Atos 25
Bafut (BFD) vs NVT
1 Festus à zì mə̂ ǹtswe wa mbùꞌu alaꞌa tsǒ Gûmnàa njwi ji tarə, ǹlo a Kaisaria ŋkɔꞌɔ ŋghɛɛ a Yerusalem.
1 Três dias depois que Festo chegou a Cesareia para assumir suas novas responsabilidades no governo da província, partiu para Jerusalém,
2 Bɨ̀lɨ̀ɨ ŋgǎŋmàꞌa Nwì jî bo bɨ̀tsyàsə̀ bɨ baYuda bɨ lɛ nzi ghu mbo, nswoŋ ɨ̀nnù a atu Paul,
2 onde os principais sacerdotes e outros líderes judeus se reuniram com ele e lhe apresentaram as acusações contra Paulo.
3 m̀betə yi mə tâ à ghɨrə annù a ndɨ̀ꞌɨ mə yu kɔŋə waa, ntsyasə Paul tâ à kɔꞌɔ ŋghɛɛ a Yerusalem, nloŋ mə bɨ lɛ sɨ taŋtə mə bɨ ka lə̀ə̀ntə a ŋgɛ̀ɛ̀ ɨ zwitə yi a mânjì.
3 Pediram a Festo, como favor, que transferisse Paulo para Jerusalém, pois planejavam armar uma emboscada para matá-lo no caminho.
4 Festus à lɛ ŋkwiꞌi a mbo bo mə wa bɨ ləə Paul a Kaisaria, m̀bɛ nii, ŋ̀kɨ nswoŋ mə yumbɔŋ yu ka kɨɨ ghɛ̀ɛ̀ ghu a nɨ mû àtɨɨ noò.
4 Festo respondeu que Paulo estava em Cesareia e que ele próprio voltaria para lá em breve.
5 Ŋ̀ghɛɛ nɨ̂ mbìì ǹswoŋ mə, “Tsǒ mə a bə la laa, tâ nɨ̀ too bɨtà bîmɔꞌɔ a tɨtɨ̀ɨ bù tâ bìꞌibo ghɛɛ. Bɛlə mə ànnǔ tsu a tswe a nɨŋə ghu nu, bo ghɨrə̀ maa ajàŋ.”
5 “Alguns de vocês que têm autoridade voltem comigo”, disse ele. “Se Paulo tiver feito algo de errado, vocês poderão apresentar suas acusações.”
6 Festus à lɛ ntswe bo bo a tɨgə̀ ŋ̀kuꞌu njwi ji nɨfwaa kə̀ ji nɨghum, a bû ǹsɨgə ŋghɛɛ fu a alaꞌa Kaisaria, àbɛ̀ɛ̀ a fùꞌù mə̂, a tswê a ŋgɔ̀ꞌɔ̀ Kɔrə̀, ǹswoŋ mə tâ bɨ̀ zi nɨ Paul.
6 Oito ou dez dias depois, Festo voltou a Cesareia e, no dia seguinte, convocou o tribunal e mandou que trouxessem Paulo.
7 Bɨ̀ zì mə̂ nɨ ghu, baYuda bya mə bɨ lɛ nlò a alaꞌa Yerusalem ǹsɨgə aa, bɨ lɛ mbɨ̀ɨ̀nə̀ ǹtəə ŋkarɨsə yi nswoŋ ɨnnù ghu atu, naŋsə nnɨŋ ɨnnù jî tɨ̀nsə̀ ghu nu, lâ kaa kɨꞌɨ̀ nɨ mânjì yìi mə mbə bɨ dɨꞌɨ̀ mə ɨnnù jya ɨ̀ nɨ̂ ɨ̀nnù nɨ̂ŋkoŋ tswê.
7 Quando Paulo chegou, os líderes judeus vindos de Jerusalém se juntaram ao seu redor e fizeram várias acusações graves que não podiam provar.
8 Paul à lɛ mbɨ̀ɨ̀nə̀ mə yu fiꞌi ɨlɛ̀ɛ̂ yi, ǹswoŋ mə, “Kaa mə̀ sɨ̀ gha ànnù tsu a nɨ nɔ̀ŋsə̀ baYuda wô. Kaa mə̀ sɨ a mû ànnǔ tsu burə ŋwo wò, kə̀ ǹloŋə bə̂ ànnǔ ndâmàꞌanwì, kə̀ a nu Kaisa.”
