Mateus 25

Jamaw ta Marbinto: Kabarre ta Gala ɗo bi ka Iisa Masi iŋ daŋla (DAANT) vs VC

Sair da comparação
VC Versão Católica
1 Iisa kaawtu pey aman : « Ɗo wiktin taar-at, *Meennaw ta Buŋdi yaa kuuniye ar daŋil ta gemsa ku orok kuuk sok lampinco, ŋu ɓaa ŋaamin̰ ɗubil kaak obe.
1 Então o Reino dos céus será semelhante a dez virgens, que saíram com suas lâmpadas ao encontro do esposo.
2 Min gemsa-ak, kuuk beeƴ neenduway ho kuuk beeƴ gay oliyay.
2 Cinco dentre elas eram tolas e cinco, prudentes.
3 Ŋuur kuuk oliyay-ak sokiig lampinco kar ŋu balco ice zaadin ka sewindi.
3 Tomando suas lâmpadas, as tolas não levaram óleo consigo.
4 Kar ŋuur kuuk neenduway gay sokiig lampinco ho ŋu iciico pey zaadin ɗo ɗewniico.
4 As prudentes, todavia, levaram de reserva vasos de óleo junto com as lâmpadas.
5 Ŋu ƴokiig ɗubile-ak kee. Min ŋa asɗo koɗok, gemsa-ak teestu gon̰ce nam okin̰co weƴ iciigu.
5 Tardando o esposo, cochilaram todas e adormeceram.
6 « Iŋ ɗatik aandor, ŋu dortu gem koola raɗa aman : ‟ Ha’, taloŋ ɗubil ote ! Amiloŋ ŋaamoŋga ! ”
6 No meio da noite, porém, ouviu-se um clamor: Eis o esposo, ide-lhe ao encontro.
7 Min gemsa-ak dortu pa-ak, okin̰co ŋu niintu ho ŋu biƴiig lampinco.
7 E as virgens levantaram-se todas e prepararam suas lâmpadas.
8 Kuuk oliyay-ak indiig een̰co aman : ‟ Yaman lampinni mataw, beronin̰ ja sooɗ min sewiŋko-aka. ”
8 As tolas disseram às prudentes: Dai-nos de vosso óleo, porque nossas lâmpadas se estão apagando.
9 Kar kuuk neenduway-ak telkiico aman : ‟ Ha’a, ŋa necaatenno okinte. Ɓaaŋ, dakoŋ giday. ”
9 As prudentes responderam: Não temos o suficiente para nós e para vós; é preferível irdes aos vendedores, a fim de o comprardes para vós.
10 Ek di kuuk oliyay-ak ɗeettu gidiye sewe. Wiktin taat ŋu ɗeete, ɗubil-ak astu aarco. Kar gemsa kuuk siy ko ziŋkico un̰jitu iŋ ŋaara ɗo wer ka obindi. Min ŋu un̰je, ŋu ɗibiriit botol.
10 Ora, enquanto foram comprar, veio o esposo. As que estavam preparadas entraram com ele para a sala das bodas e foi fechada a porta.
11 Kar ba aaro, kuuk oliyay-ak astu kate. Ŋu koliy raɗa aman : ‟ Gem kol tacco, pilni botol ! ”
11 Mais tarde, chegaram também as outras e diziam: Senhor, senhor, abre-nos!
12 Kar ɗubil-ak telkiico aman : ‟ Nu kaawaako seene, nu ibingikonno. ” »
12 Mas ele respondeu: Em verdade vos digo: não vos conheço!
13 Hiyya, Iisa kaawtu pey aman : « Goyoŋ mento, asaan ku ibanno ƴiriyo wala pat taat naa yeepe. »
13 Vigiai, pois, porque não sabeis nem o dia nem a hora.
14 « *Meennaw ta Buŋdi-at yaa kuuniye oki ar gem kaak ɓaa marti. Ŋa koliig gay riyoy ho ŋa beriicog malley amaanne ɗo pisin̰co.
14 Será também como um homem que, tendo de viajar, reuniu seus servos e lhes confiou seus bens.
15 Ka rakki, ŋa berji tammin beeƴ ku daabner, ka seeriŋkar, seer ho ka subbiŋkar, rakki. Ay gem di ŋa berji uudin ta gudurrey. Min ŋa beriicog gurus-ak, ŋa ɗeettu marti.
15 A um deu cinco talentos; a outro, dois; e a outro, um, segundo a capacidade de cada um. Depois partiu.
16 Kar gay riyor kaak gas tammin beeƴ-ak, koɗok di, ŋa teestu taajire ho ŋa gastu tammin beeƴ min kuwa.
16 Logo em seguida, o que recebeu cinco talentos negociou com eles; fê-los produzir, e ganhou outros cinco.
17 Ŋaar kaak gas seer-ak oki gintu pa ho ŋa gastu tammin seer min kuwa.
17 Do mesmo modo, o que recebeu dois, ganhou outros dois.
18 Kar ŋaar kaak gas tamma rakki-ak gay daktu ecar bee ho ŋa tiisiig gurus ka gemoy-aka.
18 Mas, o que recebeu apenas um, foi cavar a terra e escondeu o dinheiro de seu senhor.
19 « Goytu kee, gemco astu min ɗo martuwiy. Ŋa koliig gay riyor-aku a ŋaa tale maan kaak ŋu gintu iŋ gurus-aka.
