Marcos 15
Bepaŋ'Walaŋ Folofolok Kobuli (NOP) vs NVI
1 Helehautaune Siloŋyot diniŋ Talitimeŋ wapuhi eŋ me wapuhi noli eŋ Yodoko Mede hinale eŋ Judahi’walaŋ kansol heki wanaŋ bopneeŋ Jesu uutdok yodapmagiŋ. Tiŋa kohoŋ ibikilitiŋa nagila wooŋ Pailat kohoŋ foloŋ kamegiŋ
1 De manhã bem cedo, os chefes dos sacerdotes com os líderes religiosos, os mestres da lei e todo o Sinédrio chegaram a uma decisão. Amarrando Jesus, levaram-no e o entregaram a Pilatos.
2 kaŋ Pailatdi indiŋ ninadiguk, “Judahi’walaŋ me mapme du-ku be?”
2 "Você é o rei dos judeus? ", perguntou Pilatos. "Tu o dizes", respondeu Jesus.
3 Unduŋ yobune Siloŋyot diniŋ talitimeŋ wapuhi adi nemek kadakaniŋ tuguk yo niŋgiŋ
3 Os chefes dos sacerdotes o acusavam de muitas coisas.
4 kaŋ Pailatdi kotigoŋ ninadiguk, “Nemek kadakaniŋ fee tuguŋ ganiiŋ kaŋ maŋgoŋde mede nemu tubu-udaneyemulaŋ?”
4 Então Pilatos lhe perguntou novamente: "Você não vai responder? Veja de quantas coisas o estão acusando".
5 Unduŋ niŋguk iŋgoŋ Jesu adi mede-kabe nemu tubu-udanemimbune Pailat adi boho kisaŋ tuguk.
5 Mas Jesus não respondeu nada, e Pilatos ficou impressionado.
6 Gulet indigoŋ Aŋelodi Yabukiyondaaŋ Yalakapmeguk diniŋ nai foloŋ Judahidi me yot fafaŋeniŋneŋ hakagiŋ me niŋ wou yoyagiŋ kaŋ Pailatdi nadidapmaaŋ niŋkulune fooŋ uluguk.
6 Por ocasião da festa, era costume soltar um prisioneiro que o povo pedisse.
7 Ala nai uŋaniŋ me niŋ wou Balabas adi me noli dut gapman mik timiŋa me niŋ ulukumuŋgiŋ kaŋ yanagila yot fafaŋeniŋneŋ yapmegiŋ.
7 Um homem chamado Barrabás estava na prisão com os rebeldes que haviam cometido assassinato durante uma rebelião.
8 Ala metam buŋa bopneeŋ feŋ tagiŋ unduŋ, Pailatdi nebek neeŋ yot fafaŋeniŋneŋniŋ niŋkulune fobubuŋdok nine bu bopnegiŋ.
8 A multidão chegou e pediu a Pilatos que lhe fizesse o que costumava fazer.
9 — ausente —
9 "Vocês querem que eu lhes solte o rei dos judeus? ", perguntou Pilatos,
10 — ausente —
10 sabendo que fora por inveja que os chefes dos sacerdotes lhe haviam entregado Jesus.
11 Unduŋ yeninadiguk kaŋ Siloŋyot diniŋ talitimeŋ wapuhi adi Jesudok kibikoŋ Balabas niŋkulu fowek yoneŋ yoŋa metam yeniŋgigine tigiŋ.
11 Mas os chefes dos sacerdotes incitaram a multidão a pedir que Pilatos, ao contrário, soltasse Barrabás.
12 Unduŋ yogiŋ kaŋ Pailatdi kotigoŋ yeniŋguk, “Kaŋ Jesu, Judahi’walaŋ me mapme niiŋ, adi dediŋ timimbit?”
12 "Então, que farei com aquele a quem vocês chamam rei dos judeus? ", perguntou-lhes Pilatos.
13 Unduŋ yeninadiguk kaŋ metam hogohogok adi kutiŋa yogiŋ, “Koloŋdabek foloŋ kumumbek!”
13 "Crucifica-o", gritaram eles.
