Gênesis 29

Tawúratɩ na Injiila dɛ́ɛ fɔɔlɩ́nɩ (KDH) vs NAA

Sair da comparação
NAA Nova Almeida Atualizada 2017
1 Ngɛ wɔɔgbɔ́ɔ nɩ́bááwʊ hálɩ wɩ́sɩ ɖaagalɩɩɖɛ́ fáráńdɩ́ ńba-dɛ́ɛ.
1 Jacó se pôs a caminho e foi à terra do povo do Oriente.
2 Waadála fɔɔ́ nɛkɛ́rɛ-daá nɛ́, waana lɔkɔ nakɩ́rɩ. Lɔkɔ kɩḿ kɩjɔ́ nɛ́, bóńdúuzi fééni fuwé náádoozo basɩ́ɩ tɩjɔɔ́ɔ tɩ́nvɛɛzɩ́. Ńna gɛ tɩ́ndárányɔɔ́ lɩ́m. Bʊ́ʊ́rɛ wenɖé bónzulúu lɔkɔ kɩḿ kɩnɔɔ́-rɔ nɛ́, bʊ́ʊ́rɛ gɛ fɩ́ya ńɖɛ.
2 Olhou, e eis um poço no campo e três rebanhos de ovelhas deitados junto dele, porque daquele poço davam de beber aos rebanhos. E havia uma grande pedra que tapava a boca do poço.
3 A bɩgɛ́ɛ fééni rɩ́ŋa woodúúzi bɩlɛ́, na botúúzi bʊ́ʊ́rɛ kpɔ́mɔ́ɔ́ na tɩnyɔ́ɔ; bɩɩdɛ́ nɛ́, babɩsɩná ɖɛ bosúlu ɖɩɖɩdáarɛ.
3 Ajuntavam-se ali todos os rebanhos, os pastores removiam a pedra da boca do poço, davam de beber às ovelhas e tornavam a colocá-la no seu devido lugar.
4 Yaakúbu waana lɔkɔ bɩlɛ́ nɛ́, ngɛ wɔɔbɔ́ɔ́zɩ fééni ketiráa bɔwɛ ńna nɛ́ sɩsɩ: «Mogoobíya, lé gɛ mɩ́ɩgálɩ́ɩ́ná.» Ngɛ bɛlɛ́ boobúsi yɩ sɩsɩ: «Haráanɩ».
4 Jacó perguntou aos pastores: — De onde são vocês, meus irmãos? Responderam: — Somos de Harã.
5 Ngɛ sɩsɩ: «Mɩ́nyɩ ɩrʊ́ weení bánÿaá yɩ sɩsɩ Nahɔ́ɔrɩ nɛ́ ibiyaalʊ́ Labáanɩ?» Ngɛ bɛlɛ́ sɩsɩ: «Ɩɩ́n, ɖányɩ yɩ.»
5 Perguntou-lhes: — Vocês conhecem Labão, filho de Naor? Responderam: — Conhecemos.
6 Ngɛ ɩmʊ́ sɩsɩ: «Ɩ́na ɩdɩ?» Ngɛ bɛlɛ́ boodóbusi yɩ sɩsɩ: «Alaafɩ́ya, hálɩ bɛɛ ɩwɛɛlɛ́ɛ Rasɩ́ɩ́la kɛrɛŋɛ ná bɩlɛ́ ɩ́gana fééni.»
6 Jacó perguntou ainda: — Ele vai bem? Eles responderam: — Sim, vai bem. Olhe! Raquel, a filha dele, vem vindo aí com as ovelhas.
7 Ngɛ Yaakúbu sɩsɩ: «Kudoyúu ta botúúzi fééni; ɩva tɩ lɩ́m tɩnyɔ́ɔ, bɩka ɩbɩ́sɩ kisɔɔ́.»
7 Então Jacó disse: — É ainda pleno dia, não é tempo de recolher os rebanhos. Deem de beber às ovelhas e vão apascentá-las.
8 Waaŋmátɩ bɩlɛ́ nɛ́, ngɛ ketiráa bɛḿ boobúsi yɩ sɩsɩ: «Ɖɔ́ɔ́ ɖádánbɩɩzɩ; asée fééni rɩ́ŋa wóńdúuzi na ɖutúúzi bʊ́ʊ́rɛ lɔkɔ nɔɔ́-jɔ́ na tɩnyɔ́ɔ.»
8 Mas eles responderam: — Não podemos, enquanto não se ajuntarem todos os rebanhos, seja removida a pedra da boca do poço e demos de beber às ovelhas.
9 Yaakúbu bamáa ŋmatɩrɛ bɩlɛ́ gɛ Rasɩ́ɩ́la waadála ɩ́gana ɩjaa-dɛ́ɛ fééni. Rasɩ́ɩ́la ɩmʊ́ ɩjɔɔ́ɔ bɩlɛ́ nɛ́, fééni ketirú gɛ ɩgɛ́ɛ.
