Mateus 15

INTATA ȽE'ȽIJEI (MCA) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Ma' qa nekets ha' Jesús he' uja'x fariseol qa he' i'nq'ijatshenij ke' Moisés ƚe'lijei ta'ƚii ha' Jerusalén qa nifaakan qa yit'ijets:
1 Então alguns fariseus e alguns mestres da Lei vieram de Jerusalém para falar com Jesus e lhe perguntaram:
2 —¿Inhats'ek ne' ijatshenhei in nite' tek'enik'i kekhewe' yittaxij inwets pe' inaqwa'mhitsik'i qu' jintaqsiijkii? Enewe'en nite' wa'nqa' eku'nju' qa tekji'ijju'.—
2 — Por que é que os seus discípulos comem sem lavar as mãos, desobedecendo assim aos ensinamentos que recebemos dos antigos?
3 Qa nifaakanijek ha' Jesús qa yit'ij: —¿Inhats'ekek ekheweli'ƚ in nite' ƚ'ek'eni'ƚik'i ka' yit'ij na' Dios qa e'mehe'eƚij in ƚ'ek'eni'ƚik'i ke' ƚe'lijeiƚe ke' ƚawa'mhitsik'i?
3 Jesus respondeu:
4 Qe na' Dios yit'ij: “Ek'eenetsha qa iwqinhet iye atata qa eneneye' iye”(Ex 20:12) qa “pa'qu' nit'ijets uƚ'ets ƚe'lijei pa'qu' ƚatataye' qa ƚenene iye qa' hikpa' qa' hats jutsiqaxe' qu' nawa'm.”(Ex 21:17)
4 Pois Deus disse: “Respeite o seu pai e a sua mãe!” E disse também: “Que seja morto aquele que amaldiçoar o seu pai ou a sua mãe!”
5 Qa ekhewelƚi'iƚ qa ƚit'iƚijets pa'qu' jukhewe' in ƚeke' qu' nit'ijets pa'qu' ƚatataye' qa ƚenene iye: “Nite' ƚeke' qu' he'yifti'ts ewets qe week ke' na'lji'ijtax ye'm qa hetisji'jij pa' Dios.”
5 Mas vocês ensinam que, se alguém tem alguma coisa que poderia usar para ajudar os seus pais, em sinal de respeito, mas diz: “Eu dediquei isto a Deus”,
6 Pakha' qu' nit'ij aka'an ma' qa hats nite' yiwqinhet pa'qu' ƚatataye' qa ƚeneneye' iye. Ekheweli'ƚ ƚiwu'miƚfik'i qa ƚili'iƚij iye ka' yittaxijha na' Dios, ma' qa ƚijayani'ƚ hane'ej pe' e'lijeiƚi'iƚ.
6 então não precisa ajudar os seus pais. Assim vocês desprezam a mensagem de Deus para seguir os seus próprios ensinamentos.
7 ¡Ekheweli'ƚ e'jtitsitsi'ƚ hik ejunyejeyi'ƚ qu' wetsjuk'e pe'qu' ejusitsi'iƚ! Yasinik'iha ka' yit'iƚij ewets ka' profeta'ik'i Isaías in yit'ij:
7 Hipócritas! Isaías estava certo quando disse a respeito de vocês o seguinte:
8 “Ha'ne witset ƚe'lijeiƚe tsiwqinhettax qa nekhewe'ƚe ƚatawjets qa tots ye'miiha.(Is 29:13)
8 “Deus disse:
9 Nite' weju'ƚij in tsijayantax, ke' i'nq'ijatshenij ƚe'lijeiƚe ene' jukhewƚe.”—(Sal 78:36)
9 A adoração deste povo é inútil,
10 Ma' qa ha' Jesús qa taya'yets he' week jukhew qa efuts iye qa yit'ijets: —Ek'eni'ƚha qa' menikfelitiƚik'iha iye.
10 Jesus chamou a multidão e disse:
11 Na'aj timju' na'aj jukhew qa efu iye nite' hik ha'ne qu' niwuƚ'enhet, qe pa' yiwuƚ'enhet yijat'ij pa'qu' jukhewe' qa efu iye, ta'ƚii ƚeji'.—
11 Não é o que entra pela boca que faz com que alguém fique
12 Ma' qa he' ƚ'ijatshenhei qa we'tmetinheti'm qa yit'ijets: —¿Me nite' ƚenikfe'lets nekhewe' fariseol in nayu'kii in nepi'ye'ej kakha' ƚit'ij?—
12 Então os discípulos chegaram perto dele e disseram: — Sabe que os
13 Qa yeku'ƚ ha' Jesús qa yit'ij: —Week pe'qu' wit'enkiye'ju' in nite' yenju' na' Tata i'ni' na' wa's, qa' netenit'ijpha'm weekij ƚefitetsii.