14 Kaŋ Pailatdi kotigoŋ yeninadiguk, “Maŋgoŋ yom hinek tiŋak doktiŋa?”
14 "Por quê? Que crime ele cometeu? ", perguntou Pilatos. Mas eles gritavam ainda mais: "Crucifica-o! "
15 Unduŋ yogiŋ kaŋ Pailat adi metam yehitubu-kulemadok yoŋa Balabas bikabune uguk, kaŋ yodapmaune Jesu kiyegelep dendemnitdi utubukadakaaŋ koloŋdabek foloŋ utne nagi ugiŋ.
15 Desejando agradar a multidão, Pilatos soltou-lhes Barrabás, mandou açoitar Jesus e o entregou para ser crucificado.
16 Unduŋ tubune memik hekidi nagila fooŋ wooŋ gapman’walaŋ gimbahaŋ gineŋ yowawaliweŋ ugiŋ. Uŋoŋ uune mikme hogohogok buŋa bopnegiŋ.
16 Os soldados levaram Jesus para dentro do palácio, isto é, ao Pretório e reuniram toda a tropa.
17 Bopneeŋ mapme diniŋ tinahukut giminiŋ tinahukulimiŋgiŋ. Eŋ mundendemdi gwaikelemadiŋa mapme kuluŋ welewele tiŋa mebi foloŋ mokomiŋgiŋ.
17 Vestiram-no com um manto de púrpura, depois fizeram uma coroa de espinhos e a colocaram nele.
18 Unduŋ timiŋa kahaŋinda tiŋa indiŋ niŋgiŋ, “O Judame heki’walaŋ Mapme! Ganintiloyam!”
18 E começaram a saudá-lo: "Salve, rei dos judeus! "
19 Unduŋ niŋa kuyaŋdi ki foloŋ ukiŋ, ula maluluk suwambali mulelem tikamaŋkamaŋe timiŋgiŋ.
19 Batiam-lhe na cabeça com uma vara e cuspiam nele. Ajoelhavam-se e lhe prestavam adoração.
20 Nemenemek u timindapmaaŋ tinahukut giminiŋ u kwihikulimiŋa ne’walaŋ dahidahidi kotigoŋ tinahukulimiŋa koloŋdabek foloŋ utne nagi ugiŋ.
20 Depois de terem zombado dele, tiraram-lhe o manto de púrpura e vestiram-lhe suas próprias roupas. Então o levaram para fora, a fim de crucificá-lo.
21 Talipmeŋ wooŋ me niŋ wou Saimon, Sailini yokwetneŋniŋ, Alesanda dut Lufus behik, adi yokwet wapumneŋ fowe buguk, kaŋ mikme hekidi niŋgigineune Jesu tubulodaaŋ koloŋdabekŋiŋ bemguk.
21 Certo homem de Cirene, chamado Simão, pai de Alexandre e de Rufo, passava por ali, chegando do campo. Eles o forçaram a carregar a cruz.
22 Bembune Jesu nagila kwet wou niŋ Golgata uŋoŋ wosuwagiŋ. (Kwet wou u mebi inde’walaŋ mede foloŋ me mebi kitili.)
22 Levaram Jesus ao lugar chamado Gólgota, que quer dizer Lugar da Caveira.
23 Uŋoŋ wooŋ wain ime haguwo gut miŋobuŋa nawek yo miŋgiŋ iŋgoŋ adi mu naguk,
23 Então lhe deram vinho misturado com mirra, mas ele não o bebeu.
24 kaŋ koloŋdabek foloŋ ukiŋ. Ula mindaŋ dahidahiŋiŋ u titiŋdok yoŋa kat kukiŋ.
24 E o crucificaram. Dividindo as roupas dele, tiraram sortes para saber com o que cada um iria ficar.
25 Nain kilok haniŋ koloŋdabek foloŋ ulaŋa
25 Eram nove horas da manhã quando o crucificaram.
26 kudi indiŋ youla koloŋdabek ki foloŋ ukambiyakiŋ, “Judahi’walaŋ Mapme.”
