Lucas 22

Ibibiriya: Igambo lya Rurema mu ndeto ye'kifuliiru (FLR) vs NAA

Sair da comparação
NAA Nova Almeida Atualizada 2017
1 Ulusiku lukulu lweꞌmikate mizira saama, lwanayegerera. (Lwo lunali mu buuzibwa Pasaka.)
1 Estava próxima a Festa dos Pães sem Fermento, chamada Páscoa.
2 Abakulu baꞌbagingi, kuguma naꞌbigiriza beꞌmaaja, bâli gweti bagalooza ubulyo bwo bangayita mwo Yesu. Haliko, bâli yobohiri kwaꞌbandu bangagira akamburugu.
2 Os principais sacerdotes e os escribas procuravam uma forma de matar Jesus; porque temiam o povo.
3 Haaho, Shetaani anayingiraga mu Yuda, ulya úwâli kizi buuzibwa Hisikaryote. Na kundu âli riiri muguma wa mu bigirizibwa ba Yesu ikumi na babiri,
3 Ora, Satanás entrou em Judas, chamado Iscariotes, que era um dos doze.
4 haliko, anagenda imwaꞌbakulu baꞌbagingi, naꞌbakulu baꞌbalaazi beꞌnyumba ya Rurema, anabamenyeesa ngiisi kwo agatanga Yesu imwabo.
4 Judas foi entender-se com os principais sacerdotes e os capitães sobre como lhes entregaria Jesus.
5 Yiryo igambo, lyanabasimiisa bweneene, banamúlagaania kwo bagamúbulika ifwaranga.
5 Eles se alegraram e combinaram em lhe dar dinheiro.
6 Yuda anayemeera, anatondeera ukulooza ubulyo bwo angabayongololera mwo Yesu.
6 Judas concordou e buscava uma boa ocasião para lhes entregar Jesus, longe da multidão.
7 Ulusiku lukulu lweꞌmikate mizira saama, lwanahika. (Lwo lusiku lweꞌbyanabuzi byeꞌPasaka byâli kwiriiri bibaagwe.)
7 Chegou o dia da Festa dos Pães sem Fermento, em que era necessário fazer o sacrifício do cordeiro pascal.
8 Kwokwo, Yesu anatuma Peturu na Yohana, anababwira: «Mugendi tukolera ibyokulya byeꞌPasaka, gira tukayiji birya.»
8 Então Jesus enviou Pedro e João, dizendo:
9 Banamúbuuza: «Hayi ho uloziizi tubikolere?»
9 Eles lhe perguntaram: — Onde o senhor quer que a preparemos?
10 Naye, ti: «Ikyanya mugayingira i Yerusaleemu, mugahumaanana noꞌmushosi úbetwiri akabindi kaꞌmiiji. Munamúkulikire, halinde mu nyumba yo agayingira mwo.
10 Jesus lhes explicou:
11 Munabwire mwene iyo nyumba, ti: “Umwigiriza abuuza, mbu hayi ubululi buli, bwo ngaliira mweꞌbyokulya byeꞌPasaka kuguma naꞌbigirizibwa baani.”
11 e digam ao dono da casa: “O Mestre pergunta: ‘Onde fica o aposento no qual comerei a Páscoa com os meus discípulos?’”
12 «Uyo mushosi agamùtwala mu nyumba íri hiꞌgulu lyeꞌyabo, anamùyereke mwoꞌbululi buhamu. Muganagwana ibirugu byoshi bikola mwo. Mwomwo, mwo mugatukolera ibyokulya byeꞌPasaka.»
12 Ele lhes mostrará um espaçoso cenáculo mobiliado; ali façam os preparativos.
13 Yabo bigirizibwa bombi, banalyoka yaho, banagwana byoshi biri nga kwo Yesu ababwira, banatondeera ukulingaania ibyokulya byeꞌPasaka.
