Marcos 2

Bafut (BFD) vs NAA

Sair da comparação
NAA Nova Almeida Atualizada 2017
1 Ǹjwi jì tsu lɛ ŋghə̀ə kɨ tysa Yesu a bû m̀bɨɨ fu a alaꞌa Kapernaum; à bɨ̀ɨ̀ mə̂ bə̀ burə̀ ǹlaansə mə à kwɛ̀ɛ̀ mə̂ ǹtswe a ndùgə̀.
1 Dias depois, Jesus entrou de novo em Cafarnaum, e logo se ouviu dizer que ele estava em casa.
2 Bə̀ lɛ nyuꞌu nzi ŋghotə a ntsǔnda yìi mə Yesu à lɛ ntswe ghu aà, m̀burə ŋghaꞌa nluu ɨdɨgə, kaa àbwarə waꞌà bù mbə a ntysa ŋkuu a mûm ǹdâ. Yesu a tɨgə̀ ǹswoŋə nɨ̂ ànnu Nwi a mbo bo.
2 Muitos se reuniram ali, a ponto de não haver lugar nem mesmo junto à porta. E Jesus anunciava-lhes a palavra.
3 À kà mə̂ aa nswoŋə aa bə bî mɔꞌɔ bi nɨkwà bɨ beꞌě mbwenkə nzi nɨ ghu ghu mbô.
3 Trouxeram-lhe, então, um paralítico, carregado por quatro homens.
4 Tsǒ mə kaa àbwarə a lɛ ŋwaꞌǎ wa ntsǔnda tswe aa, bo lɛ kɔꞌɔ a atunda, ǹlɔbɨtə nnaŋsə abùꞌù ghu, a kəꞌə̀ àdɨ̀gə̀ ya yìi mə Yesu a lɛ ntswe ghu aà. Bo màŋsə̀ mə̂ ǹlɔgə mbwenkə wa nɨ̂ ɨ̀kùù yìi mə bo lɛ mbèꞌè ghu aa, ntsurɨsə wa nɨ̂ àbùꞌù ǹsɨgɨsə a nsi Yesu.
4 E, não podendo aproximar-se de Jesus, por causa da multidão, removeram o telhado no ponto correspondente ao lugar onde Jesus se encontrava e, pela abertura, desceram o leito em que o paralítico estava deitado.
5 Yesu à yə̀ mə abìintɨɨ yìi mə bo lɛ ntswe nɨ yu aa, ǹswoŋ a mbo m̀bwènkə̀ wa mə: “Mû ghà, wa bɨ lìꞌìnə̀ mə ɨfansənû jô.”
5 Vendo-lhes a fé, Jesus disse ao paralítico:
6 Ŋ̀gǎŋndɨ̀ꞌɨ nɔ̀ŋsə̀ jî mɔꞌɔ lɛ ntswe ghu, ǹtɨgə mbetə nɨ a mûm ǹɨ̀tɨɨ bo mə:
6 Alguns escribas estavam sentados ali e pensavam em seu coração:
7 “Ŋù ghû à tsyà aa la ŋka ŋghaa fàa ajàŋ aa ɛ? A ghàà laà m̀bəgɨtə aa Nwì! Kaa ŋù tsu kaa sɨ̀ ghu tswê mə m̀bə liꞌinə̀ ɨ̀fansənnù bə̂ ntsyatə Nwî yuyu.”
7 — Como ele se atreve a falar assim? Isto é blasfêmia! Quem pode perdoar pecados, a não ser um, que é Deus?
8 Yesu à lɛ mburə ŋ̀ghɛsə nzi ɨnnù ma jû mə bɨ lɛ sɨ kwàꞌàtə nɨ a atu bo aà, ŋ̀waꞌasə waa, m̀betə mə: “Nɨ kwaꞌatə ɨjaŋ ɨnnu ma jû a atu bù aa a ya aa ɛ?
