋ didimeŋgoŋ yoyaneeŋ. Eŋ mede mindaŋ tomboyoula yoiŋ woŋ adi yalaŋ-me’walaaniŋ bulak.”
37 Seja, porém, a tua palavra: Sim, sim; não, não. O que disto passar vem do maligno. Da vingança
38 “Mede niŋ indiŋ yogiŋ u agaŋ nadigiŋ, ‘Nebek niŋdi dauge yousupmakaune kaŋ kibi maaŋ dawi yousupmaka timiluwaaŋ, be nebek niŋdi mage kitili yougoloune kaŋ kibi maaŋ maŋiŋ kitili yougolomiluwaaŋ.’
38 Ouvistes que foi dito: Olho por olho, dente por dente.
39 Iŋgoŋ nu adi indiŋ hanilat, Me nolidi nemek niŋ tihambune kaŋ kibikoŋ mu tubu-udaneyaneeŋ. Unduŋ doktiŋa nebek niŋdi fauge foloŋ ulune kaŋ fambekeneeŋ kotigoŋ fauge fukuniŋ maaŋ mimbune utuwaak.
39 Eu, porém, vos digo: não resistais ao perverso; mas, a qualquer que te ferir na face direita, volta-lhe também a outra;
40 Be nebek niŋdi mede gineŋ gapmeeŋ dahidahi wahiniŋ mimiŋdok yobune kaŋ dahidahi noli kainiŋ tuluwaaŋ u maaŋ miluwaaŋ.
40 e, ao que quer demandar contigo e tirar-te a túnica, deixa-lhe também a capa.
41 Be nebek niŋdi adut talik muniniŋ uuŋdok ganimbune kaŋ du tomboyoula kabe-kweheyeniŋgoŋ uluwaaŋ.
41 Se alguém te obrigar a andar uma milha, vai com ele duas.
42 Be nebek niŋdi nemek niŋdok ganinadiune kaŋ miluwaaŋ, tiŋa nemek du’walaŋ muniniŋ behatidok yobune kamehep mu timiluwaaŋ.”
42 Dá a quem te pede e não voltes as costas ao que deseja que lhe emprestes. Do amor ao próximo
43 “Mede niŋ indiŋ yogiŋ u agaŋ nadigiŋ, ‘Me nokeye not tiyemiŋa memikgeye memik tiyemiluwaaŋ.’
43 Ouvistes que foi dito: Amarás o teu próximo e odiarás o teu inimigo.
44 Iŋgoŋ nu adi indiŋ hanilat. Memikhiye yabukahileeŋ menot tiyemaneeŋ eŋ me kadakaniŋ tihamiiŋ hekidok Bepaŋ ninadiyaneeŋ.
44 Eu, porém, vos digo: amai os vossos inimigos e orai pelos que vos perseguem;
45 Unduŋ tiŋa Behik kunum gineŋ hatilak adi’walaŋ wapmihi folooŋ hinek mintaaŋ hatineeŋ. Adi kuyendi yobune meleŋiŋdi me hogohi be fofohidok wanakaŋ labu hautalak, tiŋa undugoŋ yobune me didimehi be me kadakaniŋ titiŋ hekidok gwi utak.
45 para que vos torneis filhos do vosso Pai celeste, porque ele faz nascer o seu sol sobre maus e bons e vir chuvas sobre justos e injustos.
46 Hidi metam kibi momooŋ tihamiiŋ aditok hogok kibibo momooŋ nobu tiyemineeŋ adi wendok tuwaŋiŋ deti moŋgotneeŋ? Unduŋ adi me takis moŋgomoŋgot heki adi undugoŋ tiiŋ.
46 Porque, se amardes os que vos amam, que recompensa tendes? Não fazem os publicanos também o mesmo?
47 Be hidi menohiye hogok nobu yeniutumbaiŋ woŋ adi hidi me biyagoŋ mu hatiiŋ. Me Bepaŋ mu nadisukilitimiiŋ adi undugoŋ tiiŋ.
47 E, se saudardes somente os vossos irmãos, que fazeis de mais? Não fazem os gentios também o mesmo?
48 Unduŋ doktiŋa hidi adi Behik kunum gineŋ didimeniŋ hatilak undugoŋ hidi maaŋ didimeŋ hatiyaneeŋ.”
48 Portanto, sede vós perfeitos como perfeito é o vosso Pai celeste.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 5, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.