Marcos 12

Ɩbwaarɛ Katɔwɛ Kyula Pʋpwɛ (NAW) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Yesu bɔ bamʋ kɩŋasan yɛ, “Ɔnyɩn kʋ kyɩna dɔɔ wayɩn kʋdɔɔ kʋ. Nɩɩ ɔ pɔyɩ kɩbandɩyɛ kyaabɔɔ kɩmʋ, nɩɩ o kuu wayɩn ɔnyɩyɛkpa ɔbɔ kʋdɔɔ mʋ tɔ, nɩɩ ɔ pɔyɩ opula bʋnswɩɩsa mʋ nɩɩ akɩɩsʋpʋ bee dii bɛɛ kɩɩ kʋdɔɔ mʋ sʋ. Nɩɩ ɔ taa mʋ kadɔɔ maŋa waa paa agyipu kʋ abaa tɔ, nɩɩ o kpee ɔkpa.
1 Depois Jesus começou a falar por meio de parábolas . Ele disse:
2 Kɩtɩŋɛ saŋa maa fʋʋ mʋ, nɩɩ o sun mʋ kɩyaafɔlɛ kʋ paa agyipu mʋ asɛ, kɛ ɔ naa kɔɔlɛ ɩmʋ nɩɩ ɩ gyɛ mʋ lɛɛ mʋ bɩya mʋ.
2 Quando chegou o tempo da colheita, o dono enviou um empregado para receber a sua parte.
3 Amaa paa agyipu mʋ ba kɩtaa mʋ kɩyaafɔlɛ mʋ, dayɩ mʋ bwiiyaa mʋ abaakpan.
3 Mas os lavradores agarraram o empregado, bateram nele e o mandaram de volta sem nada.
4 Nɩɩ kadɔɔ wuya mʋ bwii sun ɔkʋ, nɩɩ paa agyipu mʋ ba dayɩ mʋ paatɛ mu kumu gyila mʋ ipeeli.
4 O dono mandou mais um empregado, mas eles bateram na cabeça dele e o trataram de um modo vergonhoso.
5 Kadɔɔ wuya mʋ bɩla sun ɔkʋ, nɩɩ paa agyipu mʋ ba dayɩ mʋ mɔɔ. Ɔ bɩla sun gaalaagaa, nɩɩ ba dayɩ akʋ, nɩɩ ba mɔɔ akʋ mɔɔ. Wayɩn kʋdɔɔ yɛ abi ɔnyɩyɛkpa yɛ kɩmʋ ɔkɩɩsʋpʋ ɔkyɩnakpa bʋnswɩɩsa|src="lb00103c.tif" size="span" loc="Mrk 12:1" ref="12:1"
5 E ainda outro foi mandado para lá, mas os lavradores o mataram. E o mesmo aconteceu com muitos mais — uns foram surrados, e outros foram mortos.
6 “Ɔkʋlʋn mʋ nɩɩ ɔ dan san kɛ o sun mʋ ɩ gyɛ mu‐bii mʋ nɩɩ ɔ sʋ kebiti sa. Laalaalʋwɛ mʋ o sun mʋ nɩɩ tɔwɛ yɛ, ‘Ɔ maa gyɛ mi‐bii gbaa‐gbaa falɛ bɩrɛ, bee biti ba taa bɛɛrɛɛ sa mʋ.’
6 E agora a única pessoa que o dono da plantação tinha para mandar lá era o seu querido filho. Finalmente ele o mandou, pensando assim: “O meu filho eles vão respeitar.”
7 “Amaa paa agyipu mʋ ba tɔwɛ abaa nɩn yɛ, ‘Ɔnɩmʋ ɩ gyɛ kapatɩyɛ ogyipu mʋ. Fan ba kɛ a mɔɔ mʋ, kɛ kapatɩyɛ mʋ ki biliŋi anɛ lɛɛ!’
7 Mas os lavradores disseram uns aos outros: “Este é o filho do dono; ele vai herdar a plantação. Vamos matá-lo, e a plantação será nossa.”
8 Ɩmʋ sʋ ba kɩtaa mu‐bii mʋ, nɩɩ ba mɔɔ, lɛɛ mʋ lɩɩ kadɔɔ mʋ tɔ.”
8 — Então agarraram o filho, e o mataram, e jogaram o corpo para fora da plantação.
