Marcos 8

Júu ʼmɨ́ɨ e cacuo fidiée (CCONT) vs AAI

Sair da comparação
AAI TUR GEWASIN O BAIBASIT BOUBUN
1 Jo̱ mɨ˜ cangɨ́ˋ jo̱, jo̱ co̱o̱ˋ jmɨɨ˜ caseángꞌˊtu̱ dseaˋ caléꞌˋ catú̱ˉ fɨˊ lɨ˜ táangˋ Jesús, jo̱ co̱ꞌ jaˋ seaˋ e nidǿꞌˉguɨiñꞌ do, jo̱baꞌ catǿꞌˉ Jesús i̱ dseaˋ guitúungˋ quiáꞌrˉ do jo̱ casɨ́ꞌˉreiñꞌ lala:
1 Veya nati wanawananamaim sabuw rou’ay gagamin tabo hiru’ay maiye. Nati ana maramaim sabuw isah men abistan ta ma’am boro hita’aan aurih bay en. Jesu ana bai’ufununayah eafih hina biyan hitit naatu iuwih eo,
2 —Eáamˊ fɨ́ɨˉ lɨ́ɨnˉn jaléngꞌˋ i̱ dseaˋ na, co̱ꞌ lana catɨ́ˋ ꞌnɨˊ jmɨɨb˜ e taaiñ˜ la có̱o̱ꞌ˜ jneaa˜aaꞌ jo̱ jí̱i̱ꞌ˜ co̱o̱ˋ jaˋ e seaˋ dǿꞌrˉ;
2 “Ayu sabuw iti ai’itih abiyababan anayabin hina bairi ama’am veya tounu sawar naatu boun boro abistan hina’aan.
3 jo̱guɨ song jnea˜ niguiéenꞌ˜nre fɨˊ quiáꞌrˉ e nidsihéꞌrˋ ir˜, dseáamꞌ˜ niꞌuóꞌrˋ guiáꞌˆ fɨˊ, co̱ꞌ seemˋbiñꞌ na e jalíiñˉ lɨ˜ huí̱i̱ˉ.
3 Ayu a murumurubih aniyafarih au bar hinanan, asir boro efamaim bayumih matah nabib anayabin sabuw afa ef yok hina.”
4 Jo̱ cañíiˋ i̱ dseaˋ guitúungˋ quiáꞌrˉ do lala:
4 Naatu bai’ufununayah Jesu hiya’afut hi’u, “Iti i arar yan tama’am, bay boro menamaim tanab sabuw tanituwih?”
5 Jo̱ cajmɨngɨ́ꞌˉ Jesús i̱ dseaˋ guitúungˋ quiáꞌrˉ do lala:
5 Jesu ibatiyih eo, “Bo kwa aur rafiy bai’ab tema’am?” Ana bai’ufununayah hiya’afut hio, “Rafiy fafar etei umat roun rou’ab.”
6 Jo̱baꞌ caquiʉꞌˊ Jesús ta˜ e nigüeáˋ jaléngꞌˋ i̱ dseaˋ do táꞌˉ có̱ˋ nibøøˇ fɨˊ ni˜ uǿˆ, jo̱guɨ mɨfɨ́ɨngˋ casá̱ꞌˉbre lajɨˋ guiéˉ e iñíꞌˆ do jo̱ cajǿørˉ fɨˊ yʉ́ꞌˆ e cuøꞌrˊ guiꞌmáangꞌˇ Fidiéeˇ. Jo̱ ngɨ́ˋ jo̱, cafíiñˋ e iñíꞌˆ do jo̱ mɨfɨ́ɨngˋ cacuøꞌrˊ i̱ dseaˋ guitúungˋ quiáꞌrˉ do, jo̱ íˋguɨb cajméeˋ guiéeˆ e do jee˜ jaléngꞌˋ i̱ dseaˋ do,
6 Jesu sabuw iuwih me yan himarir naatu rafiy fafar etei umat roun rou’ab bow God ana merar yi naatu imseseb ana bai’ufununayah itih hibow sabuw hifaramih.
