Mateus 26
Nupela Testamen long Manambu (MLE) vs VC
1 Jisas kidiy maaj wakuw, dikidiy kalivadidiy duwak wadidiy,
1 — ausente —
2 “Gwur lakwugwura nyi vitiy yakuw, nuwukadiy Juwawa nyan God Nyigirdidiy bayaki kikipaat kikibana. A nyaam, duw nak ata wunadiy mama nibak kwiy-kidadiwun day wunaam maap tinadi miyaam katadakik.”
2 Ye know that after two days the passover takes place, and the Son of man is delivered up to be crucified.
3 Sapakwa nyanugw pris awa Juw dayadiy sapakwa nyanugw day vagaluwdiy Kayapas, Mwiya Yitaypika Pris diki wiyaam.
3 Then the chief priests and the elders of the people were gathered together to the palace of the high priest who was called Caiaphas,
4 Day maaj awarwa lakatiydiy, “Atatawa nyan pakwun yin Jisasaam kalakwukuw, viyasipa-kibanaad?” Ata wadiy.
4 and took counsel together in order that they might seize Jesus by subtlety and kill him;
5 Aw day wadiy, “Bayaki nyaam nyan atawa kwar maa, ababa duw taakw pitaan warik-nadiy.”
5 but they said, Not in the feast, that there be not a tumult among the people.
6 Jisas Jiruwsalim wapakuw, yikuw, adi tayir lepa tidi duw, Sayman, diki wiyaam kwaad Bitaniy tipaam.
6 — ausente —
7 Kikipaat kidik, taakw nak tukwul vaak yataan wulaal yala wiyaar. Adi tukwul vaak, yala vakaam, waliy guw tal. Saan samasam yapiy-kwadanaad. Li wulakuw, adi viyakita yaam yayda waliy guw Jisas abwaam kaykwatakalid.
7 a woman, having an alabaster flask of very precious ointment, came to him and poured it out upon his head as he lay at table.
8 — ausente —
8 But the disciples seeing it became indignant, saying, To what end {was} this waste?
9 — ausente —
9 for this might have been sold for much and been given to the poor.
10 Jisas daya maaj lakwukuw, wadidiy, “Agwa javik tikuw, sapis jikigwura likik? Kal viyakita jaava wunak kwurla.
10 But Jesus knowing {it} said to them, Why do ye trouble the woman? for she has wrought a good work toward me.
11 “Saal yinadiy duw nyanyi gwurawa kwakwanadiy. Aw wun gwurawa nyanyi kwu maa.
11 For ye have the poor always with you, but me ye have not always.
12 “Li waliy guw taay wunaam kaykwatakakuw, aw ginyir kawaam takakidanadiwun. A javik wunak kwurla. Wun kawamiyaam kwakituwalik wunaam kwulapwulaala.
12 For in pouring out this ointment on my body, she has done it for my burying.
13 “Mwiya maaj watuwadiygwurik. Ginyir God diki viyakita maaj kwiydaak ababa tipaam, day ki kwurla javik wakinadiy. Duw taakw wukimar maa likik.”
13 Verily I say to you, Wheresoever these glad tidings may be preached in the whole world, that also which this {woman} has done shall be spoken of for a memorial of her.
14 Juwtas Yiskariyat, Jisas dikidiy tabatiy maan vitiya duw nak-ad, di sapakwa nyanugw pris ak yad.
14 — ausente —
15 Yikuw, wadidiy, “Aw wun Jisas gwurak kwatiya-kituwa, saan kwas kwiy-kigwuradiwun?” Aw day saan duwamiy nak sap tabatiy nasikuw, ata kwiydaad. (Nibwul adiy saan jilig tabatiy maan vitiy kitik).
15 and said, What are ye willing to give me, and *I* will deliver him up to you? And they appointed to him thirty pieces of silver.
