Marcos 3

INTATA ȽE'ȽIJEI (MCA) vs ARA

Sair da comparação
ARA Almeida Revista e Atualizada 1993
1 Ha' Jesús qa uyifi iye ke' witlijtsitjii, qa hik hakha'a' ha' ewi'ƚ jukhew yisƚax ka' ƚokoyik'i.
1 De novo, entrou Jesus na sinagoga e estava ali um homem que tinha ressequida uma das mãos.
2 He' jukhew yejeƚijju' qe qa' ni'wenij qu' niƚinji' in mexe witwapiihijiitax (sábado), hats'inha qu' ƚeke'ye' qu' nit'ijets qu' uƚ'axe' qu' naqsiijkii aka'an.
2 E estavam observando a Jesus para ver se o curaria em dia de sábado, a fim de o acusarem.
3 Ma' qa ha' Jesús qa yit'ijets ha' jukhew yisƚax ka' ƚokoyik'i: —Eniipha'm. Ats'ap'ayi'i' hane'e'in ha'ne ƚeqewuk'uji'.—
3 E disse Jesus ao homem da mão ressequida: Vem para o meio!
4 Qa ha' Jesús qa nifaakanji'ju' hekhewe'en: —¿Ƚekpa' ƚeke' qu' jintaqsiijkii ha'ne witwapiihijiiji' (sábado)? ¿Me pa' ƚe'wis, me i'nƚi'i pa' uƚ'ax? ¿Me jitiƚin pa'qu' ewi'ƚe', me i'nƚi'i qu' jintalan?— Qa hamƚe yeku'ƚe' hekhewe'en.
4 Então, lhes perguntou: É lícito nos sábados fazer o bem ou fazer o mal? Salvar a vida ou tirá-la? Mas eles ficaram em silêncio.
5 Ha' Jesús qa yeeƚji'teje'm hekhewe'en lesƚe in nayu'kii qa ika'metkii iye qe ta'ƚijupi' hekhewe'en in t'units pe' ƚatawjets qa nite' nek'enheyu'ets. Ma' qa yit'ijets ha' jukhew: —Ijin na' okoi.— Qa yijin ha' ƚokoi qa aje'eƚ naxpa'l.
5 Olhando-os ao redor, indignado e condoído com a dureza do seu coração, disse ao homem: Estende a mão. Estendeu-a, e a mão lhe foi restaurada.
6 Ma' qa ikfik'ikii he' fariseol qa aje'eƚ tafaakate'yi'ƚijju' he' tek'enetsek ha' Herodes pa'qu' ƚeqfenyejeyi'ij qu' nilan ha' Jesús.
6 Retirando-se os fariseus, conspiravam logo com os herodianos, contra ele, em como lhe tirariam a vida.
7 Ha' Jesús qa ikik'ui iye hakha' i'ntaxi', qa ƚijts'eyek he' ƚ'ijatshenhei in ikiiju' ke' qi kaƚi'. Qa' olootsija iye he' nijayanik'i he' ta'ƚi' ha' sehe' Galilea qa he' ta'ƚiyek ha' sehe' Judea
7 Retirou-se Jesus com os seus discípulos para os lados do mar. Seguia-o da Galileia uma grande multidão. Também da Judeia,
8 qa he' ta'ƚii ha' Jerusalén, qa he' ta'ƚiyek ha' sehe' Idumea, qa he' neƚu'uju'ƚ ta'ƚii hakha' ƚajaika' ai ha' haqqi' Jordán, qa hekhewe' ta'ƚiyek he' metitsi'm he' witsetits Tiro qa ha' ha' Sidón, qe in i'ye'ej wetju'ƚ week ke' yaqsiijkii ha' Jesús, ma' qa namii.
8 de Jerusalém, da Idumeia, dalém do Jordão e dos arredores de Tiro e de Sidom uma grande multidão, sabendo quantas coisas Jesus fazia, veio ter com ele.
9 Ha' Jesús qa yiyaji'ijets he' ƚ'ijatshenhei qu' nimetinheti'm ewi'ƚe' witinhitjiye' hats'inha qa'nte' puk'uyi'ik'ui he' namii,
9 Então, recomendou a seus discípulos que sempre lhe tivessem pronto um barquinho, por causa da multidão, a fim de não o comprimirem.
10 qe in hats olots he' niƚinju', ma' qa he' week wanqaats'eju' hats watkatitij wetepji' in yisu'un qu' net'eku'mets.
