Marcos 6
asj (ASJ) vs NVT
1 Jiso tɛ̀ dza fe, bee bɔɔŋ bee bɛ kintutu-u gɛɛŋ li kitoŋ kee li.
1 Jesus deixou essa região e voltou com seus discípulos para Nazaré, cidade onde tinha morado.
2 Le ni nuuŋ jobɛ chibee chi bɛshiinshi, gɛɛŋ li yih yi nlɛkɛ li Nyɔ-ɔ bɛchi tiifi bɛniiŋ lu. Bɛniiŋ ŋgee bɛ tɛ̀ wuki si tiifi, wa tɛ tii be. Be tuu be dza be njanji be tiiti le, “Wi wuni laanchɛ bini biee nuuŋ fɛŋ? Wu dzɔ buni bufii fɛŋ? Wu ge niŋ se feti bini biŋkoofɛyi bi biee lɛ?
2 No sábado seguinte, começou a ensinar na sinagoga, e muitos dos que o ouviam se admiraram e perguntavam: “De onde vem tanta sabedoria e poder para realizar esses milagres?
3 Ɛ nɛɛ wu, wi wu keendi biti wu nuuŋ ŋwanɛ Maariya ni? Nuuŋ nɛɛ ŋwaani Jeeŋ bee Jɔsɛ mɔɔ Judas bee Simu ni? Mɔɔ bɛŋwaani bɛ buŋkɛɛŋ nuuŋ nɛɛ fɛni bɛ bee ni?” Si be tee lɛ be faaŋ wu.
3 Não é esse o carpinteiro, filho de Maria e irmão de Tiago, José, Judas e Simão? Suas irmãs moram aqui, entre nós”. E sentiam-se muito ofendidos.
4 Se nuuŋ le Jiso tɛ̀ tee li bee le, “Bɛ ti guundi ntomfɔŋ wu Nyɔ li bintsii bichu. Ɛ nɛɛ li kwɛɛŋ we-e li kwaa bɛ li kini kee li, mɔɔ li wuu yih, li bɛ ti guundi yɛ wu kɛ.”
4 Então Jesus lhes disse: “Um profeta recebe honra em toda parte, menos em sua cidade e entre seus parentes e sua própria família”.
5 Si be tɛ̀ faaŋ Jiso lɛ, fi yaa wu fɛ nuuŋ tuu fɛ biŋkoofɛyi bi biee lɛ fe ŋge, fuki nɛɛ le tɛ̀ koŋ li bɛniiŋ bɛ chigɔ-ɔŋ niiŋ be tɛmi nsiŋ.
5 Por isso, não pôde realizar milagres ali, exceto pôr as mãos sobre alguns enfermos e curá-los.
6 Fi yaa wu fɛ be tɛ̀ mɛɛŋ ki gɛɛ kɛ shéŋ li wuu kɛ.
6 E ficou admirado com a incredulidade daquele povo. Então Jesus percorreu diversos povoados, ensinando a seus moradores.
7 Dza teeŋ bɔɔŋ bee bɛ kintutu-u bɛ yoofi ntsɔ bɛfɛ baa, tundi be lɛkuuŋ bɛfɛ bɛfɛ, nyɛɛ buŋga li bee bu buushɛ fiana yi tii li bɛniiŋ li lu.
7 Reuniu os Doze e começou a enviá-los de dois em dois, dando-lhes autoridade para expulsar espíritos impuros.
8 Le ni tundi be tee le kiiŋ be ni dzɔɔ fiee fuki kimbaaŋ siŋ kɛ. Kiiŋ be ni dzɔɔ biee bijɛ kɛ. Kiiŋ be ni dzɔɔ babi, kɛ kwa li bitsaa bi bee kɛ.
8 Instruiu-os a não levar coisa alguma na viagem, exceto um cajado. Não poderiam levar alimento, nem bolsa de viagem, nem dinheiro.
