Atos 19

ikz (IKZ) vs VC

Sair da comparação
VC Versão Católica
1 Ribhaga rɨnʉ Apooro aarɨ Kʉrintʉ, Paaurʉ akahɨta kʉzɨmbɨri za mʉbhɨgʉrʉ, akahika kʉrʉbhɨri rwa Efeeso. Iyo akabhabhona abhɨɨga obhorebhe,
1 Enquanto Apolo estava em Corinto, Paulo atravessou as províncias superiores e chegou a Éfeso, onde achou alguns discípulos e indagou deles:
2 akabhabhuurya, “Heene mʉkasʉngʼaana Ekoro Ɨndɨndu hanʉ mwisiriiryɨ Yɨɨsu?”
2 Recebestes o Espírito Santo, quando abraçastes a fé? Responderam-lhe: Não, nem sequer ouvimos dizer que há um Espírito Santo!
3 Akabhabhuurya, “Mʉkabhatiizwa bhʉbhatiizikɨ?”
3 Então em que batismo fostes batizados?, perguntou Paulo. Disseram: No batismo de João.
4 Neho Paaurʉ akabhabhʉʉrɨra, “Yoohana aarɨ arabhatiiza abhaatʉ bhanʉ bhaarɨ bharatiga ʉbhʉbhɨ bhwabhʉ. Ewe akabhiija kʉbha, bhiisiriryɨ wʉnʉ akuuza inyuma waazɨ, Yɨɨsu.”
4 Paulo então replicou: João só dava um batismo de penitência, dizendo ao povo que cresse naquele que havia de vir depois dele, isto é, em Jesus.
5 Hanʉ bhiigwirɨ amangʼana gayo, bhakabhatiizwa kuriina ryʉ Ʉmʉkʉrʉ Yɨɨsu.
5 Ouvindo isso, foram batizados em nome do Senhor Jesus.
6 Hanʉ Paaurʉ aamarirɨ kʉbhatʉʉrɨra amabhoko gaazɨ igʉrʉ waabhʉ, Ekoro Ɨndɨndu ɨkabhiikɨra, bhakatanga kʉgamba kʉkɨgambʉ ikihya na korootorera.
6 E quando Paulo lhes impôs as mãos, o Espírito Santo desceu sobre eles, e falavam em línguas estranhas e profetizavam.
7 Abhaatʉ bhayo bhaarɨ bhariisemera kuhika abhasubhɨ ikumi na bhabhɨrɨ.
7 Eram ao todo uns doze homens.
8 Kwibhaga ryi imyɨri ɨtatʉ Paaurʉ aarɨ arasikɨra mwirwazɨrʉ na kʉgambana nabhʉ kwa bhʉkararu. Aarɨ aragambana na abhaatʉ na kʉkandikija bhiisiriryɨ amangʼana gʉ ʉbhʉtɨmi bhwa Mungu.
8 Paulo entrou na sinagoga e falou com desassombro por três meses, disputando e persuadindo-os acerca do Reino de Deus.
9 Nawe abhaatʉ abhandɨ gatɨ waabhʉ bhakabha na zekoro kʉngʼu, bhakaanga kwisirirya amangʼana ga Yɨɨsu. Bhakatanga kʉyɨtʉka ɨnzɨra ya Yɨɨsu mʉbhʉtangɨ bhwa abhaatʉ. Paaurʉ akabhatiga, akaahʉra abhɨɨga, akaja nabhʉ munyumba yu ukwɨgɨra yʉ ʉmʉʉtʉ wʉmwɨ arabhirikirwa Tiraanʉ. Sikʉ zʉʉsi aarɨ aragambana na abhaatʉ igʉrʉ wa Yɨɨsu.
9 Mas, como alguns se endurecessem e não cressem, desacreditando a sua doutrina diante da multidão, apartou-se deles e reuniu à parte os discípulos, onde os ensinava diariamente na escola de um certo Tirano.
