Daniel 2
Apanlli Kuku (CBUNT) vs NVT
1 Kurak Nabukodonosor tsimbun masach kurakaam kinaru taachu, anush zapan pamazurangiya. Anootssha chinachintar ashku xarashish mangush kapung taarangiya. Ashirucha, nda kis taarangiya. Mishat, nduntam kis maatariya.
1 Certa noite, no segundo ano de seu reinado, Nabucodonosor teve sonhos tão perturbadores que não conseguiu mais dormir.
2 Ashku, tputsee yasampaneewaatssha tuwachima yasarana anuwaatssha, misha wishunoowaatstam kuruzurangiya. Yuwaa nuw pamasirangi anoo kamanpanda átu kuruzurangiya. Yasampanshitisin kurakush pang' kusatarangsin,
2 Chamou seus magos, encantadores, feiticeiros e astrólogos e exigiu que lhe dissessem o que ele havia sonhado. Quando se apresentaram ao rei,
3 kuraksha, Nuw zapancha pamazuki. Ashirucha, anumun xararuri taakuri, yasapi turi kizpur zandkina, tárangiya.
3 ele disse: “Tive um sonho que muito me perturbou e preciso saber o que significa”.
4 Yasampanshitisin kurakaa Aramewush k'kuz tsiyatkusin: Shiy kurakaa, urutamari kurakaam kinarush taachsha. Ashiri, kurakaa, pamazumareetsish iyaa kamaningcha. Kamaneerush, iysha shiyaa pamazumarish kamanchinipa, yuwaa ashtachu anootsi, yasampaneew kurakaa táranganaya.
4 Então os astrólogos responderam ao rei em aramaico: “Que o rei viva para sempre! Conte-nos o sonho e nós lhe diremos o que ele significa”.
5 Itaru, kuraksha: Na mazinangtsa, yuwaa nuw pamazurangi anoo siyaa kamancheezi, ndambaree. Saantari mangimandaritis natstayarus, yuwaa nuw pamazurangi anoo kamaningandama. Mishat, yuwaatstam ashtachu anootstam itsinsaru kamaningandama. Itaru, siy ndunnaa nuwaa itsinsaru kamankus, nuwsha siyaa mchukpat turumaam kamachtachima. Pangeetstamtis ichinguru kapeetchinllinaya.
5 O rei, porém, disse aos astrólogos: “Estou falando sério! Se não me disserem qual foi o sonho e o que ele significa, vocês serão despedaçados, e suas casas, transformadas em montes de escombros!
6 Itaru, siy waanari yuwaa nuw pamazurangi anoo itsinsaru kamankachus, misha yuwaatstam ashtachu anootstam kamankachus, ashiri nuwsha siyaam ngutariti maachiritaatsi zapan wanasirimshee panachintsa. Mishat, tputsireetsi: Siy nee tputs ungirtangtsa. Kizpurtanda yasakana, táchima. Ashirucha, siyaa pamazumareetsi kamaningandama, atashina. Mishat, yuwaa ashtachu anoo itsinsaru kamaningandama atashina, kurak yasampaneewaa tárangiya.
6 Mas, se me disserem qual foi o sonho e o que ele significa, lhes darei muitos presentes, muitas recompensas e honras. Portanto, digam-me qual foi o sonho e o que ele significa!”.
7 Ashiri yasampanshtisin punirpat, Kurakaa, yuwaa pamazurangish anoo iyaa kamaningcha. Ashkachush, iysha itsinsaru yuwaa ashtachu anoo shiyaa kamanchinipa, táranganaya.