13 E, indo, acharam tudo como Jesus lhes tinha dito e prepararam a Páscoa.
14 Ikihe kyoꞌkulya, iri kikahika, Yesu anabwatala ha byokulya kuguma neꞌndumwa zaage.
14 Chegada a hora, Jesus se pôs à mesa, e os apóstolos estavam com ele.
15 Anazibwira: «Yibi byokulya byeꞌPasaka, ndákola mu biyidula bweneene kwo tubishangiire, índazi libuuka!
15 Então Jesus lhes disse:
16 Namùbwiraga, kwo ndagaki shubi lya ibyokulya byeꞌPasaka, byoshi íbikashungikwa mu bwami bwa Rurema, bítazi koleka!»
16 Pois eu lhes digo que nunca mais a comerei, até que ela se cumpra no Reino de Deus.
17 Lyeryo, Yesu anayabiira urusoozo. Neꞌri akatanga kongwa imwa Rurema, anadeta kwokuno: «Iyi divaayi, mugiyabiirage, muginywe!
17 E, pegando um cálice, depois de ter dado graças, disse:
18 Namùbwira, kwo ndagaki shubi nywa idivaayi, halinde ukuhisa ku kyanya ubwami bwa Rurema bugayija.»
18 Pois eu digo a vocês que, de agora em diante, não mais beberei do fruto da videira, até que venha o Reino de Deus.
19 Yesu anayabiira noꞌmukate. Neꞌri akashubi tanga kongwa imwa Rurema, anagugabaanula, anaguheereza indumwa zaage, anazibwira: «Yugu mukate, muguyabiire! Galyagagi magala gaani, ágagatangwa hiꞌgulu liinyu. Mukizi gira kwoku, hiꞌgulu lyoꞌkungengeera!»
19 E, pegando um pão, tendo dado graças, o partiu e lhes deu, dizendo:
20 Iri bakayusa ukusheega, Yesu anashubi yabiira urusoozo, anadeta kwokuno: «Luno rusoozo, lulyagagi lweꞌkihango kihyahya. Rurema agakikwiza mu kuyona umuko gwani hiꞌgulu liinyu.
20 Do mesmo modo, depois da ceia, pegou o cálice, dizendo:
21 «Haliko lolagi! Umundu woꞌkundanga mu bagoma, tuliriinwi hano ku kashasha!
21 — Mas eis que a mão do traidor está comigo à mesa.
22 Umwana woꞌMundu, agagendi yitwa, nga kwo âli mali gwanwa ashungikirwa. Kundu kwokwo, ulya úgamútangaga mu bagoma, ali yayewe imwage!»
22 Pois o Filho do Homem vai segundo o que está determinado, mas ai daquele por quem ele está sendo traído!
23 Haaho, zirya ndumwa za Yesu, zanatondeera ukubuuzania, mbu nyandagi mu kati kaabo úwangagira ibala mwene yiryo.
23 Então começaram a perguntar entre si qual deles seria o que estava para fazer isso.
24 Hanayimuka imbamba mu bigirizibwa ba Yesu, mbu nyandi mu kati kaabo úkuliiri abaabo.
24 Houve também entre eles uma discussão sobre qual deles parecia ser o maior.
25 Kyanatuma Yesu agababwira kwokuno: «Mu bapagaani, abaami bagweti bagakambaalira abandu. Naꞌbakulu baabo, bagweti bagahuuzibwa kwo bo balyagagi bahaanyi.
25 Mas Jesus lhes disse:
26 «Haliko mwehe, kutabe kwo bigaaba imwinyu! Si mu kati kiinyu, iri umundu angaba akuliiri abaabo, akizi ba nga ye toohiri. Neꞌri umundu angaba atwaziri, akizi ba nga ye mukozi.
26 Mas vocês não são assim; pelo contrário, o maior entre vocês seja como o menor; e aquele que dirige seja como o que serve.
27 «Aaho! Nyandi úkuliiri uwabo, ka ubwatiiri ha byokulya, kandi iri úgweti úgamúleetera byo? Si umukulu, ye gweti úgabwatala ha byokulya. Kundu kwokwo, niehe mu kati kiinyu, ndi mu ba nga mukozi.
27 Pois qual é maior: aquele que está à mesa ou aquele que serve? Não é verdade que é aquele que está à mesa? Pois, no meio de vocês, eu sou como quem serve.
28 «Mwehe, ikyanya nâli kizi libuuka, mwâli kizi ngunga.