10 Akangʼeha kokorabhu kwibhaga ryi imyaka ɨbhɨrɨ, na abhaatʉ bhʉʉsi bhi icharʉ cha Asiya, Abhayaahudi hamwɨmwɨ na Abhagiriki, bhakiigwa ɨngʼana yʉ Ʉmʉkʉrʉ.
10 Isto durou dois anos, de tal maneira que todos os habitantes da Ásia, judeus e gentios, puderam ouvir a palavra do Senhor.
11 Kʉhɨtɨra amabhoko ga Paaurʉ, Mungu akakora ɨbhɨsɨgʉ bhyu ukuruguurya.
11 Deus fazia milagres extraordinários por intermédio de Paulo, de modo que lenços e outros panos que tinham tocado o seu corpo eram levados aos enfermos;
12 Abharwɨrɨ bhakahirirwa ɨbhɨtambaara na zengebho zɨnʉ Paaurʉ aazikuniryɨ, neho bhakahora na amasambwa gʉʉsi gakabharwɨku.
12 e afastavam-se deles as doenças e retiravam-se os espíritos malignos.
13 Bhaareho Abhayaahudi abhandɨ bhanʉ bhaarɨ bharataamataama ɨnʉ ni irya bharaheebha amasambwa kʉbhaatʉ. Bhayo bhakagema kokorera iriina ryʉ Ʉmʉkʉrʉ Yɨɨsu kʉbhʉʉrɨra amasambwa, “Nɨrabhaswaja kuriina rya Yɨɨsu wʉnʉ Paaurʉ akurwaza, murwɨ kʉmʉʉtʉ wʉnʉ!”
13 Alguns judeus exorcistas que percorriam vários lugares inventaram invocar o nome do Senhor Jesus sobre os que se achavam possessos dos espíritos malignos, com as palavras: Esconjuro-vos por Jesus, a quem Paulo prega.
14 Gatɨ wa bhanʉ bhaarɨ bharakorabhu, bhaarɨ abhaana muhungatɨ bhʉ Ʉmʉyaahudi wʉmwɨ arabhirikirwa Sikɨwa, wʉnʉ aarɨ ʉmʉkʉrʉ wʉmwɨ wa abhakuhaani.
14 Assim procediam os sete filhos de um judeu chamado Cevas, sumo sacerdote.
15 Nawe risambwa rɨkabhagarukirya, “Yɨɨsu nɨmʉmɨnyirɨ, Paaurʉ wʉʉsi nɨmʉmɨnyirɨ, nawe imwɨ, nɨ‑bha wɨɨwɨ?”
15 Mas o espírito maligno replicou-lhes: Conheço Jesus e sei quem é Paulo. Mas vós, quem sois?
16 Neho ʉmʉʉtʉ wurya risambwa ryarɨ ritiirirɨ, akabhabhururukɨra abhaatʉ bhayo, akabhahiza zinguru. Akabhatema, kuhika bhakaryarɨra igʉtʉ bharɨ tʉʉhʉ na bhanyahaarikirɨ.
16 Nisto o homem possuído do espírito maligno, saltando sobre eles, apoderou-se de dois deles e subjugou-os de tal maneira, que tiveram que fugir daquela casa feridos e com as roupas estraçalhadas.
17 Amangʼana gayo gakanyaragana bhʉkʉngʼu Efeeso hayo, kʉBhayaahudi na Abhagiriki. Bhayo bhʉʉsi bhakagwatwa nu ubhwʉbha, bhakagʉnga iriina ryʉ Ʉmʉkʉrʉ Yɨɨsu.
17 Este caso tornou-se {em breve} conhecido de todos os judeus e gregos de Éfeso, e encheu-os de temor e engrandeceram o nome do Senhor Jesus.
18 Abhaatʉ bhaaru bhanʉ bhaarɨ bhiisiriiryɨ Yɨɨsu bhakiisasaama mʉbhʉtangɨ bhwa abhaatʉ amangʼana gaabhʉ amabhɨ ganʉ bhaarɨ bhakʉrirɨ.