7 jo̱guɨ nisɨꞌmamꞌˆbɨr jaangˋ gángˉ ꞌñʉˋ cajo̱. Jo̱baꞌ lajo̱b cajméeˋ Jesús có̱o̱iñꞌ˜ do cajo̱, jangꞌˉ cacuøꞌrˊ guiꞌmáangꞌˇ Fidiéeˇ, jo̱guɨbaꞌ caquiʉꞌrˊ ta˜ dseaˋ quiáꞌrˉ e nijméiñꞌˉ do guiéeˆ jee˜ jaléngꞌˋ dseaˋ.
7 Na’atube siy gidigidih matan ta auman bow God ana merar yi naatu ana bai’ufununayah iuwih hibow sabuw hifaramih.
8 Jo̱baꞌ lajɨɨmˋbre cagǿꞌrˋ ie˜ jo̱ carˋ calɨtaaiñ˜ guiʉ́ˉ, jo̱ caséˉbɨ guiéˉguɨ ꞌmatሠe téeꞌ˜ jaléꞌˋ ꞌnáꞌˆ e caséˉguɨ do.
8 Sabuw etei’imak hi’aa hai fofonin bai, naatu bay hi’aa ufunamaim momosarih bai’ufununayah hibiwanen sakasak etei umat roun rou’ab awah hikartanen.
9 Jo̱ jaléngꞌˋ i̱ dseaˋ i̱ cagǿꞌˋ ie˜ jo̱ tíiˊbre jiʉ˜ jaˋ quiʉ̱́ˋ mil. Jo̱ mɨ˜ cangɨ́ˋ e cagǿiñꞌˋ do, caꞌɨ́ɨbˉ Jesús júuˆ e dsilíiñꞌˋ do.
9 Sabuw etei i 4,000 na’atube hiru’ay, imaibo Jesu sabuw iyafarih hai ubar hin.
10 Jo̱ ngɨ́ˋ jo̱, cajgóobˉ Jesús caléꞌˋ catú̱ˉ fɨˊ ni˜ móoˊ co̱lɨɨng˜ có̱o̱ꞌ˜ jaléngꞌˋ dseaˋ guitúungˋ quiáꞌrˉ jo̱ cangolíiñˆ fɨˊ lɨ˜ se̱ꞌˊ Dalmanuta.
10 Naatu Jesu ana bai’ufununayah bairi wa tafan hiyen hin tafaram Daramanuta wanawananamaim hitit.
11 Jo̱ lajeeˇ e nɨtáangˋ Jesús fɨˊ ni˜ guóoꞌ˜ uǿˉ jo̱, jo̱b mɨ˜ caguilíingˉ dseaˋ góorˋ i̱ lɨ́ɨngˊ dseaˋ fariseo e canaaiñˋ dsihuɨ́ɨngˊ júuˆ quiáꞌrˉ có̱o̱ꞌ˜ dseaˋ do. Jo̱ laco̱ꞌ niguiéꞌrˊ jial niꞌnɨ́iñˉ dseaˋ do fɨˊ quiniˇ dseata˜, jo̱baꞌ camɨꞌrˊ dseaˋ do e faꞌ nijméiñꞌˉ do co̱o̱ˋ e li˜ e quɨ́ɨꞌr˜ jmɨɨ˜, jo̱ lajo̱baꞌ nicuǿˉ li˜ e Fidiéebˇ dseaˋ casíiˋ quiáꞌrˉ.
11 Pharisee afa hina Jesu biyan hitit hibusuruf hibabatiy baikubibiruwin isan, hai kok i ina’inan ta marane tasinaf hita’itin.
12 Jo̱baꞌ caseáangˋ dsíiˊ Jesús e lajangꞌˉ, jo̱ ngɨ́ˋ jo̱ cajíñꞌˉ:
12 Jesu kwairin tom naatu iyafutih eo, “Aisim iti boun ana sabuw ina’inanen itin isan tefefeyan? Anababatun a tur ao’owen, ina’inan ta boro men iti boun ana sabuw isah ana sinaf hina’itinimih!”