9 Le be liishɛ bikpɔ, se nuuŋ le kiiŋ be ni chuumɛ biŋkoŋ bi fɛɛtu kɛ.
9 Poderiam calçar sandálias, mas não levar uma muda de roupa extra.
10 Se tuu tee li bee le, “Mfi wu nɛ gɛɛŋ li kito-oŋ, nɛ lɛ li yih, nɛ tsiiŋ lu gɛɛŋ bo jobɛ chi nɛ dzɛti fe.
10 Disse ele: “Onde quer que forem, fiquem na mesma casa até partirem da cidade.
11 Ɛ kitoŋ kimu faaŋ le ki fii yɛ beŋ kɛ, mɔɔ le ki wuki yɛ fiee fi nɛ tiiti kɛ, nɛ dza fe, mfi wu nɛ dzɛti lɔɔ nɛ kachɛ kiboŋ ki li bikaa binɛ-ɛ, le fi doonchɛ fiee fi be mɔŋ.”
11 Mas, se algum povoado se recusar a recebê-los ou a ouvi-los, ao saírem, sacudam a poeira dos pés como sinal de reprovação”.
12 Nɛɛlɛ, be dza be gɛɛŋ be fenjisi le bɛniiŋ fiiki shéŋ yibe.
12 Então eles partiram, dizendo a todos que encontravam que se arrependessem.
13 Be tuu be buushi tɛ bɔɔŋ bɛ biŋkundi-i ŋge li bɛniiŋ li, be tsiti bɛniiŋ bɛ chigɔŋ ŋge bɛ mɛɛŋ, be wɔnchi be.
13 Expulsaram muitos demônios e curaram muitos enfermos, ungindo-os com óleo.
14 Le Mfɔŋ Hɛrɔ woo ntoŋ wu kii Jiso, si bɛniiŋ tɛ̀ wuki bukooŋ bwee li bintsii bichu-u, bɛniiŋ bamu tiiti le, “Jiso wuni nuuŋ Jɔɔŋ Nlisulidzɔɔ wu tɛ̀ kaari wu bo li kwe-e. Fiɛɛ fiee fi feti se kɛmi buŋga bu fɛrɛ biee bi koofi yi bini ni.”
14 Logo o rei Herodes ouviu falar de Jesus, pois todos comentavam a seu respeito. Alguns diziam: “João Batista ressuscitou dos mortos. Por isso tem poder para fazer esses milagres”.
15 Bamu tiiti le, “Ɛ Ɛlaja wu tɛ̀ kaari wu bɛ.” Bamu le, “Ɛ ntomfɔŋ wu Nyɔ wumu si bɛ lindɛɛri.”
15 Outros diziam: “É Elias”. Ainda outros diziam: “É um profeta, como os profetas de antigamente”.
16 Le Hɛrɔ woo biee bini ni, tee fiee le, “Ɛ Jɔɔŋ Nlisulidzɔɔ, wu ntɛ̀ ŋka kikoo kee wu kaari wu bo li kwe-e.”
16 Quando Herodes ouviu falar de Jesus, disse: “João, o homem a quem decapitei, voltou dos mortos!”.
17 Hɛrɔ tɛ̀ toŋ bɛniiŋ be gɛɛŋ be kɔɔ wu, be kaŋ be bɛŋɛ wu li yih yi ncha-a, kii Hɛroja wu kwɛɛ Fili wu ŋwaani Hɛrɔ, wu Hɛrɔ tɛ̀ dzɔ li kwɛsi-i.
17 O rei havia mandado prender e encarcerar João para agradar Herodias. Ela era esposa de seu irmão, Filipe, mas Herodes tinha se casado com ela.