7 Eles disseram novamente: “Ó rei, conte-nos o sonho e então lhe diremos o que ele significa”.
8 Itaru kuraksha; Na siyaa yasaktana. Nuwaa kuki mazinarangus, punikus, Pcharundama, átus, nuwaa ngutaritis átssa.
8 O rei respondeu: “Sei o que estão fazendo! Estão tentando ganhar tempo, pois sabem que falo sério quando digo:
9 Anoo mazinamaam zandkeezi. Siy yuwaa nuw pamazurangi anoo wandaya nda nuwaa itsinsaru kamankachus, ashiri siysa ichingarus tsipatssa. Siy nuwaa mangutis ngichamaam zandaksa. Ashiri kurakaa wanasirinaariya kamankachuni, iyaa pachacheeja, ¿nda mangishis chinakus átssa? ¿Nuw antaati nllitarit chinacheezi? Ashiriya, siysa yuwaa nuw pamazurangi anoo kamaningandama. Ashkachus; Zuraksincha. Ashiriya, yuwaa ashtachu anoo yasartampasinaya, siyaa táchima, kurak tárangiya.
9 ‘Se não me contarem qual foi o sonho, estão condenados!’. Por isso, conspiraram para me dizer mentiras, na esperança de que mudarei de ideia. Digam-me, porém, qual foi o sonho e então saberei que podem explicar o que ele significa”.
10 Yasampanshitisin; Kurakaa, yuwaa shiy pamazurangish anoo minumtiyam tputs tsapurunasshuch kamanimaam wanindaja. ¿Nitaati sirútama min kurak tiptsiree, Yuwaa nuw pamazurangi anoo kamaningandama, átar? Nda. Minamtiyam kurak kizpuritaati, yasampanee wishunootstam kamaninganda, átareeja.
10 Os astrólogos responderam ao rei: “Não há ninguém, em toda terra, capaz de dizer ao rei qual foi seu sonho! E nenhum rei, por maior e mais poderoso que fosse, pediu algo assim a um mago, encantador ou astrólogo!
11 Ashiri kurakaa, arangeem tputs yuwaa shiy átish anoo kamanimaam wanindaja. ¿Tamapa iy apanllirini kamaneecheezuwa? ¡Itaru, uwsha nda tputsish taakuwa! yasampan kurakaa táranganaya.
11 É impossível cumprir a exigência do rei. Ninguém, exceto os deuses, pode dizer qual foi seu sonho, e os deuses não vivem entre os mortais”.
12 Kuraksha yasampanee kuk mazinarangu, kapung tsiyantarangu, waanaatsee wasundurur kuruzurangu; Ashiri Babiloniyashchee yasampan, misha wishunootstam ichinguru putayarus, pachayarus ksangints, kurak Nabukodonosor kamachtaku, tárangiya.
12 O rei ficou furioso e ordenou que todos os sábios da Babilônia fossem executados.
13 Ashirucha, tiptsiree kamachtarangu, sundarsha Danielangaz wipunashingaztam ashpari pachamaam nachungaranganaya.
13 E, por causa do decreto do rei, foram enviados homens para encontrar Daniel e seus amigos e matá-los.
14 Ashiri kuraksha wasundurur urkari, Ariyoka sura, Danielaatssha putamaam kusarangu, Danielsha Ariyokpa wanasir chinampatari tsiyatarangu:
14 Quando Arioque, comandante da guarda do rei, veio matá-los, Daniel se dirigiu a ele com sabedoria e prudência.
15 ¿Mayamand kurak yasampanee chingamaam kamachtaranga? tárangu, Ariyoksha itsinsaru Danielaa kamanirangiya.
15 Perguntou-lhe: “Por que o rei publicou um decreto tão severo?”, e Arioque lhe contou o que havia acontecido.
16 Ashiri Danielsha anoo mazinarangu, kurakap tsiyatkatu naatarangiya. Kurakash kusarangu: Xamachee kurakaa. Iyaa musá pcharinllpa. Nuwaam pakich kutanda. Ashkachush, nuw uru shiyaa wanasir yuwaa pamazurangish anoo kamanchinllpa, misha yuwaa tushiychu anootstamta, Daniel kurakaa tárangiya. Kuraksha, Ayu, tárangiya.