9 Enquanto Jacó ainda falava, chegou Raquel com as ovelhas de seu pai, porque era pastora.
10 Sáátɩ wenkí Yaakúbu waana weeseni Labáanɩ wɛɛlɛ́ɛ Rasɩ́ɩ́la na isenúu ɩmʊ́ ɩdɛ́ɛ fééni nɛ́, ngɛ waajáŋ itúu ɩtɩlɩná lɔkɔ itúúzi bʊ́ʊ́rɛ ɖizuláa nɛ́ ɩlɛ́ ivééni ɩnyɔ́ɔ.
10 Quando Jacó viu Raquel, filha de Labão, irmão de sua mãe, e as ovelhas de Labão, aproximou-se, removeu a pedra da boca do poço e deu de beber ao rebanho de Labão, irmão de sua mãe.
11 Ngɛ woobó ikpíriki Rasɩ́ɩ́la ɩmʊ́ na wíídi, bʊdɔcɔ yɩ ɩɖɔ́kɩ ɩdɩ.
11 Feito isso, Jacó beijou Raquel e, erguendo a voz, chorou.
12 Ngɛ weevééri yɩ sɩsɩ ɩmʊ́ ɩ́na ɩjaa bɛgɛ́ɛ koobíre gɛ; ɩmʊ́ ɩnáábɩ́lɛ́ Rebééka-dɛ́ɛ bú. Wɔɔdɔ́ bɩlɛ́ nɛ́, ngɛ ɩlɛ́ waajáŋ ise ibó ikéveeri tɩ ɩjaa Labáanɩ.
12 Então Jacó contou a Raquel que ele era parente de seu pai, pois era filho de Rebeca. Ela correu e o comunicou a seu pai.
13 Labáanɩ waanɩ́ɩ baaŋmátɩ inewú-bú Yaakúbu-dɛ́ɛ tɔ́m bɩlɛ́ nɛ́, ngɛ ɩlɛ́ ɖʊɖɔ weeze ɩlɩ́ɩ ɩkázɩŋ yɩ, ikpíriki yɩ, ɩkpɔ́ɔ yɩ ɩkázʊ́ʊ́ná ɖaána. Baadála ɖaána nɛ́, ngɛ Yaakúbu waadɩ́ wenbí bɩrɩ́ŋa kpátáá bɩɩmɔɔná yɩ nɛ́ ifééri yɩ.
13 Quando Labão ouviu as novas de Jacó, filho de sua irmã, correu ao encontro dele, abraçou-o, beijou-o e o levou para casa. E Jacó contou a Labão tudo o que havia acontecido.
14 Ńna gɛ Labáanɩ weevééri yɩ sɩsɩ: «Tʊtʊʊ́rɛ, nyábá nyɛ́gɛ́ɛ máárʊ́ gɛ; mána nya koobíre kʊ́ɖʊńɖɛ gɛ.»
14 Então Labão disse: — De fato, você é meu osso e minha carne. Jacó ficou na casa de Labão durante um mês.
15 Wɩ́rɛ gɛ Labáanɩ weevééri yɩ sɩsɩ: «Bɩdɛkɛ́ɛ nyɛ́gɛ́ɛ mɛ́dɛ́ɛ ńnɩ́-rɔ gɛ nyɔ́nvɔɔzɩ́ ma faala; bɩlɛ́ nɛ́, feeri ma wenbí máta mɛvɛ́rɛ nya nɛ́.»
15 Depois, Labão disse a Jacó: — Será que você vai trabalhar de graça, só por ser meu parente? Diga-me qual deve ser o seu salário.
16 Ngʊ́ nbɛ́ɛ́ŋ nɛ́, Labáanɩ wɛná bíya aléewá nɔɔ́lɛ. Kʊ́bɔnɩ́ gɛ bánÿaá sɩsɩ Léya, kúmuú nɛ́, Rasɩ́ɩ́la.
16 Ora, Labão tinha duas filhas: Lia, a mais velha, e Raquel, a mais nova.
17 Léya ɩlɛ́ waazá-daá cɔɔ́ɔ summ, bɩka Rasɩ́ɩ́la ɩlɛ́ waazɩ́ŋ aléeré, ɩbá ɩjɔɔ́ɔ kazɔ́ɔ.
17 Lia tinha uns olhos sem brilho, porém Raquel era bonita e formosa.
18 Yaakúbu ɩgʊ́ ɩzɔɔlɛ́ɛ Rasɩ́ɩ́la gɛ; ngɛ wɔɔdɔ́ Labáanɩ sɩsɩ: «Mánlám nya bɔwʊtá bɩ́ɩ́zɩ lʊbɛ nyɛ́dɛ́ɛ aléeré kúmuú Rasɩ́ɩ́la-rɔɔzɩ́.»
