Mateus 21
Bepaŋ'Walaŋ Folofolok Kobuli (NOP) vs NTLH
1 Jesu tiŋa metambop wapum ugiŋ wooŋ Jelusalem tubudulagiŋ. Tiŋa Oliwa Tuwai gagayeŋ uŋoŋ yokwet niŋ hakuk wou Betefage. Uŋoŋ wosuwaaŋ Jesudi mihiŋiye’walaaniŋ meyat lufom yeniŋkula indiŋ yeniŋguk,
1 Quando Jesus e os discípulos estavam chegando a Jerusalém, pararam no povoado de Betfagé, que fica perto do monte das Oliveiras. Dali Jesus enviou dois discípulos na frente,
2 “Hidi udemek wooŋ yokwet niŋ halekneŋ doŋki miŋmihiniŋ niŋ yehitehiŋit yalune yabuŋa uŋakoŋ yehifiyaliŋa yahaŋeeŋ budemek.
2 com a seguinte ordem:
3 Hidi unduŋ tidemek kaŋ nebek neeŋ haninadiune kaŋ indiŋ nindemek ‘Wapumdi yendok yolak.’ Unduŋ yobune bihambune yanagila budemek.”
3 Se alguém falar alguma coisa, digam que o Mestre precisa deles. Assim deixarão vocês trazerem logo os animais.
4 Nemek uyadi hogok mu mintaguk. Polofetdi koom mede niŋ indiŋ yoguk wendiniŋ folooŋ mintaguk.
4 Isso aconteceu para se cumprir o que o profeta tinha dito:
5 “Saiyonhi metam indiŋ yenineŋ, Mapmehik buhamulak u kaneŋ. Adi weleŋ kulemaŋdi doŋki foloŋ ila bulak. Doŋki mihiniŋ kobulidi hekiŋa bulak.”
5 “Digam ao povo de Jerusalém: Agora o seu rei está chegando. Ele é humilde e está montado num jumento e num jumentinho, filho de jumenta.”
6 Kaŋ meyat adi Jesu’walaŋ maŋiŋ mede tagimneeŋ
6 Então os discípulos foram e fizeram o que Jesus havia mandado.
7 doŋki miŋmihiniŋ yanagila buune dahidahi wahiniŋ kwihiŋa beŋa doŋki sigiŋ foloŋ iune Jesu looŋ ikuk.
7 Levaram a jumenta e o jumentinho, jogaram as suas capas sobre eles, e Jesus montou.
8 Kaŋ metam fee hinekdi dahidahi wahiniŋ kwihiŋa beŋa tali foloŋ gulup itaugiŋ, kaŋ nolidi wowoŋgimiŋ eŋ bem hapmuŋ heki beŋa kula ugiŋ.
8 Da grande multidão que ia com eles, alguns estendiam as suas capas no chão, e outros espalhavam no chão ramos que tinham cortado das árvores.
9 Kaŋ metambop wapum timeŋ mindaŋ tiŋa indiŋ yoŋa kakaligiŋ, “Dewit yalakiŋiŋ nintilonim! Me i Wapum wou gineŋ bulak, Bepaŋdi kahaŋ timimbek! Bepaŋ kunum gineŋ nintilonim!”
9 Tanto os que iam na frente como os que vinham atrás começaram a gritar: — Que Deus abençoe aquele que vem em nome do Senhor! Hosana a Deus nas alturas do céu!
10 Kaŋ Jelusalem yokwet maaneŋ foune metam uŋahi hogohogok boho tiŋa yogiŋ, “Me i nediyeŋ buune indiŋ toiŋ?”
10 Quando Jesus entrou em Jerusalém, toda a cidade ficou agitada, e o povo perguntava: — Quem é ele?
11 Unduŋ yobune metam adut bugiŋdi yeniŋgiŋ, yoŋ adi Polofet Jesu, Galili maaneŋ yokwet wapum Nasaletniŋ bulak.”
11 A multidão respondia: — Este é o
12 Unduŋ tiŋa Siloŋyot diniŋ hamuhe gineŋ muneeŋ bomboŋ kibikibi hatigiŋ u Jesudi fooŋ yehikele-pupuheneeŋ muneeŋ falik eŋ butigili tuwadok boiŋa ikiŋ u kumopophik udakuyemiŋa yeniŋguk,
12 Jesus entrou no pátio do Templo e expulsou todos os que compravam e vendiam naquele lugar. Derrubou as mesas dos que trocavam dinheiro e as cadeiras dos que vendiam pombas.
