Marcos 8
Mak Kiañiŋ Balaŋ (KQL) vs NTLH
1 De, yetɨk vandi yila balañjun wusandaŋ mfakuŋguŋove, kape valan jeñjekɨn mɨñakɨk. Kape, de, Jisasɨlɨn wokok guŋgunda kañiŋmɨ ga yiŋɨmevekandi galaveve,
1 Pouco tempo depois, ajuntou-se outra vez uma grande multidão. Como eles não tinham nada para comer, Jesus chamou os discípulos e disse:
2 “Ŋɨn kavɨla balañju balambanma. Valan valu alilam tonmale, kape jeñjekɨn mɨñakɨk.
2 — Estou com pena dessa gente porque já faz três dias que eles estão comigo e não têm nada para comer.
3 Ŋɨn vala yataŋgɨn gunaŋa apɨsukuvalen bɨkɨk mfututuk, yilan gunaŋaka masi sɨŋgɨnapati. Yilan ganaiŋgati yiŋɨmale.”
3 Se eu os mandar para casa com fome, eles vão cair de fraqueza pelo caminho, pois alguns vieram de longe.
4 De, wokok guŋgundan wunutuk galaveve, “Kaikalɨn muñuŋgumbaŋ, jeñjek miyakɨk mɨt. Amba breta akati yivapa kavɨla balañju ga jivaŋga?”
4 Os discípulos perguntaram: — Como vamos encontrar, neste lugar deserto, comida que dê para toda essa gente?
5 Wun valatɨk kombɨiyeve, “Ben breta akuaŋ?”
5 — Quantos pães vocês têm? — perguntou Jesus. — Sete! — responderam eles.
6 De, Jisasɨlɨn galave mañjikatɨk ga yisɨwove, kavɨla balañju. Wun kavɨla 7 breta yivevekandi Gotɨk akɨtve kukuñevekandi pɨtɨwɨ masiveve wokok guŋgundatɨk, kavɨla yila balañjutuk ga masivaŋga. De, valan kavɨla balañjutuk masiveve.
6 Aí Jesus mandou o povo sentar-se no chão. Depois pegou os sete pães e deu graças a Deus. Então os partiu e os entregou aos discípulos, e eles os distribuíram ao povo.
7 De, valan yila sa yesiŋa toneve, ŋaikɨle. Wun Got akɨtve galavevekandi kavɨla yesiŋa ga masiveve, miyakavik.
7 Eles tinham também alguns peixinhos. Jesus deu graças a Deus por eles e mandou que os discípulos os distribuíssem.
8 Valan jeñjek jive mamalasewɨ balawɨ, valambeve makandu 7 bandatɨk yive suwɨ mamalasekeve.
8 Todos comeram e ficaram satisfeitos; e os discípulos ainda encheram sete cestos com os pedaços que sobraram.
9 Kavɨla balañjun 4,000-iŋgo toneve.
9 As pessoas que comeram eram mais ou menos quatro mil. Jesus mandou o povo embora,
10 De, Jisasɨlɨn vala apɨsukuve ga ŋɨmevekandi wun wokok guŋgundandi yetɨk balɨni valape aŋgɨndaŋɨk goveve Dalmanuta galavale distrikɨk.
10 e, logo depois, subiu no barco com os seus discípulos, e foi para a região de Dalmanuta.
11 De, yila Farisitɨle* autun Jisasɨtɨk yiŋɨmeve wunundi towok bala sivɨleve. Valan wunu apɨpɨlayeve, yetɨk ga juŋavaŋgapale gasak pɨtɨkie wulu wunutuk ga pavaŋga. Valan yila wulu wokok safutuk mandɨve sivɨtvaŋga juŋaveve.
11 Alguns fariseus chegaram e começaram a falar com Jesus. Eles queriam conseguir alguma prova contra ele e por isso pediram que ele fizesse um milagre para mostrar que o seu poder vinha mesmo de Deus.
12 De, Jisasɨlɨn wokok kumbaŋɨn saŋmɨkɨ apɨwoselevekandi kavik galaveve, “Kamfu tonmale balañjun ga juŋavaŋgapale gasak pɨtɨkɨle wulu aipandi wulaŋga mɨliwa? Ŋɨn wulu vaŋu betɨk sivɨtva, valan ka wulapayi. Ŋɨn vala ga wutvaŋga ka pavapayi.”