18 Jɔɔŋ tɛ̀ fɛŋgi tiiti li wuu le, “Nchi mɛɛŋ ki beŋ kɛ le wi dzɔɔ kwɛɛ ŋwaani si kwɛsi kɛ.”
18 João dizia a Herodes: “É contra a lei que o senhor viva com a esposa de seu irmão”.
19 Si Jɔɔŋ tɛ̀ tee lɛ, Hɛroja gɛɛ wu lɛ shéŋ, wɛki le wo wu, le fi ni fi nuuŋ ni, se nuuŋ le tɛ̀ kɛmi yɛ dze kɛ,
19 Por isso Herodias guardava rancor de João e queria matá-lo, mas não podia fazê-lo,
20 kifɛ Hɛrɔ tɛ̀ chɛndi Jɔɔŋ le ɛ wi wu waaŋ tuu nuuŋ tɛ̀ wi wu Nyɔ. Se tuu ŋɛŋ le kiiŋ be ni wo wu kɛ. Mfi wu Hɛrɔ tɛ̀ shiiŋ yiki fiee fi Jɔɔŋ tiiti, shéŋ yee wɛsini ŋge, se nuuŋ le tɛ̀ kɔŋgisi nɛɛ le ni yiki fiee fi tiiti.
20 pois Herodes o respeitava e o protegia, sabendo que ele era um homem justo e santo. Herodes ficava muito perturbado sempre que falava com João, mas mesmo assim gostava de ouvi-lo.
21 Dze tɛ̀ dza yi yenɛ li Hɛroja-a, jobɛ chimu chi Hɛrɔ tɛ̀ feti tsɔnɔ bee bɛte kwɛɛŋ mɔɔ bikoo bi nchi-i mɔɔ bɛniiŋ bɛ nɔŋa bɛ nɔŋa bɛ Galilii, le kimi jobɛ chi bɛ tɛ̀ biɛ wu.
21 Finalmente, no aniversário de Herodes, Herodias teve a oportunidade que procurava. Ele deu uma festa para os membros do alto escalão do governo, para seus oficiais militares e para os cidadãos mais importantes da Galileia.
22 Ŋwanɛ Hɛroja wu kwɛɛŋ lɛ bwachɛ binɛ, chi dzɔɔŋ fɛ Hɛrɔ bee bɛniiŋ bee bɛ tsɔnɔ. Se tee li ŋwaŋ wulu le, “Bii fiee fiɔɔ kɔŋgisi, mfenyɔɔ lu.”
22 Sua filha, também chamada Herodias, entrou e apresentou uma dança que agradou muito Herodes e seus convidados. “Peça-me qualquer coisa que deseje, e eu lhe darei”, disse o rei à moça.
23 Se tuu chini tee le, “Ɔɔ bii mɔɔ nuuŋ la li mi-i le, mɔɔ nuuŋ kiŋgatɛ ki kwɛɛŋ wɛ-ɛŋ, kɛ ŋgii nyɛ wɛ.”
23 E prometeu, sob juramento: “Eu lhe darei o que pedir, até metade do meu reino!”.
24 Ŋwaŋ wu kwɛɛŋ wulu se bo gɛɛŋ bii li ni-i laa, “Ntee le mfenyɛ mi bɛ la?” Ni se tuu le, “Gɛnɛ ɔ tee le bɛ nyɛ wɛ kikoo ki Jɔɔŋ Nlisulidzɔɔ li.”
24 Ela saiu e perguntou à mãe: “O que devo pedir?”. A mãe lhe disse: “Peça a cabeça de João Batista!”.
25 Se bakɛ to lijiŋ mfwaa mumkpaŋ, tee li Mfɔŋ Hɛrɔ le, “Ŋwɛkɔɔ le ɔ nyɛ mi kikoo ki Jɔɔŋ Nlisulidzɔɔ li dɛɛni fɛ kintɛkɛ-ɛ.”
25 A moça voltou depressa ao rei e disse: “Quero a cabeça de João Batista agora mesmo num prato!”.
26 Mfɔŋ woo lɛ, yi kwi wu ŋge. Se nuuŋ le, si tɛ̀ chini limfwe li bɛniiŋ bɛ tɛ̀ nuuŋ fɛ tsɔnɔ-ɔ, tɛ̀ wɛki yɛ le tuu fiiki jɛ ye yi bee tee li ŋwaŋ wulu-u kɛ.
26 O rei muito se entristeceu com isso, mas, por causa do juramento que havia feito na frente dos convidados, não pôde negar o pedido.