13 “Youkudip gineŋ Bepaŋ’walaŋ mede indiŋ hatak, ‘Nu yotne u yadi ninadi yot unduŋ yoneeŋ.’ Iŋgoŋ hidi unduŋ tubune kubome heki’walaŋ hebihathik kwet dabugoŋ tilak!”
13 Ele lhes disse:
14 Tiŋa uŋgoŋ hatune me dauhik sipmakahi eŋ kayohik hogohi adi’walaŋkade uune yehitubu-kedebaguk.
14 Cegos e coxos iam encontrar Jesus no pátio do Templo, e ele os curava.
15 Unduŋ tubune Siloŋyot diniŋ talitimeŋ tiŋa Yodoko Mede henale heki adi kudi momooŋ tuguk u kagiŋ, agaŋ wapmihidi Siloŋyotneŋ niutumbaaŋ indiŋ togiŋ u maaŋ nadigiŋ, “Nintilonim. Dewit’walaŋ yalakidi bunimilak.”
15 Os chefes dos sacerdotes e os mestres da Lei ficaram zangados quando viram as coisas maravilhosas que ele fazia e ouviram as crianças gritando no pátio do Templo: —
16 Adi wendowendok tihake nadigouyeeŋ Jesu indiŋ niŋgiŋ, “Du ganiutumbaaŋ mede debek yoiŋ u maaŋbe nadilaŋ?”
16 E eles disseram a Jesus: — Você está ouvindo o que estão dizendo? Jesus respondeu:
17 Unduŋ yoŋa biyabuŋa Jelusalem yokwetneŋniŋ fooŋ buŋa wooŋ Betani yokwetneŋ loguk. Kaŋ bufaune uŋgoŋ deikuk.
17 Então Jesus os deixou, saiu da cidade e foi para o povoado de Betânia. E passou a noite ali.
18 Ala haniŋ kotigoŋ Jelusalemde uŋila map nadiguk.
18 No dia seguinte, quando estava voltando para a cidade, Jesus teve fome.
19 Tiŋa talipmeŋ uŋoŋ bem fik niŋ yakuk kaŋ mebineŋ wooŋ folooŋ nenobu yoŋa diweguk e moŋ, adi hapmuŋ hogok. Unduŋ kaŋ bem u indiŋ niŋguk, “Du foloŋ kotigoŋ kiliki nemu mintaneeŋ, mokoŋ hinek ganihelat.”
19 Ele viu uma figueira na beira da estrada e foi até lá, mas não encontrou nada; só folhas. Aí disse para a figueira: E na mesma hora a figueira secou.
20 Kaŋ mihiŋiyedi bem fik u kaŋ boho tiŋa yogiŋ, “Bem fik i detiŋa pilap hinek sigeneeŋ folak?”
20 Os discípulos viram isso, ficaram muito admirados e disseram: — Como a figueira secou depressa!
21 Kaŋ Jesudi yeniŋguk, “Nu biyagoŋ hinek hanimbit. Hidi welelufom mu tiŋa nadisukiliti hinek tiŋa hatineeŋ woŋ, kudi bem fik foloŋ mintaŋak undiniŋ hogok mu tineeŋ, hidi kweboboe gu maaŋ indiŋ nineeŋ. ‘Du kweke u bikabuŋa tatakula imeŋgwaŋ gineŋ fo!’ Unduŋ nimbune mahik kedem tagimnewaak.
21 Então Jesus disse:
22 Tiŋa undugoŋ nadisukilitihinit hinek hatiŋa nemek niŋdok ninadiune kedem mintahamuluwaak.”
22 Se crerem, receberão tudo o que pedirem em oração.
23 Unduŋ tiŋa wooŋ Siloŋyot diniŋ hamuhe gineŋ fooŋ Mede Momooŋ yeniyeniŋ ha-tulune Judahi’walaŋ me wapuhi eŋ Siloŋyot diniŋ talitimeŋ wapuhi adi wooŋ indiŋ ninadigiŋ, “Du nediyeŋdi kwanai i titiŋdok saŋiniŋ gamuŋa ganindapmaune tilaŋ?”
