Mateus 7
asj (ASJ) vs BKJ
1 “Nɛ saa kɛ biŋge bi bɛniiŋ bamu-u kɛ, ɛ fi nuuŋ lɛ, Nyɔ tɛ saa tɛ kinɛ kɛ.
1 Não julgueis, para que não sejais julgados.
2 Nɛ kɛɛ le dze yi nɛ sɛki kiŋge ki wumu-u, ɛ nɛɛ yi yi Nyɔ gii yi saa tɛ kinɛ le. Fiee fi wi fichini fiee le nyɛ li wi-i ɛ fi fi Nyɔ gii naa yi fichɛ le yi se nyɛ li mwɛ-ɛ tɛ.
2 Porque com o juízo com que julgardes sereis julgados; e com a medida que medirdes vós sereis medidos.
3 Fi geeŋ fiɔɔ ŋiŋgi sheeŋ yi kwiŋ yi nuuŋ ŋwaana lɛ lii, ɔ se tɛ ŋɛŋ kiŋkɔsi ki kwi-iŋ ki nuuŋ lɛ lii ya kɛ?
3 E por que tu observas o cisco que está no olho do teu irmão, e não percebes a viga que está no teu próprio olho?
4 Kɛ fi geeŋ fiɔɔ nuuŋ ɔ tee li ŋwaana le ‘Ŋwaanɛŋ bɛ mbuu sheeŋ yɛɛ lɛ wɛɛ lii,’ ɔ tɛ ŋɛŋ tɛ kiŋkɔsi ki nuuŋ wɛɛ lɛ lii kɛ?
4 Ou como dirás a teu irmão: Deixa-me tirar o cisco do teu olho, e, eis uma viga no teu próprio olho?
5 Wɛ wi wu nimi! Saa buu ko ki nuuŋ wɛ lɛ lii ɔ se bɔsɛyi ɔ ŋɛŋ sheeŋ yi nuuŋ ŋwaana lɛ lii, ɔ se buu.
5 Hipócrita, tira primeiro a viga do teu olho, e então verás com clareza para tirar o cisco do olho do teu irmão.
6 Kiiŋ nɛ ni dzɔɔ fiee fi Nyɔ-ɔ nɛ nyɛ li bwí kɛ. Ɛ nɛ fɛ lɛ, yi fiiki yi numɛ beŋ. Kiiŋ nɛ ni dzɔɔ fincha fi waaŋ nɛ nyɛ li dziiŋ li kɛ. Ɛ nɛ fɛ lɛ, yi bɛ yi dɛnchɛ beŋ bɛ bikaa.”
6 Não deis o que é santo aos cães, nem lanceis aos porcos as vossas pérolas, para que não suceda que as pisem com os seus pés, e voltando-se novamente, vos despedacem.
7 “Nɛ biiti yɛɛŋ, Nyɔ gii yi nyɛ beŋ. Nɛ geendi yɛɛŋ, Nyɔ gii yi doonchɛ beŋ. Nɛ kundi yɛɛŋ kigoo, Nyɔ gii yi gwiyɛ li be-eŋ.
7 Pedi, e dar-se-vos-á; buscai e encontrareis; batei e abrir-se-vos-á.
8 Nɛ kɛɛ le wi kwikwi wu biiti, gii kɛmɛ, wi kwikwi wu wɛki, gii ŋɛŋ, wi wu kundi kigoo bɛ gii bɛ gwiyɛ li mwɛ-ɛ.
8 Porque aquele que pede, recebe; e o que busca, encontra; e ao que bate, abrir-se-lhe-á.
9 Ɛ noo li be-eŋ linti wu ŋwani bii wu bunɛɛŋ, se tuu nyɛ wu nuuŋ tɛtɛ?
9 Ou qual dentre vós é o homem que, se seu filho lhe pedir pão, lhe dará uma pedra?
10 Kɛ wu bii wu nsuuŋ, tuu nyɛ wu nuuŋ yɔ?
10 Ou se lhe pedir peixe, lhe dará uma serpente?
11 Ɛ beŋ bɛ nuuŋ bɛniiŋ bɛ bifi ti kii si bɛ nyɛɛ biee bi dzeeŋ li bɔɔŋ bɛnɛ, Baa wunɛ wu nuuŋ liboo lee ki nyɛ kɛ biee bi dzeeŋ li bɛniiŋ bɛ biiti li wuu yɛki si nɛ nyɛɛ lɛ ni?