8 Paulo se defendeu: “Não sou culpado de nenhum crime contra as leis judaicas, nem contra o templo, nem contra o governo romano”.
9 Lâ àjàŋ mə Festus à lɛ sɨ ghɨ̀rə mə tâ baYuda dorɨtə aa, a betə̀ Paul mə, “O kɔ̀ŋ mə o kɔꞌɔ ghɛ̀ɛ̀ a Yerusalem tâ bɨ̀ saꞌa gho ghu a nɨ̂ ɨ̀nnù jû mə bɨ nɨŋ a nu wò aa ɛ?”
9 Então Festo, querendo agradar aos judeus, perguntou: “Você está disposto a ir a Jerusalém e ali ser julgado diante de mim?”.
10 Paul a kwiꞌi mə, “Mə̀ tə̀ə̂ aa a ŋgɔ̀ꞌɔ̀ kɔrə̂ Kaisa, a adɨgə yìi bɨ tɛꞌɛ ntswe nɨ̂ ǹsàꞌâ ɨ̀sàꞌâ gha ghu aà. A ŋghɛ̀ɛ a nɨ baYuda, tsiꞌì wòmbɔŋ, ò zi a laa mə kaa mə̀ sɨ̌ annǔ tsu a mbo bo wô.
10 Paulo respondeu: “Este é um tribunal oficial romano, portanto devo ser julgado aqui mesmo. O senhor sabe muito bem que não fiz nenhum mal aos judeus.
11 M̀bə a bə yìi mə mə̀ wo a nɔ̂ŋsə̀, kə̀ mə mə̀ ghɨ̀rə̂ ànnù yî tsu yìi mə mbə mə̀ kwo ghu, boŋ kaa mə̀ sɨ aa nɨ̀wo khə̀. Lâ m̀bə a bə mə kaa ànnù tsu yìi mə bɨ nɨŋ a nu mə̀ aa, à sɨ̌ annù nɨ̂ŋkoŋ bə, boŋ kaa mbə ŋù a waꞌà gha a mbo bo fâ. Mə lɔ̀ɔ mə tâ Kaisa à yuꞌu ɨsaꞌà ghâ.”
11 Se fiz algo para merecer a pena de morte, não me recuso a morrer. Mas, se sou inocente, ninguém tem o direito de me entregar a estes homens. Eu apelo para César”.
12 Festus à lɛ ntɨgə ŋghaanə bo bɨ̀ ŋ̀gàŋ bɔɔ/ bɨ mbɛ̀ɛ̂ bi ji, ǹtɨgə ŋkwiꞌi ghu mbo mə, “Àjàŋə mə ò bètə mə tâ Kaisa à yuꞌu ɨsaꞌà gho aa, ò ka ghɛ̀ɛ̀ a mbo Kaisa.”
12 Festo consultou seus conselheiros e, por fim, respondeu: “Muito bem, você apelou para César, então irá para César”.
13 Àtɨɨ noò yî mɔꞌɔ a ghə̀ mə a kɨ tsyǎ mfɔ̀ Agripa bo Bernice bo zî a Kaisaria a ŋkwɛrə Festus.
13 Alguns dias depois, o rei Agripa chegou com sua irmã, Berenice, para visitar Festo.
14 Bo bo tswê ǹdùu njwi jǐ mɔꞌɔ ɨ tsyâ, Festus a swoŋə̌ annǔ saꞌa Paul a mbo bo mə, “Ŋ̀gàŋàtsaŋ yì mɔ̀ꞌɔ à tswe faà mə Felix à lɛ màꞌàtə̀.
14 Durante a estada deles, que durou vários dias, Festo discutiu o caso de Paulo com o rei. “Tenho aqui um prisioneiro que Félix deixou para mim”, disse ele.