9 Nɩɩ Yesu taasɛ bamʋ yɛ, “Ɩnɩmʋ falɛ kudubi mʋ, mɩnɛ nɩɩ kadɔɔ wuya mʋ ii biti ɔ waa?” Nɩɩ ba yɛ, “Ee biti ɔ ba mɔɔ paa agyipu mʋ kpini, kɛ ɔ taa kadɔɔ mʋ waa paa agyipu pʋpwɛ abaa tɔ.”
9 Aí Jesus perguntou:
10 Nɩɩ Yesu yɛ, “Fan man pɩɩta kalɛ Asɩnkyan yɩlasa mʋ? Asɩn mʋ ɩ gyɛ yɛ,
10 Vocês não leram o que as
11 Ɔnyɩrɩpɛ ɩ waa ɩnɩmʋ,
11 Isso foi feito pelo Senhor
12 Gyiwu abɩlɩsa mʋ ba paa Yesu kɩkɩta, kpalɩ fɛɛ ba bɩɩ yɛ bamʋ nɩɩ Yesu bɔ kanɩn kɩŋasan maŋa. Amaa ba sɩlɛ sakyɔ mʋ, ɩmʋ sʋ ba yɛgɛ mʋ, nɩɩ ɔ kyʋn.
12 Os líderes judeus sabiam que a parábola era contra eles e quiseram prender Jesus, mas tinham medo do povo. Por isso deixaram Jesus em paz e foram embora.
13 Farasii abi yɛ owura Herodi asa akʋ ba ba Yesu asɛ ba sʋʋ mʋ ɔdʋʋ lɩɩ mʋ asɩn tɔwɛsa sʋ.
13 Depois mandaram que alguns fariseus e alguns membros do partido de Herodes fossem falar com Jesus a fim de conseguirem alguma prova contra ele.
14 Ba ba mʋ asɛ ba tɔwɛ mʋ yɛ, “Ɔkaapʋpʋ, an nyi fʋ maa gyɛ kesintin ogyipu, nɩɩ fʋ mɛɛ tʋwɛ lɩɩ nfɛɛrɛ mʋ nɩɩ asa bɛɛ fɛ, nɩɩ fʋ mɛɛ kɩɩ nyɩmɩsa kɩkparɛ sʋ, amaa fɩɩ kaapʋ asa Ɩbwaarɛ asɩn bɔla kesintin ɔkpa sʋ. An biti a nu lɩɩ fʋ asɛ yɛ, ɩ dɛ ɔkpa fɛɛ a ka lenpoo sa Roma abi Owura lala Kasaro?
14 Eles chegaram e disseram: — Mestre, sabemos que o senhor é honesto e não se importa com a opinião dos outros. O senhor não julga pela aparência, mas ensina a verdade sobre a maneira de viver que Deus exige. Diga: é ou não é contra a nossa
15 Ɩ dagaa fɛɛ a ka abɛɛ a man ka?” Amaa Yesu wʋla o nyi ba maa gyɛ kebunbun ansi wuya ana nɩɩ ɔ taasɛ bamʋ yɛ, “Mɩnɛ ɩ waa sʋ nɩɩ fan sʋʋ mɛ ɔdʋʋ? Fan sa mɛ kefulee nderebi kɛ n kɩɩ.”
15 Mas Jesus percebeu a malícia deles e respondeu:
16 Ba maa sa mʋ kefulee nɩɩ ɔ kɩɩ mʋ, ɔ taasɛ bamʋ yɛ, “Anɩmʋ foto yɛ kɩtɩɩ ɩ gyan kefulee mʋ sʋ falɛ?” Nɩɩ ba yɛ, “Owura lala Kasaro lɛɛ.”
16 Eles trouxeram, e ele perguntou: Eles responderam: — São do Imperador.
17 Ɩmʋ sʋ nɩɩ Yesu yɛ, “To! Kʋtɔ mʋ nɩɩ kɩ gyɛ Kasaro lɛɛ mʋ, fan ka sa mʋ, nɩɩ kʋtɔ mʋ nɩɩ kɩ gyɛ Ɩbwaarɛ mɔɔ lɛɛ mʋ, fan taa sa mʋ.”
