Marcos 12

asj (ASJ) vs NVT

Sair da comparação
NVT Nova Versão Transformadora
1 Jiso se dza bɛchi yeti li bee lɛ ŋgaŋgaa li le, “Wi wumu tɛ̀ niŋ wɛ wu muntaaŋ mu bɛ feti mbiiŋ lu, toŋ mbaŋ kɛnɛ, se chiŋ kisɔ ki bɛ gii bɛ ni bɛ seendi muntaaŋ mulu le mbiiŋ buti, gwaŋ kikɔ li wi wu kiichi wɛ wulu, gɛɛ bɛniiŋ li wɛ wulu-u, se dza gɛɛŋ li kitoŋ kimu-u.
1 Então Jesus começou a lhes ensinar por meio de parábolas: “Um homem plantou um vinhedo. Construiu uma cerca ao seu redor, um tanque de prensar e uma torre para o guarda. Depois, arrendou o vinhedo a alguns lavradores e partiu para um lugar distante.
2 Le mfi wu bɛ ti kee mu bɛ wu kɔchɛ, toŋ ŋwani wu nimɛ wumu lɛ bɛniiŋ bɛ tɛ̀ gɛɛ wɛ li bee baa le be nyɛ wu mwee muntaaŋ le be bɛ mu.
2 No tempo da colheita da uva, enviou um de seus servos para receber sua parte da produção.
3 Le gɛɛŋ, be tuu be kɔɔ wu be too wu, be kooŋ bɛ wu, to lijiŋ bɔ kilɛrɛ.
3 Os lavradores agarraram o servo, o espancaram e o mandaram de volta de mãos vazias.
4 Wi wu wɛ wulu se tuu ka toŋ ŋwani wu nimɛ wumu, le gɛɛŋ, be ka be too wu be tɔ wu kikoo, be chɔɔri wu.
4 Então o dono da terra enviou outro servo, mas eles o insultaram e bateram na cabeça dele.
5 Se tuu ka toŋ wumu, be wo wu buwo. Se tuu nɛɛ toŋ bamu ŋge mumkpaŋ mumkpaŋ, be too bamu, be woyɛ bamu.
5 O próximo servo que ele mandou foi morto. Outros servos que ele enviou foram espancados ou mortos,
6 Toŋ nsiiŋ bɛ shɛ nuuŋ ŋwaŋ mumkpaŋ, wuni se nuuŋ ŋwani nuuŋ shéŋ yee tɛ̀ mɛɛshi toŋ wu lɛ bee, beechi le be gii be gɛɛŋ be guuŋ kwiiŋ li ŋwani wulu-u.
6 até que só restou um: seu filho muito amado. Por fim, o dono o enviou, pois pensou: ‘Certamente respeitarão meu filho’.
7 Le gɛɛŋ, bɛniiŋ bɛlu tuu be tee li yi yi bee le, ‘Wuni wɛ kinjila ki wi wu wɛ wuni-i, bɛ yɛɛŋ tɛ wo wu, bishɛyɛ bilu se ni bi nuuŋ bisɛŋ.’
7 “Os lavradores, porém, disseram uns aos outros: ‘Aí vem o herdeiro da propriedade. Vamos matá-lo e tomar posse desta terra!’.
8 Be se kɔɔ wu, be wo wu, be buu wu be lɔŋ wu lɛ mba-aŋ lɛkuuŋ.”
8 Então o agarraram, o mataram e jogaram seu corpo para fora do vinhedo.
9 Le Jiso tee lɛ, se bii laa, “Fiee fi wi wu wɛ wuni nuuŋ fɛ, nuuŋ la? Gii bɛ lɛɛshɛ bɛ bɛniiŋ balu bu lɛɛshɛ, gɛɛ nuuŋ bɛniiŋ bɛ detɛ li wɛ wulu-u.
9 “O que vocês acham que o dono do vinhedo fará?”, perguntou Jesus. “Ele virá, matará os lavradores e arrendará o vinhedo a outros.
