Marcos 6
Júu ʼmɨ́ɨ e cacuo fidiée (CCONT) vs AAI
1 Jo̱ mɨ˜ cangɨ́ˋ jo̱, cangámꞌˉtu̱ Jesús fɨˊ góorˋ fɨˊ lɨ˜ cacuáiñˉ fɨˊ lɨ˜ siiˋ Nazaret, jo̱ có̱o̱ꞌ˜bre jaléngꞌˋ dseaˋ guitúungˋ quiáꞌrˉ.
1 Jesu efan nati ihamiy matabir maiye ana bai’ufununayah hitur bairi hina ana bar ana merar hitit.
2 Jo̱ mɨ˜ catɨ́ˋ jmɨɨ˜ e jmiꞌíngꞌˊ dseaˋ góoˋ Jesús dseaˋ Israel, jo̱ canaaiñˋ eꞌrˊ jaléngꞌˋ dseaˋ jaléꞌˋ júuˆ quiáꞌˉ Fidiéeˇ e fɨˊ dsíiˊ guáꞌˉ e siꞌˊ fɨˊ jo̱. Jo̱ dseángꞌˉ i̱ ꞌleáamˉbɨ dseaˋ i̱ núuˋ júuˆ e guiarˊ do, jo̱ eáamˊ dsigáˋ dsíiˊ dseaˋ, jo̱baꞌ lalab naaiñˋ sɨ́ɨiñˋ lajeeˇ yaaiñ˜:
2 Baiyarir ana veya Kou’ay Baremaim busuruf sabuw i’obaibiyih, naatu sabuw moumurih ana tur hinonowar i hifofofor naatu hio, “Iti orot menamaim kirum so’ob? Naatu not rerekab yait itin ina’inanen fokarih esisinaf?
3 ¿Su o̱ꞌ i̱ nabɨ i̱ lɨ́ɨngˊ tɨꞌmaˋ do, jó̱o̱ˊ Yሠjo̱guɨ rúiñꞌˋ Tiáa˜ có̱o̱ꞌ˜guɨ Séˆ jo̱guɨ Judas có̱o̱ꞌ˜ Simón? Jo̱guɨ ¿su o̱ꞌ labɨ neáangˊ jaléngꞌˋ rúiñꞌˋ dseamɨ́ˋ cajo̱ jee˜ jneaa˜aaꞌ la?
3 Iti orot i bar wowabayan. Mary natun taitin James, Joseph, Judas naatu Simon, ruburubun baibitar iti’imaim bairit tama’am?” Iti na’atube hio naatu hikwahir.
4 Jo̱baꞌ lalab casɨ́ꞌˉ Jesús jaléngꞌˋ i̱ dseaˋ do jo̱ cajíñꞌˉ:
4 Naatu Jesu hai tur eowen bar merar afa’amaim dinab orot i tekakakafiy, baise orot taiyuwin ana bar merar, ana sabuw, ana rara men tekakakafiy.
5 Jo̱baꞌ jaˋ ꞌgaꞌˊ lɨˊ cajméeˋ Jesús jí̱i̱ꞌ˜ co̱o̱ˋ e ꞌgøngꞌˊ e dsigáˋ dsíiˊ i̱ dseaˋ góorˋ do, co̱ꞌ lɨco̱ꞌ caquidsirˊ guóorˋ fɨˊ mogui˜ tú̱ˉ ꞌnɨˊ mɨ́ɨngꞌ˜ dseaˋ dséeꞌ˜ jo̱ lají̱i̱ꞌ˜ íˋbingꞌ i̱ cajmiꞌleáaiñˉ.
5 Naatu ana bar meraramaim ina’inan men ta sinaf, sawusawuwih bai’abamo biyah botobonen hiyawas.
6 Jo̱ eáamˊ cangogáˋ dsíiˊ Jesús quiáꞌˉ jaléngꞌˋ i̱ dseaˋ góorˋ do, co̱ꞌ dseángꞌˉ jaˋ jáꞌˉ lɨ́ɨmˉbiñꞌ do lají̱i̱ꞌ˜ júuˆ quiáꞌrˉ. Jo̱ mɨ˜ cangɨ́ˋ jo̱, dséebˊ Jesús lacaangˋ jaléꞌˋ fɨɨˋ píꞌˆ e néeˊ có̱ˉ quiá̱ꞌˉ do e dsiꞌeꞌrˊ dseaˋ júuˆ quiáꞌˉ Fidiéeˇ.