18 Muitos dos que haviam acreditado vinham confessar e declarar as suas obras.
19 Bhanʉ bhaarɨ bharakora amangʼana gʉ ʉbhʉgabhʉ bhakareeta ɨbhɨtabhʉ bhyabhʉ, akabhyʉcha no omorero mʉbhʉtangɨ bhwa abhaatʉ bhʉʉsi. Bhakakora ubhuguri bhwɨ ɨbhɨtabhʉ, bhʉkahika bhɨkwɨ merongo ɨtaanʉ bhya zimpirya.
19 Muitos também, que tinham exercido artes mágicas, ajuntaram os seus livros e queimaram-nos diante de todos. Calculou-se o seu valor, e achou-se que montava a cinqüenta mil moedas de prata.
20 Ɨbhu nɨmbu ɨngʼana yʉ Ʉmʉkʉrʉ yaarɨ ɨranyaragana na kʉbha na zinguru gatɨ wa abhaatʉ.
20 Foi assim que o poder do Senhor fez crescer a palavra e a tornou sempre mais eficaz.
21 Hanʉ amangʼana gayo gʉʉsi gaasirirɨ, Paaurʉ akabha na amiisɨɨgi gʉ ʉkʉhɨta mucharʉ cha Makɨdʉniya na cha Akaaya ajɨ Yɨrusarɨɨmu. Akabhuga, “Nɨrɨɨmarɨ kuhika Yɨrusarɨɨmu, ereenderwa nihikɨ nʉ ʉrʉbhɨri rwa Ruumi.”
21 Concluídas essas coisas, Paulo resolveu ir a Jerusalém, depois de atravessar a Macedônia e a Acaia. Depois de eu ter estado lá, disse ele, é necessário que veja também Roma.
22 Akatʉma abhasakirya bhaazɨ bhabhɨrɨ, Timoseo na Ɨraasitʉ, bhajɨ Makɨdʉniya, ribhaga riyo ewe akasaaga kʉʉsɨ ya Asiya.
22 Enviou à Macedônia dois dos seus auxiliares, Timóteo e Erasto, mas ele mesmo se demorou ainda por algum tempo na Ásia.
23 Ribhaga riyo Efeeso hayo, kʉkakorebhwa rirɨgɨ ikʉrʉ bhʉkʉngʼu igʉrʉ wa riribhita rya abhahɨmba bhɨ ɨnzɨra ya Yɨɨsu.
23 Por esse tempo, ocorreu um grande alvoroço a respeito do Evangelho.
24 Kʉrʉbhɨri ruyo, areho ʉmʉʉtʉ wʉmwɨ umuturi wa zimpirya, iriina ryazɨ arabhirikirwa Dɨmɨtiriyʉ. Aarɨ arabhaaza amasambwa ganʉ gatuubhɨɨnɨ ni inyumba ya risambwa ryabhʉ ryɨ ɨkɨkari, rɨnʉ ryabhirikiirwɨ Aritɨɨmi. Na bhaarɨ bharakora emeremo neewe, emeremo giyo gɨkabhaha abhaturi ubhwera bhʉkʉrʉ.
24 Um ourives, chamado Demétrio, que fazia de prata templozinhos de Ártemis, dava muito a ganhar aos artífices.
25 Rusikʉ rʉmwɨ Dɨmɨtiriyʉ akabhiringa abhaturi abhakɨndichazɨ, hamwɨmwɨ na abhaatʉ abhandɨ bhanʉ bhaarɨ bharakora emeremo giyo. Akabhabhʉʉrɨra, “Imwɨ abhaatʉ bhɨɨtʉ, mwɨzɨ bhwaheene kʉbha ubhuniibhi bhwɨtʉ bhʉhaabhoneka komeremo gɨnʉ.
25 Convocou-os, juntamente com os demais operários do mesmo ramo, e disse: Conheceis o lucro que nos resulta desta indústria.
26 Nawe nangʉ mwigwirɨ na mʉrʉʉzɨ Paaurʉ wuyo chɨmbu akuruta abhaatʉ bhaaru bha Efeeso hanʉ, hamwɨmwɨ na bhanʉ bharɨ mbaara zʉʉsi zɨ ɨɨsɨ ya Asiya. Abhachurirɨ abhaatʉ bhaaru ubhwɨndi bhwabhʉ kwa kubhuga kʉbha, gayo gakokorwa kwa amabhoko nɨ‑masambwa ganʉ gataana nguru.