19 Muito tempo depois, o senhor daqueles servos voltou e pediu-lhes contas.
20 Gay riyor kaak gas tammin beeƴ-ak astu ho ŋa gaariijig gurus kaak ŋa gastu min kuwa. Kar ŋa ɗiytu aman : ‟ Gem kol tacco, aŋ gurus kaak ki beriidu amaanne ho ka aŋ gay kaak nu gastu min kuwa. ”
20 O que recebeu cinco talentos, aproximou-se e apresentou outros cinco: - Senhor, disse-lhe, confiaste-me cinco talentos; eis aqui outros cinco que ganhei.'
21 Gemoy-ak oziliig aman : ‟ Seese, kiŋke-aŋ gay riyor kaak samaane ho kaak nec naan̰ amniye. Ɗo gamin kuuk sooɗ-aŋ sa, ki gaar zin̰ kadar naan̰ amniye ho diŋ gay naan̰ bere kat kuuk dakina. As aacay iŋ nunu. ”
21 Disse-lhe seu senhor: - Muito bem, servo bom e fiel; já que foste fiel no pouco, eu te confiarei muito. Vem regozijar-te com teu senhor.
22 Ŋaar kaak gas tammin seer-ak astu ho ŋa ɗiytu aman : ‟ Gem kol tacco, aŋ gurus kaak ki beriidu amaanne ho ka aŋ gay kaak nu gastu min kuwa. ”
22 O que recebeu dois talentos, adiantou-se também e disse: - Senhor, confiaste-me dois talentos; eis aqui os dois outros que lucrei.
23 Gemoy-ak oziliig aman : ‟ Seese, kiŋke-aŋ gay riyor kaak samaane ho kaak nec naan̰ amniye. Ɗo gamin kuuk sooɗ-aŋ sa, ki gaar zin̰ kadar naan̰ amniye ho diŋ gay naan̰ bere kat kuuk dakina. As aacay iŋ nunu. ”
23 Disse-lhe seu senhor: - Muito bem, servo bom e fiel; já que foste fiel no pouco, eu te confiarei muito. Vem regozijar-te com teu senhor.
24 Kar ba aaro, ŋaar kaak gas tamma rakki-ak astu ho ŋa ɗiytu aman : ‟ Gem kol tacco, nu ibingiciŋ kiŋ gem toŋgo. Ki seɗaw gamin kuuk ki bal luwin̰co ho ki soka gamin kuuk ki bal suuɗe tiŋgon̰.
24 Veio, por fim, o que recebeu só um talento: - Senhor, disse-lhe, sabia que és um homem duro, que colhes onde não semeaste e recolhes onde não espalhaste.
25 Ampaa ko, nu gintu kolaw ho nu dakiig tiis gurusjiŋ. Diŋ gay, ŋaar ko-aŋka, obig maannan̰. ”
25 Por isso, tive medo e fui esconder teu talento na terra. Eis aqui, toma o que te pertence.
26 Kar gemoy-ak kaawiiji aman : ‟ Kiŋke-aŋ gem kaak napkiyaaɗo. Ki zegilo ! Ki iban min awalle oki kadar nu seɗa gamin kuuk nu bal luwin̰co ho nu soka gamin kuuk nu bal suuɗe tiŋgor.
26 Respondeu-lhe seu senhor: - Servo mau e preguiçoso! Sabias que colho onde não semeei e que recolho onde não espalhei.
27 Ya ki iban ansi-ak, zer kii leen̰ gurusdu-aŋ ɗo wer ka dummaayner. Ansii kat ya nu yeepe, naa gasin̰ gurusdu wee. ”
27 Devias, pois, levar meu dinheiro ao banco e, à minha volta, eu receberia com os juros o que é meu.
28 Kar ŋa kaawtu aman : ‟ Icoŋ tamma-ak minniney ho beron̰jiig ɗo ŋaar kaak gin orok-aka.
28 Tirai-lhe este talento e dai-o ao que tem dez.
29 Cokiyoŋ naako kaawe, waan kaak gine, Buŋ yaaji gaaye min kuwa nam ŋaa goye ɗo bidinaw. Kar ŋaar kaak bal gineŋ gay, ka sooɗ kaak ŋa gintu oki, Buŋ yaaji imilin̰ji.
29 Dar-se-á ao que tem e terá em abundância. Mas ao que não tem, tirar-se-á mesmo aquilo que julga ter.
30 Kar gay riyor kaak napkayɗo gay, atkoŋ kara ɗo gondikor, ɗo wer kaak ŋu alaw ho ŋu eeyma saaŋco. ” »
30 E a esse servo inútil, jogai-o nas trevas exteriores; ali haverá choro e ranger de dentes.
31 « Wiktin taat nun *Roŋ gemor yaa yeepe ɗo *darjiner iŋ ɗubal okin̰co, nu asiy goye ka seesdu ka sultinnaw.