11 Então se vós, sendo maus, sabeis dar boas dádivas aos vossos filhos, quanto mais vosso Pai, que está no céu, dará coisas boas aos que lhe pedirem?
12 Fi se fiɛɛ le, fiee fi nɛ kɔŋgisi le bɛniiŋ fɛ li be-eŋ, ɛ nɛɛ fi fi nɛ nuuŋ nɛ ni nɛ feti tɛ li bee, kifɛ fini fiɛɛ fiee fichu fi kiŋwaati ki bɛnchi bɛ Mɔɔsɛ mɔɔ Biŋwaati bi bɛntomfɔŋ bɛ Nyɔ-ɔ tiifi.”
12 Portanto, todas as coisas que vós quereis que vos façam os homens, fazei-o também a eles; pois esta é a lei e os profetas.
13 “Lɛ yɛɛŋ nuuŋ lɛ fweeŋ wu mbaŋ wu nuuŋ kimfasɛ-ɛ, kifɛ fweeŋ wu nuuŋ mgbooŋ bɛ dze yi nuuŋ tsɛkɛ, giiŋgi nuuŋ fɛ be gii be la bula, bɛniiŋ se lii baa lɛ yi-i ŋge.
13 Entrai pela porta estreita, porque larga é a porta, e amplo é o caminho que conduz à destruição, e muitos são os que entram por ela.
14 Nɛ ni nɛ kii le fweeŋ wu mbaŋ wu kimfasɛ, bɛ dze yi tɛɛmi nuuŋ yi giiŋgi fɛ ntsɛ wu kimakɛ-ɛ. Bɛniiŋ bɛ ŋiŋgi yi baa niiŋ.”
14 Porque estreita é a porta e apertado é o caminho que conduz à vida, e são poucos os que a encontram.
15 “Nɛ dzeti yɛɛŋ mfi kii bɛniiŋ bɛ yɛŋgi le be baa bɛntomfɔŋ bɛ Nyɔ-ɔ. Be bɛɛ lɛ be-eŋ be yeŋgi le be baa nshɔ́ɔŋ, se nuuŋ le, be nuuŋ bɛmbɔɔŋku lɛnti bɛ yeŋgi si nshɔ́ɔŋ.
15 Cuidado com os falsos profetas, que vêm a vós vestidos como ovelhas, mas, interiormente, são lobos devoradores.
16 Nɛ gii nɛ kɛɛ be nuuŋ li biŋge bi bee nɛɛ si bɛ ti kii kiti nuuŋ li muntaaŋ mu woŋ li kiti kilu-u lɛ. Nuuŋ bɛ kɔ muntaaŋ mu lembee li bifafu ni, kɛ nuuŋ bɛ kɔ muntaaŋ mu ‘fi-ig’ li kiti ki biaaŋ ni?
16 Por seus frutos os conhecereis. Homens colhem uvas dos espinheiros, ou figos dos abrolhos?
17 Fi fiɛɛ le kiti ki dzeeŋ kichu ti wundi muntaaŋ mu dzeeŋ, kiti ki bifi wundi muntaaŋ mu bifi.
17 Assim, toda a árvore boa produz bons frutos, mas a árvore corrompida produz frutos ruins.
18 Nuuŋ kiti ki dzeeŋ tɛ woŋ muntaaŋ mu bifi kɛ. Fi nuuŋ tɛ le kiti ki bifi nuuŋ tɛ woŋ muntaaŋ mu dzeeŋ kɛ.
18 Não pode a árvore boa dar frutos ruins, nem pode a árvore corrompida dar frutos bons.
19 Kiti kichu ki wundi yɛ muntaaŋ mu dzeeŋ kɛ, bɛ gii bɛ wa ki bɛ tɔŋ fɛtaaŋ.
19 Toda a árvore que não produz frutos bons corta-se e lança-se no fogo.
20 Fi fiɛɛ le, nɛ gii nɛ kɛɛ bɛniiŋ bɛ binsɛɛ lɛ bɛlu nuuŋ li biŋge bi bee.”
20 Portanto, pelos seus frutos os conhecereis.
21 “Ɛ wi kwikwi wu teenyi mi le, ‘Taa, Taa’, wu gii lɛ li bumfɔŋ bu liboo li kɛ. Ɛ nɛɛ wi wu feti fiee fi Taa wu nuuŋ liboo kɔŋgisi.