13 Jo̱ dob caseáaiñˊ i̱ dseaˋ do jo̱ caꞌíbˉtu̱r fɨˊ dsíiˊ móoˊ jo̱ cangórˉ lɨ́ꞌˆ lɨˊ ꞌngóoꞌ˜ cataangˋ e guiéeˊ do.
13 Basit nati’imaim sabuw ihamiyih wa afe’en yen rabon harew kukuf rewan rounane.
14 Jo̱ ie˜ jo̱ nicaꞌímˉ dsíiˊ dseaˋ quiáꞌrˉ faꞌ e nicá̱rˋ e nidǿꞌrˉ, jo̱ la nitíingꞌˇ co̱o̱ˋ iñíꞌˆbaꞌ niquie̱ˊguɨr fɨˊ dsíiˊ e móoˊ do.
14 Bai’ufununayah nuhih bur rafiy ta baina’e i rafiy fafar ta’imonamo hibai hitit wa hisra’at hirabon.
15 Jo̱ cajíngꞌˉ Jesús casɨ́ꞌrˉ i̱ dseaˋ guitúungˋ quiáꞌrˉ do:
15 Jesu iten ya’ih eo, “Mata toniwa’an kwanakaifi gewas, Pharisee naatu Herod bairi hai faraw ra’ara’at wabin yeast isan.”
16 Jo̱ i̱ dseaˋ guitúungˋ do lɨ́ꞌˆ caje̱rˊ sɨ́ɨiñˋ lajeeˇ laꞌóꞌˋ yaam˜bre cuaiñ˜ quiáꞌˉ e jaˋ quie̱rˊ iñíꞌˆ,
16 Naatu bai’ufununayah taiyuwih hima hibabatiyih, “Iti eo anayabin it rafiy ta men tabai tanan isan.”
17 dsʉꞌ calɨlíbꞌˆ Jesús lají̱i̱ꞌ˜ e sɨ́ɨngˋ i̱ dseaˋ do, jo̱baꞌ casɨ́ꞌˉreiñꞌ do lala:
17 Jesu so’ob i abistan isan hima hio, imih ibatiyih, “Aisim rafiy baina’e tanan isan kwama kwao’o? Kwa mata men toiwa’an naatu tur naniyan men kwabaib? Dogor boro’ika tefofokar?
18 Co̱ꞌ téebꞌ˜ jminíˆ ꞌnʉ́ꞌˋ, dsʉꞌ jaˋ jnéꞌˋnaꞌ; jo̱guɨ dsi˜bɨ loguáˆnaꞌ cajo̱, dsʉꞌ jaˋ nuuˋnaꞌ. ¿Su jaˋ tó̱o̱ꞌ˜ óoˊnaꞌ?
18 Mata ema’am baise men kwa’i’itin, tain ema’am baise men kwanonowar? Naatu men kwanotanot,
19 ¿Jóoꞌ˜ ꞌmatሠe røøngˋ téeꞌ˜ ꞌnáꞌˆ e caseángˉguɨ jo̱ casɨtɨ́ɨngˊ ꞌnʉ́ꞌˋ ie˜ mɨ˜ cafiingˉ jnea˜ ꞌñiáˋ iñíꞌˆ e cagǿꞌˋ ꞌñiáˋ mil dseañʉꞌˋ?
19 Ayu rafiy fafar etei umat roun rou’ab abow aimseseb sabuw etei 5,000 abituwih bay rebarebah sakasak bai’ab kwaiwanfoten?” Bai’ufununayah hiya’fut hio, “Sakasak etei 12.
20 —Jo̱guɨ mɨ˜ cafiingˉ jnea˜ e guiéˉ iñíꞌˆ do e cagǿꞌˋ lajɨˋ quiʉ̱́ˋ mil dseaˋ, ¿jóoꞌ˜guɨ ꞌmatሠe røøngˋ téeꞌ˜ ꞌnáꞌˆ casɨtɨ́ɨˇnaꞌ?