27 Se biee toŋ nchindaa we mfwaa mumkpaŋ le gɛɛŋ bɛ bɛ kikoo ki Jɔɔŋ lɛ. Gɛɛŋ li yih yi ncha-a, ka kikoo ki Jɔɔŋ lɛ,
27 Assim, enviou no mesmo instante um carrasco com ordens de cortar a cabeça de João e trazê-la. Ele decapitou João na prisão,
28 Bɛ bɛ ki fɛ kintɛkɛ-ɛ, bɛ nyɛ li ŋwaakwɛɛŋ wulu-u. Fi, bo gɛɛŋ nyɛ li ni-i.
28 trouxe a cabeça num prato e a entregou à moça, que a levou à sua mãe.
29 Le bɔɔŋ bɛ kintutu-u bɛ Jɔɔŋ lɛ wuki lɛ, be gɛɛŋ be dzɔ gwini chi Jɔɔŋ lɛ be diyɛ.
29 Quando os discípulos de João souberam o que havia acontecido, foram buscar o corpo e o colocaram numa sepultura.
30 Bɔɔŋ bɛ ntoŋ bɛ Jiso tɛ̀ dɛndɛ be kaari be to lijiŋ lɛ wuu, be tee wu biee bichu bi be tɛ̀ fɛ, bɛ bi be tɛ̀ tiifi bɛniiŋ lu li wuu.
30 Os apóstolos voltaram de sua missão e contaram a Jesus tudo que tinham feito e ensinado.
31 Se dza tee li bee le, “Bɛ yɛɛŋ, beŋ beŋ tɛ̀ gɛɛŋ fɛ kintsii ki bɛniiŋ nuuŋ yɛ fe kɛ-ɛ, tɛ fufɛ niiŋ.” Tɛ̀ tee lɛ kifɛ bɛniiŋ ŋge tɛ̀ bɛɛ fɛ be tɛ̀ nuuŋ, bamu tɛ̀ bɛɛ, bamu karisi. Be tɛ̀ kɛmi yɛ dze yi be nuuŋ mɔɔ be ji biee kɛ.
31 Jesus lhes disse: “Vamos sozinhos até um lugar tranquilo para descansar um pouco”, pois tanta gente ia e vinha que eles não tinham tempo nem para comer.
32 Bee be lɛ lɛ ŋgo-o be cheekiyi, be gɛɛŋ fɛ kintsii ki bɛniiŋ tɛ̀ nuuŋ yɛ fe kɛ.
32 Então saíram de barco para um lugar isolado, a fim de ficarem a sós.
33 Se nuuŋ le, bɛniiŋ ŋge tɛ̀ ŋɛŋ nɛɛ be si be giiŋgi, be kɛɛ be, be dza li bintsii li bichu be letini be giiŋgi be soomi be limfwe. Le be gɛɛŋ be fɛsi fe, Jiso bee bɔɔŋ bee bɛ kintutu-u se fɛsi tɛ̀.
33 Contudo, muitos os reconheceram e os viram partir, e pessoas de várias cidades correram e chegaram antes deles.
34 Le bo lɛ ŋgo ni fɛɛshi li buka, ŋɛŋ kintutu ki bɛniiŋ lɛ turi fe ni mamama, nshiiŋ kɔɔ wu bɛ be, kifɛ be tɛ̀ nuuŋ si nshɔ́ɔŋ yi nuuŋ yɛ bɛ kiŋkiichɛ kɛ. Se bɛchi tiifi be, tiifi be biee ŋge tɛ.
34 Quando Jesus saiu do barco, viu a grande multidão e teve compaixão dela, pois eram como ovelhas sem pastor. Então começou a lhes ensinar muitas coisas.
35 Le jobɛ bɛchi chi ni chi sechi, bɔɔŋ bee bɛ kintutu-u kiiŋgi li wuu lichiŋ, be tee li wuu le, “Fɛni fɛɛ fɛbuka mfi gɛɛŋɔ kituŋ,
35 Ao entardecer, os discípulos foram até ele e disseram: “Este lugar é isolado, e já está tarde.
36 gɛɛ bɛniiŋ bani be gɛɛŋ li bito-oŋ bɛ bɛla bɛ tsɛkɛtsɛkɛ, be go biee bi bee bijɛ.”
