Mateus 21
ikz (IKZ) vs NTLH
1 Hanʉ Yɨɨsu na abhɨɨga bhaazɨ bhiisɨmɨɨrɨ Yɨrusarɨɨmu, bhakahika mʉrʉbhɨri rwa Bhɨtifagɨ kʉkɨgʉrʉ chɨ Ɨmɨzɨyituuni. Neho Yɨɨsu akatʉma abhɨɨga bhaazɨ bhabhɨrɨ, akabhabhʉʉrɨra,
1 Quando Jesus e os discípulos estavam chegando a Jerusalém, pararam no povoado de Betfagé, que fica perto do monte das Oliveiras. Dali Jesus enviou dois discípulos na frente,
2 “Mujɨ mʉrʉbhɨri rʉnʉ rore embere waanyu. Hanʉ mukusikɨramu, mʉrarora ɨtɨkɨrɨ nu umwana wayʉ zɨbhʉhirwɨ. Mʉzɨtazʉrɨ, mondeetere hanʉ.
2 com a seguinte ordem:
3 Nʉ ʉmʉʉtʉ wʉwʉʉsi araabhabhuuryɨ, mʉmʉgarukiryɨ, ‘Ʉmʉkʉrʉ arazeenda,’ hayohayo wʉʉsi arabhiisiririrya muuzɨ nazʉ.”
3 Se alguém falar alguma coisa, digam que o Mestre precisa deles. Assim deixarão vocês trazerem logo os animais.
4 Gayo gaakʉriibhwɨ, korereke gabhɨ amangʼana ganʉ Mungu aagambirɨ kʉhɨtɨra ʉmʉrʉʉtɨrɨri waazɨ,
4 Isso aconteceu para se cumprir o que o profeta tinha dito:
5 “Ʉbhʉʉrɨrɨ abhaatʉ bha Sayuuni,
5 “Digam ao povo de Jerusalém: Agora o seu rei está chegando. Ele é humilde e está montado num jumento e num jumentinho, filho de jumenta.”
6 Mmbe, abhɨɨga bhaazɨ bhakaja, bhakakora chɨmbu Yɨɨsu aabhatumirɨ.
6 Então os discípulos foram e fizeram o que Jesus havia mandado.
7 Hanʉ bhaagarukirɨ kwa Yɨɨsu nɨ ɨtɨkɨrɨ yirya nu umwana wayʉ, bhakaara zengebho igʉrʉ waazɨ, na Yɨɨsu akiikara igʉrʉ wayʉ.
7 Levaram a jumenta e o jumentinho, jogaram as suas capas sobre eles, e Jesus montou.
8 Abhaatʉ bhaaru kwiribhita riyo, bhakaara zengebho zaabhʉ kʉnzɨra. Abhandɨ bhakatɨna ibhisha bhyɨ ɨmɨtɨ na kwara kʉnzɨra igʉrʉ wʉ ʉkʉsʉʉka Yɨɨsu.
8 Da grande multidão que ia com eles, alguns estendiam as suas capas no chão, e outros espalhavam no chão ramos que tinham cortado das árvores.
9 Abhaatʉ bhanʉ bhaakangatirɨ embere na bhanʉ bhaarɨ inyuma, bhakatiirya riraka bharabhuga,
9 Tanto os que iam na frente como os que vinham atrás começaram a gritar: — Que Deus abençoe aquele que vem em nome do Senhor! Hosana a Deus nas alturas do céu!
10 Hanʉ Yɨɨsu aasikiirɨ mʉrʉbhɨri rwa Yɨrusarɨɨmu, ʉrʉbhɨri rwʉsi rukiitiimaata. Abhaatʉ bhakiibhuurya, “Nɨ‑wɨɨwɨ wuyo?”
10 Quando Jesus entrou em Jerusalém, toda a cidade ficou agitada, e o povo perguntava: — Quem é ele?
11 Abhaatʉ kwiribhita riyo bhakagarukirya, “Wʉnʉ nɨ‑Yɨɨsu! Nɨ‑mʉrʉʉtɨrɨri wa Nazarɨɨti mucharʉ cha Gariraaya!”
11 A multidão respondia: — Este é o
12 Yɨɨsu akasikɨra mwihekaaru. Akaheebhera igʉtʉ abhaatʉ bhanʉ bhaarɨ bhakugurya na kʉgʉra ebhegero. Akabharingʉra zemeeza za bhanʉ bhaarɨ bhakʉkɨranʼya zimpirya ni ibhitumbɨ bhya bhanʉ bhaarɨ bhakugurya ibhiguuti.
12 Jesus entrou no pátio do Templo e expulsou todos os que compravam e vendiam naquele lugar. Derrubou as mesas dos que trocavam dinheiro e as cadeiras dos que vendiam pombas.