16 Juwtas Jisas dayak kwiy nyak ata kwaki-bagwud.
16 And from that time he sought a good opportunity that he might deliver him up.
17 Taay nyaam, Yis Maa Ti Bret bayaki kikipata nyaam, a nyi Jisas dikidiy kalivadidiy duw dikik bas sidaad, “Akim nyan yikuw, mina bayaki kikipaat kwulapwu-kinadiyan kiminkikik?”
17 — ausente —
18 Jisas ata wadidiy, “Nimadi tip Jiruwsalimaar yikuw, gwur duw nikik aw, ‘Kalivadidiy duw wanaad, Wuna nyi aka walibab tina. Wun wunadiy kaliva-tuwadiy duwawa God Nyigirdidiy Nyi bayaki kikipaat kikir mina wiyaam.’”
18 And he said, Go into the city unto such a one, and say to him, The Teacher says, My time is near, I will keep the passover in thy house with my disciples.
19 Jisas dikidiy kalivadidiy duw atawa kwurdaak, God Nyigirdidiy Nyi bayaki kikipaat ata kwulapwu-daad.
19 And the disciples did as Jesus had directed them, and they prepared the passover.
20 Giraab kwusilik, Jisas dikidiy tabatiy maan vitiy duwawa daan ridiy bayaki kikipaat kikir.
20 And when the evening was come he lay down at table with the twelve.
21 Kikipaat kaan ridaak, Jisas ata wadidiy, “Mwiya maaj watuwadiygwurik. Gwura duw nak ginyir wunadiy mama nibak kwiykidadiwun.”
21 And as they were eating he said, Verily I say to you, that one of you shall deliver me up.
22 Dikidiy kalivadidiy duw pitaan warkuw, nakanak Jisasak bas sidaad, “Yitaypika Duw, wunak wanadimin?” wataay, wadaad.
22 And being exceedingly grieved they began to say to him, each of them, Is it *I*, Lord?
23 Jisas ata wadidiy, “Adi duw wunawa bret marir bwutaay kwusin daanda. Di wunadiy mama nibak dayadiy tabaam kwiykidadiwun.
23 But he answering said, He that dips his hand with me in the dish, *he* it is who shall deliver me up.
24 “Wun, duw taakw dayadi Mwaam, kiyakinadiwun, tayir God diki lapa nyig walil pik. Aw duw taakw dayadi Mwaam mama nibak kwiy-kinadi duw kupwarapa jaav dikim warkidanaad. Li tayir amaay kidi duw sapwiy maarlik, aal viyakita dikik.”
24 The Son of man goes indeed, according as it is written concerning him, but woe to that man by whom the Son of man is delivered up; it were good for that man if he had not been born.
25 Juwtas ata waad, “Kalivanadi duw, min wunak wanadimin?” Jisas ata, “Ayiy,” wadid.
25 And Judas, who delivered him up, answering said, Is it *I*, Rabbi? He says to him, *Thou* hast said.
26 Day kikipaat kidaak, Jisas bret kwurkuw, Godak wayapiy sidid. Jisas a bret kaysukwa-sukwakuw, dikidiy kalivadidiy duwak ata kwiydidiy. Di wadidiy, “Akwur. Kal wuna amwiya.”
26 — ausente —
27 — ausente —
27 And having taken {the} cup and given thanks, he gave {it} to them, saying, Drink ye all of it.
28 — ausente —
28 For this is my blood, that of the {new} covenant, that shed for many for remission of sins.
29 “Wun gwurak waaw. Nuwuka wain wun gwurawa ki maa. Aw ginyir God diki van tidi tamiyaam nuwuk wain gwurawa kikidiwun.”
29 But I say to you, that I will not at all drink henceforth of this fruit of the vine, until that day when I drink it new with you in the kingdom of my Father.
30 Song nak tikuw, wiy wapakuw, day ata Aliv abwaar wardiy.
30 Depois do canto dos Salmos, dirigiram-se eles para o monte das Oliveiras.
31 Jisas dikidiy kalivadidiy duwak ata waad, “Ki gaan gwur abab wunaam wapakuw, tabwu-kinadiygwur. God diki lapa nyig ata wana, ‘God sipsip van tinadiy duwaam viyadik, kiyakinaad. Kiyadik, sipsip kapakap kapakap tabwu-kinadiy.’