31 Quando o Filho do Homem voltar na sua glória e todos os anjos com ele, sentar-se-á no seu trono glorioso.
32 Gee kuuk ɗo adiy ka kiɗar okin̰co asa n̰ume uŋtu. Kar naa eerin̰co ar gay gooƴindi eergiy tamgi iŋ awgi.
32 Todas as nações se reunirão diante dele e ele separará uns dos outros, como o pastor separa as ovelhas dos cabritos.
33 Kar naa dibirin̰ tamgi ɗo meedar ho awgi gay ɗo n̰ugilal.
33 Colocará as ovelhas à sua direita e os cabritos à sua esquerda.
34 Kar nun kaak sultan, naaco kaawe ɗo kuuk ɗo meedar aman : « Kuŋ kuuk Tanni barkiyiŋko-aŋ, asoŋ ho un̰joŋ ɗo Meennaw taat Buŋ siytu loko min kilgiye ka duniiner.
34 Então o Rei dirá aos que estão à direita: - Vinde, benditos de meu Pai, tomai posse do Reino que vos está preparado desde a criação do mundo,
35 Asaan mey deentu ho ku berdu tee. Ibin deentu ho ku berdu see. Nu ɓaawko martaw ho ku obintu samaane.
35 for I hungered, and ye gave me to eat; I thirsted, and ye gave me to drink; I was a stranger, and ye took me in;
36 Nu tukinka ho ku berdu kesuune. Nu raɗaw wala ŋu obintu daŋaayne ho ku dakintu tala.
36 naked, and ye clothed me; I was ill, and ye visited me; I was in prison, and ye came to me.
37 Hiyya, ŋuur kuuk sellen̰ ɗo uŋji ka Buŋdi-ak yaadu telke aman : ‟ Gem kol *Rabbine, kimin ni talin̰ciŋ mey diyaaciŋ ho ni beriijiŋ tee ? Kimin ibin diyaaciŋ ho ni beriijiŋ see ?
37 Then shall the righteous answer him saying, Lord, when saw we thee hungering, and nourished thee; or thirsting, and gave thee to drink?
38 Kimin ki asinti martaw ho ni obin̰ciŋ samaane ? Kimin ki tukinka ho ni beriijiŋ kesuune ?
38 and when saw we thee a stranger, and took thee in; or naked, and clothed thee?
39 Kimin ki raɗtu wala ŋu obin̰ciŋ daŋaayne ho ni dakin̰ciŋ tala ? ”
39 and when saw we thee ill, or in prison, and came to thee?
40 Min pa-ak, nun kaak sultan, naaco telke aman : ‟ Ka seener nu kaawaako, ya ku ginit riy taar-an ɗo rakki min ɗo siŋtar kuuk siŋco allo tak-tak-aŋ, ar ku ginit lotu. ”
40 And the King answering shall say to them, Verily, I say to you, Inasmuch as ye have done it to one of the least of these my brethren, ye have done it to me.
41 « Kar ba aaro, naaco newse ɗo kuuk ɗo n̰ugilal aman : ‟ Kuŋko-aŋ Buŋ surpiyiŋko, etiroŋ minniner serek. Ɓaaŋ ɗo ak taat ŋu biƴtu ɗo *Seetanner iŋ ɗubilji. Ak-at matɗo tak-tak.
41 Then shall he say also to those on the left, Go from me, cursed, into eternal fire, prepared for the devil and his angels:
42 Asaan mey deentu ho ku baldu bere tee. Ibin deentu ho ku baldu bere see.
42 for I hungered, and ye gave me not to eat; I thirsted, and ye gave me not to drink;
43 Nu ɓaawko martaw ho ku dakintu obɗo. Nu tukinka ho ku baldu bere kesuune. Nu raɗaw wala ŋu obintu daŋaayne ho ku bal ɓaa talindu. ”
43 I was a stranger, and ye took me not in; naked, and ye did not clothe me; ill, and in prison, and ye did not visit me.
44 Hiyya, ŋuur kuuk ɗo n̰ugilal-ak yaadu telke aman : ‟ Gem kol Rabbine, kimin ni talin̰ciŋ ki meya wala ibino, ki marte wala tukinka, ki raɗaw wala ɗo daŋaayner ho ni dakin̰ciŋ gaayɗo ? ”
44 Then shall *they* also answer saying, Lord, when saw we thee hungering, or thirsting, or a stranger, or naked, or ill, or in prison, and have not ministered to thee?
45 Min pa-ak, naaco telke aman : ‟ Ka seener nu kaawaako, ya ku bal ginin riy taar-an ɗo rakki min ɗo siŋtar kuuk siŋco allo tak-tak-aŋ, ar ku bal ginin lotu. ”
45 Then shall he answer them saying, Verily I say to you, Inasmuch as ye have not done it to one of these least, neither have ye done it to me.
46 Gee ŋuur-ak ɓaa goye doo ɗo ak taat matɗo ho ŋuur kuuk sellen̰ ɗo uŋji ka Buŋdi-ak gay yaa gase goye ka gaasɗo. »
46 And these shall go away into eternal punishment, and the righteous into life eternal.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 25, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.