13 Jesus respondeu:
14 Iwejinƚi'iƚ nekhewe'en ek'enƚi'iƚets, qe nekhewe'en puk'alets yojo'ok'oi pekhewep iye puk'alets. Qu' puk'ale' pa'qu' nojo'ok'oi pakhape' iye puk'al, ma' qa' week nanamik'iju'kii pe'qu' koomojiju'ye'.—
14 Não se preocupem com os fariseus. São guias cegos. E, quando um cego guia outro, os dois acabam caindo num buraco.
15 Ha' Pedro qa yit'ijets ha' Jesús: —Etsfeliƚi'mha pa' ikji'ha kakha' ƚejeyumtshenijupi'.—
15 Então Pedro pediu: — Explique para nós aquilo que o senhor disse antes.
16 Qa yeku'ƚ ha' Jesús: —¿Me ekhewepi'ƚ iye qu' mexe nite' enikfe'li'iƚik'i?
16 Jesus disse:
17 ¿Me nite' ƚenikfe'li'ƚik'i in week na'aj uyii pa'qu' witeji'ye' qa yamiiju' ƚekutjii ma' qa i'nk'aƚe qa ikfik'i iye?
17 O que entra pela boca vai para o estômago e depois sai do corpo.
18 Qa pakha'ƚe t'atsji'ƚii witeji' qa ta'ƚiiju' wittawe'j, qa hik ha'ne yijat'ij in yiwuƚ'enhet pa'qu' jukhewe'.
18 Mas o que sai da boca vem do coração. É isso que faz com que a pessoa fique impura.
19 Qe wittawe'j ta'ƚiiju' ekewe'en: uƚ'ets witaqjamtikineyejeikii, teqek'ui, wanawitji'iƚ pakhape' i'nƚi'i pekhepe' in hats tewhe'yeitax, wanawitjiƚi'iƚ pakhape' i'nƚi'i pekhepe' in mexe hamtax ƚewhe'ye'ye', t'ejtenkii, ejtitsits wotk'onƚi'imkii pe'qu' netnek'enhei qa wotk'onƚi'ijkii iye pa'qu' hamtax ƚeq'inye'je'.
19 Porque é do coração que vêm os maus pensamentos, os crimes de morte, os adultérios, as imoralidades sexuais, os roubos, as mentiras e as calúnias.
20 Ekewe' wekwek hik ekewe' yijat'ij in yiwuƚ'enhet pa'qu' jukhewe' qa efu iye. Qa qu' jintekƚe in mente' jiwanqa'tax qa nite' jiyiwuƚ'enhet.—
20 São essas coisas que fazem com que alguém fique impuro. Mas comer sem lavar as mãos não torna ninguém impuro.
21 Ma' qa ha' Jesús qa ikik'ui iye ha' i'ntaxi' qa yamii hakha' sehe' te'weyij he' witsetits Tiro qa ha' Sidón.
21 Jesus saiu dali e foi para a região que fica perto das cidades de Tiro e de Sidom .
22 Ewi'ƚ ke' efu canaán ƚeiƚeki' i'ni'kii hakha' sehe' qa nekets ha' Jesús yit'unhetik'i in iyet qa yit'ij: —Yatsat'axyij, Ƚa's pa' David'ik'i, enq'eletyij wat'ij. Ke' yasi' i'nji' pa' ewi'ƚ inwo'met qi in yawtsheten.—
22 Certa mulher cananeia, que morava naquela terra, chegou perto dele e gritou: — Senhor,
23 Qa nite' yeku'ƚ ha' Jesús. Qa he' ƚ'ijatshenhei qa nekets qa yit'ijets: —Iyaji'ets ne' efu qu' nak. Jiyijayanijpha'mkii in iyet. Nite' yili'ij.—
23 Mas Jesus não respondeu nada. Então os discípulos chegaram perto dele e disseram: — Mande essa mulher embora, pois ela está vindo atrás de nós, fazendo muito barulho!
24 Jesús qa yit'ij: —Na' Dios ts'ukinijetsju' qu' howo'oikii hekhewe' hamitstaxiikii kots'etets Israel ƚeiƚets.—
24 Jesus respondeu:
25 Qa ke' efu qa wonokok'eni'ju' ƚ'ejuyi'jii ha' Jesús, qa yit'ijets: —Yatsat'axyij, ifti'ts qeku'n yiwets wat'ij.—
25 Então ela veio, ajoelhou-se aos pés dele e disse: — Senhor, me ajude!
26 Qa ha' Jesús qa yeku'ƚ: —Nite' ƚe'wisijupi' qu' netitkamhiti'yij na' pan enewe' omehets ma' qa' netesti'yij ne' nunajits ƚelits.—
26 Jesus disse:
27 Qa ke' efu qa inku'ƚ qa yit'ij: —Ehe, Yatsat'axyij, qa tujƚe iye ene' nunajits ƚelits ne'ej ƚaqamhiliiju' na'aj ƚenilayets namifikii na'aj mesa.—
27 — Sim, senhor, — respondeu a mulher — mas até mesmo os cachorrinhos comem as migalhas que caem debaixo da mesa dos seus donos.