31 Disse-lhes então Jesus: Esta noite serei para todos vós uma ocasião de queda; porque está escrito: Ferirei o pastor, e as ovelhas do rebanho serão dispersadas {Zc 13,7}.
32 “God wunaam kirapitakadik, tayib yikinadiwun Galiliyaar gwurak.”
32 Mas, depois da minha Ressurreição, eu vos precederei na Galiléia.
33 Pita Jisasak ata wadid, “Li nuwukadiy tabwun wapakidadimin, wun minaam wap maa.”
33 Pedro interveio: Mesmo que sejas para todos uma ocasião de queda, para mim jamais o serás.
34 Aw Jisas dikik ata waad, “Pita, min awuk! Ki gaan tapwuk wadik, tayir wakidimin jaab mugwul, ‘Wun Jisasaam maa laakw’ wakuw.”
34 Disse-lhe Jesus: Em verdade te digo: nesta noite mesma, antes que o galo cante, três vezes me negarás.
35 Pita Jisasak maaj nimadib wadid, “Li wun minawa kiyakinadiwun ab, aw wun, ‘Jisasaam maa laakw,’ wu maa.” Dikidiy kalivadidiy duw day abab atawa wadiy.
35 Respondeu-lhe Pedro: Mesmo que seja necessário morrer contigo, jamais te negarei! E todos os outros discípulos diziam-lhe o mesmo.
36 Day yidadi tamiy si Gitsimaniy alir yidaak, Jisas dikidiy kalivadidiy duwak ata wadidiy, “Kilim kavin ada. Wun Godawa maaj bwulak yikidiwun.”
36 Retirou-se Jesus com eles para um lugar chamado Getsêmani e disse-lhes: Assentai-vos aqui, enquanto eu vou ali orar.
37 Jisas Pitawa Sipatiy dikibir nyidiy kwurin karaydidiy. Di ata pitaan warkuw, samasam wukid di dikik.
37 E, tomando consigo Pedro e os dois filhos de Zebedeu, começou a entristecer-se e a angustiar-se.
38 Di dayak ata wadidiy, “Wun wunak samasam wukinadiwun. Wukikuw, alik kiyak tinadiwun. Gwur kilim van ada wunawa.”
38 Disse-lhes, então: Minha alma está triste até a morte. Ficai aqui e vigiai comigo.
39 Di kwasa yikuw, kupwaam vakirid Godawa maaj bwulaak. Vakirkuw, Godak bas sidid, “Asaay, wunadi Asaay, ababa jaav kwur-kwaminadiy. Aw kidiy wunak yakinadiy kupwarapa javadiy kwurin ayak. Aw wuna mawul maa, min mina mawul.”
39 Adiantou-se um pouco e, prostrando-se com a face por terra, assim rezou: Meu Pai, se é possível, afasta de mim este cálice! Todavia não se faça o que eu quero, mas sim o que tu queres.
40 Jisas yakuw, vididiy dikidiy kalivadidiy duw mugwul day si kwadiy. Dayak wajawiyakuw, Pitaak wadid, “Gwur ri maarin kwasa mwiya pik van titak?
40 Foi ter então com os discípulos e os encontrou dormindo. E disse a Pedro: Então não pudestes vigiar uma hora comigo...
41 “Gwur van tan Godak maaj aw gwuraam vaal kakilik-na. Gwuradiy mawul yaakiya viyakita jaav kwurik, aw gwuradiy amwiy ap maa ti.”
41 Vigiai e orai para que não entreis em tentação. O espírito está pronto, mas a carne é fraca.
42 Jaab vitiy warlik, Jisas maa ata yad Godak maaj bwulak. Di ata waad, “Wunadi Asaay, li kidiy wunak yakinadiy kupwarapa jaav wunaam wapaan yi maarkidana, a jaaw, yaakiya, kwurkituwadiy.”