28 Vocês são os que têm permanecido comigo nas minhas tentações.
29 Ku yukwo, ngamùyimika mu bwami, nga kwo naani, Daata keera akanyimika.
29 E eu confio a vocês um reino, assim como o meu Pai confiou a mim,
30 Mu yubwo bwami bwani, tugakizi shangiira ibyokulya, iri tunanywera kuguma. Mugabwatala ku bitumbi byoꞌbwami, iri munatwa imaaja zaꞌBahisiraheeri, kwo iri milala ikumi niꞌbiri.»
30 para que comam e bebam à minha mesa no meu Reino; e vocês se assentarão em tronos para julgar as doze tribos de Israel.
31 Yesu anadeta, ti: «E Simooni, e Simooni, umenyage bwija kwo Shetaani akoli hangwirwi kwo amùgeze, nga kwaꞌbandu bali mu yeluula ingano.
31 — Simão, Simão, eis que Satanás pediu para peneirar vocês como trigo!
32 Kundu kwokwo, keera nꞌgagwanwa nakuhuunira imwa Rurema, gira utayabirwe mu kumúbiika kwoꞌbwemeere. Neꞌkyanya ugaaba keera wangalukira, ukakanie abiinyu imitima.»
32 Eu, porém, orei por você, para que a sua fé não desfaleça. E você, quando voltar para mim, fortaleça os seus irmãos.
33 Simooni, ti: «E Nahamwitu, ndi ibiringiini ukugendi shwekwa kuguma na naawe mu nyumba yeꞌmbohe. Kiri noꞌkuyitwa, twangayitirwa kuguma!»
33 Porém Pedro respondeu: — Estou pronto para ir com o Senhor, tanto para a prisão como para a morte.
34 Yesu anamúshuvya: «E Peturu, nakubwira kwoꞌluhazi lútazi bika zeene, ugaaba keera wanyiyogookola ubugira kashatu.»
34 Mas Jesus lhe disse:
35 Ha nyuma, Yesu anabuuza abigirizibwa baage, ti: «Ikyanya nâli kizi mùtuma buzira ludaha lweꞌfwaranga, na buzira ifumba, na buzira biraato, ka hali íbikamùgoora?» Banamúshuvya: «Ndaabyo!»
35 A seguir, Jesus perguntou aos discípulos: Eles responderam: — Não faltou nada!
36 Yesu, anashubi babwira: «Leero buno, iri umundu angaba ahiiti uludaha lweꞌfwaranga, kandi iri ifumba, abiyabiire! Neꞌri angaba abuziri ingooti, aguliise ikooti lyage, gira agigule.
36 Então Jesus lhes disse:
37 Mukuba, biyandisirwi, ti: “Akaharuurirwa kuguma na banangora-mabi.” Yago magambo, gakayandikwa hiꞌgulu lyani. Ee! Gakwiriiri gangoleke kwo, ganakolaga bu koleka.»
37 Pois eu lhes digo que é preciso que se cumpra em mim o que está escrito: “Ele foi contado com os malfeitores.” Pois o que a mim se refere está sendo cumprido.
38 Abigirizibwa ba Yesu, banamúbwira: «E Nahamwitu, lolaga! Hano hali ingooti zibiri.» Naye, ti: «Yizo zishobwiri!»
38 Então lhe disseram: — Senhor, aqui estão duas espadas! Jesus lhes respondeu:
39 Yesu analyoka yaho, anagenda ku Mugazi gweꞌMizehituuni, nga kwo âli komiiri, anâli kulikiirwi naꞌbigirizibwa baage.
39 E, saindo, Jesus foi, como de costume, para o monte das Oliveiras; e os discípulos o acompanharam.
40 Neꞌri akahika ho, anababwira: «Muhuune Rurema, gira mutayiji yingira mu magezo!»
40 Chegando ao lugar escolhido, Jesus lhes disse:
41 Yesu, anabasiga yaho, anashegera ha mbere hiniini, hoꞌmundu angalasha ibuye, anafukama, anahuuna Rurema kwokuno:
41 Ele, por sua vez, se afastou um pouco, e, de joelhos, orava,
42 «E Daata, luno rusoozo lwaꞌmalibu, iri wangalooza, ulunjaagize! Kundu kwokwo, ngiisi byo uloziizi, bibe byo bigakoleka. Si bitabe byo ndoziizi!» [
42 dizendo:
43 Haaho, umuganda ukulyoka mwiꞌgulu, anamúhulukira kwo, anamúkania indege.
43 Então lhe apareceu um anjo do céu que o confortava.
44 Yesu, âli koli shengusiri bweneene! Kyanatuma agakaviiriza ukuhuuna Rurema. Ingeeshe yage, yanashusha nga muko, yanakizi toonyera haashi.]