13 Akabhabhʉʉrɨra, “Yandikirwɨ mʉMaandɨkʉ Amarɨndu, ‘Inyumba yaanɨ ɨrabha inyumba ya amasabhi.’ Nawe imwɨ mʉyɨkʉrirɨ kʉbha ribhigi rya abhasaakuri.”
13 Ele lhes disse:
14 Mmbe, hanʉ Yɨɨsu aarɨ akɨɨrɨ mwihekaaru, abhahʉku na amagata bhakaja kwawɨ, wʉʉsi akabhahorya.
14 Cegos e coxos iam encontrar Jesus no pátio do Templo, e ele os curava.
15 Nawe hanʉ abhakʉrʉ bha abhakuhaani na abhiija bhi imigirʉ ja Musa bhaarʉʉzɨ ɨbhɨsɨgʉ bhɨnʉ Yɨɨsu aarɨ akokora, na kwigwa ganʉ abhaana bhaarɨ bhakʉgamba kwiraka mwihekaaru, “Akumibhwɨ Umwana wʉ ʉmʉtɨmi Daudi,” bhakiigatana bhʉkʉngʼu.
15 Os chefes dos sacerdotes e os mestres da Lei ficaram zangados quando viram as coisas maravilhosas que ele fazia e ouviram as crianças gritando no pátio do Templo: —
16 Bhakamubhuurya, “Nangʉ, uriigwa chɨmbu abhaana bhayo bhakubhuga?”
16 E eles disseram a Jesus: — Você está ouvindo o que estão dizendo? Jesus respondeu:
17 Yɨɨsu akabhatiga hayo, akarwa Yɨrusarɨɨmu, akaja kuhindɨra mʉrʉbhɨri rwa Bhɨtaniya.
17 Então Jesus os deixou, saiu da cidade e foi para o povoado de Betânia. E passou a noite ali.
18 Ritabhʉʉri ryaho, hanʉ aarɨ aragarʉka Yɨrusarɨɨmu, ɨnzara ɨkamurya.
18 No dia seguinte, quando estava voltando para a cidade, Jesus teve fome.
19 Akarora umutiini rusizʉ wɨ ɨnzɨra. Akagwisukɨra, akabhona gʉtaana imisumʉ, nawe gʉna amatʉʉtʉ ageene. Akagʉbhʉʉrɨra, “Awɨ ʉtakwibhʉra imisumʉ naatu kemerano!” Hayohayo, umutiini gʉkʉʉma.
19 Ele viu uma figueira na beira da estrada e foi até lá, mas não encontrou nada; só folhas. Aí disse para a figueira: E na mesma hora a figueira secou.
20 Hanʉ abhɨɨga bha Yɨɨsu bhaarʉʉzɨbhu, bhakarʉgʉʉra bhʉkʉngʼu. Bhakamubhuurya, “Ɨbhɨɨrɨbhwɨ rogendo rʉmwɨ ʉmʉtɨ gʉnʉ gwumirɨ?”
20 Os discípulos viram isso, ficaram muito admirados e disseram: — Como a figueira secou depressa!
21 Yɨɨsu akabhagarukirya, “Nɨrabhabhʉʉrɨra amaheene, arɨɨbhɨ munu ubhwisirirya bhʉnʉ bhʉtaana makɨbhwɨ, mʉratʉra kʉgakora. Ɨtarɨ ryu umutiini guyo iryene, nawe nʉʉrʉ mʉraabhʉʉrɨrɨ ɨkɨgʉrʉ kɨnʉ, ‘Ihɨka wiitaashɨ mʉnyanza,’ rɨrabha.
21 Então Jesus disse:
22 Arɨɨbhɨ munu ubhwisirirya, chʉchʉsi kɨnʉ mʉkʉsabha kwa Mungu, mʉrabhona.”
22 Se crerem, receberão tudo o que pedirem em oração.
23 Yɨɨsu akasikɨra naatu mwihekaaru. Hanʉ aarɨ ariija, abhakʉrʉ bha abhakuhaani na abhakaruka bha Abhayaahudi bhakamujaku kumubhuurya, “Ganʉ okokora, ʉrakora kwa bhʉnajakɨ? Nɨ‑wɨɨwɨ wʉnʉ akʉhɨɨrɨ ʉbhʉnaja bhuyo?”
23 Jesus chegou ao Templo, e, quando já estava ensinando, alguns chefes dos sacerdotes e alguns líderes judeus chegaram perto dele e perguntaram: — Com que autoridade você faz essas coisas? Quem lhe deu essa autoridade?