36 Mande as multidões embora, para que possam ir aos campos e povoados vizinhos e comprar algo para comer”.
37 Se nuuŋ le Jiso tuu fiee le, “Beŋ kibɛɛ nyɛ yɛɛŋ be fiee be ji.” Be bii li wuu laa, “Ɔ wɛki le tɛ gɔɔŋ bɛdanali gii fɛɛ tɛ go biee bijɛ lu, tɛ bɛ tɛ nyɛ li bee ni?”
37 Jesus, porém, disse: “Providenciem vocês mesmos alimento para eles”. “Precisaríamos de muito dinheiro
38 Jiso bii li bee laa, “Nɛ kɛmi baa bibele bimɛ? Gɛnɛ yɛɛŋ nɛ bichɛ.” Le be gɛɛŋ be bichɛ, be tee le, “Tsee yi bibele yɛɛ shiŋ bɛ nsúuŋ fiɛɛtu.”
38 “Quantos pães vocês têm?”, perguntou ele. “Vão verificar.” Eles voltaram e informaram: “Cinco pães e dois peixes”.
39 Jiso se tee li bɔɔŋ bee bɛ kintutu le be tee le, bɛniiŋ bɛlu shee yɛ li bintutu-u li bintutu-u, li ntsɛɛ li.
39 Então Jesus ordenou que fizessem a multidão sentar-se em grupos na grama verde.
40 Le bɛniiŋ bɛlu shee yɛ fɛkwiiŋ li bintutu-u gwii gwii li bamu mbaanshiŋ mbaanshiŋ.
40 Assim, eles se sentaram em grupos de cinquenta e de cem.
41 Jiso fi tsée yi bibele yi shiŋ yɛɛ bɛ nsúuŋ yi fiɛɛtu yɛɛ, bichɛ liwe, nyɛ kiyɔɔni li Nyɔ-ɔ, booyɛ nyɛ li bɔɔŋ bee bɛ kintutu-u, be gachɛ li bɛniiŋ bɛlu-u. Se gachɛ tɛ nsúuŋ yi fiɛɛtu yɛɛ li be bɛchu-u.
41 Jesus tomou os cinco pães e os dois peixes, olhou para o céu e os abençoou. Então, à medida que ia partindo os pães, entregava-os aos discípulos para que os distribuíssem ao povo. Também dividiu os peixes para que todos recebessem uma porção.
42 Bɛniiŋ bɛchu ji be fukɛ.
42 Todos comeram à vontade,
43 Bɔɔŋ bɛ Jiso bɛ kintutu-u banchɛ muŋkɛ mu bibele mwɛɛ bɛ biŋkɛ bi nsúuŋ lɛ biɛɛ, bi yisɛ bɛŋkaa yoofi ntsɔ bifɛ.
43 e os discípulos recolheram doze cestos com os pães e peixes que sobraram.
44 Bɛniiŋ bɛ tɛ̀ ji bibele bilu tɛ nuuŋ buniŋ kwaa bɛnchuki bɛtiinu.
44 Os que comeram foram cinco mil homens.
45 Jiso se tee li bɔɔŋ bee bɛ kintutu-u le be lɛ lɛ ŋgo-o be saa be gɛɛŋ limfwe Besaida le shɛ yɛsi bɛniiŋ bɛlu be ni be kuuki.
45 Logo em seguida, Jesus insistiu com seus discípulos que voltassem ao barco e atravessassem o mar até Betsaida, enquanto ele mandava o povo para casa.