44 E, estando em agonia, orava mais intensamente. E aconteceu que o suor dele se tornou como gotas de sangue caindo sobre a terra.
45 Neꞌri akaheza ukuhuuna Rurema, anayimuka, anagalukira ho akasiga abigirizibwa baage, anagwana keera bahunira. Mukuba, bâli kola noꞌmwizingeerwe.
45 Levantando-se da oração, Jesus foi até onde os discípulos estavam, e os encontrou dormindo de tristeza.
46 Anababuuza: «Kituma kiki mwahunira? Vyuki, muhuune Rurema, gira mutayiji yingira mu magezo.»
46 E disse:
47 Iri Yesu akaba akiri mu deta kwokwo, anayijirwa naꞌbandu bingi. Bâli rongwirwi na Yuda, kundu âli riiri muguma wa mu bigirizibwa baage ikumi na babiri. Yuda anayegeera Yesu, gira amúnyunyugute.
47 Enquanto Jesus ainda falava, eis que chegou uma multidão. E um dos doze, que se chamava Judas, vinha à frente deles e se aproximou de Jesus para o beijar.
48 Yesu anamúbuuza: «E Yuda, ka ugweti ugatanga Umwana woꞌMundu mu bagoma ku njira yoꞌkumúnyunyuguta?»
48 Jesus, porém, lhe disse:
49 Yabo bigirizibwa ba Yesu, mbu babonage íbikola bigakoleka, banamúbuuza: «E Nahamwitu, ka tubashooshe-shooshe neꞌngooti?»
49 Os que estavam ao redor de Jesus, vendo o que estava por acontecer, perguntaram: — Senhor, devemos atacar com as espadas?
50 Lyeryo, muguma wabo anayami gibaajika umukozi woꞌmukulu waꞌbagingi, yanamútola ukutwiri kweꞌlulyo.
50 Um deles golpeou o servo do sumo sacerdote e cortou-lhe a orelha direita.
51 Yesu anadeta: «Lekagi kwokwo!» Uyo mukozi, Yesu anahuma ku kutwiri kwage, anamúkiza.
51 Mas Jesus interveio, dizendo: E, tocando na orelha do homem, o curou.
52 Ikyanya abandu bakayiji gwata Yesu, banamútwala imwaꞌbakulu baꞌbagingi, naꞌbakulu baꞌbalaazi beꞌnyumba ya Rurema, kuguma naꞌbashaaja baꞌBayahudi.
52 Então Jesus disse aos principais sacerdotes, capitães do templo e anciãos que vieram prendê-lo:
53 Ngiisi lusiku tushuba mu shiibanwa mu nyumba ya Rurema, mutanangwata! Halikago buno, kikola kihe kiinyu. Neꞌmikolezi yeꞌkihulu, yo ikoli twaziri.»
53 Todos os dias, estando eu com vocês no templo, vocês não tentaram me prender. Esta, porém, é a hora de vocês e a hora do poder das trevas.
54 Yabo bandu, banayami gugumira Yesu, banamútwala halinde mu nyumba yoꞌmukulu waꞌbagingi. Peturu anabakulikira luto-luto.
54 Então, prendendo Jesus, levaram-no e o introduziram na casa do sumo sacerdote. Pedro seguia de longe.
55 Abandu banatwana umuliro mu lubuga lweꞌnyumba, banabwatala. Peturu naye, anayiji bwatala ha butambi lyabo.
55 Quando acenderam um fogo no meio do pátio e se assentaram juntos, Pedro tomou lugar entre eles.
56 Na hiꞌgulu lyoꞌlukeera lwoꞌmuliro, kyanatuma umukozi muguma munyere agamúbona, anamúyitegeereza, anadeta: «Uyu mundu, naye ashuba kuguma na Yesu!»