6 Sabuw men hibitumatum isan Jesu ifofofor men kafai ta.
7 Jo̱ lajeeˇ jo̱b catǿꞌrˉ i̱ dseaˋ guitúungˋ quiáꞌrˉ do jo̱ canaaiñˋ sɨ́ɨngˋneiñꞌ do táꞌˉ la gáiñꞌˉ e nidsiꞌéeiñꞌ˜ do dseaˋ júuˆ quiáꞌˉ Fidiéeˇ, jo̱guɨ cacuøꞌˊbɨreiñꞌ e quɨ́ɨꞌr˜ jmɨɨ˜ cajo̱ e quiʉꞌrˊ ta˜ quiáꞌˉ jaléngꞌˋ i̱ ꞌlɨngꞌˆ.
7 Ana bai’ufununayah nah 12 eafih hina hitit afiy kakafih nunih isan fair itih naatu orot rouru’ab iyafarih hitit.
8 Jo̱ caquiʉꞌˊ Jesús ta˜ quiáꞌˉ i̱ dseaˋ guitúungˋ quiáꞌrˉ do e jaˋ nicá̱iñꞌˋ do jí̱i̱ꞌ˜ co̱o̱ˋ fɨˊ lɨ˜ nidsilíiñˉ; jí̱i̱ꞌ˜ co̱o̱ˋ ꞌmaꞌuˇbaꞌ ꞌnéˉ só̱ꞌrˋ, jo̱ jaˋ ꞌnéˉ faꞌ nicá̱rˋ nosʉ́ʉˊ quiáꞌrˉ o̱ꞌguɨ ir˜ e nidǿꞌrˉ o̱ꞌguɨ cuuˉ cajo̱.
8 Naatu iuwih, “Remor kwanabubusuruf a tu akisin kwanab, men sawar ta, men rafiy, men hafoy, naatu men kabay ta kwanab naiw a kikiramaim kwanarobere.
9 Jo̱ jí̱i̱ꞌ˜ lomɨɨˋ e ǿꞌˋbre ꞌnéˉ cá̱rˋ, co̱ꞌ jaˋ ꞌnéˉ faꞌ e nicá̱ˋguɨr e jiéꞌˋ o̱ꞌguɨ sɨ̱ꞌrˆ e co̱ꞌˋ quie̱ˊguɨr.
9 A baibiyon kwaniyoun, baise biya baibiyon men bairou’abin kwanab.”
10 Jo̱ lalab casɨ́ꞌrˉ i̱ dseaˋ guitúungˋ quiáꞌrˉ do:
10 Naatu iuwih, “Bar merar menatan kwarur imaim kwanama kwanabow nanan a veya nab imaibo nati bar merar kwanihamiy.
11 Jo̱ song caguilíingˉnaꞌ co̱o̱ˋ quiáꞌˉ dseaˋ lɨ˜ jaˋ íñꞌˋ ꞌnʉ́ꞌˋ o̱ꞌguɨ iiñ˜ ninúrˉ júuˆ e quié̱ˆnaꞌ, jo̱baꞌ uøømˋbaꞌ ladsifɨˊ lado quiáꞌˉ i̱ dseaˋ íˋ, jo̱ bóꞌˋnaꞌ ꞌleeˋ to̱o̱˜ tɨɨ˜naꞌ e laco̱ꞌ cuøˊ li˜ e Fidiéeˇ nicuøꞌrˊ dseaˋ do iihuɨ́ɨˊ uíiꞌ˜ e jo̱.
11 Naatu efan menamaim a merar men hinay hinabubuwi, o fana men hinanonowar kwana’orarafih kwanana’ufut tafaram kwanihamiy kwanan, nati i hai baimatnuwen!”
12 Jo̱ lajo̱b cajméeˋ i̱ dseaˋ guitúungˋ quiáꞌrˉ do, cangoguia˜bre júuˆ jee˜ jaléngꞌˋ dseaˋ e quiáꞌˉ e niquɨ́ꞌˉ nijíngꞌˋ yaaiñ˜ fɨˊ quiniˇ Fidiéeˇ.
12 Basit hitit hin bowabow kakafihine dogor baikitabiren isan hibinan.
13 Jo̱guɨ caꞌuǿømˋbɨr jaléngꞌˋ i̱ ꞌlɨngꞌˆ i̱ teáangꞌ˜ dsíiˊ dseaˋ lacaangˋ lɨ˜ guilíiñˉ, jo̱guɨ cajmiꞌleáamˉbɨr i̱ fɨ́ɨngˊ dseaˋ dséeꞌ˜ e lɨco̱ꞌ éerˉ capíꞌˆ aceite fɨˊ moguiñꞌ˜ do.
13 Wagabur moumurih maiyow hinunih hitit naatu sawusawuwih moumurih na’in biyah raiy hirarouw etei hiyawas.
14 Jo̱ eáamˊ caniꞌˉ júuˆ quiáꞌˉ jaléꞌˋ e eáangˊ ꞌgøngꞌˊ e dsigáˋ dsíiˊ dseaˋ e jmóoˋ Jesús. Jo̱ mɨ˜ calɨñiˊ dseata˜ Herodes jaléꞌˋ e guiʉ́ˉ e jmóoˋ dseaˋ do, jo̱baꞌ lalab cajíñꞌˉ:
14 Jesu wabin ra’at aiwob orot Herod nowar, anayabin sabuw afa hio’o Iti i John Baptist morobone misir maiye, imih biyanamaim fair ma ina’inanen ta ta sinaf temamatar.