10 Nɛ mɛɛŋ baa ki teeŋ kɛ kintsii kini lɛ Kiŋwaati ki Nyɔ-ɔ ni? Bɛ tsɛɛ le,
10 Vocês nunca leram nas Escrituras: ‘A pedra que os construtores rejeitaram se tornou a pedra angular.
11 Fini nuuŋ mfɛru wu Taa,
11 Isso é obra do Senhor e é maravilhosa de ver’?”
12 Bɛniiŋ baa woo ŋgaŋgaa chini, be se kɛɛ le Jiso waɔ nuuŋ li bee. Be se wɛki le be kɔɔ wu, be chɛndi nuuŋ kintutu ki bɛniiŋ lɛ ki tɛ̀ nuuŋ fe. Be se chinɛ li wuu, be dza be giiŋgi.
12 Os líderes religiosos queriam prender Jesus, pois perceberam que eram eles os lavradores maus a que Jesus se referia. No entanto, por medo da multidão, deixaram-no e foram embora.
13 Bikoo bi kwɛɛŋ lɛ dza bi toŋ Bɛfarasii mɔɔ bɛniiŋ bamu bɛ kintutu ki Mfɔŋ Hɛrɔ le be gɛɛŋ be terɛ Jiso be kɔɔ wu li n'yɔru we-e.
13 Mais tarde, os líderes enviaram alguns fariseus e membros do partido de Herodes com o objetivo de levar Jesus a dizer algo que desse motivo para o prenderem.
14 Be bɛ be tee li Jiso-o le, “Wi wu ntiifɛ, tɛ ti kii le ɔ shiiŋ ɔ tiiti nuuŋ chɛɛŋ, kifɛ ɔ chɛndi yɛ wi lii kɛ, mɔɔ mwɛ nuuŋ noo le. Ɔ tiifi chɛɛŋ lɛ dze yi Nyɔ-ɔ. Tee bee laa nchi beenchi le bɛ ni bɛ suuti kiŋwaati li Kaisa wu nuuŋ Mfɔŋ wu nyɔŋa wu Lom, mɔɔ wu mɛɛŋ ki beŋ kɛ le?
14 Disseram: “Mestre, sabemos como o senhor é honesto. É imparcial e não demonstra favoritismo. Ensina o caminho de Deus de acordo com a verdade. Agora, diga-nos: É certo pagar impostos a César ou não?
15 Tɛ ni tɛ suuti, mɔɔ tɛ soo kɛ le?” Jiso kɛɛ fiee fi be gii be kanyi bɛ fi, tuu li bee le, “Nɛ teeki mi kii la? Bɛ yɛɛŋ bɛ lisi chi kwa-a ŋɛŋ.”
15 Devemos pagar ou não?”. Jesus percebeu a hipocrisia deles e disse: “Por que vocês tentam me apanhar numa armadilha? Mostrem-me uma moeda de prata,
16 Be se bɛ bɛ chi, fi, bii laa, “Kikoo kini bɛ bukooŋ buni nuuŋ bu noo lɛ?” Be tuu le, “Ɛ ki Kaisa, bukooŋ se nuuŋ nɛɛ bwee.”
16 Quando lhe deram a moeda, ele disse: “De quem são a imagem e o título nela gravados?”. “De César”, responderam.
17 Jiso se tee li bee le, “Nɛ nyɛɛ fiee fi nuuŋ fi Kaisa li wuu, nɛ nyɛɛ fi Nyɔ li Nyɔ-ɔ.” Le be woo lɛ, yi kwi be.
17 “Então deem a César o que pertence a César, e deem a Deus o que pertence a Deus”, disse ele. Sua resposta os deixou muito admirados.
18 Bɛsadusii bamu tɛ̀ dza be bɛ le be bii fiee li Jiso-o. Bɛsadusii tɛ̀ nuuŋ bɛniiŋ bɛ tɛ̀ kweŋgi le nuuŋ bɛniiŋ tɛ̀ bo li kwe-e kɛ.
18 Depois vieram a Jesus alguns saduceus, líderes religiosos que afirmam não haver ressurreição dos mortos, e perguntaram:
19 Le be bɛ lɛ, be tee le, “Wi wu ntiifɛ, Mɔɔsɛ tɛ̀ tsɛɛ li bee li lɛ bɛnchi-i le,
19 “Mestre, Moisés nos deu uma lei segundo a qual se um homem morrer sem deixar filhos, o irmão dele deve se casar com a viúva e ter um filho que dará continuidade ao nome do irmão.