23 Jesus chegou ao Templo, e, quando já estava ensinando, alguns chefes dos sacerdotes e alguns líderes judeus chegaram perto dele e perguntaram: — Com que autoridade você faz essas coisas? Quem lhe deu essa autoridade?
24 Unduŋ ninadigiŋ kaŋ Jesudibo indiŋ tubu-udaneyemguk. “Nu mede-kabe kubugoŋ hinek haninadiwit, kaŋ u tubu-udaneune habuŋa nubo nediyeŋdi kwanai i titiŋdok saŋiniŋ namuŋa nanindapmaune maŋiŋ mede tagimneeŋ kwanai i tilat wendok hanimbit.
24 Jesus respondeu:
25 Jon Imeyout kwanai tuguk u neeŋdi nindapmaguk. Bepaŋdi be, be kwetfoloŋ medi nindapmagiŋ?”
25 Respondam: quem deu autoridade a João para batizar? Foi Deus ou foram pessoas? Aí eles começaram a dizer uns aos outros: — Se dissermos que foi Deus, ele vai perguntar: “Então por que vocês não creram em João?”
26 Tiŋa undugoŋ metam hogohogokdi Jondok polofet niiŋ doktiŋa kwetfoloŋ me yonene adi dediŋ tinimneneŋ.”
26 Mas, se dissermos que foram pessoas, temos medo do que o povo pode fazer, pois todos acham que João era profeta .
27 Unduŋ yonadibediŋa moŋ kaŋ “Mu nadiyam” niŋgiŋ.
27 Por isso responderam: — Não sabemos.
28 “Ale hidi dediŋ nadiiŋ? Me niŋ adi mihiŋiyat lufom hatigumuk. Ala timeŋ wooŋ tuwoŋiŋ indiŋ niŋguk, ‘Du kamiŋ wooŋ wain fiye gineŋ kwanai tibeŋ.’
28 Jesus continuou:
29 “Kaŋ yoguk, ‘Na mu wit.’ Iŋgoŋ fiit mindaŋ nadikulemaaŋ wooŋ kwanaineguk.
29 — Ele respondeu: “Eu não quero ir.” Mas depois mudou de ideia e foi.
30 “Kaŋ mindaŋ behikdi kwanai-mede uŋakoŋ kuyaniŋŋiŋbo niŋguk. Kaŋ adi ‘Kedem tibit’ youtumba-kamandaaŋ wabi tiŋa hakuk.
30 — O pai foi e deu ao outro filho a mesma ordem. E este disse: “Sim, senhor.” Mas depois não foi.
31 “Agaŋ hidi dediŋ kanadiiŋ. Mihi dendi beu’walaŋ maŋiŋ mede tagimneguk?”
31 — Qual deles fez o que o pai queria? — perguntou Jesus. E eles responderam: — O filho mais velho. Então Jesus disse a eles:
32 Maŋgoŋde, Jon Imeyout Tububihit adi hidi’walaŋ iŋoŋ buŋa talik momooŋ hanintubudidimeguk, iŋgoŋ hidi u kaŋ sigilulum timiŋgiŋ. Kaŋ me takis moŋgomoŋgot heki tiŋa talitam hekidi u kanadisukilitiŋa kelegiŋ. Iŋgoŋ unduŋ tubune hidi mindaŋ u yabuŋa hidetok bulaniŋgoŋ nadiŋa medeŋiŋ-kabe nemu nadimiŋgiŋ.”
32 Pois João Batista veio para mostrar a vocês o caminho certo, e vocês não creram nele; mas os cobradores de impostos e as prostitutas creram. Porém, mesmo tendo visto isso, vocês não se arrependeram e não creram nele.
33 “Nu yoyout mede niŋ yobe nadineŋ. Kwet molom niŋ adi wain fiye tiŋa gimbahaŋ ibikelemadi tuguk. Unduŋ tiŋa wain folooŋ yalifilifiliyedok bom niŋ dobuŋa maliŋ tutumbaguk. Unduŋ tiŋa me looŋ yali fook titiŋdok falik ibiguk. Unduŋ tubudapmaaŋ wain fiyeŋiŋ me noli yenimbu kadokoune ne niŋkade uguk.