20 Bo rafiy etei umat roun rou’ab abow aimseseb sabuw 4,000 abituwih bay rebarebah sakasak bai’ab kwaiwanfoten?”
21 Jo̱baꞌ casɨ́ꞌˉtu̱reiñꞌ lala:
21 Ana bai’ufununayah hiya’afut hio, “Sakasak etei umat roun rou’ab.” Jesu iuwih eo, “Kwa i boro’ika kwakakasiy.”
22 Jo̱ mɨ˜ cangɨ́ˋguɨ lajo̱, caguilíingˉ Jesús có̱o̱ꞌ˜ dseaˋ quiáꞌrˉ fɨˊ Betsaida. Jo̱ lajeeˇ e nɨtaaiñ˜ fɨˊ jo̱, caguilíingˉ dseaˋ jéeiñˋ jaangˋ dseaˋ tiuungˉ fɨˊ quiniˇ Jesús, jo̱ mɨꞌrˊ dseaˋ do faꞌ e nigüɨ́iñꞌˉ capíꞌˆ i̱ dseaˋ tiuungˉ do.
22 Hina tafaram Bethsaida hitit imaim sabuw afa orot matan fim hibai hina Jesu biyan hitit butubunin isan hifefeyan.
23 Jo̱baꞌ catɨ́ɨngˉ Jesús guooˋ i̱ dseaˋ tiuungˉ do jo̱ cangojéeiñˋ fɨˊ lɨ́ꞌˉ ꞌnɨꞌˋ fɨɨˋ. Jo̱ cajmɨjmɨ́ꞌrˆ jminiˇ dseaˋ do có̱o̱ꞌ˜ jmeꞌeꞌrˊ, jo̱ ngɨ́ˋ jo̱ caquidsirˊ guóorˋ fɨˊ moguiñꞌ˜; jo̱ mɨ˜ calɨ́ˉ jo̱, cajmɨngɨ́ꞌˉreiñꞌ su nɨlíˋ jǿørˉ capíꞌˆ.
23 Jesu orot matan fim uman bai hairi bar merar hihamiy hitit hin sa’ab, Jesu orot matan kwaitutur uman matanamaim rumum naatu ibatiy, “Sawar afa ku’i’itah?”
24 Jo̱baꞌ cajíngꞌˉ i̱ dseaˋ tiuungˉ do e nɨcuǿømˋjiʉ líˋ jǿørˉ jo̱ cajíñꞌˉ:
24 Orot nuw ra’at naatu eo, “U, ayu sabuw ai’itih, baise ai’itih i boun ai’ibe hibat tereremor.”
25 Jo̱baꞌ calébꞌˋ catú̱ˉ caquidsiˊ Jesús guóorˋ fɨˊ ni˜ jminiˇ i̱ dseaˋ do, jo̱ ladsifɨˊ lanab calɨjnéꞌˋ i̱ dseaˋ do jo̱ caꞌláamˉbre, jo̱ dseángꞌˉ røøbˋ nɨjǿørˉ jóng.
25 Jesu iban maiye umanamaim orot matan rumum. Imaibo orot matan kubuna nuw naatu sawar itih gewagewas.
26 Jo̱ caquiʉꞌˊ Jesús ta˜ e cangámꞌˉbiñꞌ do fɨˊ quiáꞌrˉ jo̱ casɨ́ꞌˉreiñꞌ do lala:
26 Jesu orot ana ubar biyafar iu, “Men ina’intabir maiye inan nati bar merar inatitamih.”
27 Jo̱ mɨ˜ cangɨ́ˋguɨ lajo̱, Jesús co̱lɨɨng˜ có̱o̱ꞌ˜ jaléngꞌˋ dseaˋ guitúungˋ quiáꞌrˉ cangolíiñˆ lacaangˋ jaléꞌˋ fɨɨˋjiʉ e néeˊ lɨ˜ se̱ꞌˊ Cesarea quiáꞌˉ Filipo. Jo̱ lajeeˇ ngolíiñˉ e teáaiñꞌ˜ fɨˊ, cajmɨngɨ́ꞌˉ Jesús i̱ dseaˋ guitúungˋ quiáꞌrˉ do lala:
27 Naatu Jesu ana bai’ufununayah bairi hin bar merar Caesarea Philip i wanawananamaim hitit, efamaim hinan ana bai’ufununayah ibatiyih, “Kwao anowar, sabuw ayu isou i mi’itube te’o kwanonowar?”
28 Jo̱baꞌ cañíiˋ i̱ dseaˋ guitúungˋ do lala:
28 Hiya’afut hio, “Sabuw afa te’eo o i John Baptist, afa Elijah, naatu afa i dinab orot ta.”
29 —Jo̱guɨ ꞌnʉ́ꞌˋ, ¿i̱˜ fóꞌˋnaꞌ e lɨ́ɨngˊ jnea˜?