8 E Jesus, percebendo imediatamente em seu espírito que eles assim pensavam, disse-lhes:
9 A laà waŋsə aa a nswoŋə a mbo mbwènkə̀ ghuà mə, ‘mə̀ lìꞌìnə̂ ɨ̀fansənnù jô,’ kə̀ mə: ‘Bɨ̀ɨ̀nə nlɔ̀gə ɨkuù gho wa ŋka ghɛ̀ɛ̀ noò lɛ?’
9 O que é mais fácil? Dizer ao paralítico: “Os seus pecados estão perdoados”, ou dizer: “Levante-se, tome o seu leito e ande”?
10 Wa mə̀ ka dɨ̀ꞌɨ a mbo bù mə Mu Ŋù à tswe nɨ̀ àdàꞌà fàa mbi a lìꞌìnə ɨ̀fansənnù bə̂.” À ghàà mə̂ laà aa ntɨgə nswoŋə a mbo m̀bwènkə̀ wa mə:
10 Mas isto é para que vocês saibam que o Filho do Homem tem autoridade sobre a terra para perdoar pecados. E disse ao paralítico:
11 “Mə̀ swòŋə a mbo wò, bɨ̀ɨ̀nə nlɔgə ɨkuù gho wa ŋghɛ̀ɛ̀ gho a nda wò.”
11 — Eu digo a você: Levante-se, pegue o seu leito e vá para casa.
12 M̀bwènkə̀ wa a bɨɨ̀nə̀, m̀burə nlɔgə ɨkuù yi wa, ǹtəə tsya mfɛ̀ꞌɛ̀ yi a nsi bə̀ bya bɨ̀tsɨ̀m; a burə̀ m̀bə tsiꞌì ànnù yî yɛ̌yɛrə a mbo bo. Bo tɨgə̀ ŋ̀ghaꞌasə nɨ̂ Nwî ǹswoŋə nɨ mə, “Kaa bìꞌì lɛɛ̀ waꞌǎ annù tsu laà yə̂!”
12 Ele se levantou e, no mesmo instante, pegando o leito, retirou-se à vista de todos, a ponto de todos se admirarem e darem glória a Deus, dizendo: — Jamais vimos coisa assim!
13 Yesu à lɛ mbù ŋ̀ghɛɛ fu a aghəŋə ŋkì mɨyaa Galilea; àkùrə̌ bə̂ a zî ŋ̀karɨsə yi, a tɨgə̀ ǹlɔgɨnə ŋka ndɨꞌi waa.
13 De novo, Jesus foi para junto do mar, e toda a multidão vinha ao encontro dele, e ele os ensinava.
14 À màŋsə̀ mə̂ ǹlo ŋka ŋghɛɛ wa aghəŋə ŋkì, nyə ŋ̀gàŋkwɛrə bɨ̀tâx, Levi, mu Alfeus a tswê a ndâ ŋkwɛrə bɨ̀tâx. Yesu a swoŋ ghu mbo mə: “Zǐ ŋka nyòŋə̀ nàâ.” Levi a burə̀ m̀bɨɨnə ntɨgə nyoŋə nii.
14 Quando ia passando, viu Levi, filho de Alfeu, sentado na coletoria e lhe disse: Ele se levantou e o seguiu.
15 À ghaꞌà a bɔ̀ɔ̀ mə̂ ǹsaꞌatə, Yesu bo bɨ̀ ŋ̀gǎŋyəgə̂nnù ji ghɛɛ̀ a nda Levi a njɨ ghu. Ŋ̀gǎŋkwɛrə bɨ̀tâx bo bə̀ bî bɨ bî ghàꞌàtə̀ lɛ ntswe bo bo ntɨgə njɨ; ǹloŋ mə bə̀ bî ghàꞌàtə̀ lɛ sɨ yòŋə̀ Yesu maa noò.
15 Achando-se Jesus à mesa, na casa de Levi, estavam junto com ele e com os seus discípulos muitos publicanos e pecadores; porque estes eram muitos e também o seguiam.