15 Nòò yìi mə̀ kɨ̀ ghɛ̀ɛ a Yerusalem aa, bɨ̀lɨ̀ɨ bɨ ŋgǎŋmàꞌa Nwì bo bɨ̀ bɨ̀tà bɨ alaꞌa bɨ baYuda bɨ swoŋə̀ ànnù m̀bɨꞌɨ ŋgaà yì a mbo mə̀, m̀betə nàa mə tâ mə̀ tsərə ɨsaꞌâ yi tâ bɨ̀ zwitə yi.
15 “Quando estive em Jerusalém, os principais sacerdotes e líderes judeus apresentaram acusações contra ele e pediram que eu o condenasse.
16 Mə̀ swoŋ a mbo bo mə kaa à sɨ̀ nɔ̂ŋsə̀ baRoma bə mə, mbə bɨ fâ ŋû yìi bɨ nɨŋə̀ ànnù ghu nu a mbo bə̀ bya mə bɨ nɨŋə̀ ànnù ya ghu nu aa tɨ ghə̂ mə bɨ saꞌà ɨ̀sàꞌâ yi a kɨ̂ ǹtswe nɨ̂ àbwarə nɨ a ŋghàa ànnù ǹloŋ ɨnnù jya mə bɨ nɨŋ a nu yu aà.
16 Eu lhes disse que a lei romana não condena ninguém sem julgamento. O acusado deve ter a oportunidade de confrontar seus acusadores e se defender.
17 A bə̂ ǹjiꞌì ànnù yìi mə àjàŋ mə bo lɛ nzì faà aa kaa mə̀ lɛ ŋkɨꞌɨ noò ghɛsə̀. Tsiꞌǐ ajàŋ mə àbɛ̀ɛ̀ a lɛ mfuꞌu aa mə̀ lɛ mburə ntswe a aləŋə nsaꞌa mɨ̀saꞌa, ŋ̀ghɨrə bɨ zî nɨ ghu.
17 “Quando eles vieram aqui para o julgamento, não me demorei. Convoquei o tribunal logo no dia seguinte e mandei chamar Paulo.
18 Bə̀ bya mə bɨ lɛ nnɨŋə annù ghu nu aa, bɨ lɛ mbɨ̀ɨ̀nə̀ ǹtəə la kaa ŋkɨꞌɨ annù yì bɨ yì tsu, tsiꞌì tsǒ ajàŋ mə mɨ̀ kɨ̀ sɨ̌ waꞌatə aa, swoŋə̀.
18 Os judeus, porém, não o acusaram de nenhum dos crimes que eu esperava.
19 Bo lɛ mbàŋnə̀ ǹswoŋə bə̂ ɨ̀nnnù jìi bo bo kɨ̀ sɨ swùŋnə̀ ghu, ǹyoŋə a njɨ̀mə̀ ànnù Nwî yaa, bo bɨ̀ ànnù ŋû yì mɔ̀ꞌɔ mə bɨ twoŋə nɨ Yesu, yìi mə à lɛɛ̀ ŋ̀kwo, lâ Paul a bâŋnə̀ ǹswoŋə nɨ mə à tswêǹntɨ̀ɨ̀.
19 Ao contrário, era algo relacionado à sua religião e a um morto chamado Jesus, que Paulo insiste que está vivo.
20 Tsǒ mə mə̀ kɨ̀ waꞌà gha ajàŋə mə mbə mə̀ lèntə̀ majû ɨ̀jàŋə ɨnnù zi aa, mə̀ betè Paul mə m̀bə a ghɛɛ̀ a Yerusalem tâ bɨ̀ lentə ghu aa ɛ?
20 Sem saber como investigar essas questões, perguntei a Paulo se estava disposto a ir a Jerusalém e ali ser julgado por essas acusações,
21 Lâ Paul a bâŋnə̀ m̀betə mə yu lɔ̀ɔ̀ mə tâ Kaisa tâ à sàꞌa ɨsàꞌâ yi. Ǹswoŋ mə tâ bɨ̀ ləə yi nyweꞌe noò yìi mə Kaisa à ka fa akwiꞌi aà; mə̀ tɨgə̀ ŋ̀ghɨrə mə tâ bɨ̀ tswa yi nləə faà ǹyweꞌe noò yìi mə mə̀ ka yǐ too yi a mbo Kaisa.”
21 mas ele apelou ao imperador para que julgue seu caso. Por isso, ordenei que fosse mantido sob custódia até eu tomar as providências necessárias para enviá-lo a César.”