24 Yɨɨsu akabhagarukirya, “Na niinyɨ nɨrabhabhuurya ringʼana rɨmwɨ. Mʉraangaruchiryɨ riyo, na niinyɨ nɨrabhabhʉʉrɨra, nɨrakora gayo kʉbhʉnaja bhwa wɨɨwɨ.
24 Jesus respondeu:
25 Awɨɨ, ʉbhʉnaja bhwa Yoohana bhwʉ ʉkʉbhatiiza, bhʉkarwa hayi? Bhʉkarwa kwa Mungu kisha kʉbhaatʉ?”
25 Respondam: quem deu autoridade a João para batizar? Foi Deus ou foram pessoas? Aí eles começaram a dizer uns aos outros: — Se dissermos que foi Deus, ele vai perguntar: “Então por que vocês não creram em João?”
26 Na tʉraabhugɨ, ‘Bhʉkarwa kʉbhaatʉ,’ tʉrʉʉbhaha riribhita rya abhaatʉ bhanʉ, kʉ kʉbha bhʉʉsi bhariisirirya kʉbha Yoohana aarɨ ʉmʉrʉʉtɨrɨri.”
26 Mas, se dissermos que foram pessoas, temos medo do que o povo pode fazer, pois todos acham que João era profeta .
27 Neho bhakamʉgarukirya, “Tʉtɨɨzɨ.”
27 Por isso responderam: — Não sabemos.
28 Yɨɨsu akangʼeha kʉgamba, “Nangʉ, mʉrarorabhwɨ igʉrʉ we ekerenjo kɨnʉ? Aareho ʉmʉʉtʉ wʉmwɨ wʉnʉ aarɨ na abhaana bhabhɨrɨ. Akaja kumwana we embere, akamʉbhʉʉrɨra, ‘Mwana waanɨ, reero nuujɨ okore emeremo mʉmʉgʉndʉ gwɨ ɨmɨzabhiibhu.’
28 Jesus continuou:
29 “Umwana wuyo akamʉgarukirya, ‘Nɨtakuja!’ Nawe hanʉ aachurirɨ amiisɨɨgi gaazɨ, akaja.
29 — Ele respondeu: “Eu não quero ir.” Mas depois mudou de ideia e foi.
30 “Neho wiisɨ akaja kumwana wa kabhɨrɨ na kʉmʉbhʉʉrɨra chɨmbu aabhuuriirɨ ʉwʉndɨ wurya. Wʉʉsi akamʉgarukirya, ‘Nɨraja bhaabha!’ Nawe atagiirɨ.
30 — O pai foi e deu ao outro filho a mesma ordem. E este disse: “Sim, senhor.” Mas depois não foi.
31 “Nangʉ, kwa bhabhɨrɨ bhayo, nɨ‑wɨɨwɨ wʉnʉ aakʉrirɨ chɨmbu wiisɨ ɨɨndirɨ?”
31 — Qual deles fez o que o pai queria? — perguntou Jesus. E eles responderam: — O filho mais velho. Então Jesus disse a eles:
32 Yoohana akaaza kwa niimwɨ korereke abheerekeereye ɨnzɨra ye eheene, na niimwɨ mutiisiriiryɨ. Nawe abharihya bha rigʉʉti na abhasimbɨ rikʉʉrɨɨra nebho bhaamwisiriiryɨ. Nʉʉrʉ imwɨ hanʉ mwarʉʉzɨ gʉʉsi gayo, mʉkaanga kuchʉra amiisɨɨgi gaanyu na kumwisirirya.
32 Pois João Batista veio para mostrar a vocês o caminho certo, e vocês não creram nele; mas os cobradores de impostos e as prostitutas creram. Porém, mesmo tendo visto isso, vocês não se arrependeram e não creram nele.
33 “Mwitegeerere ekerenjo ɨkɨndɨ. Aareho ʉmʉʉtʉ wʉmwɨ wʉnʉ aarɨ nʉ ʉmʉgʉndʉ. Mʉmʉgʉndʉ muyo, akahamba ɨmɨzabhiibhu, akagwinaarya ʉrʉbhagʉ akatuka rirʉʉma gatɨgatɨ ryʉ ʉkʉkamɨra amanzi ga zɨzabhiibhu, naatu akʉʉmbaka ɨkɨkʉngʉ ɨkɨrɨɨhu cha abhariibhi mʉmʉgʉndʉ.Ʉmʉgʉndʉ gwi imisumʉ jɨ ɨmɨzabhiibhu|alt="Shamba la matunda la mizabibu" src="lb00103c.tif" size="col" loc="MAT 21:33" copy="Louise Bass © The British & Foreign Bible Society, 1994" ref="21:33" Akakʉʉdishirya abharimi. Ewe akaja icharʉ ɨkɨndɨ.