16 Ŋ̀gǎŋndɨ̀ꞌɨ nɔ̀nsə̀ jî mɔꞌɔ jìi mə ɨ lɛ mbə baFarɨsai aa ɨ lɛ nyə a ajàŋ yìi mə Yesu lɛ sɨ jɨ bo bɨ̀ ŋ̀gǎŋkwɛrə bɨ̀tâx bo bɨ̀ bə̀ bî bɨ aa, mbetə a mbo ŋgǎŋyəgə̂nnù ji mə: “Taà ghùù a jɨ bo bɨ̀ ɨ̀jàŋ bə̂ ma ju aa a ya ɛ?”
16 Os escribas dos fariseus, vendo Jesus comer em companhia dos pecadores e publicanos, perguntavam aos discípulos dele: — Por que ele come e bebe com os publicanos e pecadores?
17 Yesu a yuꞌù ànnù yìi mə bo lɛ sɨ ghàà aa, ǹswoŋə mbo bo mə: “Bə bìi mə bɨ tswe bɨtɨ̀ɨ̀ aa, kaa bɨ sɨ dɔgɨtà lɔɔ, a dɔgɨtà aa a lɔ̀ɔ ŋgàŋmɨghɔ̀ɔ̀. Kaa mə̀ lɛ waꞌà aa a ntwoŋ bə̀ bìi mə ànnǔ yaa a tsinə aa zî, mə̀ lɛ zì aa a ntwoŋ bə̀ bî bɨ̂.”
17 Tendo ouvido isto, Jesus lhes respondeu:
18 À lɛ mbə maà nòò ŋ̀gǎŋyəgə̂nnù Jɔn bo bɨ̀ baFarɨsai lɛ sɨ siꞌisə ɨbɨɨnu waa tɨ jɨ̂ ǹtsaꞌatə nɨ̂ Nwî; bə̀ bî mɔꞌɔ zî m̀betə Yesu mə: “Ŋ̀gǎŋyəgə̂nnu Jɔn bo bɨ̀ jǐ baFarɨsai bɨ siꞌisə ɨbɨɨnû tɨ jɨ̂ ǹtsaꞌatə nɨ̂ Nwî lâ kaa bǒ waꞌà ma mùu ajàŋ ghɨrə̀ aa a ya aa ɛ?”
18 Ora, os discípulos de João e os fariseus estavam jejuando. Algumas pessoas foram perguntar a Jesus: — Por que os discípulos de João e os discípulos dos fariseus jejuam, mas os seus discípulos não jejuam?
19 Yesu betə̀ waa mə: “M̀bə bə̀ bìi mə bɨ twoŋə waa a adɨgə nɨyɔꞌɔ bɨ tuu mɨjɨ, ǹsiꞌisə ɨbɨɨnû waa tɨ jɨ̂, ǹlii nɨ̂ ǹdoo mûŋgèn wa yìi mə bo tswe ghu mbɛ̀ɛ̀ aa ɛ? Àjàŋə mə ǹdoo mûŋgèn wa à tswe bo bo aa, kaa m̀bə bo waꞌà mɨjɨ tuu nsiꞌisə ɨbɨ̀ɨnû waa tɨ jɨ̂.
19 Jesus respondeu:
20 Lâ nòò yî mɔꞌɔ̀ à tswe ghu mə bɨ ka yi lɔ̀gə̀ ǹdoo mûŋgèn wa ghɛ̀ɛ̀ nɨ ghu, maa noò, mbə bo tse bɔŋ tuu mɨjɨ̂, ɨ siꞌisə ɨbɨɨnû wa tɨ jɨ̂.
20 No entanto, virão dias em que o noivo lhes será tirado, e então, naquele dia, eles vão jejuar.
21 “Kaa m̀bə ŋù tsù waꞌà kà ǹlɔgə asàꞌa atsə̀ꞌə̀ yî fii a ŋkɛ̀ɛ̂ àtsəꞌə̀ yî lwèn ghu; m̀bə a ghɨrə ma mùu ajàŋ boŋ, àdɨ̀gə̀ ya mə bɨ kɛɛ aa a ka bu sàꞌànə lò yi, tâ àbàꞌa atsə̀ꞌə̀ yî fii ya tâ à yɛnə nlò yi, m̀baŋnə ntɨgə nɨŋə abùꞌù yi ghàꞌàtə̀ a nɨ atsə̀ꞌə̀ yî lwèn yâ.