15 Jo̱ i̱ lɨɨng˜guɨ dseaˋ féꞌrˋ lala:
15 Afa hio, “Iti i Elijah. Afa ibanak hio’o, ‘Iti i marasika dinab orot ta na tit.’”
16 Dsʉꞌ mɨ˜ canúuˉ dseata˜ Herodes e júuˆ la, jo̱baꞌ lalab cajíñꞌˉ:
16 Baise Herod nonowar ana maramaim eo, “John sikan abuburu’um i morobone misir maiye?”
17 Co̱ꞌ lamɨ˜ jéengˊguɨ do i̱ dseata˜ Herodes do caquiʉꞌrˊ ta˜ e catángꞌˆ i̱ Juan i̱ seáangˋ dseaˋ jmɨɨˋ do jo̱ caꞌñúngꞌˋneiñꞌ có̱o̱ꞌ˜ ñíˆ cadena fɨˊ dsíiˊ ꞌnʉñíˆ uíiꞌ˜ jaangˋ dseamɨ́ˋ i̱ siiˋ Herodías; jo̱ i̱ dseamɨ́ˋ la lɨ́ɨiñˊ dseamɨ́ˋ quiáꞌˉ Lii˜, i̱ rúngꞌˋ dseaˋ ngáangꞌ˜ có̱o̱ꞌ˜ dseata˜ Herodes do. Jo̱ dseata˜ Herodes nicajméerˋ lafaꞌ dseamɨ́ˋ quiáꞌˉbre i̱ dseamɨ́ˋ quiáꞌˉ i̱ Lii˜ do.
17 Anayabin Herod taiyuwin iuwih John hifatum hibai hin dibur baremaim hiyaru’uy. Iti sisinaf ana’an i Herod tain Philip aawan bi’awan isan.
18 Jo̱baꞌ lamɨ˜ jéengˊguɨ nɨnicajíngꞌˉ i̱ Juan i̱ seáangˋ dseaˋ jmɨɨˋ do e casɨ́ꞌrˉ i̱ dseata˜ Herodes do lala:
18 Anayabin Herod tain aawan bi’aawan isan John gam tur fokarin maiyow eo, “O i ofafar iastu’ub yawas kakafin kusisinaf.”
19 Jo̱ mɨ˜ canúuˉ i̱ dseamɨ́ˋ i̱ siiˋ Herodías do lado, jo̱baꞌ ꞌníbꞌˋ cangáiñˉ i̱ Juan do jóng, jo̱ dseángꞌˉ iiñ˜ nijngámꞌˉbreiñꞌ do, dsʉꞌ huɨ́ɨmˊjiʉ e nilíꞌrˋ lajo̱,
19 Imih Herodias yan so’ar kok kwanekwan boro John ta’asabun, baise ef men ta ma boro tasinaf.
20 co̱ꞌ ñibˊ dseata˜ Herodes guiʉ́ˉ e jaangˋ dseaˋ güeangꞌˆ lɨ́ɨngˊ i̱ Juan do jo̱guɨ dseángꞌˉ røøˋ ɨ́ɨrˋ íꞌˋ quiáꞌˉ jaléngꞌˋ dseaˋ cajo̱. Jo̱ uíiꞌ˜ jo̱baꞌ jaˋ fɨˊ cuøˊ i̱ dseata˜ Herodes do faꞌ eeˋ nijmeángꞌˋ dseaˋ i̱ Juan i̱ seáangˋ dseaˋ jmɨɨˋ do. Jo̱ nañiˊ faꞌ jaˋ ꞌgaꞌˊ lɨˊ ngángꞌˋ dseata˜ Herodes lají̱i̱ꞌ˜ júuˆ quiáiñꞌˉ do, dsʉꞌ tɨbˊ dsíirˊ e núurˋ jaléꞌˋ e júuˆ jo̱ e iáangˋ dsíirˊ.
20 Baise Herod i John isan birubir anayabin i so’ob John i orot kakafiyin, ana yawas mutufurin imih tatafafar, John binan Herod nonowar ana not i’afiy baise Herod ana kok i John tabinan i tanowar.