18 Como Jacó amava Raquel, disse a Labão: — Trabalharei para o senhor durante sete anos para poder casar com Raquel, sua filha mais nova.
19 Wɔɔdɔ́ bɩlɛ́ nɛ́, ngɛ Labáanɩ weedísi sɩsɩ: «Mava nya yɩ cɔɔ́ɔ ma kazɔ́ɔ bɩkɩ́lɩ mava yɩ naárʊ yéḿ; cɔɔ mɔ́jɔ́.»
19 Labão respondeu: — É melhor dá-la a você do que a outro homem. Fique aqui comigo.
20 Ngɛ Yaakúbu waalá bɔwʊtá bɩ́ɩ́zɩ lʊbɛ ɩfɛ́rɛ Rasɩ́ɩ́la kʊjʊʊ́-rɔ. Ɩzɔɔlɛ́ɛ yɩ nɛ́, bɩ́ɩ́zɩ sɩḿ sɩɩgbɛdɩ́ gɛ sɩlá waazá-jɔ́ nyazɩ wɛ́ náálɛ bɩlɛ́.
20 Assim, por amor a Raquel, Jacó trabalhou durante sete anos. E esses anos lhe pareceram como poucos dias, pelo muito que a amava.
21 Ngɛ wɔɔdɔ́ Labáanɩ sɩsɩ: «Bɩ́ɩ́zɩ ɖáázɩ́ɩ nɛ́, siizúluki, cele ma mɛɖɛɛlʊ́ mɔgbɔ́ɔ yɩ.»
21 Então ele disse a Labão: — Dê-me a minha mulher, pois já venceu o prazo, para que eu me case com ela.
22 Ngɛ Labáanɩ woobó ɩyáa ɩráa itúúzi balá hiije kɩḿ kɩdɛ́ɛ jíńgáárɩ́.
22 Assim, Labão reuniu todos os homens do lugar e deu um banquete.
23 Bɩɩdásɩ ɖaanɩ́ŋa nɛ́, ngɛ wɔɔgbɔ́ɔ ɩwɛɛlɛ́ɛ Léya iboná Yaakúbu; ngɛ ɩ́na yɩ baavɩ́nɩ.
23 À noite, ele trouxe Lia, sua filha, e a entregou a Jacó. E eles tiveram relações.
24 Bɩɩga nɛ́, Labáanɩ ɩmʊ́ ɩdɛ́ɛ yoḿ alʊ́ Zílipa gɛ wɔɔgbɔ́ɔ icéle ɩwɛɛlɛ́ɛ ɩmʊ́ sɩsɩ ɩfɔ́ɔ́zɩ yɩ.
24 (Labão tinha dado sua serva Zilpa para que fosse serva de Lia, sua filha.)
25 Kiivé tɛ́ɛrɛ́ Yaakúbu woolósi ɩɖɛɛlʊ́ ɩzá-daá nɛ́, awé nbɩlɛ́, Léya nbɩlɛ́. Ńna gɛ wɔɔdɔ́ Labáanɩ sɩsɩ: «We gɛ nyáálá ma bɩlɛ́. Rasɩ́ɩ́la-dɛ́ɛ kpɔwʊ́ʊ-rɔɔzɩ́ gɛ máálá nya bɔwʊtá. We-rɔ gɛ nyóódúúli ma ɖɔ́.»
25 Ao amanhecer, Jacó viu que era Lia. Por isso, disse a Labão: — O que é isso que o senhor fez comigo? Não é verdade que eu trabalhei por amor a Raquel? Por que, então, o senhor me enganou?
26 Ngɛ Labáanɩ sɩsɩ: «Ɖɔ́ɔ́ ɖɛ́dɛ́ɛ cé nɛ́, newúu tánzaa ɩka kaáwʊ.
26 Labão respondeu: — Em nossa terra não se costuma dar em casamento a mais nova antes da primogênita.
27 Nyána ceení ɩdɛ́ɛ́zɩ wɛ́ lʊbɛ kɩna ɖíi na ɖɩtáfáa nya waaganáa na ndásɩ nlá ma bɔwʊtá bɩ́ɩ́zɩ lʊbɛ ɖʊɖɔ.»
27 Complete a semana de festa de casamento da primogênita. Depois, daremos a você também a outra, pelo trabalho de mais sete anos que você ainda me servirá.
28 Yaakúbu woovu ɩlá bɩlɛ́ ɩ́na Léya bɛtɛ́ɛ́zɩ wɛ́ lʊbɛ ɖíi. Ngɛ Labáanɩ wɔɔgbɔ́ɔ ɩwɛɛlɛ́ɛ Rasɩ́ɩ́la itécelí yɩ.
28 Jacó fez o que Labão pediu e completou a semana de festa da primogênita. Depois, Labão lhe deu por mulher a sua filha Raquel.