42 Afastou-se pela segunda vez e orou, dizendo: Meu Pai, se não é possível que este cálice passe sem que eu o beba, faça-se a tua vontade!
43 Jisas dikidiy kalivadidiy duwak sibinin yakuw, vididiy si kwadaak. Dayadiy mil dibirin dibirin dadiy.
43 Voltou ainda e os encontrou novamente dormindo, porque seus olhos estavam pesados.
44 Jaab mugwul Jisas dayaam wapakuw, kwasa yikuw, Godak maaj wadid tayir wadidiy pik.
44 Deixou-os e foi orar pela terceira vez, dizendo as mesmas palavras.
45 Jisas dikidiy kalivadidiy duwak sibinin yakuw, dayak wajawiyakuw, wadidiy, “Gwur si kwanadiygwur nibway? Ay yaakiya. Nyi aka walibab tina. Awuk! Duw nak yaan duw taakw dayadi Mwaam takakidaad vaal yinadiy duw daya tabaam.
45 Voltou então para os seus discípulos e disse-lhes: Dormi agora e repousai! Chegou a hora: o Filho do Homem vai ser entregue nas mãos dos pecadores...
46 “Gwur araap. Yinaak. Adi duw adi walibab tinaad.”
46 Levantai-vos, vamos! Aquele que me trai está perto daqui.
47 Wadik, Juwtas, Jisas dikidiy tabatiy maan vitiya duw nakad, dayak yaad. Juwtas wukin duw samasam yadiy. Wariya jaav kwurin kariyadadiy. Sapakwa nyanugw pris awa Juw dayadiy sapakwa nyanugw day wayakidaak, yadiy.
47 Jesus ainda falava, quando veio Judas, um dos Doze, e com ele uma multidão de gente armada de espadas e cacetes, enviada pelos príncipes dos sacerdotes e pelos anciãos do povo.
48 Jisasaam dayak kwiydi duw tayir wadidiy, “Mwutaam jipwu-kituwadi duw, adi duw gwur kwurik. Mwutaam jipwu-kituwadi duw adaanada ata akalakw.”
48 O traidor combinara com eles este sinal: Aquele que eu beijar, é ele. Prendei-o!
49 Juwtas yadik, Jisasak yakuw, wadid, “Sapakwa duw, kupwiyaay.” Wakuw, mwutaam ata jipwudid.
49 Aproximou-se imediatamente de Jesus e disse: Salve, Mestre. E beijou-o.
50 Jisas Juwtasak ata wadid, “Kapa duw, ki yawiyik yaminaala akwur.” Wakuw wadik, nuwukadiy duw yakuw, Jisasaam kaykitikuw, kalakwu-daad.
50 Disse-lhe Jesus: É, então, para isso que vens aqui? Em seguida, adiantaram-se eles e lançaram mão em Jesus para prendê-lo.
51 Jisasawa tidi duw wariya bag kaykitikuw, yitaypika pris dikidi yawiy duw diki waan viyalupwadil.
51 Mas um dos companheiros de Jesus desembainhou a espada e feriu um servo do sumo sacerdote, decepando-lhe a orelha.
52 Jisas ata wadid, “Wada minadi wariya bag kwusadamin diki tamiyab kwakwaad. Adiy wariya bagaar wariya-kwanadiy duw atampik wariya bagaar nuwukadiy duw dayaam viyadaak kiya-kinadiy.
52 Jesus, no entanto, lhe disse: Embainha tua espada, porque todos aqueles que usarem da espada, pela espada morrerão.
53 “Min maa laakw wunadi Asayik bas sikuw, di yabiyib dikidiy samasama maaj kardadiy duw wayaki-kidadiy day wunak sugwiyaan kwurdakik?