21 Dsʉꞌ co̱o̱bˋ mɨ˜ tɨˊ lɨ˜ calɨ́ꞌˉ i̱ dseamɨ́ˋ i̱ siiˋ Herodías do mɨ˜ tɨˊ lɨ˜ catɨ́ˋ co̱o̱ˋ jmɨɨ˜ e quiáꞌˉ cadsíꞌˉ dseata˜ Herodes ji̱i̱ˋ, jo̱ cajméerˋ co̱o̱ˋ jmɨɨ˜ féꞌˋ jo̱ catǿꞌrˉ i̱ fɨ́ɨngˊ dseaˋ laniingˉ i̱ seengˋ fɨˊ lɨ˜ se̱ꞌˊ Galilea co̱lɨɨng˜ có̱o̱ꞌ˜ jaléngꞌˋ fii˜ ꞌléeˉ.
21 Basit veya gewasin ta Herod tutufuw ana veya baiyasisir isan hiyuw bogaigiwas, ana sabuw nukwanukwarih, baiyowayah nukwanukwarih, naatu Galilee wanawanan sabuw gagamih etei e’af ayuwih.
22 Jo̱ lajeeˇ e teáaiñꞌ˜ e jmɨɨ˜ do, caꞌíˉ i̱ sɨmɨ́ˆ quiáꞌˉ i̱ Herodías do fɨˊ dsíiˊ sɨnʉ́ʉˆ e lɨ˜ teáangꞌ˜ jaléngꞌˋ i̱ dseañʉꞌˋ do e gøꞌrˊ jo̱ cadséeiñˋ, jo̱ dseángꞌˉ eáamˊ catɨ́ˋ dsíiˊ i̱ dseata˜ Herodes do co̱lɨɨng˜ có̱o̱ꞌ˜ jaléngꞌˋ dseañʉꞌˋ i̱ caguiaangˉguɨ do e cadséengˋ i̱ sɨmɨ́ˆ do. Jo̱baꞌ cajíngꞌˉ dseata˜ Herodes casɨ́ꞌrˉ i̱ sɨmɨ́ˆ do lala:
22 Nati’imaim Herodias natun babitai na run benaben Herod ana nanawan sabuw hiru’ay hima’am etei hiyasisir men kikimin ta.
23 Jo̱ dseángꞌˉ cacuøꞌˊbre júuˆ quiáꞌrˉ i̱ sɨmɨ́ˆ do e nicuǿꞌˉbreiñꞌ do lɨ́ꞌˆ doñiˊ eeˋ iiñꞌ˜ do nañiˊ faꞌ condseáꞌˉ uǿˉ lɨ˜ quiʉꞌrˊ ta˜.
23 Naatu babitai isan eobaifaro eo, “Abisa isan inifefeyan au aiwob turin auman boro anit.”
24 Jo̱baꞌ mɨ˜ canúuˉ i̱ sɨmɨ́ˆ do lado, jo̱ cagüɨꞌɨ́ɨˊbre jo̱ cangámꞌˉbre fɨˊ lɨ˜ guiing˜ niquiáꞌrˆ jo̱ lalab cajmɨngɨ́ꞌrˉ dseaˋ do:
24 Babitai in hinah ibatiy, “Ayu boro abisa isan anifefeyan?” Hinah iya’afut iu, “John Baptist ukwarin!”
25 Jo̱ i̱ sɨmɨ́ˆ do dsifɨˊ ladob ngóˉtu̱r güɨꞌíiˊ fɨˊ lɨ˜ guiing˜ dseata˜ Herodes, jo̱ mɨ˜ caguiérˉ fɨˊ jo̱ lalab casɨ́ꞌˉreiñꞌ:
25 Babitai matan kabiy in aiwob biyan tit ifefeyan eo, “Ayu akokok John Baptist ukwarin tew yan inayai iti boun inab inan initu.”
26 Jo̱ mɨ˜ canúuˉ dseata˜ Herodes lado, eáamˊ fɨꞌíˆ calɨ́iñˉ, jo̱ dsʉco̱ꞌ jéemˊ nɨcacuøˊguɨr júuˆ quiáꞌrˉ fɨˊ quiniˇ jaléngꞌˋ i̱ dseaˋ niingˉ i̱ cagǿꞌˋ co̱lɨɨng˜ có̱o̱ꞌr˜ do e nicuǿꞌˉbre i̱ sɨmɨ́ˆ do lɨ́ꞌˆ doñiˊ eeˋ iiñ˜, jo̱baꞌ lajo̱b ꞌnéˉ jmérˉ.
26 Aiwob orot yababan gagamin bai, baise men karam sabuw matahamaim babitai isan eo’obaifaro ta’astu’ub.
27 Jo̱baꞌ dsifɨˊ ladob casíiñˋ jaangˋ ꞌléeˉ fɨˊ lɨ˜ iuungˉ i̱ Juan do fɨˊ dsíiˊ ꞌnʉñíˆ, jo̱ caquiʉꞌrˊ ta˜ i̱ ꞌléeˉ do e niquiʉ́iñꞌˉ mogui˜ i̱ Juan do.