16 Daniel foi ver o rei de imediato e pediu mais tempo para comunicar o significado do sonho.
17 Ashiri Danielsha mikeeru pangpitam naayaru, wipunasheetssha ashparita kurakaa kuk kamanirangiya.
17 Em seguida, Daniel voltou para casa e contou a seus amigos Hananias, Misael e Azarias o que havia acontecido.
18 Apanllee yuwaa kurak pamazurangu anoo iyaa tuyamandamaam maasheeni. Apanll kanindush taaku an ichinguru yasariya. Apanll istakachu, chiysha wazareetsiri kamankachuch, iyaa Babiloniyashuchpatari yasampani ndusha pachachinllinaya; Daniel tárangiya.
18 Pediu que suplicassem ao Deus dos céus que tivesse misericórdia deles e lhes revelasse o segredo, para que não fossem mortos com os outros sábios da Babilônia.
19 Ashiri Apanllee mashirangsin, anuritam psaan Apanll Danielaa miranish tuyamandarangiya, yuwaa Nabukodonosor pamazurangu anootsi. Ashiri Danielsha anumand Apanllee, Wapparee, táyaru, ungirtaku,
19 Naquela noite, o segredo foi revelado a Daniel numa visão. Então Daniel louvou o Deus dos céus
20 Apaa Taarashipani, shiyaa urutamari ungirtakuni taachinipa.
20 e disse: “Louvado seja o nome de Deus para todo o sempre, pois a ele pertencem a sabedoria e o poder.
21 Shiyamari yuwaa tsapurunasish tushiyku anoo yasakchush wayaksha.
21 Ele muda o curso dos acontecimentos; remove reis de seus tronos e põe outros no lugar. Dá sabedoria aos sábios e conhecimento aos eruditos.
22 Yuwaatstaa iy yasamaam pinasakani, anootstaa shiysha tuyamandakush, kamiran yasakaniya.
22 Revela coisas profundas e misteriosas e sabe o que está escondido nas trevas, embora ele seja cercado de luz.
23 Apaa, nuw zitaminarini shiyaa chinarangana.
23 Eu te agradeço e te louvo, ó Deus de meus antepassados, pois me deste sabedoria e força. Tu me mostraste o que te pedimos; revelaste o que o rei exigiu”.
24 Anumunsha yusur Daniel Ariyokap napkatu naatarangiya. Watam Nabukodonosor Ariyokaa; Babiloniyashchee natstampanee pachamaam kamachtaranguwa; Ichingaroo pchangints, táranguwa. Ashiri Daniel Ariyokaatssha; Musá natstampanee pcharinllpa. Nuwaa kurakap machinda. Ichinguru pamazumareetsini kamanchima, tárangiya Daniela.
24 Então Daniel foi falar com Arioque, a quem o rei havia ordenado que executasse os sábios da Babilônia. “Não mate os sábios”, disse. “Leve-me ao rei e eu interpretarei o sonho dele.”
25 Ashiri Ariyoksha mikeeru Danielaa kurakap Nabukodonosorap machtarangiya. Anush kusarangsin, Ariyoksha; Kurakaa, in Utaáchich tputs pamazumareetsish uru itsinsaru kamanchiya. Nuwaa; Nuwnaa kurakaa kamanchima, tárangu, nish yushindarangina, Ariyok kurakaa tárangiya
25 Sem demora, Arioque levou Daniel ao rei e disse: “Encontrei um dos exilados de Judá que dirá ao rei o significado do sonho!”.
26 Kuraksha Danielaa, Belsasaraa, ¿shiy nuwaa itsinsaru yuwaa pamazurangi anoo kamaneecheezish? ¿Mishat, yuwaa tushiychu anoo yasaktamtish? kurak tárangiya.
26 O rei disse a Daniel (também chamado Beltessazar): “Você pode mesmo me dizer qual foi meu sonho e o que ele significa?”.