29 Naatu Jesu ibatiyih, “Bo kwa mi’itube ayu isou kwa’o?” Peter iya’afut eo, “O i Roubininenayan.”
30 Jo̱ caquiʉꞌˊ Jesús ta˜ i̱ dseaˋ quiáꞌrˉ do e jaˋ niféꞌˋ dseaˋ do júuˆ uii˜ quiáꞌrˉ faꞌ nisɨ́ꞌrˋ dseaˋ jiéngꞌˋ.
30 Naatu Jesu eofafarih eo, “Men yait ta ana tur kwana’owen ayu isou.”
31 Jo̱ co̱o̱bˋ mɨ˜ canaangˋ Jesús eꞌrˊ jaléngꞌˋ dseaˋ guitúungˋ quiáꞌrˉ e dseángꞌˉ nɨsɨꞌíimˆbre e niꞌíñꞌˋ iihuɨ́ɨˊ dseángꞌˉ e eáangˊ, íbˋ dseaˋ i̱ cajárˉ fɨˊ ñifɨ́ˉ e lɨ́ɨiñˊ jaangˋ dseaˋ jmɨgüíˋ, jo̱guɨ e jaléngꞌˋ yʉ́ʉꞌ˜ dseaˋ cǿøngꞌ˜ i̱ teáangˉ nifɨˊ quiáꞌˉ dseaˋ góorˋ dseaˋ Israel có̱o̱ꞌ˜guɨ jaléngꞌˋ fii˜ jmidseaˋ quiáꞌrˉ có̱o̱ꞌ˜guɨ jaléngꞌˋ tɨfaꞌˊ quiáꞌˉ júuˆ quiʉꞌˊ ta˜ quiáꞌrˉ nilíˋ ꞌníꞌˋ níimˉbre dseaˋ do. Jo̱guɨ casɨ́ꞌˉguɨr i̱ dseaˋ quiáꞌrˉ do e nijngámꞌˉ dseaˋ írˋ; jo̱ dsʉꞌ mɨ˜ nitɨ́ˉ ꞌnɨˊ jmɨɨ˜ lajo̱, nijí̱bꞌˊtu̱r caléꞌˋ catú̱ˉ.
31 Naatu Jesu busuruf ma i’obaibiyih eo, “Orot Natun i boro sawar moumurih wanawanan narun ni’akir. Jew sabuw hai ukwarih, firis ukwarih, ofafar kirumayah boro hinakwahir naatu hinarab namorob, baise veya tounu ufunamaim boro namisir maiye.”
32 Jo̱ dseángꞌˉ júuˆ røøbˋ cajmeaꞌrˊ i̱ dseaˋ guitúungˋ quiáꞌrˉ do. Jo̱ mɨ˜ canúuˉ Tʉ́ˆ Simón lajo̱, cajéeiñˋ Jesús fɨˊ co̱o̱ˋ lɨ˜ jaˋ i̱i̱ˋ núuˋ, jo̱ canaaiñˋ jíimˉbre dseaˋ do.
32 Tur bebeyan iti na’atube eo hinowar, Peter bai hairi hin sa’ab naatu busuruf Jesu kwarar eofafar.
33 Dsʉꞌ caji̱ꞌˊtu̱ Jesús nir˜ fɨˊ lɨ˜ caseáaiñˊ dseaˋ quiáꞌrˉ i̱ caguiaangˉguɨ do jo̱ cajǿøngˉneiñꞌ, jo̱guɨ cajíiñˉ Tʉ́ˆ Simón jo̱ casɨ́ꞌrˉ lala:
33 Baise Jesu tatabir ana bai’ufununayah isah nuw naatu Peter kwarar iu, “Au’uf kwen Satan mowan, o a not i men Godane enan, baise orotone enan.”