12 Jesus deu um grande suspiro e disse:
13 De, wun vala valambe ŋɨmevekandi balɨnɨk yika valapevekandi aŋgɨndaŋɨk goveve.
13 Então Jesus foi embora. Ele subiu no barco e voltou para o lado leste do lago.
14 De, Jisasɨndi wokok guŋgundan bret gɨnanambe valambe ŋɨmeve. Ŋaikɨk bret ŋaikɨkɨn balɨ kumbaŋɨk toneve.
14 Os discípulos haviam esquecido de levar pão e só tinham um pão no barco.
15 De, Jisasɨlɨn valatɨk kavik galaveve, “Ben waiŋgeve, Farisitɨle* autukok yisndi Herotkɨk* autukok yis. Ben waiŋgeve.”
15 Jesus chamou a atenção deles, dizendo:
16 Wokok guŋgundan bɨkɨk gumi wokok sivɨleve wulu sivɨt pɨiyeve. Valan kavik sivɨleve, “Amban bretɨn mɨñakɨk.”
16 Aí os discípulos começaram a dizer uns aos outros: — Ele está dizendo isso porque não temos pão.
17 Jisasɨlɨn valan sivɨleve wulu juŋavevekandi sivɨleve, “Ben aipandi bretɨn miyakɨk tonmale wulu sivɨtva? Ben ka juŋavi, a? Bikɨk kumbaŋgi ava tɨkuakɨka? Bikɨk juñjuŋamalɨn apɨvɨtɨpalia?
17 Jesus ouviu o que eles estavam dizendo e perguntou:
18 Ben sɨpalakɨk, kape ka wuti, a? Ben tuandukok, kape ka bɨsi, a? Ben gɨnanambale, a?
18 Vocês têm olhos e não enxergam? Têm ouvidos e não escutam? Não lembram
19 Ŋɨn bret ŋaikɨk kɨlik pɨtɨk pɨliŋevekandi 5,000 balañjukok, jive gɨpɨive valambeve bretandi ben akuaŋ banda suwove?”
19 dos cinco pães que eu parti para cinco mil pessoas? Quantos cestos cheios de pedaços vocês recolheram? Eles responderam: — Doze.
20 Jisasɨlɨn valatɨk yika galaveve, “Ŋɨn bret 7 pɨtɨk pɨliŋevekandi 4,000 balañjukok, jive gɨpɨive valambeve bretandi ben akuaŋ banda suwove?”
20 Jesus perguntou outra vez: Eles responderam: — Sete.
21 Wun valatɨk galaveve, “Ben ka juŋavi, a?”
21 Então Jesus perguntou:
22 De, Jisasɨndi wokok guŋgundan Betsaita galavale watɨkɨk apɨsalave ŋɨmeve. Apɨsalave ŋɨmevendi katɨk watɨkɨle balañjun wunutuk malaŋeve yetɨk sɨpala yakakalekɨk balañjɨk. Valan wunu galambalambaneve Jisasɨlɨn wunutuk kɨlik mandɨvaŋga.
22 Depois Jesus e os discípulos chegaram ao povoado de Betsaida. Algumas pessoas trouxeram um cego e pediram a Jesus que tocasse nele.
23 Kape Jisasɨlɨn wokok kɨlik mfovevekandi wunu watɨk kutuk malaŋeve. Malaŋevekandi wokok sɨpalatɨk susupi tulevekandi kɨlia wunutuk mandɨvevekandi kavik kombɨiyeve “Dɨn yila lua wutvala?” Jisasɨlɨn sɨpala yakakalekɨk avɨt anafak ga toneve|src="Cn01739C.tif" size="span" ref="8.23"
23 Ele pegou o cego pela mão e o levou para fora do povoado. Então cuspiu, passou a saliva nos olhos do homem, pôs a mão sobre ele e perguntou:
24 De, wun wutve wulevekandi kavik galaveve, “Ŋɨn balañju wutva, kape muŋaŋgo ŋɨmakatɨk wutva.”
24 O homem olhou e disse: — Vejo pessoas; elas parecem árvores, mas estão andando.
25 De, Jisasɨlɨn wokok kɨlia katɨk balañjɨkɨk sɨpalatɨk yika mandɨveve. Mandɨvevendi katɨk avɨtɨn towok jɨlevekandi, de, tɨkuakave, wun waiŋgeve wuleve, lua wofop.
25 Jesus pôs outra vez as mãos sobre os olhos dele. Dessa vez o cego olhou firme e ficou curado; aí começou a ver tudo muito bem.
26 De, Jisasɨlɨn wokok mfotok apɨsukuve ga ŋɨmeve. Wun kavik galaveve, “Dɨn watɨkɨk apɨsalavandu.”
26 Em seguida, Jesus mandou o homem para casa e ordenou:
27 De, Jisasɨlɨn wokok guŋgundandi yila watatɨk ŋɨmeve. Sisaria Filipai galavale siti vevekatɨk tonmale kavɨla. Valan mai ŋɨmevekatɨk wun wokok guŋgundatɨk kombɨiyeve, “Yila balañjun ŋunu nani galava?”