27 Ashiri Danielsha; Kurakaa, minamtiyam tputs anoo natstamaam wanindaja. Yasampantaati, tuwachimapantaati, wishunutaati, anoo yasamaam wanindaja. Shiyaa kamanimaam izuuru pinaschinllinaya.
27 Daniel respondeu: “Não existem sábios, encantadores, magos nem adivinhos capazes de revelar o segredo do rei.
28 Itaru, Apanll kanindash waamari kasiru taaku, anumari yuwaa zapish ashtachish anoo tuyamandakiya. Ashirucha, waana zandku, tputsee mang' p'tseekchu, yasamaam waritariya. Ashiri kurakaa, Apanll waana zandarangu, shiyaa yuwaa zapish tushiychu anoo wasina yámandarangiya. Ashiri natunaa pamazumareetsish kamanchinllpa.
28 Mas há um Deus nos céus que revela segredos, e ele mostrou ao rei Nabucodonosor o que acontecerá no futuro. Agora lhe direi qual foi o sonho e as visões que o rei teve enquanto estava deitado em sua cama.
29 Shiy kurakaa, kirimshish maamawush, mangishish chinachintar ashirangush, ¿Mayaja iyash zapish túshiych? ántar ashirangush, Apanllsha yuw ichingaru yasaru taaku, ansha shiyaa miranish wasina yámandarangiya.
29 “Enquanto o rei dormia, sonhou com acontecimentos futuros. Aquele que revela segredos lhe mostrou o que acontecerá.
30 Ashiri natsha Apanllsha nuwaa watatam tuyamandarangiya. Itaru, nuw nda ichinguroo yasampanee kasirina. Waana Apanll shiyaa kamanip átu, zandku yuwaa parangish anoo nuwaa yámandarangitamta.
30 E eu sei o segredo de seu sonho não porque sou mais sábio que os outros, mas porque Deus deseja que o rei entenda o que se passava em seu coração.
31 Ashiri shiy kurakaa, miranish pamazukush, maachee tinam, tputs tamapari ashiru kapung parangsha. Tuwasineeru, kizpur kurakurtaru, yutarit punirsamuna.
31 “Em sua visão, ó rei, havia à sua frente uma enorme estátua brilhante, e a aparência dela era assustadora.
32 Anoo napkush, much ur chumbeepimashpat ashchiri tinama. Titkursha misha pachtamatam ur mburshimashpa tinama. Waturootssha wanumbpatari ngusamb chumbeepimashpa tinama.
32 A cabeça da estátua era feita de ouro puro. O peito e os braços eram de prata, a barriga e os quadris eram de bronze,
33 Upazsha mbammashpatatam tinama. Watssha mbammashtam tinam, itaru chawpitamta tsapupat ísim tinam parangsha.
33 as pernas eram de ferro, e os pés, uma mistura de ferro e barro cozido.
34 Ashiriya, anootssha kurakaa, shiy napanapaw ashirangush, patumbich machish íwar wandari nduntaa tputs tununku, iwatamaranllu kurarangiya. Izuuru tsapush parat ashkamchu, tputsimun tinamun wats taw ashirangu, izuuru pátangarangiya.
34 Enquanto o rei observava, uma pedra foi cortada de uma montanha, mas não por mãos humanas. Ela atingiu os pés de ferro e barro e os despedaçou.
35 Ashkamchu, anuri ichingaroo tinam ashpari izuuru chuweeru, wayapureem kinarangiya. Tputs tirikoo pusinaku tamatarparee ashiru, kambusursha kizpur kambustarangu izuuru wayapureetssha kapeettaru ashirangiya. Nda pakchiyam katuchirangiya. Itaru, patumbichsha yuw tputs ashiru tinama taw ashirangu ansha macheemsha kapungoom kinarangu, ichinguru tsapurunasee yambutarangiya.