26 E assim estava escrito na acusação contra ele: O REI DOS JUDEUS.
27 Kubome lufom maaŋ koloŋdabek foloŋ widihiyambiyakiŋ, noli kohoŋ didimeniŋneŋkade eŋ noli kohoŋ kapmadineŋkade.
27 Com ele crucificaram dois ladrões, um à sua direita e outro à sua esquerda,
28 Unduŋ tigiŋ kaŋ koom Youkudip mede gineŋ kadakaniŋ titiŋ dut kumumbaak youkiŋ undugoŋ folooŋ mintaguk.
28 e cumpriu-se a Escritura que diz: "Ele foi contado entre os transgressores".
29 Kaŋ metam kalakapmeeŋ woŋambuŋat tiŋa Jesu kaŋ mebiguguŋ tiŋa indiŋ niŋfokogiŋ, “Da dibek ale Siloŋyot uyakula helebufa lufomkulitniŋ maaneŋ kotigoŋ makufulawe yoguŋ,
29 Os que passavam lançavam-lhe insultos, balançando a cabeça e dizendo: "Ora, você que destrói o templo e o reedifica em três dias,
30 kamiŋ koloŋdabek foloŋ debek fobu gabune! Detiŋa da folooge mu tubulodalaŋ!”
30 desça da cruz e salve-se a si mesmo! "
31 Kaŋ Siloŋyot diniŋ talitimeŋ wapuhi eŋ Yodoko Mede hinale heki adi maaŋ nehi uŋgoŋ indiŋ yoŋa niŋfoko tigiŋ, “Metam noli kedem yehitubu-lodayauguk iŋgoŋ ne folooŋ i debek ti mu tubulodalak oŋ.
31 Da mesma forma, os chefes dos sacerdotes e os mestres da lei zombavam dele entre si, dizendo: "Salvou os outros, mas não é capaz de salvar a si mesmo.
32 Du Kilisto, Isilaehi indi’walaŋ mapme biyagoŋ nobu hatiliweŋ kaŋ koloŋdabek foloŋneniŋ debek foune gabuŋa nadisukilitigamnim.” Meyat lufom fukufukuŋ widihiyambiyakiŋ adi maaŋ undugoŋ Jesu niŋfoko tugumuk.
32 O Cristo, o Rei de Israel... Desça da cruz, para que o vejamos e creiamos! " Os que foram crucificados com ele também o insultavam.
33 Unduŋ hatimilune mele lekiŋgoŋ tuguk, kaŋ kwet wanakaŋ mambip tubudapmaaŋ halune wooŋ 3 kilok tuguk.
33 E houve trevas sobre toda a terra, do meio dia às três horas da tarde.
34 Kaŋ gibita kutifiyeeŋ indiŋ yoguk, “Eloi, Eloi, lama sabatani.” U indi’walaŋ mede foloŋ indiŋ, “Bepaŋne, Bepaŋne, maŋgoŋde binabulaŋ?”
34 Por volta das três horas da tarde, Jesus bradou em alta voz: "Eloí, Eloí, lamá sabactâni? " que significa: "Meu Deus! Meu Deus! Por que me abandonaste? "
35 Metam uŋoŋ yakiŋ adi mede u nadiŋa nolidi indiŋ yogiŋ, “Kei! Adi Ilaija bidak kutinilak.”
35 Quando alguns dos que estavam presentes ouviram isso, disseram: "Ouçam! Ele está chamando Elias".
36 Unduŋ yoŋa me niŋ kiyaneeŋ wooŋ imeŋgwaŋ yage wou “spans” u tiŋa wain ime buukaaŋ gineŋ kupmaune sinintaune tiŋa kusek diki foloŋ ibikilitiŋa Jesudi dundupnawek yoŋa mami foloŋ kameeŋ me noliŋiye indiŋ yeniŋguk, “Agaŋ wabinene Ilaijadi biyagoŋ nobu buŋa tubulodau foune kanim ale.”