56 Uma empregada, vendo-o sentado perto do fogo, fixou os olhos nele e disse: — Este também estava com ele.
57 Haliko, Peturu analahira: «E mukazi, ndamúyiji!»
57 Mas Pedro negou, dizendo: — Mulher, não o conheço.
58 Ha nyuma hiniini, ugundi mundu anabona Peturu, anamúbwira: «Na naawe, si ulyagagi muguma wabo!» Haliko, anamúshuvya: «E mushosi, twira haashi, ndali niehe!»
58 Pouco depois, outro homem, ao ver Pedro, disse: — Você também é um deles. Mas Pedro disse: — Homem, eu não sou um deles.
59 Iri hakalenga nga kihe kiguma, ugundi mundu anamúkekereza, ti: «Ku kasiisa uyu mundu, bashubanwa. Si ali Mugalilaaya!»
59 E, tendo passado cerca de uma hora, outro afirmou, dizendo: — Com certeza este também estava com ele, porque também é galileu.
60 Haliko, Peturu anashuvya: «E mushosi, yibyo byo ugweti ugaadeta, ndabiyiji.» Iri akaba akiri mu deta kwokwo, lyeryo ngana uluhazi lwanabika.
60 Mas Pedro insistiu: — Homem, não sei do que você está falando. E logo, enquanto Pedro ainda falava, o galo cantou.
61 Nahano anakebaanuka, anatungira Peturu. Peturu anayami kengeera galya magambo go Nahano âli mali gwanwa amúbwira: «Zeene, uluhazi lútazi bika, ugaaba keera wanyiyogookola ubugira kashatu.»
61 Então, o Senhor voltou-se e fixou os olhos em Pedro. E Pedro se lembrou da palavra do Senhor, como lhe tinha dito: “Hoje, antes que o galo cante, você me negará três vezes.”
62 Haaho, Peturu anayami hulukira imbuga, anatondeera ukubululuka.
62 E Pedro, saindo dali, chorou amargamente.
63 Abashosi ábâli kizi langa Yesu, banakizi múshekeereza, iri banamúhimbula.
63 Os homens que detinham Jesus zombavam dele, davam-lhe pancadas e,
64 Banamúbwikira amasu, iri banamúbwira: «Utangage ubuleevi! Aaho! Nyandi, úwakushulika?»
64 colocando uma venda sobre os olhos dele, diziam: — Profetize! Quem foi que bateu em você?
65 Banayushuula naꞌgandi magambo mingi goꞌkumútukiiriza.
65 E muitas outras coisas diziam contra ele, blasfemando.
66 Iri bukatejuukana, abashaaja baꞌBayahudi banagira inaama, bali kuguma naꞌbakulu baꞌbagingi, naꞌbigiriza beꞌmaaja. Neꞌri bakaba keera balegeereza Yesu,
66 Logo que amanheceu, reuniu-se a assembleia dos anciãos do povo, tanto os principais sacerdotes como os escribas, e o conduziram ao Sinédrio, onde lhe disseram:
67 banamúbuuza: «Iri wangaba we yolya Masiya, utubwirage!»
67 — Se você é o Cristo, diga-nos. Então Jesus lhes respondeu:
68 Na kundu nangamùbuuza igambo, mutanganjuvya.
68 E, se eu perguntar, vocês não me darão resposta.
69 Haliko, ukulyokera buno, Umwana woꞌMundu, agaaba abwatiiri uluhande lweꞌlulyo lwa Rurema woꞌbushobozi bwoshi!»
69 Desde agora, o Filho do Homem estará sentado à direita do Deus Todo-Poderoso.
70 Yabo booshi, banashubi múbuuza: «Ka kwokwo, ulyagagi Mwana wa Rurema?» Anabashuvya: «Si mwenyene keera mwadeta kwo ndi ye!»
70 Todos perguntaram: — Então você é o Filho de Deus? Jesus respondeu:
71 Balya bakulu banayami yamuluka, ti: «Tundi tumasi tuki two twangaki looza? Si yiri igambo, keera twaliyiyuvwirwa ku kanwa kaage yenyene!»
71 Eles disseram: — Que necessidade ainda temos de testemunho? Porque nós mesmos ouvimos o que ele falou.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 22, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.