35 Toda a estátua se desintegrou em minúsculos pedaços de ferro, barro, bronze, prata e ouro. Então o vento levou tudo, como se fosse palha na eira. Mas a pedra que derrubou a estátua se tornou uma grande montanha que cobriu toda a terra.
36 Ashiri kurakaa, yuwaa pamasirangish anoo na kamaneena. Ashiri natsha yuwaa ashtachu anoo mangeetsish p'tsimaam kamanchinllpa.
36 “Esse foi o sonho. Agora, direi ao rei o que ele significa.
37 Apanll waana shiyaa kurakaa, shiyamari ichinguru kurak kasiru wayarangiya. Mishat, wizpureetstam kizpur putit taamaam panarangitamta. Tputs ichingarusin shiyaa kukish payuchinllinaya.
37 Ó rei, o senhor é o maior de todos os reis. O Deus dos céus lhe deu soberania, poder, força e honra.
38 Shiyamarisha kasirush, ichinguroo tputs ksutatsha. Ichinguru manginshuchee misha kpurngamsheewaatstam tputspatari ashpari ksutkush, shiyamari taachsha. Watam shiyamari ichinguru kasikshawa. Ashiriya, shiy kurakaa, tputs much orpat chumbeepimashpat tinam parangish, an watacha shaantaya.
38 Ele o fez governante de todo o mundo habitado e pôs até os animais selvagens e as aves debaixo de seu controle. O senhor é a cabeça de ouro.
39 Itaru, shiy tsiparamchush, anumunsha Apanll minshucheetssha tputs kurakaam wayachtamparee. Itaru, uwsha wizpur nda shiyapat tatsamchiya. Sheeru, anumunsha tuchparinsha minshuchtam tputs kurakaam kinachiya. Uwsha kizpuritam tsapurunasshuchee waamari kasiru taachiya. An watacha waturat ngusamb chumbeepimashpat tinam parangish anu.
39 “Quando, porém, seu reino chegar ao fim, outro reino, inferior ao seu, se levantará em seu lugar. Depois que esse reino tiver caído, o terceiro reino, representado pelo bronze, se levantará para governar o mundo.
40 Anumunsha ipunpunarurinsha kurakaam minshuchtam tputs kinachiya. An watacha mbammashpa tinam parangish kurakaam kinakchu, mbammash tamapari ashiru kizpur taaku, ichinguroo kurak wamari kachingeeru kasachiya.
40 Depois dele haverá o quarto reino, forte como o ferro. Esse reino esmagará e despedaçará todos os impérios anteriores, como o ferro esmaga e despedaça tudo que ele atinge.
41 Mishat, shiy kurakaa, pamasirangish yuw tputs tinam wats mbammashpat misha tsapupa ísim tinam parangish anshat tputs kurakaam kinachu, kizpur mbammash tamapari ashiritaa taaku, itaru waanpatatssin xarashish wayakchusin, piyamawsha taachinllina anoom ashirangsha.
41 Os pés e os dedos que o rei viu, uma mistura de ferro e barro cozido, mostram que esse reino será dividido. Como ferro misturado com barro, ele terá um tanto da força do ferro.
42 Watssha ngusamb tsapupat ísim tinam parangish, ansha kurakaam kinakchu, kizpuritaa taaku, itaru uru pantsachu anoo ashirangsha.
42 Algumas partes serão fortes como o ferro, mas outras serão fracas como o barro.
43 Kurakaa, shiy ngusamb tsapupat ísim parangish an kurak wamachtash, gobernadoru, waanasir tsiyatkachu, wizarpataw istaktaatssin, itaru ashiritaa, nda wanasiri minamari k'kuz chinaksin, taachinllina. An watacha ngusamb tsapupa ísim tinam tamaparee ashiru parangish anu.
43 A mistura de ferro e barro também mostra que esses reinos tentarão se fortalecer ao formar alianças entre si por meio de casamentos. Contudo, não permanecerão unidos, da mesma forma que o ferro não se une ao barro.