26 Ora, estais vendo e ouvindo que não só em Éfeso, mas quase em toda a Ásia, esse Paulo tem persuadido e desencaminhado muita gente, dizendo que não são deuses os ídolos que são feitos por mãos de homens.
27 Nangʉ, nɨrʉʉbhaha kʉbha, emeremo jɨtʉ gɨnʉ gɨraregwa bhʉkʉngʼu. Inyumba ya risambwa ryɨtʉ rikʉrʉ Aritɨɨmi yʉʉsi ɨrarorwa kʉbha ɨtaana nzobhooro. Na Aritɨɨmi wʉnʉ ahaasengerwa Asiya ni ibhyarʉ bhyʉsi, araruusibhwa ʉbhʉkʉrʉ bhwazɨ.”
27 Daí não somente há perigo de que essa nossa corporação caia em descrédito, como também que o templo da grande Ártemis seja desconsiderado, e até mesmo seja despojada de sua majestade aquela que toda a Ásia e o mundo inteiro adoram.
28 Amangʼana ga Dɨmɨtiriyʉ gayo gakabhabhiihya imitwɨ bhʉkʉngʼu abhaturi abhakɨndichazɨ bhayo. Bhakarɨgɨsa, “Aritɨɨmi wa Abheefeeso newe ʉmʉkʉrʉ!”
28 Estas palavras encheram-nos de ira e puseram-se a gritar: Viva a Ártemis dos efésios!
29 Ʉrʉbhɨri rwʉsi rwa Efeeso rukiizʉra rirɨgɨ. Abhaatʉ bhakagwata Gaayo na Arisitʉʉrikʉ, abhaatʉ bha Makɨdʉniya bhanʉ bhaarɨ bharagenda hamwɨmwɨ na Paaurʉ, bhakasikɨra neebho bhwangʉ mwigoobhe rya amabharaana.
29 A cidade alvoroçou-se e todos correram ao teatro levando consigo Caio e Aristarco, macedônios e companheiros de Paulo.
30 Paaurʉ akeenda imɨɨrɨrɨ gatɨgatɨ wa abhaatʉ bhayo, nawe abhɨɨga abhakɨndichazɨ bhatamwisiririiryɨ.
30 Paulo queria apresentar-se ao povo, mas os discípulos não o deixaram.
31 Na abhasaani bhaazɨ obhorebhe abhakʉrʉ bha Asiya hayo, bhakamuhirɨra amangʼana gu ukumwisasaama kʉbha atasikɨra mwigoobhe rya ribharaana kʉbhaatʉ bhayo.
31 Até alguns dos asiarcas, que eram seus amigos, enviaram-lhe recado, pedindo que não se aventurasse a ir ao teatro.
32 Ribhaga riyo abhaatʉ bhakakora rirɨgɨ bhʉkʉngʼu, abhandɨ ringʼana rɨnʉ, abhandɨ ringʼana rirya, kʉ kʉbha ikiikarʉ charɨ kibhuruurirɨ na bhaaru gatɨ waabhʉ bhataamɨnyirɨ kɨnʉ kigiriryɨ bhiibhiringirɨ.
32 Todos gritavam ao mesmo tempo. A assembléia era uma grande confusão e a maioria nem sabia por que se achavam ali reunidos.
33 Abhayaahudi bhakasukuma Arɨkizanda mʉbhʉtangɨ bhwa abhaatʉ bhayo, kwɨbhu abhandɨ bhakakina kʉbha rirɨgɨ riyo ryarɨ igʉrʉ waazɨ. Neho Arɨkizanda akabhanʉngɨra amabhoko abhaatʉ bhayo bhʉʉsi kʉbha bhakirɨ, kʉ kʉbha aarɨ areenda kwibhagɨra mʉbhʉtangɨ bhwabhʉ.