33 Jesus disse:
34 Ala agaŋ folooŋ moŋgomoŋgotdok nai tubune aditok nenobu boineŋ yoŋa kwanai-meŋiye yeniŋkulune ugiŋ.
34 Quando chegou o tempo da colheita, o dono mandou alguns empregados a fim de receber a parte dele.
35 Kaŋ me wain fiye kadoko tigiŋ heki adi kwanai-meŋiye u yehiŋa me noli beem ula silonekulune uguk, eŋ noli ula ulukumuŋ tigiŋ, kaŋ noli kawadedi beem ukiŋ.
35 Mas os lavradores agarraram os empregados, bateram num, assassinaram outro e mataram ainda outro a pedradas.
36 Kaŋ fiye molom adi u nadiŋa gigineeŋ me koom yapmeguk wendok tuwot moŋ, kabe-feegoŋ yapmeune ugiŋ.
36 Aí o dono mandou mais empregados do que da primeira vez. E os lavradores fizeram a mesma coisa.
37 Kaŋ mindaŋ ne’niŋ mihiŋiŋ hinek indiŋ nadiŋa kameune uguk. ‘Na’niŋ mihine hinek wosuwawek kaŋ momooŋ timineŋ.’
37 Depois de tudo isso, ele mandou o seu próprio filho, pensando: “O meu filho eles vão respeitar.”
38 “Iŋgoŋ oŋ, me fiye kadokome heki adi u kaŋ indiŋ yonadigiŋ. ‘Adi kuyendi hatigene wain fiye i kahilewaak! Unduŋ doktiŋa ulukumuŋa wain fiye i indetok kahilenim.’
38 Mas, quando os lavradores viram o filho, disseram uns aos outros: “Este é o filho do dono; ele vai herdar a plantação. Vamos matá-lo, e a plantação será nossa.”
39 “Unduŋ yoŋa nagila gimbahaŋ fatnak kameeŋ ulukumuŋgiŋ.”
39 — Então agarraram o filho, e o jogaram para fora da plantação, e o mataram.
40 Jesu adi unduŋ yenindapmaaŋ indiŋ yeninadiguk, “Me fiye molom adi buŋa fiye kadokome heki u dediŋ tiyembaak?”
40 Aí Jesus perguntou:
41 Unduŋ yoguk kaŋ yogiŋ, “Nemek kadakaniŋ hinek tigiŋ doktiŋa kibi maaŋ undugoŋ tiyembaak. Tiŋa fiyeŋiŋ gineŋ kadokome momohi yapmewaak kaŋ folooŋ mintaune tomuŋa daneeŋ faki netok miyaneeŋ.”
41 Eles responderam: — Com certeza ele vai matar aqueles lavradores maus e vai arrendar a plantação a outros. E estes lhe darão a parte da colheita no tempo certo.
42 Unduŋ yogiŋ kaŋ Jesudi tomboyoula indiŋ yeniŋguk. “Hidi Youkudip gineŋ mede indiŋ hatak u mube kunali nadiiŋ?
42 Jesus então perguntou:
43 “Unduŋ doktiŋa hanimbene nadineŋ. Bepaŋ’walaŋ hebeŋ gineŋ Hatihati Uŋgoniŋ u holom moŋgola me gitipmuŋdok yembune adi folooŋ yehitubu-mintaneeŋ.
43 E Jesus terminou:
44 Me nediyeŋ taka kobumuŋ wendok foloŋ maaŋ ulaak adi umunumunuke tibaak. Eŋ taka kobumuŋ wendi me niŋ folooŋ foloŋ maaŋ utubukadakaaŋ ufilifiliye hinek tibaak.”
44 Quem cair em cima dessa pedra ficará em pedaços. E, se a pedra cair sobre alguém, essa pessoa vai virar pó.
45 Yoyout mede unduŋ yobune Siloŋyot diniŋ talitimeŋ tiŋa Falisi heki adi u nadikiyondaaŋ yogiŋ. “Ya inditok-ku yolak oŋ.”
45 Os chefes dos sacerdotes e os fariseus ouviram as parábolas que Jesus contou e sabiam que ele estava falando a respeito deles.
46 Unduŋ yoŋa honeeŋ uutdok nadisugiŋ iŋgoŋ oŋ, metamdi Jesu polofet niyagiŋ doktiŋa aditok muntaaŋ wabigiŋ.
46 Por isso queriam prendê-lo, mas tinham medo da multidão porque o povo achava que Jesus era profeta .
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 21, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.