21 Ninguém costura um remendo de pano novo em roupa velha; porque o remendo novo tira um pedaço da roupa velha, e o buraco fica ainda maior.
22 A kɨ̂ m̀bə ŋgɨ̌ŋgɨ̀ŋ mə kaa m̀bə ŋù a waꞌà mɨlùꞌù mî fii lɔ̀gə̀ ǹnɨŋə nɨ̂ ŋ̀gùù mɨ lùꞌù jî lwènə̀, à bə nɨŋ boŋ mɨ̀lùꞌù mya mɨ ka bwǐ ŋgùù jya, tâ mɨ̀lùꞌù mya saa, tâ ŋgùù jya kɨ mbɨꞌɨ. Bɨ nɨŋ mɨlùꞌù mî fii aa a nɨ̂ ŋgùù jî fiì.”
22 E ninguém põe vinho novo em odres velhos, porque, se fizer isso, o vinho romperá os odres e se perdem tanto o vinho como os odres. Mas põe-se vinho novo em odres novos.
23 Yesu bo bɨ̀ ŋgǎŋyəgə̂nnù ji lɛ sɨ tsyà a mûm ǹsòo ànsaŋ a njwîŋgɔ̌ŋ, bo kà mə̂ aa tsya, ŋ̀gǎŋyəgə̂nnù ji ɨ kâ ǹtɨɨ nɨ̂ ànsaŋ wa yì mɔꞌɔ ŋkurə.
23 Aconteceu que, num sábado, Jesus atravessava as searas, e os seus discípulos, ao passar, começaram a colher espigas.
24 BaFarɨsai bî mɔꞌɔ lɛ nyə, nswoŋ ghu mbo mə: “Yə̂, kaà sɨ̀ kuꞌùnə̀ a nɨ nɔ̀ŋsə̀ mə tâ ŋgǎŋyəgə̂nnù jo ɨ̀ ka ŋghɨrə laà, a njwîŋgɔ̌ŋə̀.”
24 Então os fariseus disseram a Jesus: — Olhe! Por que eles estão fazendo o que não é lícito aos sábados?
25 Yesu a kwiꞌi a mbo bo mə: “Nɨ̀ lɛɛ̀ waꞌà ànnù ya yìi David lɛ ŋghɨ̀rə̀ aa twoŋ, wa noò yìi mə à lɛ sɨ lɔ̀ɔ ayoo yî jɨ̀, a ajàŋ yìi mə ǹjì ɨ̀ lɛ yaŋə yi bo bɨ̀ bə̀ bi aa ɛ?
25 Ele lhes respondeu:
26 David à lɛ ŋkuu a ndâmàꞌanwì, a noò yìi mə Abiata a lɛ mbə ŋ̀gàŋmàꞌa Nwi yî ŋ̀wè aa, ŋ̀kurə abaa Nwì, ŋ̀kɨ mfa yî mɔꞌɔ a mbo bə̀ bìi mə bo bo lɛ ntswe aà. Nɨ̀ zi mə a nɨ nɔ̀ŋsə̀ yìꞌinə̀ mə a abaa mà yû aa mbə a kurə tsiꞌì ŋ̀gǎŋəmàꞌa Nwì.”
26 Como entrou na Casa de Deus, no tempo do sumo sacerdote Abiatar, e comeu os pães da proposição, os quais só aos sacerdotes era lícito comer, e ainda deu esses pães aos seus companheiros?
27 Yesu a lwìꞌìsə̀ ǹswoŋ a mbo bo mə: “Bɨ lɛ lə̀ə njwîŋgɔ̂ŋ aa nloŋə bə̂, kaa bɨ lɛ ŋwaꞌà lə̀ə̀ aa mə tâ njwîŋgɔ̀ŋɨ̀ ka nsaꞌa nɨ̂ bə̂.
27 E Jesus acrescentou:
28 Wa Mu Ŋu a nɨ̂ M̀màꞌàmbî yìi a saꞌa njwîŋgɔ̀ŋə̀ aà.”
28 Assim, o Filho do Homem é senhor também do sábado.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 2, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.