36 Um deles correu, embebeu uma esponja em vinagre, colocou-a na ponta de uma vara e deu-a a Jesus para beber. E disse: "Deixem-no. Vejamos se Elias vem tirá-lo daí".
37 Unduŋ yayolu nai uŋaniŋgoŋ Jesu yakawe wapum toŋa kumuŋguk.
37 Mas Jesus, com um alto brado, expirou.
38 Kumumbune Siloŋyot maaneŋ haule bulubuluyeŋ kakaŋ wodihep tuluguk u wahiŋ dikineŋ tububihila lekiŋgoŋ hinek tawatafooŋ dikineŋ tawadapmaguk.
38 E o véu do santuário rasgou-se em duas partes, de alto a baixo.
39 Kaŋ mikme heki’walaŋ talitimeŋhik koloŋdabek hebeŋ foloŋ yakuk adi Jesu kumuŋŋiŋ u kanadiŋa yoguk, “Biyagoŋ hinek, me i adi Bepaŋ mihiŋiŋ hinek.”
39 Quando o centurião que estava em frente de Jesus ouviu o seu brado e viu como ele morreu, disse: "Realmente este homem era o Filho de Deus! "
40 Kaŋ tamwoi noli-kabe kweetniŋgoŋ yali nemenemek mintaguk u kagiŋ. Maliya Madala yokwetneŋniŋ eŋ Salome eŋ Maliya Jems kuyaniŋ dut Josep mehik adi tamwoi u bopne yakiŋ adut noŋgoŋ yakiŋ.
40 Algumas mulheres estavam observando de longe. Entre elas estavam Maria Madalena, Salomé e Maria, mãe de Tiago, o mais jovem, e de José.
41 Tamwoi adi Jesudi Galili kwet yaugukneŋ uŋoŋ noŋgoŋ yauŋila tubulodayaugiŋ, eŋ tamwoi noli u yakiŋ adi maaŋ Jesu dut Jelusalemde noŋgoŋ buŋa hatigiŋ hekidi yakiŋ.
41 Na Galiléia elas tinham seguido e servido a Jesus. Muitas outras mulheres que tinham subido com ele para Jerusalém também estavam ali.
42 — ausente —
42 Era o Dia da Preparação, isto é, a véspera do sábado. Ao cair da tarde,
43 — ausente —
43 José de Arimatéia, membro de destaque do Sinédrio, que também esperava o Reino de Deus, dirigiu-se corajosamente a Pilatos e pediu o corpo de Jesus.
44 Kaŋ Pailat adi Jesu agaŋ kumuŋguk u mu nadi hakuk ala Josepdi looŋ nimbune nadiŋa sukule tiŋa mikme heki’walaŋ me wapum niŋ kutinimbu buguk, buune Jesu abe kumuŋak be moŋ yoŋa ninadiune
44 Pilatos ficou surpreso ao ouvir que ele já tinha morrido. Chamando o centurião, perguntou-lhe se Jesus já tinha morrido.
45 kahat timimbu nadiguk. Nadiŋa Josep Jesu folooŋ dabaaŋ kedem tiŋa wek
45 Sendo informado pelo centurião, entregou o corpo a José.
46 nimbune Josepdi wooŋ haule fafau niŋ tuwaaŋ tiŋa wooŋ Jesu folooŋ dabaaŋ koloŋdabek foloŋ yakuk u kibidali tiŋafoguk, fooŋ hauledi tumula tiŋa wooŋ bom kawade maaneŋ wamukiŋ gineŋ kameguk. Kameeŋ kawade niŋ dekeleune buŋa bom mami tehep tuguk.
46 Então José comprou um lençol de linho, baixou o corpo da cruz, envolveu-o no lençol e o colocou num sepulcro cavado na rocha. Depois, fez rolar uma pedra sobre a entrada do sepulcro.
47 Maliya Madalaniŋ dut Maliya Josep yakat mehik adi maaŋ uŋgoŋ yayabulune Jesu folooŋ dabaaŋ kamegiŋ.
47 Maria Madalena e Maria, mãe de José, viram onde ele fora colocado.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 15, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.