27 Mar ta’imonamo tur iyafar sika afu’afuw orot iyun in John dibur baremaim ma’am sikan buru’um.
28 Jo̱baꞌ cangóbˉ i̱ ꞌléeˉ do fɨˊ dsíiˊ ꞌnʉñíˆ, jo̱ cangoquiʉ́ʉꞌˇbre mogui˜ i̱ Juan do, jo̱ cacó̱rˉ e iʉ˜ fɨˊ co̱o̱ˋ dsíiˊ huɨ̱́ɨ̱ˊ, jo̱ cajá̱ꞌˋbre i̱ sɨmɨ́ˆ do, jo̱ i̱ sɨmɨ́ˆ doguɨ cajá̱ꞌrˋ niquiáꞌrˆ.
28 Naatu ukwarin tew yan iwan bai na babitai itin imaibo bai in hinah itin.
29 Jo̱ mɨ˜ calɨñiˊ jaléngꞌˋ i̱ dseaˋ i̱ ngɨˊ có̱o̱ꞌ˜ Juan i̱ seáangˋ dseaˋ jmɨɨˋ do e nɨcalɨ́ˉ lado, jo̱baꞌ dsifɨˊ lajo̱b camɨrˊ fɨˊ e nitǿøˋbre i̱ ꞌlɨɨ˜ do e quiáꞌˉ e niꞌáangˉneiñꞌ.
29 John ana bai’ufununayah tur hinonowar ana veya hina biyan hibai hin rahamaim hiyai.
30 Jo̱ mɨ˜ cangɨ́ˋ jaléꞌˋ e jo̱, caquɨmꞌˉtu̱ jaléngꞌˋ i̱ dseaˋ guitúungˋ do fɨˊ lɨ˜ cangolíiñˉ e cangoguiar˜ e júuˆ do, jo̱ caseámꞌˊtu̱r có̱o̱ꞌ˜ Jesús jo̱ caja̱ꞌrˊ júuˆ fɨˊ quiniˇ dseaˋ do cuaiñ˜ quiáꞌˉ jaléꞌˋ e nɨcajméerˋ có̱o̱ꞌ˜guɨ jaléꞌˋ e nɨcaꞌerˊ do.
30 Tur Abarayah himatabir hina Jesu biyan hitit mi’itube hibowabow naatu sabuw hibi’obaiyih ana tur hi’owen.
31 Jo̱ co̱ꞌ dseángꞌˉ eáamˊ seengˋ dseaˋ fɨˊ jo̱ e jí̱i̱ꞌ˜ jaˋ jøøngˉ Jesús có̱o̱ꞌ˜ i̱ dseaˋ quiáꞌrˉ do e co̱ꞌ dǿꞌrˉ ir˜, jo̱baꞌ lalab casɨ́ꞌˉ Jesús i̱ dseaˋ quiáꞌrˉ do:
31 Naatu Jesu iuwih eo, “Tarabon tan efan sira’utubinamaim mar kafai taniyarir. Anayabin sabuw moumurih Jesu isan hirun hititit, ana bai’ufununayah bay men karam boro hitaa.
32 Jo̱baꞌ caꞌíbˉ Jesús co̱lɨɨng˜ có̱o̱ꞌ˜ i̱ dseaˋ guitúungˋ quiáꞌrˉ do fɨˊ co̱o̱ˋ dsíiˊ móoˊ jo̱ cangolíiñˆ fɨˊ co̱o̱ˋ lɨ˜ jaˋ ꞌgaꞌˊ lɨˊ dseaˋ ngɨˊ.
32 Imih akisihimo wa afe’en hisra’at hin efan ana sira’utubinamaim hitit.
33 Jo̱ dsʉꞌ fɨ́ɨmˊ dseaˋ cangángˉ írˋ e cangolíiñˉ, jo̱ calɨcuíimˋbre dseaˋ do, jo̱baꞌ lajɨɨmˋ dseaˋ i̱ seengˋ có̱ˉ quiá̱ꞌˉ do cangolíiñˆ fɨˊ jo̱, jo̱ jéengˊguɨb i̱ dseaˋ íˋ caguilíiñˉ laco̱ꞌguɨ Jesús.
33 Baise hinan sabuw moumurih na’in hi’itih hi’inanih, naatu hai bar hai merar hihamiyen aunah hi’iyon hina hima isan hikakaif na run,
34 Jo̱ mɨ˜ tɨˊ lɨ˜ cagüɨꞌɨ́ɨˊ Jesús e fɨˊ dsíiˊ e móoˊ do, jo̱ cangáiñˉ dseángꞌˉ i̱ ꞌleáamˉ dseaˋ i̱ caseángꞌˊ fɨˊ jo̱, jo̱baꞌ calɨ́ˉ fɨ́ɨˉ lɨ́ɨmˉbreiñꞌ do dsʉco̱ꞌ teáaiñꞌˉ do la teáangˉ joꞌseꞌˋ i̱ jaˋ seengˋ i̱ to̱ꞌˋ fɨ́ɨngˋ íˋreꞌ. Jo̱baꞌ canaamˋbre eꞌrˊ i̱ dseaˋ do jaléꞌˋ júuˆ quiáꞌrˉ.