17 Então Jesus disse: E eles ficaram admirados com Jesus.
18 Tʋtɔ nɩɩ Sadusi abi mʋ nɩɩ ba yɛ kelewu kyiŋi man bʋ tɔ mʋ, ba ba Yesu asɛ ba tɔwɛ mʋ yɛ,
18 Alguns saduceus , os quais afirmam que ninguém ressuscita, chegaram perto de Jesus e disseram:
19 “Ɔkaapʋpʋ, Mosesi kyʋrɔɔ nbara ɩnɩmʋ sa anɛ yɛ, nɩɩ ɔnyɩn kan wu yɛgɛ mʋ‐ka, nɩɩ maa mʋ ba man kʋʋgɛ nbii mʋ, mu‐supu ɩ taalɛ taa okulapu‐kyɩɩ maŋa kili kɛ ba kʋʋgɛ nbii sa olewupu mʋ.
19 — Mestre, Moisés escreveu para nós a seguinte lei : “Se um homem morrer e deixar a esposa sem filhos, o irmão dele deve casar com a viúva, para terem filhos, que serão considerados filhos do irmão que morreu.”
20 Ɔnyɩn kʋ maa mu‐supu ana asunɔ ɩ kyɩna ba bʋ tɔ. Nɩɩ ɔdaa mʋ kili ɔkyɩɩ, nɩɩ o wu, yɛgɛ maa mʋ‐ka mʋ ba man kʋʋgɛ.
20 Acontece que havia sete irmãos. O mais velho casou e morreu sem deixar filhos.
21 Osupu mʋ nɩɩ ɔ gyan sʋ taa okulapu‐kyɩɩ maŋa kili, nɩɩ ngbaa mʋ wu, yɛgɛ maa ɔkyɩɩ mʋ ba man kʋʋgɛ. Ɔsasapʋ maa bɩla taa mʋ, kʋkʋlʋn maŋa nɩn.
21 O segundo casou com a viúva e morreu sem deixar filhos. Aconteceu a mesma coisa com o terceiro.
22 Bamʋ asunɔ maŋa kpini ba kili ɔkyɩɩ mʋ gyaŋɛ yɛgɛ bamʋ ɔkʋ maa ɔkyɩɩ mʋ ba man kʋʋgɛ. Laalaalʋwɛ mʋ, nɩɩ ɔkyɩɩ mʋ gbaa wu.
22 Afinal, os sete irmãos casaram com a mesma mulher e morreram sem deixar filhos. Depois de todos eles, a mulher também morreu.
23 Nbɩɩnbɩɩ nɩmʋ, bamʋ asunɔ kpini ba maa kili mʋ falɛ, nɩɩ kelewu kyiŋi kakɛ mʋ, bamʋ tɔ ɔmɔɔ mʋ‐ka ii biti ɩ baa ɩ gyɛ ɔkyɩɩ mʋ?”
23 Portanto, no dia da ressurreição, quando todos os mortos tornarem a viver, de qual dos sete a mulher vai ser esposa? Pois todos eles casaram com ela!
24 Nɩɩ Yesu lɛɛ bamʋ kɔnɔ yɛ, “Man gyɛ fan maa man nyi abwaarɛsɩn abɛɛ Ɩbwaarɛ ɔlʋn mʋ sʋ nɩɩ fan fɔyɩ falɛ?
24 Jesus respondeu:
25 Ɩmʋ kasɛ ɩ gyɛ fɛɛ kelewu kyiŋi saŋa mʋ, asa ba man bɩla yɛ ba kili, bee biti ba biliŋi fɛɛ sʋsʋ nbɔɔ mʋ nɩn.
25 Pois, quando os mortos ressuscitarem, serão como os anjos do céu, e ninguém casará.
26 Nbɩɩnbɩɩ, lɩɩ bamʋ nɩɩ bee biti ba kyiŋi lɩɩ lewu tɔ mʋ, fan man pɩɩ kalɛ Mosesi ɔwʋlɛ tɔ lɩɩ kanan mʋ nɩɩ o wu fʋlɔn maa dɛɛ apʋnfa mʋ, nɩɩ Ɩbwaarɛ tɔwɛ mʋ yɛ, ‘Mɛ ɩ gyɛ Abraham Ɩbwaarɛ, Isaki maa Gyekobu Ɩbwaarɛ mʋ!’
26 Vocês nunca leram no
27 Ɔ gyɛ asa kɩɩsa Ɩbwaarɛ nɩn, man gyɛ alewupu lɛɛ. Fan fɔyɩ kesintin sʋ!”