28 Ma' qa yit'ij ha' Jesús: —Efu, hayits qa qi in nite' ƚesqeku'. Hane'ej qa' ƚunye'je' pakha' hats ƚisu'un qu' ƚunye'je'.— Qa hik akaa'ijha pa'aj qa ƚe'wisju' pe' ƚasi'.
28 — Mulher, você tem muita fé! — disse Jesus. — Que seja feito o que você quer! E naquele momento a filha dela ficou curada.
29 Ma' qa ha' Jesús qa ikik'ui hakha' i'ntaxi' qa yamiiju' ha' ƚotkoyek ke' kaƚi' Galilea. Ma' qa' ikik'ipha'm ke' utek qa i'niju'.
29 Jesus saiu dali e foi até o lago da Galileia. Depois subiu um monte e sentou-se ali.
30 Olootsija he' jukhew qa efuts iye nekii ha' i'ni'. Neka'xii he' uƚ'ets ƚewek f'oyoq f'oyoq, qa he' onqokits, qa he' puk'alets, qa he' ham ƚe'lijeye', qa olots iye hekhewep iye wanqaats'eju', we'nenifikii ha' Jesús ma' qa week niƚinju'.
30 E foram até Jesus grandes multidões levando coxos, aleijados, cegos, mudos e muitos outros doentes, que eram colocados aos seus pés. E ele curou todos.
31 Ma' qa hik ta'ƚijupi' in qi in yitjuƚaxijpha'mkii he' jukhew qa efuts iye in yi'wen in iyet he' hamtax ƚe'lijeye', qa otshimetsitsju' iye he' f'oyoq f'oyoqtax, qa he' onqokitstax qa hats t'otsjo' iye, he' puk'alets qa yi'wenkii iye. Ma' qa hik ta'ƚijupi' qa yit'ijets: —¡Maa! hayits qa ƚe'wisija pa' Israel ƚeqe Dios.—
31 O povo ficou admirado quando viu que os mudos falavam, os aleijados estavam curados, os coxos andavam e os cegos enxergavam. E todo o povo louvou ao Deus de Israel.
32 Ha' Jesús qa taya'yets he' ƚ'ijatshenhei qa yit'ijets: —Hats tseq'eletij enewe' jukhew qa efuts iye qe hats wetshetk'ewi'ƚ ke' neƚuts in i'nyijup qa hats ham ƚaqe'. Nite' hisu'un qu' hipilheninkii in mexe ham pa'qu' netuj qe i'nƚi'i qu' nanajkat'axijju' ƚeyipkul na' wit'ikheyi'jik'i.—
32 Jesus chamou os seus discípulos e disse:
33 Qa yit'ijiju'ƚ he' ƚ'ijatshenhei: —¿Qa pa'n qu' jintaƚi'iji' pa'qu' netuj enewe'en in olots wikfi' in hami' hane'e'in pa'qu' nata'ƚets pa'qu' ƚaqe' qe ham i'ni'i'?—
33 Os discípulos perguntaram: — Como vamos encontrar, neste lugar deserto, comida que dê para toda essa gente?
34 Qa nifaakan ha' Jesús: —¿Pa'n uja'x pe' aqatsi'ƚ pan?— Hekhewe'en qa yit'ijiju'ƚ: —Wetsjuk tatsaiƚe (7) ne' pan qa uja'x ne' sehets ƚelits iye.—
34 — Quantos pães vocês têm? — perguntou Jesus. — Sete pães e alguns peixinhos! — responderam eles.
35 Ma' qa inaqyaji'ij ha' Jesús qu' week na'ni'ju'kii ha' sehe'.
35 Aí Jesus mandou o povo sentar-se no chão.
36 Qa t'eku'mi' ke' siete (7) pan qa ke' sehets ƚelits iye qa yit'ijetspha'm ƚe'wisij pa' Dios. Qa napk'asitju' qa netisijju' he' ƚ'ijatshenhei qa hik hekhewe' qa netisijju' hekhewe' jukhew qa efuts iye.
36 Depois pegou os sete pães e os peixes e deu graças a Deus. Então os partiu e os entregou aos discípulos, e eles os distribuíram ao povo.
37 Week he' tuj, qa iƚinijju'. Qa he' ƚ'ijatshenhei qa nat'a'ak'i ke' ƚapk'asil ke' amaneifik'i qa yenji'ju'kii he' wetsjuk tatsai (7) qits canastul qa topolij.
37 Todos comeram e ficaram satisfeitos; e os discípulos ainda encheram sete cestos com os pedaços que sobraram.
38 Hekhewe' tuj ke' pan yamets ikwetju'ƚ mil (4.000) he' jukhew, hekhewe'ƚe efuts qa nite' wetjeyumtshen, qa he' omehets iye.
38 Os que comeram foram quatro mil homens, sem contar as mulheres e as crianças.
39 Ma' qa in hats wetfeli'm ha' Jesús hekhewe' jukhew, qa t'ilitji'ju'kii iye ke' witinhitjii qa ikkii iye qa yamii ha' sehe' Magadán.
39 Então Jesus mandou o povo embora, subiu no barco e foi para a região de Magadã .

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 15, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.