21 Nem todo o que me diz: Senhor, Senhor, entrará no reino do céu, mas aquele que faz a vontade de meu Pai que está no céu.
22 Gii bɛ bo jobɛ chi nsa wu kimɛrisɛ, bɛniiŋ ŋge gii be ni be biiti li mi-i laa, ‘Taa, Taa, tɛ tɛ̀ laŋini bɛntoŋ bɛ Nyɔ-ɔ li bukooŋ bwo-o, tɛ bushi bɔɔŋ bɛ kiŋkundi-i li yi yi bɛniiŋ li bukooŋ bwo-o, tɛ feti nɛɛ mɔɔ bintɛwa bi biee lɛ li bukooŋ bwo-o ni?’
22 Muitos me dirão naquele dia: Senhor, Senhor, não profetizamos nós em teu nome? E em teu nome não expulsamos os demônios? E em teu nome não fizemos muitas maravilhas?
23 Nse ntuu ntee li bee le, ‘Nti mɛɛŋɔ nsaa ki kɛɛ kɛ beŋ kɛ. Dzatsɛ yɛɛŋ mi lii beŋ bɛniiŋ bɛ nuuŋ tɛ biee bɛnchi bɛ Nyɔ-ɔ kɛ.’”
23 E então lhes declararei: Eu nunca vos conheci; apartai-vos de mim, vós trabalhadores da iniquidade.
24 “Bɛdɛɛni, wi kwikwi wu wuki jɛ yɛŋ yini, feti si yi tiiti wɛ si wi wu bufii wu tɛ̀ gwaŋ yih ye li kimba-aŋ.
24 Todo aquele, pois, que escuta estas minhas palavras e as pratica, assemelhá-lo-ei ao homem sábio, que construiu a sua casa sobre a rocha.
25 Le dzaaŋ we, dzɔ́ɔ yisɛ, mbaandze ka ju yih yilu, se nuuŋ le, yih yilu ba ki kemɛ kɛ, kifɛ tɛ̀ fɛ kimfoo kilu li kimba-aŋ liwe.
25 E desceu a chuva, vieram as inundações, e sopraram os ventos e golpearam contra aquela casa, mas ela não caiu, porque estava fundada sobre a rocha.
26 Se nuuŋ le, wi wu wuki jɛ yɛŋ yini tɛ fɛ si yi tiiti kɛ, kɛ mwɛ wɛ nɛɛ si kibere ki wi-i ki tɛ̀ gwaŋ yih ye nuuŋ li mfwɛ-ɛ.
26 E aquele que ouve estas minhas palavras e não as pratica, compará-lo-ei ao homem insensato, que edificou a sua casa sobre a areia.
27 Le dzaaŋ we, dzɔ́ɔ yisɛ, mbaandze ka, ju yih yilu, yi kemɛ, yi we likwiiŋ chichi bɛ chiiŋ ni guuu.”
27 E desceu a chuva, vieram as inundações, e sopraram os ventos e golpearam contra aquela casa, e ela caiu, e grande foi a sua queda.
28 Le Jiso tee be biee bini bichu mɛɛshi, wa tɛ kintutu ki bɛniiŋ lɛ kilu kii ntiifɛ we,
28 E aconteceu que, concluindo Jesus este discurso, as pessoas se admiraram da sua doutrina.
29 kifɛ tɛ̀ gii tiifi si wi wu kɛmi buŋga bu ntiifɛ. Tɛ̀ tiifi yɛ si bɛniiŋ bɛ bee bɛ ti tiifi bɛnchi bɛ Nyɔ-ɔ tɛ̀ shiiŋ be tiifi kɛ.
29 Pois ele os ensinava como quem tinha autoridade, e não como os escribas.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 7, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.