34 Jo̱ mɨ˜ cangɨ́ˋ jo̱, catǿꞌˉ Jesús dseaˋ guitúungˋ quiáꞌrˉ có̱o̱ꞌ˜guɨ jaléngꞌˋ dseaˋ caguiaangˉguɨ jo̱ casɨ́ꞌˉreiñꞌ do lala:
34 Jesu ana bai’ufununayah sabuw bairi eafih hina biyan hitit naatu iuwih eo, “Yait nakok ayu bai’ufununu’umih taiyuwin nakwahir ana onaf na’abar ayu ni’ufnunu.
35 Co̱ꞌ lɨ́ꞌˆ doñiˊ i̱i̱ˋ dseaˋ i̱ ɨˊ dsíiˊ e líꞌˋbre nileángˉ ꞌñiaꞌrˊ jee˜ jaléꞌˋ dseeˉ quiáꞌrˉ, jo̱ dsʉꞌ i̱ dseaˋ íˋ conguiabˊ nibíiñˆ fɨˊ lɨ˜ ꞌlɨꞌˆ; jo̱guɨ doñiˊ i̱i̱ˋ dseaˋ nijúuiñˉ uíiꞌ˜ e lɨ́ɨiñˊ dseaˋ quiéˉe jo̱guɨ uíiꞌ˜ e niꞌrˊ júuˆ quiáꞌˉ jial laangˋ dseaˋ jee˜ jaléꞌˋ dseeˉ quiáꞌrˉ, jo̱baꞌ i̱ dseaˋ íˋ nitíimꞌ˜bre fɨ˜ quiniˇ Fidiéeˇ jóng.
35 Anayabin orot yait taiyuwin ana yawas ebobotan boro nikasiy, baise orot yait ayu wabu isan naatu tur gewasin isan ana yawas nakwakwahir boro natita’ur.
36 Co̱ꞌ ¿e˜ ta˜ íingˆ quiáꞌˉ jaléngꞌˋ dseaˋ jmɨgüíˋ e seeiñˋ e sɨlɨ́ɨꞌrˇ jmiguiʉˊ fɨˊ jmɨgüíˋ la song sɨꞌnaamˋbre lata˜ có̱o̱ꞌ˜ jnea˜ mɨ˜ nijúuiñˉ?
36 Orot tafaram tutufin etei nab nabiyasisir wanawanan i namomorob ana gewasin boro abisa nab?
37 O̱si ¿jial tíiˊ cuǿøngˋ seaˋ líˋ quíˉ jaangˋ dseaˋ e laco̱ꞌ nilíꞌrˋ nitíiñꞌ˜ fɨˊ quiniˇ Fidiéeˇ é?
37 Men abisa ta ema’am boro orot nab ana yawas natubun nab maiye.
38 Co̱ꞌ song jaangˋ dseaˋ jmóorˋ ɨꞌˋ lɨ́ɨiñˉ uii˜ quiéˉe jo̱guɨ uíiꞌ˜ quiáꞌˉ jaléꞌˋ júuˆ quiéˉe e guiaaˉ fɨˊ quiniˇ jaléngꞌˋ dseaˋ dseeˉ dseaˋ quiˊ i̱ jaˋ jáꞌˉ lɨ́ɨngˋ e júuˆ jo̱, jo̱baꞌ lajo̱b jnea˜ cajo̱, dseaˋ lɨ́ɨnˊn jaangˋ dseaˋ jmɨgüíˋ i̱ jáaˊ fɨˊ ñifɨ́ˉ, nijmee˜baa ɨꞌˋ lɨ́ɨnˉn quiáꞌˉ i̱ dseaˋ íˋ mɨ˜ tɨˊ lɨ˜ nitɨ́ˉ íꞌˋ e nigáaˊtú̱u̱ caléꞌˋ catú̱ˉ fɨˊ jmɨgüíˋ la e gáaˊa jee˜ e niingˉ jɨꞌˋ niguoꞌˆ quiáꞌˉ Fidiéeˇ co̱lɨɨng˜ có̱o̱ꞌ˜ jaléngꞌˋ ángeles quiáꞌrˉ.
38 Anayabin iti boun i veya kakafin, God bat ufutin naatu tenagogor i erara’at, imih yait ayu isou naatu au tur isan biya na’ohow, Orot Natun boro obo isa biyan na’ohow Tamah ana marakaw wanawanan ana tounamatar kakafiyih bairi hinanan ana veya’amaim.”

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 8, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.