27 E Deus não é Deus dos mortos e sim dos vivos. Vocês estão completamente errados!
28 Nbara ɔkaapʋpʋ kʋ bʋ tʋtɔ nɩɩ o nu ɩmɔɔrɛ mʋ nɩɩ bee gyii. O wu fɛɛ Yesu lɛɛ Sadusi abi mʋ kɔnɔ danbɩrasa. Ɩmʋ sʋ ɔ ba mʋ asɛ ba taasɛ mʋ yɛ, “Nbara mʋ kpini tɔ mʋ, kɩmɔɔ kɩ gyɛ kɩkparɛ?”
28 Um mestre da Lei que estava ali ouviu a discussão. Viu que Jesus tinha dado uma boa resposta e por isso perguntou: — Qual é o mais importante de todos os mandamentos da
29 Nɩɩ Yesu lɛɛ kɔnɔ yɛ, “Nbara mʋ tɔ kɩkparɛ mʋ ɩ gyɛ kɩnɩmʋ mʋ nɩɩ kɩɩ tɔwɛ yɛ, Oo! Ɩsɩrayɩ nu! Ɔnyɩrɩpɛ anɛ Ɩbwaarɛ mʋ, Ɔnyɩrɩpɛ ɩ gyɛ ɔkʋlʋn nɩn.
29 Jesus respondeu:
30 Taa fʋ kɔkɔlɔ yɛ fʋ kala yɛ fʋ nfɛɛrɛ yɛ fʋ ɔlʋn kpini nyɛ kebiti sa fʋ‐Nyɩrɩpɛ Ɩbwaarɛ.
30 Ame o Senhor, seu Deus, com todo o coração, com toda a alma, com toda a mente e com todas as forças.”
31 Kɩnyɔsapʋ mʋ ɩ gyɛ yɛ, ‘Biti fʋ bɩrɩsa fɛɛ fʋ n‐yɩɩ!’ Nbara kʋ n man bɩla ɔ bʋ tɔ nɩɩ ɩ kyɔ ɩnɩmʋ.”
31 E o segundo mais importante é este: “Ame os outros como você ama a você mesmo.” Não existe outro mandamento mais importante do que esses dois.
32 Nɩɩ nbara ɔkaapʋpʋ mʋ tɔwɛ Yesu yɛ, “Fʋ waa atɔ gaa, Ɔkaapʋpʋ! Ɩ gyɛ kesintin fɛɛ kanan mʋ nɩɩ fʋ tɔwɛ yɛ, Ɔnyɩrɩpɛ mʋ nkʋn ɩ gyɛ Ɩbwaarɛ, nɩɩ Ɩbwaarɛ kʋ man bɩla ɔ bʋ tɔ.
32 Então o mestre da Lei disse a Jesus: — Muito bem, Mestre! O senhor disse a verdade. Ele é o único Deus, e não existe outro além dele.
33 Nɩɩ ɔkʋ kan ɔ taa mʋ kɔkɔlɔ yɛ mʋ nfɛɛrɛ yɛ mʋ ɔlʋn nyɛ kebiti sa Ɩbwaarɛ, nɩɩ o biti mʋ‐bɩrɩsa fɛɛ mʋ n‐yɩɩ mʋ, ɩ bʋrɔn ɩ kyɔ fɛɛ ɔ maa waa saraga yɛ kakɛɛ sa Ɩbwaarɛ.”
33 Devemos amar a Deus com todo o nosso coração, com toda a nossa mente e com todas as nossas forças e também devemos amar os outros como amamos a nós mesmos. Pois é melhor obedecer a estes dois mandamentos do que trazer animais para serem queimados no altar e oferecer outros sacrifícios a Deus.
34 Yesu maa wu fɛɛ ɔnyɩn mʋ lɛɛ kɔnɔ kanyaasɩn tɔ mʋ, nɩɩ ɔ tɔwɛ mʋ yɛ, “Fʋ man bʋ kata yɛ sʋsʋ Ɩbwaarɛ kuwura‐gyii mʋ.” Ɩnɩmʋ kamaa mʋ, ɔkʋ man bɩla nyɛ kɔkɔlɔ taasɛ Yesu asɩn kʋ.
34 Jesus viu que o mestre da Lei tinha respondido com sabedoria e disse: Depois disso ninguém tinha coragem de fazer mais perguntas a Jesus.