46 Shɛ yɛsi be, dza yɛɛ li ŋkumɛ-ɛ, le lɛkɛ li Nyɔ-ɔ.
46 Depois de se despedir de todos, subiu sozinho ao monte para orar.
47 Le lɛkuuŋ jiŋ, ɛ ŋgo wulu tɛ̀ nuuŋ dzɔɔ kintikinti kituŋ, Jiso mɛɛŋ nɛɛ libuka wuu mbiiŋ.
47 Durante a noite, os discípulos estavam no barco, no meio do mar, e Jesus, sozinho em terra.
48 Ŋɛŋ si bɔɔŋ bee bɛ kintutu-u gwenini bɛ ŋgo wu chefɛ, kifɛ mbaandze tɛ̀ bɛɛ dze limfwe fɛɛti wu. Ɛ tɛ̀ nuuŋ si lɛ ŋwori lɛ se dza bɛɛ fɛ bee, deŋgi li dzɔɔ li liwe. Tɛ̀ bɛɛ wɛki le ka li bee lichiŋ.
48 Ele viu que estavam em apuros, remando com força e lutando contra o vento e as ondas. Por volta das três da madrugada, Jesus foi até eles caminhando sobre o mar. Sua intenção era passar por eles,
49 Le be ŋɛŋ si deŋgi li dzɔɔ li liwe, be beechi le ɛ ŋkuubee. Be waŋ lɛwe,
49 mas, quando o avistaram caminhando sobre as águas, gritaram de pavor, pensando que fosse um fantasma.
50 kifɛ be bɛchu tɛ̀ ŋɛŋ wu jaaŋ kɔɔ be. Mfwaa mumkpaŋ, Jiso yɔ li bee, tee li bee le, “Kɛmɛ yɛɛŋ shéŋ, ɛ mi. Kiiŋ nɛ ni chɛŋ kɛ.”
50 Ficaram todos aterrorizados ao vê-lo. Imediatamente, porém, Jesus lhes disse: “Não tenham medo! Coragem, sou eu!”.
51 Si wu tee lɛ, se lɛ shee lɛ ŋgo-o bee be, mbaandze wulu biee wu chikɛ. Be nɛŋ ni, bimfimu wondɛ be ni kataraa,
51 Em seguida, subiu no barco e o vento parou. Os discípulos ficaram admirados,
52 be ti mɛɛŋ ki kɛɛ kɛ tɛ fiee fi tsee yi bibele yɛɛ tɛ̀ doonchi kii Jiso kɛ kifɛ be tɛ̀ mɛɛŋ ki gwiyɛ kɛ shéŋ yi be kɛ.
52 pois ainda não tinham entendido o milagre dos pães. O coração deles estava endurecido.
53 Le be lenchi libɛ be bo kimbɛ ki Jɛnɛsarɛ, be shiŋɛ ŋgo li ŋgemɛ yi dzɔɔ li.
53 Depois de atravessarem o mar, chegaram a Genesaré. Levaram o barco até a margem
54 Le be bo lɛ ŋgo-o, bɛniiŋ kɛɛ Jiso mfwaa mumkpaŋ,
54 e desceram. As pessoas reconheceram Jesus assim que o viram.
55 be bɛchi be letini be giiŋgi li bitoŋ bi fe bichu-u, be busi bɛniiŋ bɛ chigɔ-ɔŋ, be tuuti bɛniiŋ bɛ chigɔ-ɔŋ fɛ bida-aŋ fɛ kintsii kichu ki be woo le Jiso wɛ fe.
55 Quando ouviam que Jesus estava em algum lugar, corriam por toda a região, levando os enfermos em macas para onde sabiam que ele estava.
56 Kintsii kichu ki Jiso gɛɛŋ fe, mɔɔ nuuŋ fɛ kintsii li mɔɔ nuuŋ fɛ kito-oŋ, mɔɔ nuuŋ libuka, bɛniiŋ giki bɛniiŋ bɛ chigɔ-ɔŋ fɛ bɛniiŋ ti taashi. Mfi wu Jiso kɛtɔɔ, be lɛki le gɛɛ be koŋ mɔɔ nuuŋ li wooŋ wu ndu yee. Wi kwikwi wu tɛ̀ kundi, tɛ̀ tɛmi.
56 Aonde quer que ele fosse — aos povoados, às cidades ou aos campos ao redor —, levavam os enfermos para as praças. Suplicavam que ele os deixasse pelo menos tocar na borda de seu manto, e todos que o tocavam eram curados.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 6, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.