27 Depois Jesus e os seus discípulos foram para os povoados que ficam perto de Cesareia de Filipe. No caminho, ele lhes perguntou:
28 Valan wunutuk galaveve “Yilan galava Jon, katɨk maŋamɨk ga bumbale fak. Yilan galava Elaija*. Kape yilan galava yetɨk Gotkɨk maŋgɨk malaŋmɨ sivɨtvale balañjɨk.”
28 Os discípulos responderam: — Alguns dizem que o senhor é João Batista; outros, que é Elias; e outros, que é um dos
29 Kape wun vala yika kombɨiyeve, “Ben ŋunu nanifak galava?”
29 — E vocês? Quem vocês dizem que eu sou? — perguntou Jesus. — O senhor é o
30 De, wun vala apɨkakambeve, valan katɨk wun Krais tonmale wulu sivɨtvandu yila balañjutuk.
30 Então Jesus proibiu os discípulos de contarem isso a qualquer pessoa.
31 De, Jisasɨlɨn valatɨk yila wulu mfɨtɨtiwɨ sivɨleve. Kavɨla wulu kavik tonma, yila balañjun yaka wulu wusandaŋ Balañjɨkɨk Faktɨk* pavapa, kape, de, wokok safulun towok akalakapa. Jutatɨle avɨtkasundi Gasak Wamɨle Gasak Wakundundi*Gotkɨk Wulu Kumbaŋgikɨk Balañjun* wunu beŋgoŋapa. Kape valan wunu matve ga sɨŋgɨnapa. Kape aliluaŋgɨk vandi yika kambekapa.
31 Jesus começou a ensinar os discípulos, dizendo: — O
32 Wun kavɨla wulu matɨsivaŋmɨ sivɨleve. Kape, de, Pitalɨn wun malaŋevekandi vavawɨ sivɨleve.
32 Jesus dizia isso com toda a clareza. Então Pedro o levou para um lado e começou a repreendê-lo.
33 De, Jisasɨlɨn matɨyokolowovekandi wokok yila guŋgunda wuleve. Wun Pita mɨñakavik vavawɨ sivɨleve, “Satan*, dɨn avave! Ŋɨn du wutvulu gɨlipa! Dɨn Gotkɨk juñjuŋama ka vañjenmi! Dɨn balañjukok juñjuŋama ŋaikɨk vañjenma!”
33 Jesus virou-se, olhou para os discípulos e repreendeu Pedro, dizendo:
34 De, Jisasɨlɨn ga yiŋɨmevekandi wokok guŋgundandi yila balañju wusandaŋ. Wun valatɨk kavik sivɨleve, “Yetɨk balañjɨkɨn ŋunu vañjenme ŋɨmaŋga mɨliwalen, woven mɨliwale juñjuŋama ga valambe, kape wokok mamatawi muŋ ga afufulive malaŋmɨ ŋunu vañjenme.
34 Aí Jesus chamou a multidão e os discípulos e disse:
35 Yetɨk balañjɨkɨn wovene wovene kamfu kamfu kasik mañjikatɨk alilekalak tonmaŋgapale wulu gasak wulu vaŋ juŋava. Kavik juŋavale balañjɨkɨn sɨŋgɨnapa. Kape yetɨk balañjɨkɨn kavik ka juŋavi. Wun wokok woven tonmaŋgapale wulu gasak we ka galavi. Wun ŋunundi Gotkɨk wulu anafu malaŋkɨve juŋava, kapekandi sɨŋgɨnma. Kavik juŋavale balañjɨkɨn alilekalak tonŋɨmama.
35 Pois quem põe os seus próprios interesses em primeiro lugar nunca terá a vida verdadeira; mas quem esquece a si mesmo por minha causa e por causa do
36 Yetɨk balañjɨkɨn lua wofop vaŋ wofop yiva, kapekandi sɨŋgɨnmalen, kavɨla luan wunu anafak avik ga tonapa?
36 O que adianta alguém ganhar o mundo inteiro, mas perder a vida verdadeira?
37 Katɨk balañjɨkɨn woveñe woveñe gɨtɨk luandi wusukapa, alilekalak yika tonmaŋga?
37 Pois não há nada que poderá pagar para ter de volta essa vida.
38 Kamfu tonmale yakakale balañjun, Got valambale balañjun, betɨle yetɨk balañjɨkɨn ŋunundi ŋakɨk wulu mɨmɨliwɨ ŋaŋalambalen, Balañjɨkɨk Fakɨn, wokok wun yiŋɨmale vandi, wun mɨñakavik mɨmɨliwɨ ŋaŋalambapa katɨk balañjɨk. Balañjɨkɨk Fakɨn katɨk vandi wokok Waŋkɨk gasak pɨtɨkti valɨŋgo apɨkowɨ yiŋɨmama Gotkɨk anafawali luasamban sulundi.”
38 Portanto, se nesta época de incredulidade e maldade alguém tiver vergonha de mim e dos meus ensinamentos, então o Filho do Homem, quando vier na
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 8, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.