10 Pois curava a muitos, de modo que todos os que padeciam de qualquer enfermidade se arrojavam a ele para o tocar.
11 Qa week pe' i'nji' pe' inwo'metets in yi'wenji'ij ha' Jesús qa wonokok'enjiiju' ƚ'ejuyi'jii, qa tayaiji'ij, qa yitji'jij: —¡Akha' Ƚaa'sija pa' Dios!—
11 Também os espíritos imundos, quando o viam, prostravam-se diante dele e exclamavam: Tu és o Filho de Deus!
12 Qa ha' Jesús qa yaq'ayinji'jij qa yitjiijets qu' hasu'uj nenfel pekhewe'en pakha' ƚunyee'jija hakha'an.
12 Mas Jesus lhes advertia severamente que o não expusessem à publicidade.
13 Ha' Jesús qa ikik'ipha'm ke' utek, qa hik hakha'a' qa yejeƚiiji' qa taya'yiiji'kii he' yisu'un qa ikji'jetspha'm ha' i'ni' qa ewi'ƚ i'ni'ƚi'.
13 Depois, subiu ao monte e chamou os que ele mesmo quis, e vieram para junto dele.
14 Ma' qa t'eku'miiji'kii he' doce (12) jukhew, hats'inha qu' hik hekhewe'ye' qu' ƚijts'eyek'ekii qa hik hekhewe'ye' iye qu' nukinkii qa' nenfel ke' ƚe'lijei,
14 Então, designou doze para estarem com ele e para os enviar a pregar
15 qa qu' netisij iye pa'qu' ƚet'unhaxitsijup qu' nukinfik'ikii pe' inwo'metets.
15 e a exercer a autoridade de expelir demônios.
16 Enewe'en ƚiyits hekhewe' doce (12) t'eku'miiji'kii: Hakha' Simón (hikha' ƚenqii iye Pedro),
16 Eis os doze que designou: Simão, a quem acrescentou o nome de Pedro;
17 ha' Jacobo (Santiago) ƚa's ha' Zebedeo qa ha' ƚek'inij Juan, (hik hekhewe' ha' Jesús ƚeqiyitsij Boanerges, ikji': “ƚelits na'aj tejen”),
17 Tiago, filho de Zebedeu, e João, seu irmão, aos quais deu o nome de Boanerges, que quer dizer: filhos do trovão;
18 qa ha' Andrés, ha' Felipe, ha' Bartolomé, ha' Mateo, ha' Tomás, ha' Jacobo (Santiago) ƚa's ha' Alfeo, ha' Tadeo, ha' Simón hikha' i'nji'teje'm pa'aj pe' ƚiyits cananita neqwumhiyu'taxij pa'aj pe' Roma ƚeiƚets
18 André, Filipe, Bartolomeu, Mateus, Tomé, Tiago, filho de Alfeu, Tadeu, Simão, o Zelote,
19 qa kakha' iye Judas Iscariote. Hikka' t'ihinij ha' Jesús.
19 e Judas Iscariotes, que foi quem o traiu.
20 Ma' qa i'nk'aƚe ha' Jesús qa uyifi ke' wititsi', qa hik hakha'a' iye qa k'aƚaƚij iye he' olots jukhew qa efuts, ma' qa nite' ƚeke' qu' netek ha' Jesús qa he' ƚ'ijatshenhei iye.
20 Então, ele foi para casa. Não obstante, a multidão afluiu de novo, de tal modo que nem podiam comer.
21 He' ƚejefets in nikfe'lets aka'an in ƚunye'jkii ha' Jesús, qa nektaxii qu' neka'x, qe titijiti'yijets in hats nite' teik'uneikii.
21 E, quando os parentes de Jesus ouviram isto, saíram para o prender; porque diziam: Está fora de si.
22 Qa hekhewe' i'nq'ijatshenij ke' Moisés ƚe'lijei ta'ƚii ha' Jerusalén qa yit'ijju'ek: —¡Nakha'an i'nji' pa' Beelzebú! hikpa' ƚatata pe' inwo'metets qa hikpa' ta'ƚijets pa' ƚet'unha'x in yukinik'uifik'ikii pe' inwo'metets.—
22 Os escribas, que haviam descido de Jerusalém, diziam: Ele está possesso de Belzebu. E: É pelo maioral dos demônios que expele os demônios.
23 Ma' qa ha' Jesús qa taya'yii hekhewe'en, qa nifeli'm ka' yejeyumtshenijupi', qa yit'ij: —¿Pa'n ƚunye'j na' Satanás qu' ƚakha' ye'ƚe ƚete'm qu' ne'nukinƚefik'i?