34 wa’ane bisure auman sabuw kou’ay gagamin hima’am itih iyababan, anayabin iti sabuw i sheep na’atube aurih nabatanenayan en, naatu busuruf sawar moumurih na’in i’obaibiyih.
35 Jo̱ mɨ˜ tɨˊ lɨ˜ caꞌlóoˉ e jmɨɨ˜ jo̱ cangoquiéengˊ i̱ dseaˋ guitúungˋ do fɨˊ lɨ˜ singꞌˊ Jesús jo̱ casɨ́ꞌrˉ dseaˋ do lala:
35 Veya ra’iy birabirab auman, ana bai’ufununayah hina biyan hitit hio, “Iti efan i yok na’in naatu veya i sawar,
36 Iꞌˊ júuˆ jaléngꞌˋ i̱ dseaˋ na, jo̱ güɨdsilíiñˉ lacaangˋ fɨɨˋjiʉ e néeˊ có̱ˉ quiá̱ꞌˉ na e laco̱ꞌ nidsileáaˊjiʉr e nidǿꞌrˉ.
36 sabuw kwiyafarih ten bar merar afa iti yubinamaim naatu masaw baremaim bay hinatobon hinaa.”
37 Jo̱ lalab cañíiˋ Jesús quiáꞌˉ i̱ dseaˋ quiáꞌrˉ do:
37 Baise Jesu iyafutih eo, “Kwa a efanamaim abisa ema’am i kwaitih te’aan.” Naatu hiya’afut hio, “Bay nati na’atube i boro sumar etei eight orot ta’imon ana baiyan ana fofonin tanatobon sabuw tanituwih.”
38 Jo̱ cañíiˋtu̱ Jesús quiáꞌˉ i̱ dseaˋ guitúungˋ quiáꞌrˉ do jo̱ casɨ́ꞌˉreiñꞌ lala:
38 Jesu ibatiyih, “Kwa rafiy fafar bai’ab isa tema’am? Kwan kwa’itin.” Hin hiso’ob hina ana tur hi’owen rafiy fafar etei five naatu siy rou’ab.
39 Jo̱ mɨ˜ canúuˉ Jesús e jo̱, caquiʉꞌrˊ ta˜ i̱ dseaˋ guitúungˋ quiáꞌrˉ do e niguiéiñꞌˉ jaléngꞌˋ i̱ dseaˋ do táꞌˉ có̱ˋ nibøøˇ fɨˊ ni˜ ñiiˋ.
39 Imaibo Jesu eo, “Sabuw kwa’uwih matan, matan fotan gewasin yan timarir.”
40 Jo̱ lajo̱b cajméeiñꞌˋ do, caguáˋbre táꞌˉ cien có̱o̱ꞌ˜guɨ táꞌˉ cincuenta.
40 Naatu sabuw hi’uwih matan, matan fotan gewasin yan himarir, afa 100 na’atube afa 50 na’atube.
41 Jo̱ mɨ˜ nɨneáangˊ i̱ dseaˋ do røøˋ táꞌˉ có̱ˋ nibøøˇ, jo̱baꞌ Jesús catɨ́ɨiñˉ lajɨˋ ꞌñiáˋ e iñíꞌˆ do có̱o̱ꞌ˜guɨ lajɨˋ gángˉ i̱ ꞌñʉˋ do jo̱ cajǿørˉ fɨˊ yʉ́ꞌˆ jmɨgüíˋ, jo̱ lajo̱baꞌ cacuøꞌrˊ guiꞌmáangꞌˇ Fidiéeˇ quiáꞌˉ jaléꞌˋ e jo̱. Jo̱ mɨ˜ calɨ́ˉ jo̱, cafíimˋbre e iñíꞌˆ do jo̱ cacuøꞌrˊ i̱ dseaˋ guitúungˋ do quiáꞌrˉ e laco̱ꞌ íˋguɨ nijméˉ guiéeˆ jee˜ jaléngꞌˋ i̱ dseaˋ do. Jo̱guɨ lajo̱bɨ i̱ ꞌñʉˋ do cajo̱, cacuøꞌˊbre e laco̱ꞌ nijméiñꞌˉ do guiéeˆ cajo̱.
41 Jesu rafiy five naatu siy rou’ab auman bow au mar nuw ra’at God ana merar yi imseseben ana bai’ufununayah itih hibow sabuw hifaramih.