29 Ngɛ wɔɔgbɔ́ɔ ɩdɛ́ɛ yoḿ alʊ́ Bíla icéle Rasɩ́ɩ́la ɩmʊ́ sɩsɩ ɩfɔ́ɔ́zɩ yɩ.
29 (Labão tinha dado sua serva Bila para que fosse serva de Raquel, sua filha.)
30 Yaakúbu na Rasɩ́ɩ́la baadɩlɩ́ ɖamá; ngɛ Yaakúbu wɔɔzɔ́ɔ́lɩ yɩ bukúti bɩkɩ́lɩ Léya. Ngɛ wɔɔjɔ́ɔ Labáanɩ ɩmʊ́ ɩjɔ́ ɩtásɩ ɩfɔ́ɔ́zɩ yɩ bɩ́ɩ́zɩ lʊbɛ ɖʊɖɔ.
30 E Jacó teve relações também com Raquel. Ele amava Raquel mais do que amava Lia. E continuou trabalhando para Labão durante mais sete anos.
31 Ɖádʊ́ʊ Ɩsɔ́ɔ waana sɩsɩ baraazɔɔlɛ́ɛ Léya nɛ́, ngɛ waava yɩ lʊrʊ́ʊ, bɩka Rasɩ́ɩ́la ɩlɛ́ ɩbɩ́sɩ kaalʊrʊya.
31 Quando o Senhor viu que Lia era desprezada, fez com que ela fosse fecunda, ao passo que Raquel era estéril.
32 Ngɛ Léya wɛɛyɛ́ɛ fuwá ɩlʊ́rʊ bú abaalʊ́ ɩfa yɩ yɩ́ɖɛ sɩsɩ Rʊ́bɛ́ɛnɩ. Wenbí nɛ́, wɔɔdɔ́ gɛ sɩsɩ: «Ɖádʊ́ʊ Ɩsɔ́ɔ waana fɛɛrɛ́ baaɖʊ ma ɖɛ nɛ́. Lɛlɛɛɖɔ́ nɛ́, mawaalʊ́ wɔ́nzɔɔlɩ́ ma.»
32 Assim, Lia ficou grávida e deu à luz um filho, a quem deu o nome de Rúben, pois disse: — O
33 Bʊwɔ́rɔ́ nɛ́, ngɛ waadásɩ ɩyɛ́ɛ fuwá ɖʊɖɔ ɩlʊ́rʊ bú abaalʊ́. Ngɛ wɔɔdɔ́ sɩsɩ: «Ɖádʊ́ʊ Ɩsɔ́ɔ waadɩlɩ́ sɩsɩ bádánjaa ma nɛ́, ngɛ waava ma ceení ɖʊɖɔ.» Ńna gɛ waava ɩlɛ́ yɩ́ɖɛ sɩsɩ Simeyɔ́ɔnɩ.
33 Ela ficou grávida outra vez e deu à luz um filho. E disse: — O E deu-lhe o nome de Simeão.
34 Bʊwɔ́rɔ́ nɛ́, waadásɩ ɩyɛ́ɛ fuwá ɖʊɖɔ ɩlʊ́rʊ bú abaalʊ́. Ngɛ sɩsɩ: «Lɛlɛɛɖɔ́-dɛ́ɛ nɛ́, máálʊ́rʊ mawaalʊ́ bíya noódoozo nbɩlɛ́, wɔ́ngbɔwʊ́ʊ ɩdɩ ɩtaná ma.» Bʊrɔɔzɩ́ gɛ baava bú ɩmʊ́ yɩ́ɖɛ sɩsɩ Léévi.
34 Lia ficou grávida ainda outra vez e deu à luz um filho. E disse: — Agora, desta vez, o meu marido se unirá mais a mim, porque lhe dei à luz três filhos. Por isso lhe deu o nome de Levi.
35 Ngɛ woogúti ɩyɛ́ɛ fuwá ɩlʊ́rʊ bú abaalʊ́; ngɛ sɩsɩ: «Lɛlɛɛɖɔ́ nɛ́, mánzám Ɖádʊ́ʊ Ɩsɔ́ɔ.» Bʊrɔɔzɩ́ gɛ waava ɩlɛ́ yɩ́ɖɛ sɩsɩ Yudáa, ɩcáŋ iyéle lʊrʊ́ʊ.
35 Mais uma vez ela ficou grávida e deu à luz um filho. Então disse: — Desta vez louvarei o E por isso lhe deu o nome de Judá. E depois disso não teve mais filhos.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Gênesis 29, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.