23 Então, convocando-os Jesus, lhes disse, por meio de parábolas: Como pode Satanás expelir a Satanás?
24 Pa'qu' ewi'ƚe' witset qu' nawatk'esa'xju' qa' napilƚe wetju'ƚkii, pakha'an qa nite' ƚeke' qu' nape.
24 Se um reino estiver dividido contra si mesmo, tal reino não pode subsistir;
25 Pe'qu' ewi'ƚe' wititsi'ye' in watk'esa'xju' qa wapilƚe wetju'ƚkii, nite' ƚeke' iye qu' pakhaayi'ij qu' ewi'ƚ na'ni'.
25 se uma casa estiver dividida contra si mesma, tal casa não poderá subsistir.
26 Qa na' Satanás qu' neqet'ets wetju'ƚkii qa qu' napilƚe wetju'ƚkii iye, nite' ƚeke' qu' pakhaayi'ij qu' na'ni', ma' qa' aje'eƚ hame'.
26 Se, pois, Satanás se levantou contra si mesmo e está dividido, não pode subsistir, mas perece.
27 Qa hamƚe pa'qu' ewi'ƚe' qu' nuyetsji' pe'qu' ƚetsi'ye' pa'qu' ewi'ƚe' jukhewe' t'un ma' qa' nenitka'mij pe'qu' ƚewekwekitse' qu' nite' nojoye' qu' nophe'ƚ, nophe'ƚ yijat'ij ma' qa' hayitse' qa' ƚeke'ye' qu' neka'xik'ui pe'qu' ƚewekwekitse'.
27 Ninguém pode entrar na casa do valente para roubar-lhe os bens, sem primeiro amarrá-lo; e só então lhe saqueará a casa.
28 Yijaa'ija aka' hit'iƚij ewets, in week pa'qu' ƚunye'je'ƚe qu' ƚewuƚ'axe' ene' jukhew qa efuts iye in ƚeke' qu' netwumhiti'yik'ui, qa week iye pe'qu' ƚe'lijeye' in uƚ'etstaxik'i qa ƚeke' iye qu' netwumhiti'yik'ui.
28 Em verdade vos digo que tudo será perdoado aos filhos dos homens: os pecados e as blasfêmias que proferirem.
29 Qa pakha'ƚe qu' uƚ'axi'ik'i pa'qu' ƚ'anye'ji'ij na' Espíritu Santo qa' nite' ƚeke'ye' qu' niwu'mik'ui aka'an, ma' qa' hik aka'ƚe qu' ƚunye'je' qa' amane'ƚi'ij week ƚahatsiyij.—
29 Mas aquele que blasfemar contra o Espírito Santo não tem perdão para sempre, visto que é réu de pecado eterno.
30 Ha' Jesús in yit'ijets aka'an hekhewe' i'nq'ijatshenij ke' Moisés ƚe'lijei, qe hekhewe'en yit'ijju': —Nakha'an i'nji' pa' ewi'ƚ espíritu uƚ'ax.—
30 Isto, porque diziam: Está possesso de um espírito imundo.
31 Ma' qa namii ke' ƚenene qa he' ƚek'injats iye ha' Jesús, qa amaneiƚefik'i, qa iyintaxii qu' nak'ekuniifik'i.
31 Nisto, chegaram sua mãe e seus irmãos e, tendo ficado do lado de fora, mandaram chamá-lo.
32 Qa hekhewe' i'nijup k'ooyijji' ha' Jesús, qa nifeli'm, qa yit'ijets: —Ke' enene qa he' ek'injats amaneifik'i, qa iyintax ei.—
32 Muita gente estava assentada ao redor dele e lhe disseram: Olha, tua mãe, teus irmãos e irmãs estão lá fora à tua procura.
33 Ha' Jesús qa yit'ij: —¿Ƚek pekhe' nene qa ƚek pekhewe' k'injats iye?—
33 Então, ele lhes respondeu, dizendo: Quem é minha mãe e meus irmãos?
34 Qa yeeƚipji' he' k'ooyijji' in i'nijup, qa yit'ij: —Enewe'en hik enewe' nene qa k'injats iye.
34 E, correndo o olhar pelos que estavam assentados ao redor, disse: Eis minha mãe e meus irmãos.
35 Qe pa'qu' ƚunye'je' qu' naqsiijkii pa'qu' nisu'un na' Dios, pakha'an k'inij qa k'inja' iye qa nene iye.—
35 Portanto, qualquer que fizer a vontade de Deus, esse é meu irmão, irmã e mãe.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 3, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.