22 Agripa a swoŋ a mbo Festus mə, “Mə̀ nɨ̂ àtu ɨbɨɨ nû gha, mə̀ ka kɔ̀ŋ mə mə yuꞌu nɨghàà ghu ntsù.” Festus a swoŋ mə, “Òo lǒ yuꞌu nɨghàà ghu ntsù a yɔɔ.”
22 Então Agripa disse a Festo: “Gostaria de ouvir esse homem pessoalmente”. E Festo respondeu: “Amanhã poderá ouvi-lo!”.
23 Àbɛ̀ɛ̀ a fùꞌù mə̂, Agripa bo Bernice, bo zî tsiꞌì nɨ̀ nɨ̀fɔ̀, ǹzi ŋkuu wa a ndâ ǹsaꞌa mɨ̀saꞌa, bo ɨtu bɨ̂sogyɛ̌ ntsùꞌù, nɨ bɨ̀tà bɨ njɔ̀ꞌɔ̀ àlaꞌa bya. Festus à lɛ ntɨgə nlaꞌa bɨ lɔgə̀ Paul ǹzi nɨ ghu.
23 No dia seguinte, Agripa e Berenice chegaram à sala de audiência com grande pompa, acompanhados de oficiais militares e homens importantes da cidade. Festo mandou trazer Paulo e,
24 Festus a tɨgə̀ ŋ̀ghaa a mbo bo nswoŋ mə, “M̀fɔ̀ Agripa bo bɨ̀ bə̀ bɨ̀tsɨ̀m bìi bɨ tswe faà aa, nɨ̀ yə a ghulà ŋù mə à təə a nsi bù aà, àa ŋù wa mə baYuda lɛ nnɨŋ ɨnnù ghu nu, ǹswoŋ a mbo mə̀ a noò wa yìi mə̀ lɛ ŋghɛ̀ɛ̀ a Yerusalem, ŋ̀kɨ mbu zì ǹswoŋ faà, ǹtɔŋnə nɨ mə kaa à sɨ̀ kuꞌùnə̀ mə tâ à bu ntswe ntɨ̀ɨ̀ aà.
24 em seguida, disse: “Rei Agripa e demais presentes, este é o homem cuja morte é exigida pelos judeus tanto daqui como de Jerusalém.
25 Lâ kaa mə̀ lɛ ŋkɨꞌɨ̀ ǹyə mə à ghɨ̀rə̂ ànnù tsu mə mbə a kwo ghu bə̂. Tsǒ mə yumbɔŋ à bètə mə yu ghɛ̀ɛ̀ a mbo Kaisa aa, mə̀ kàꞌà mə̂ mə mə̀ ka too yi ghu.
25 Em minha opinião, ele não fez coisa alguma para merecer a morte. Contudo, uma vez que apelou ao imperador para que julgue seu caso, decidi enviá-lo a Roma.
26 Lâ kaa mə̀ sɨ̌ nɨ̂ ànnù yìi mə mbə mə̀ naŋsə̀ ŋ̀ŋwaꞌanə a mbo tâfàꞌâ ghà aa tswê. A bə̂ ǹjiꞌì ànnù yìi mə mə̀ zi nɨ ghu a nsi bù aà, mə mbə wò m̀fɔ̀ Agripa, ò naŋsə̀ m̀betə yi a fâ àkwiꞌi tǎ tâ mə̀ zi annù yìi mə mbə mə̀ ŋwaꞌànə̀.
26 “Não sei, porém, o que escrever ao imperador, pois não há nenhuma acusação clara contra ele. Por isso eu o trouxe hoje diante dos senhores, especialmente do rei Agripa, para que, depois de o interrogarmos, eu tenha algo para escrever.
27 Ǹloŋ mə̀ à ka bə ajɨ̌ŋtə annù a mbo mə̀ a ntoò ŋ̀gàŋàtsaŋ tɨ ghə̂ mə mə̀ nàŋsə ŋŋwàꞌànə ɨnnù jìi bɨ nɨŋ ghu nu aà.”
27 Pois não faz sentido enviar um prisioneiro ao imperador sem especificar as acusações contra ele”.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Atos 25, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.