33 Então fizeram sair do meio da turba Alexandre, que os judeus empurravam para a frente. Alexandre, fazendo sinal com a mão, queria dar satisfação ao povo.
34 Nawe hanʉ bhʉʉbhʉʉrirɨ kʉbha nɨ‑Mʉyaahudi, bhʉʉsi bhakangʼeha kʉrɨgɨsa kwiraka rɨmwɨ kwɨ ɨsa ibhɨrɨ bharabhuga, “Aritɨɨmi wa Abheefeeso newe ʉmʉkʉrʉ!”
34 Mas quando perceberam que ele era judeu, todos a uma voz gritaram pelo espaço de quase duas horas: Viva a Ártemis dos efésios!
35 Mʉtɨnɨrʉ umwandiki wʉ ʉrʉbhɨri ruyo akakirya abhaatʉ akabhabhʉʉrɨra, “Imwɨ abhaatʉ bha Efeeso, nɨ‑wɨɨwɨ wʉnʉ atɨɨzɨ ʉrʉbhɨri rwa Efeeso, negwe gukuriibha risengerero rya risambwa rikʉrʉ Aritɨɨmi, hamwɨmwɨ na risambwa ryazɨ ryʉ ʉkʉbhaaza, rɨnʉ ryagwirɨ kurwa mwisaarʉ?
35 Então o escrivão da cidade {veio} para apaziguar a multidão e disse: Efésios, que homem há que não saiba que a cidade de Éfeso cultua a grande Ártemis, e que a sua estátua caiu dos céus?
36 Mmbe kʉ kʉbha atareeho ʉmʉʉtʉ wʉnʉ akʉtʉra kwanga amangʼana ganʉ, kwɨbhu moreendebhwa mukirɨ, naatu mʉtakora ingʼana ryʉryʉsi kwa bhwangʉ bhwangʉ.
36 Se isso é incontestável, convém que vos sossegueis e nada façais inconsideradamente.
37 Nɨrabhugabhu kʉ kʉbha abhaatʉ bhanʉ mwarɨɨtirɨ hanʉ, bhatiibhirɨ ekegero munyumba ya amasambwa nʉʉrʉ kʉmʉtʉka risambwa ryɨtʉ, Aritɨɨmi.
37 Estes homens, que aqui trouxestes, não são sacrílegos nem blasfemadores da vossa deusa.
38 “Arɨɨbhɨ Dɨmɨtiriyʉ na abhaturi abhakɨndichazɨ bhaana ɨngʼana igʉrʉ wʉ ʉmʉʉtʉ wʉwʉʉsi, tuni ichandarʉ na abhatiniri bhi imigirʉ bhʉʉsi bhareho. Hayo neho Dɨmɨtiriyʉ na abhaturi abhakɨndichazɨ bhareenderwa kʉgamba abhaatʉ bhanʉ.
38 Mas, se Demétrio e os outros artífices têm alguma queixa contra alguém, os tribunais estão abertos e aí estão os magistrados: institua-se um processo contra eles.
39 Arɨɨbhɨ mʉna amangʼana agandɨ, mʉgahirɨ kuchandarʉ kɨnʉ kikwisiriribhwa ni imigirʉ jɨtʉ.
39 Se tendes reclamação a fazer, a assembléia legal decidirá.
40 Ganʉ tʉkʉrirɨ reero garatʉra kugirya tʉgambwɨ kʉbha tʉkʉrirɨ rirɨgɨ. Tʉrɨɨgambwɨ tʉtaana ingʼana rɨnʉ rɨkʉtʉra kʉtʉbhagɨra, kʉ kʉbha rirɨgɨ rɨnʉ rɨtaana nzobhooro.”
40 Do que se deu hoje, até corremos risco de sermos acusados de rebelião, porque não há motivo algum que nos permita justificar este concurso.
41 Hanʉ umwandiki aamarirɨ kʉbhʉʉrɨra abhaatʉ bhayo, akabhanyaraganʼya bhajɨ yɨɨka.
41 A estas palavras, dissolveu-se a aglomeração.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Atos 19, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.