35 Yesu maa kaapʋ kabwaarɛ‐sunkpa ayɛ mʋ tɔ mʋ, nɩɩ ɔ taasɛ yɛ, “Nɛnɛ sʋ nɩɩ nbara akaapʋpʋ mʋ bɛɛ tɔwɛ yɛ Krisito mʋ ii biti ɔ lɩɩ Dawidi kanaana tɔ?
35 Quando Jesus estava ensinando no pátio do Templo, perguntou:
36 Kayaayu Kyɩrɛkyɩrɛ mʋ yɛgɛ nɩɩ Dawidi tɔwɛ yɛ,
36 Pois Davi, inspirado pelo Espírito Santo, escreveu:
37 Dawidi gbaa‐gbaa ɩ tɩɩ mʋ ‘Ɔnyɩrɩpɛ.’ Ɩmʋ sʋ, nɛnɛ sʋ nɩɩ Krisito mʋ ii biti ɔ lɩɩ Dawidi kanaana tɔ?”
37 O próprio Davi chama o Messias de Senhor. Portanto, como é que o Messias pode ser descendente de Davi? Uma grande multidão escutava com prazer o que Jesus ensinava.
38 Yesu maa san ɛɛ kaapʋ bamʋ mʋ, ɔ tɔwɛ yɛ, “Fan baa fan da nbara akaapʋpʋ mʋ nɩɩ ba bun bamʋ ɩbalɩmasʋ ba naa bee biti afwaala yɛ bɛɛrɛɛ agya tɔ mʋ sʋ,
38 Ele dizia ao povo:
39 yɛgɛ bɛɛ kɩɩ bɛɛ lɛɛ ɩkyɩnakpa kparɛ kabwaarɛ‐kʋlɛ ɔgyaŋɛkpa yɛ kensi‐gyii ipula mʋ.
39 preferem os lugares de honra nas
40 Bɛɛ naa bee puni akulapu‐kyɩɩ bee gyii bamʋ atɔ, yɛgɛ bɛɛ yɩlɛ asa tɔ bɛɛ kʋlɛ kabwaarɛ‐kʋlɛ bʋnswɩɩsa. Bee biti ba nyɛ kʋsʋ bɩɩtɛ gaa ɩ kyɔ asa kpini!”
40 Exploram as viúvas e roubam os seus bens; e, para disfarçarem, fazem orações compridas. Portanto, o castigo que eles vão sofrer será pior ainda!
41 Kabwaarɛ‐sunkpa ayɛ mʋ, Yesu kyɩna yɛgɛ mu ansi ɩɩ kɩɩ afulee kɩdakaa katɩnɛ, nɩɩ ɛɛ kɩɩ asa ba maa sʋ afulee bɛɛ waa tɔ. Afulee wuya ana gaalaagaa ba waa afulee gaa.
41 Jesus estava no pátio do Templo, sentado perto da caixa das ofertas, olhando com atenção as pessoas que punham dinheiro ali. Muitos ricos davam muito dinheiro.
42 Tʋtɔ nɩɩ okulapu‐kyɩɩ tiripu kʋ taa nderebi anyɔ ba waa tɔ.
42 Então chegou uma viúva pobre e pôs na caixa duas moedinhas de pouco valor.
43 Nɩɩ ɔ tɩɩ mʋ abɩɩlapʋ ba sarɛ tɔwɛ bamʋ yɛ, “N tɔwɛ fanɛ kesintin fɛɛ, okulapu‐kyɩɩ tiripu nɩmʋ waa afulee kɩdakaa mʋ tɔ ɔ kyɔ asa mʋ kpini,
43 Aí Jesus chamou os discípulos e disse:
44 lɩɩ fɛɛ bamʋ nɩɩ ba waa gaa‐gaa mʋ, ba gyii san ɩkʋ yɩla bamʋ ibu to nɩn, amaa okulapu‐kyɩɩ tiripu nɩmʋ bɩrɛ, mu afulee kpini mʋ nɩɩ ɔ dan ɔ sʋ mu obu to mʋ kpini‐kpini nɩɩ ɔ taa ba waa tɔ falɛ.”
44 Porque os outros deram do que estava sobrando. Porém ela, que é tão pobre, deu tudo o que tinha para viver.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 12, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.