44 Yuwash ashpari in tputs kurakaam kinaturtachinllina, anush Apanllsha kanindamand waana urutamari taamaam kurak kizpur zanganchiya. Anoo ayamtaati kurak nllitari kasichazinllinaja. Tsapurunasshuchee kurak ichingaru kasiyaru, izuuru kachingeeru kasachiya.
44 “Enquanto esses reis estiverem no poder, o Deus dos céus estabelecerá um reino que jamais será destruído ou conquistado. Reduzirá os outros reinos a nada e permanecerá para sempre.
45 An watacha yuw shiy patumbich waanitaritaa nduntaa tputs tununku, mach iwatamayaru, pantsayashinu, tputsee tinamaa pátangayaru, chuweerangu anu. Ngusambaa, misha ngusamb chumbeepimashtam, tsapupa ísima, misha orootstam mburshimashee misha orootstam chumbeepimashee ichingaru pátangambeeru, chuweerangu, an watacha Apanll waana kurak kizpuree zangankachu, ashtachu anu. Apanll shiyaa, kurakaa, wasina yuwaa zapish ashtachu anoo yámandarangiya. An zuramaritcha. Uru amb ashtachiya, Daniel kurakaa Nabukodonosoraa tárangiya.
45 Esse é o significado da pedra cortada da montanha, mas não por mãos humanas, que despedaçou a estátua de ferro, bronze, barro, prata e ouro. O grande Deus está mostrando ao rei o que acontecerá no futuro. O sonho é verdadeiro, e seu significado é certo”.
46 Ashiri kuraksha Nabukodonosor anoo mazinarangu, puniku, Danielanung tutunlltayaru, timucheeru, tsapumun much kandanchinand ashirangiya. Sheeru, tiptsireetssha kamachtarangu: Danielaam chinuzee pachayarus muchingtsa, tárangiya.
46 Então o rei Nabucodonosor se curvou à frente dele e ordenou que o povo oferecesse sacrifícios e queimasse incenso diante de Daniel.
47 Tiptsirsha ashirangsin, kuraksha Danielaa; Siy Apanlliris ichinguru tputsee apanllirini waamari kasiru taakiya. Kurakawaatstam ichinguru waamari kasiru taakiya. Siy Apanlliris tputsee mang' p'tseeku yuwaa ashtachu anoo yasakanaya. Ashirucha, shiyaam waana chinashish panaku, yuwaa pamazurangi anoo yasakush kamaniksha, kurak tárangu,
47 O rei lhe disse: “Verdadeiramente, seu Deus é o maior de todos os deuses, Senhor dos reis e revelador de mistérios, pois você conseguiu revelar esse segredo”.
48 Danielaatssha Babiloniyashcheem gobernador ínarangu, ichinguru yasampantam Danielaa urkareem ínarangitamsinaya. Sheeru, maacheetsishsha kizpur wanasireew panarangiya.
48 O rei colocou Daniel em um cargo elevado e lhe deu muitos presentes valiosos. Nomeou-o governador de toda a província da Babilônia e chefe de todos os sábios.
49 Ashiri Danielsha kurakaa tsiyatku, Ashiri ipunsheetsi kurakaamtam ínangtamcha Sadrakaatsi, misha Misakaatsi, misha Abetnekootstamta. Ashkachush, uwshtisin shiyaa tputsirish wanasir ksutchinllinaya, Daniel kurakaa tárangu, kuraksha Danielaa wamkur Babiloniyashcheem ksutamapan ínarangiya. Itaru, Danielnaa uru kurakshuri pang' taarangiya.
49 A pedido de Daniel, nomeou Sadraque, Mesaque e Abede-Nego para cuidarem de todos os negócios da província da Babilônia, enquanto Daniel permaneceu na corte do rei.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Daniel 2, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.