53 Crês tu que não posso invocar meu Pai e ele não me enviaria imediatamente mais de doze legiões de anjos?
54 “Aw ata ata God diki lapa nyigaam rina maaj maykaar wakwukina? Li wana day kidiy jaav kwurkidanadiy wakuw.”
54 Mas como se cumpririam então as Escrituras, segundo as quais é preciso que seja assim?
55 Vagaluwdiy duwak Jisas ata bas sididiy, “Wun jaal dayikwada duw-adiwun, gwur wariya jaav bag kwurkuw, wunaam kalakwuk yagwura? Nyi samasam God dikid wiyaam daan rituwdiy duw takwak kalivaan. Aw gwur wunaam maa kalakw.
55 Depois, voltando-se para a turba, falou: Saístes armados de espadas e porretes para prender-me, como se eu fosse um malfeitor. Entretanto, todos os dias estava eu sentado entre vós ensinando no templo e não me prendestes.
56 “Wadiy wunaam kwur-gwuradiy jaav tayir God diki maaj wasapwiydiy duw God diki lapa nyigaam sukwudil maaj aka maykaar wakwuna.”
56 Mas tudo isto aconteceu porque era necessário que se cumprissem os oráculos dos profetas. Então os discípulos o abandonaram e fugiram.
57 Adiy Jisasaam kalakwudiy duw day Jisasaam kwurin karaydaad Mwiya Yitaypika Pris, Kayapas, diki wiyaar. Alim God diki lo kalivadiy duwawa Juw dayadiy sapakwa nyanugw vagaluwdiy.
57 Os que haviam prendido Jesus levaram-no à casa do sumo sacerdote Caifás, onde estavam reunidos os escribas e os anciãos do povo.
58 Jisasawa nuwukadiy duw day taay yidaak, Pita kwasa kwukil yikuw, Mwiya Yitaypika Pris diki wiya yaripaar ata yad. Yala yaripaar wulakuw, Pita van tidiy duwawa daan rad. Di vikir agwa jaav day Jisasaam kwurkidanaad.
58 Pedro seguia-o de longe, até o pátio do sumo sacerdote. Entrou e sentou-se junto aos criados para ver como terminaria aquilo.
59 Sapakwa nyanugw pris awa ababa kaunsil duw day wukik nuwukadiy duw suwaal maaj wadiy Jisasak. Wukikuw, day ata, “Di kiyakwaad,” wakir a majik. Alik kavidiy.
59 Enquanto isso, os príncipes dos sacerdotes e todo o conselho procuravam um falso testemunho contra Jesus, a fim de o levarem à morte.
60 — ausente —
60 Mas não o conseguiram, embora se apresentassem muitas falsas testemunhas.
61 — ausente —
61 Por fim, apresentaram-se duas testemunhas, que disseram: Este homem disse: Posso destruir o templo de Deus e reedificá-lo em três dias.
62 Mwiya Yitaypika Pris rapikuw, Jisasak bas sidid, “Kidiy duw minak sukwupirkuw wadana, aw min maaj maa ti?”
62 Levantou-se o sumo sacerdote e lhe perguntou: Nada tens a responder ao que essa gente depõe contra ti?
63 Aw Jisas kaygan tad. Maaj maa bwul. Adi Mwiya Yitaypika Pris ata Jisasak wadid maa, “Adawul nimadi God dikidi saam nyanak aw, min God dikidi Tasakwudidi Duw-adimin? God dikidi Nyan-adimin?”
63 Jesus, no entanto, permanecia calado. Disse-lhe o sumo sacerdote: Por Deus vivo, conjuro-te que nos digas se és o Cristo, o Filho de Deus?
64 Jisas ata wadid, “Ayiy, wamina maja pik. Aw wun minak waaw, ginyir gwur abab duw taakw dayadi Mwaam vikigwuraad, di ap samasam tinadi God diki mava tabaam mwiya yitaypika duw tamiyaam ridik. Gwur ata vikigwuraad, di adawul tubwaar yadik.”