42 Jo̱ lajɨɨmˋ i̱ dseaˋ do cagǿꞌrˋ ie˜ jo̱ carˋ calɨtaaiñ˜ guiʉ́ˉ.
42 Sabuw etei nati bay hi’aa hai fofonin bai.
43 Jo̱ mɨ˜ calɨ́ˉ gǿꞌrˋ, lajɨɨiñˋ do caseáamˉbɨ guitu̱ˊguɨ ꞌmatሠe røøngˋ téeꞌ˜ ꞌnáꞌˆ iñíꞌˆ có̱o̱ꞌ˜guɨ ꞌnángꞌˆ i̱ ꞌñʉˋ do.
43 Ana bai’ufununayah rafiy rebarebah, naatu siy turih sabuw hi’aa hibow sakasak etei 12 hiwan foten.
44 Jo̱ lajeeˇ lajɨɨngˋ i̱ dseaˋ i̱ cagǿꞌˋ do ie˜ jo̱, tíiˊbre la ꞌñiáˋ mil dseañʉꞌˋ.
44 Oro’orot bay hi’aa i etei 5,000.
45 Jo̱ mɨ˜ cangɨ́ˋ lajo̱, caquiʉꞌˊ Jesús ta˜ jaléngꞌˋ i̱ dseaˋ guitúungˋ quiáꞌrˉ do e nidsitáangꞌ˜tu̱iñꞌ do fɨˊ dsíiˊ móoˊ e quiáꞌˉ nicuóiñꞌˉ do e guiéeˊ do jéengˊguɨjiʉr laco̱ꞌ írˋ jo̱ niguilíiñˉ fɨˊ co̱o̱ˋ fɨɨˋ lɨ˜ siiˋ Betsaida lajeeˇ e ɨ́ɨˋ Jesús júuˆ jaléngꞌˋ i̱ dseaˋ caguiaangˉguɨ do.
45 Mar ta’imonamo Jesu ana bai’ufununayah iuwih wa hisra’at au Bethsaida wan iyafarih hirabon naatu i baise ma sabuw itubabarih hai ubar hin.
46 Jo̱ mɨ˜ nɨcaꞌɨ́ɨrˉ júuˆ jaléngꞌˋ i̱ dseaˋ do, cajgóoˉbre fɨˊ co̱o̱ˋ yʉ́ꞌˆ móꞌˋ ꞌñiaꞌrˊ e quiáꞌˉ nidsiféiñꞌˊ Fidiéeˇ.
46 Sabuw itubarih hinan ufunamaim yoyobanamih yen in oyaw wan tit.
47 Jo̱ mɨ˜ tɨˊ lɨ˜ canʉʉˋ e jmɨɨ˜ jo̱, catɨˊ guiáꞌˆ jóobˋ e guiéeˊ do nɨngóoˊ e móoˊ lɨ˜ teáangꞌ˜ i̱ dseaˋ guitúungˋ quiáꞌrˉ do. Jo̱ fɨˊ ni˜ guóoꞌ˜ uǿˉ quiʉ̱́ˋbɨ singꞌˊ Jesús ꞌñiaꞌrˊ.
47 Birabirab auman wa re in kuyowen naatu Jesu akisinamo i me yanamaim ma.
48 Jo̱ jo̱b mɨ˜ cangárˉ e joˋ nidsijengꞌˊ fɨˊ røøˋ e móoˊ do, dsʉco̱ꞌ lɨ́ꞌˆ lɨˊ cøømˋ ꞌleaꞌˊ guíˋ. Jo̱ mɨ˜ tɨˊ lɨ˜ nɨngóoˊ nijneáˋ cangoquiéemˊ Jesús fɨˊ lɨ˜ ngóoˊ e móoˊ do lɨ˜ teáangꞌ˜ i̱ dseaˋ guitúungˋ quiáꞌrˉ do, jo̱ cangɨ́ɨiñˊ e ngɨˊbre fɨˊ ni˜ jmɨɨˋ. Jo̱ mɨ˜ tɨˊ lɨ˜ catáaiñꞌ˜ e móoˊ do, cajméerˋ lafaꞌ e cangɨ́ɨmˊbre.
48 Ana bai’ufununayah i’itih i hiboy hibi’akir, anayabin yourabad nahine bababin, mar tot auman Jesu tit riy yan bat remor in biyah tit tanatabirihimih.