33 Jesus disse:
34 “Hanʉ ribhaga ryo okogesa ryahikirɨ, umwene ʉmʉgʉndʉ akatʉma bhambʉʉsa bhaazɨ kwa abharimi, korereke bhamogegere imisumʉ jazɨ.
34 Quando chegou o tempo da colheita, o dono mandou alguns empregados a fim de receber a parte dele.
35 Nawe hanʉ bhambʉʉsa bhaazɨ bhaahikirɨ, abharimi bhayo bhakabhagwata, ʉwʉmwɨ bhakamotema, ʉwʉndɨ bhakamwita nʉ ʉwʉndɨ bhakamotema na amabhwɨ.
35 Mas os lavradores agarraram os empregados, bateram num, assassinaram outro e mataram ainda outro a pedradas.
36 Umwene ʉmʉgʉndʉ akatʉma naatu bhambʉʉsa abhandɨ, bhaaru kʉkɨra bhanʉ aatumirɨ embere. Abharimi bhayo bhakabhakorera muryamurya, chɨmbu bhaabhakʉrɨɨrɨ bhe embere.
36 Aí o dono mandou mais empregados do que da primeira vez. E os lavradores fizeram a mesma coisa.
37 Ɨtɨnɨrʉ, akatʉma umwana waazɨ, akiiseega, ‘Bharasʉʉka umwana waanɨ.’
37 Depois de tudo isso, ele mandou o seu próprio filho, pensando: “O meu filho eles vão respeitar.”
38 “Nawe hanʉ abharimi bharya bhaarʉʉzɨ umwana wuyo, bhakiibhʉʉrɨra, ‘Wʉnʉ newe ʉmʉgabhi wʉ ʉmʉgʉndʉ gʉnʉ. Tumwitɨ korereke togogege.’
38 Mas, quando os lavradores viram o filho, disseram uns aos outros: “Este é o filho do dono; ele vai herdar a plantação. Vamos matá-lo, e a plantação será nossa.”
39 Mmbe, bhakamugwata, bhakamuhira igʉtʉ wʉ ʉmʉgʉndʉ, bhakamwita.”
39 — Então agarraram o filho, e o jogaram para fora da plantação, e o mataram.
40 Yɨɨsu akabhabhuurya, “Nangʉ, hanʉ wʉ ʉmʉgʉndʉ araagarʉkɨ kurwa orogendo rwazɨ, arakorabhwɨ abharimi bharya?”
40 Aí Jesus perguntou:
41 Bhakamʉgarukirya, “Arabharicha kɨbhɨ abhabhɨ bhayo, nʉ ʉmʉgʉndʉ arabhaha abharimi abhandɨ, bhanʉ bhakomoha imisumʉ jazɨ kwa ribhaga.”
41 Eles responderam: — Com certeza ele vai matar aqueles lavradores maus e vai arrendar a plantação a outros. E estes lhe darão a parte da colheita no tempo certo.
42 Neho Yɨɨsu akabhabhʉʉrɨra, “Mʉkɨɨrɨ kosoma ganʉ gaandikirwɨ mʉMaandɨkʉ Amarɨndu?
42 Jesus então perguntou:
43 Akoongera, “Nɨrabhabhʉʉrɨra, Mungu araruusha ʉbhʉtɨmi bhwazɨ kwa niimwɨ na kʉbhaha abhaatʉ bhi ibhyarʉ ɨbhɨndɨ bhanʉ bhakuhurucha imisumʉ igʉrʉ waazɨ.
43 E Jesus terminou:
44 Mmbe, ʉmʉʉtʉ wʉwʉʉsi wʉnʉ akʉbha agwiriirɨ riibhwɨ riyo, arabhunɨkabhunɨka. Na wʉwʉʉsi wʉnʉ riibhwɨ riyo rɨraamugwɨrɨ, rɨramusha bhoseeseka.”
44 Quem cair em cima dessa pedra ficará em pedaços. E, se a pedra cair sobre alguém, essa pessoa vai virar pó.
45 Hanʉ abhakʉrʉ bha abhakuhaani na Abhafarisaayo bhiigwirɨ ebherenjo bhyazɨ, bhakoobhoora kʉbha nebho bhakʉgambirwa.
45 Os chefes dos sacerdotes e os fariseus ouviram as parábolas que Jesus contou e sabiam que ele estava falando a respeito deles.
46 Bhakamohya ɨnzɨra yu ukumugwata, nawe bhakʉʉbhaha riribhita rya abhaatʉ, kʉ kʉbha ebho bhakamenya Yɨɨsu nɨ‑mʉrʉʉtɨrɨri.
46 Por isso queriam prendê-lo, mas tinham medo da multidão porque o povo achava que Jesus era profeta .
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 21, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.