64 Jesus respondeu: Sim. Além disso, eu vos declaro que vereis doravante o Filho do Homem sentar-se à direita do Todo-poderoso, e voltar sobre as nuvens do céu.
65 A maaj wukikuw, Mwiya Yitaypika Pris yaal samasam girakuw, di dikidi wapwiy kaypirikiykuw, nimadib ata wadidiy, “Di Godak wajibaynaad! Nyan niki maaj wukik maa. Gwur diki sapis jikidi maaj Godak bwu wukigwura.
65 A estas palavras, o sumo sacerdote rasgou suas vestes, exclamando: Que necessidade temos ainda de testemunhas? Acabastes de ouvir a blasfêmia!
66 “Gwur agwa jaav kwurik dikim?” Day abab maa wakuw dikik, alik, “Kiyakwaad” wakuw, wadiy.
66 Qual o vosso parecer? Eles responderam: Merece a morte!
67 Adiy duw ata Jisas mwutamaam likasip satakaan taab kaygipwun viyaan kwurdaad. Aw nuwukadiy yala tabaar viyadaad.
67 Cuspiram-lhe então na face, bateram-lhe com os punhos e deram-lhe tapas,
68 Adiy Jisasaam viyadiy duw ata bas sidaad, “Min God dikidi Tasakwudidi Duw-adimin. God minak ap bwu kwiydil miyawa jaav lakwu-minakik, ay? Alik tikuw, nyanak aw. Sikanadaad minaam viyanaad?”
68 dizendo: Adivinha, ó Cristo: quem te bateu?
69 A nyi Pita kawaam mala wiyaam kwadik, Mwiya Yitaypika Pris diki yawiy kwurla taakw dikik yakuw, ata walid, “Minabab Jisas Galiliy tamiy kidawa kwadimin.”
69 Enquanto isso, Pedro estava sentado no pátio. Aproximou-se dele uma das servas, dizendo: Também tu estavas com Jesus, o Galileu.
70 Li ata walik, di daya mwutamaam maa waad. Di ata waad, “Wun maa laakw wa wanyina maaj.”
70 Mas ele negou publicamente, nestes termos: Não sei o que dizes.
71 Pita, yala yaripa wiyigaam wulakuw ridik, niki yawiy taakw dim vikuw, walibab tidiy duwak walidiy, “Kidi duw, di Jisas Nasarit tipa kidawa tikwanaad.”
71 Dirigia-se ele para a porta, a fim de sair, quando outra criada o viu e disse aos que lá estavam: Este homem também estava com Jesus de Nazaré.
72 Pita ki majib maa wakuw, nimadib wadidiy, “Mwiya maaj watuwadiygwurik, wun kidi duw maa laakw.”
72 Pedro, pela segunda vez, negou com juramento: Eu nem conheço tal homem.
73 Kwasa rikuw, walibab tidiy duw Pitaak yakuw, wadaad, “Min Jisas dikidiy duw nak min-adimin. Nyan wa bwulamina bwula majib lakwu-banadimin. Min Galiliy tamiya kid-adimin.”
73 Pouco depois, os que ali estavam aproximaram-se de Pedro e disseram: Sim, tu és daqueles; teu modo de falar te dá a conhecer.
74 Pita ata kupwarapa maaj wakuw, wadidiy, “Wuna maaj mwiyir ti maarlik, God wunaam viyakwaad. Wun gwur wadi duw wun maa laakw.” Ata wadik, tapwuk ata waad.
74 Pedro então começou a fazer imprecações, jurando que nem sequer conhecia tal homem. E, neste momento, cantou o galo.
75 Pita, Jisas tayir wadil maaj wukidil, “Tapwuk wadik, taay min jaab mugwul wakimina, ‘Wun Jisas maa laakw.’” Wukikuw, kawaar wakwukuw, Pita ata nimadib giraad.
75 Pedro recordou-se do que Jesus lhe dissera: Antes que o galo cante, negar-me-ás três vezes. E saindo, chorou amargamente.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 26, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.