49 Jo̱ mɨ˜ tɨˊ lɨ˜ cangáˉ i̱ dseaˋ guitúungˋ do quiáꞌˉ e ngóorˊ ngɨrˊ fɨˊ ni˜ jmɨɨˋ, jo̱baꞌ caꞌɨ́ˋ dsíiñꞌˊ do e jaangˋ dseaˋ guíbˋ do, jo̱baꞌ caꞌóorˋ teáˋ,
49 Baise hinuw harew yan bat remor nan hi’itin ana veya wagabur mowan ta hirouw hitar koukuw.
50 co̱ꞌ lajɨɨmˋbre cangáiñˉ dseaˋ do, jo̱baꞌ eáamˊ cafǿiñꞌˊ. Dsʉꞌ ladsifɨbˊ cañíiˋ Jesús jo̱ casɨ́ꞌrˉ i̱ dseaˋ guitúungˋ do lala:
50 Anayabin Jesu iti na’atube sinaf hi’itin i hibir men kikimin ta, baise Jesu matan kabiy iuwih eo, “Ya hinakwat! Men kwanabirumih! Ayu anan.”
51 Jo̱baꞌ ladsifɨˊ lajo̱b cajgóorˉ dsíiˊ e móoˊ do, jo̱ ladsifɨˊ ladob caꞌuáangˉ e íiˊ guíˋ cajo̱. Jo̱ dseángꞌˉ eáamˊ cangogáˋ dsíiˊ i̱ dseaˋ guitúungˋ do,
51 Naatu wa afe’en yen nuwarob eafuw ana bai’ufununayah hifofofor men kafaita.
52 co̱ꞌ jaˋ mɨˊ cangámꞌˋbɨiñꞌ do e˜ guǿngꞌˋ e li˜ e quɨ́ɨꞌ˜ jmɨɨ˜ e cajméeˋ dseaˋ do có̱o̱ꞌ˜ e iñíꞌˆ do, dsʉco̱ꞌ dseángꞌˉ sɨjnɨbˊ moguiñꞌ˜ do, jo̱ uíiꞌ˜ jo̱baꞌ e jaˋ ngáiñꞌˋ.
52 Anayabin rafiy bimasib ana kirikirifot men hiso’ob, baise dogorohine i fokar.
53 Jo̱ cacuoꞌˊbre có̱o̱ꞌ˜ dseaˋ guitúungˋ quiáꞌrˉ caléꞌˋ catú̱ˉ e guiéeˊ do, jo̱ caguilíiñˉ fɨˊ guóoꞌ˜ uǿˉ lɨ˜ se̱ꞌˊ Genesaret, jo̱ fɨˊ jo̱ lɨ˜ caꞌñʉ́ꞌrˋ e móoˊ do fɨˊ ꞌnɨꞌˋ e guiéeˊ do.
53 Naatu harew hirabon tafaram Genesaret imaim hirun hai wa hirouw,
54 Jo̱ ladsifɨˊ mɨ˜ tɨˊ lɨ˜ cajgáiñˉ e móoˊ do, dsifɨˊ calɨcuíingˋ jaléngꞌˋ i̱ dseaˋ i̱ seengˋ do Jesús.
54 wa’ane hitit hirara’iy ana veya sabuw Jesu hi’itin hi’inan.
55 Jo̱baꞌ cangɨˊ jaléngꞌˋ i̱ dseaˋ do fɨˊ laꞌúngˉ fɨˊ lɨ˜ se̱ꞌˊ Genesaret, jo̱ canaaiñˋ jéeiñˋ jaléngꞌˋ dseaˋ dséeꞌ˜ quiáꞌrˉ i̱ dsiing˜ ni˜ ꞌmaˋ fɨˊ lɨ˜ ñirˊ e táangˋ Jesús.
55 Naatu nati tafaram wanawanan sabuw himatkabikabiy hinunuw sawusawuwih emo’em hiwan hi’abar Jesu ana tur hinonowar imaim hi’abar hin.
56 Jo̱ doñiˊ jiéꞌˋ lɨ˜ dséeˊ Jesús, si lacaangˋ fɨɨˋ píꞌˆ o̱si lacaangˋ fɨɨˋ cóoꞌ˜ o̱si lacaangˋ jenuuˋ é, jo̱ dsijéengˋ dseaˋ jaléngꞌˋ dseaˋ dséeꞌ˜ quiáꞌrˉ fɨˊ jee˜ ꞌnʉ́ʉˊ, jo̱ mɨꞌˊ dseaˋ do jmɨꞌeeˇ Jesús e faꞌ capíbꞌˆ sɨ̱ꞌˆbre nigüɨ́ꞌˉ i̱ dseaˋ dséeꞌ˜ do. Jo̱ lajɨɨngˋ i̱ dseaˋ dséeꞌ˜ i̱ güɨꞌˊ capíꞌˆ ꞌnɨꞌˋ sɨ̱ꞌˆ dseaˋ do, ladsifɨˊ ladob ꞌláaiñˆ.
56 Bar merar kikimin o gagamin, naatu masaw bar imaim inan ana tur hinonowar, sawusawuwih hibow hitit ahar efanamaim hiya hifefeyan hai kok i mi’itube ana waifuw yomaninawat hitabutubun. Naatu sabuw etei Jesu hibubutubun iyawasih.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 6, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.