20 Bɛdɛɛni, wi wumu tɛ̀ kɛmi bɔɔŋ bɛ buniŋ mfomɛnyaaŋ, wu kaaŋ tɛ̀ dzɔ kwɛɛŋ, kwi bee wu mbiɛ ŋwaŋ nsiŋ.
20 Numa família havia sete irmãos. O mais velho se casou e morreu sem deixar filhos.
21 Wu biki se dzɔ tɛ̀ kwɛɛŋ wulu, kwi tɛ̀ ŋwaŋ nsiŋ. Fi ka nɛɛ tɛ lɛ bɛ wu biki li wuu wɛ.
21 O segundo irmão se casou com a viúva, mas também morreu sem deixar filhos. Então o terceiro irmão se casou com ela.
22 Be bɛchu dzɔ wu, wi se tɛ̀ mɛɛŋ ki nuuŋ kɛ li bɛniiŋ bɛ mfomɛnyaaŋ bɛlu-u lɛnti wu tɛ̀ biɛ ŋwaŋ bɛ kwɛɛŋ wulu kɛ. Lɛjiŋ lɛlu kwɛɛŋ wulu tɛ̀ kwi tɛ.
22 O mesmo aconteceu até o sétimo irmão, e nenhum deixou filhos. Por fim, a mulher também morreu.
23 Si bɛniiŋ bɛ mfomɛnyaaŋ bani tɛ̀ dzɔ kwɛɛŋ wulu be bɛchu lɛ, gii ni nuuŋ mfi wu bɛniiŋ buti li kwe-e, kwɛɛŋ wulu se nuuŋ kwɛɛ noo?”
23 Diga-nos, de quem ela será esposa na ressurreição? Afinal, os sete se casaram com ela”.
24 Jiso tee li bee le, “Nɛ kii baa fiee fi feti nɛ se tɛndi dzé ni? Fi fiɛɛ lɛ kifɛ nɛ kii yɛ fiee fi bɛ tsɛɛ lɛ Kiŋwaati ki Nyɔ-ɔ kɛ, nɛ kii yɛ tɛ mɔɔ buŋga bu Nyɔ-ɔ kɛ.
24 Jesus respondeu: “O erro de vocês está em não conhecerem as Escrituras nem o poder de Deus.
25 Fiee fi nuuŋ lu fiɛɛ le mfi wu bɛniiŋ buti li kwe-e, buniŋ bee bukɛɛŋ mɛɛŋ yɛ le be ni be feti bugoo kɛ, bɛniiŋ mɛɛŋ yɛ be tuu be ni be nyɛɛ bɔɔŋ li bugoo li kɛ. Be gii naa be ni be nuuŋ nɛɛ si bɛnchindaa bɛ Nyɔ-ɔ liboo.
25 Pois, quando os mortos ressuscitarem, não se casarão nem se darão em casamento. Nesse sentido, serão como os anjos do céu.
26 Kii fiee fi mbochu li kwe-e, nɛ mɛɛŋ baa ki teeŋ kɛ kintsii lɛ Kiŋwaati ki Mɔɔsɛ-ɛ kii kiti ki tɛ̀ duti Nyɔ yeti li Mɔɔsɛ yi tiiti le,
26 “Agora, quanto a haver ressurreição dos mortos, vocês não leram a esse respeito nos escritos de Moisés, no relato sobre o arbusto em chamas? Deus disse a Moisés: ‘Eu sou o Deus de Abraão, o Deus de Isaque e o Deus de Jacó’.
27 Fi nuuŋ le Nyɔ nuuŋ yɛ Nyɔ yi biŋkwi kɛ, yi nuuŋ nuuŋ Nyɔ yi bɛniiŋ bɛ yoŋ. Nɛ chaŋ baa biee ŋge.”
27 Portanto, ele é o Deus dos vivos, e não dos mortos. Vocês estão completamente enganados!”.
28 Wi wumu wu tɛ̀ tiifi bɛnchi bɛ Nyɔ-ɔ bɛ, woo si Jiso bee bɛniiŋ baa tɛchini biee, tuu ŋɛŋ si wu tuu fiee fi be bii li wuu lɛ dze yi dzeeŋ li, bii tɛ li Jiso laa, “Nchi wu yɛki bɛnchi bɛchu nuuŋ wu la?”
28 Um dos mestres da lei estava ali ouvindo a discussão. Ao perceber que Jesus tinha respondido bem, perguntou: “De todos os mandamentos, qual é o mais importante?”.
29 Jiso tuu li wuu le, “Nchi wu yɛki bɛnchi bɛchu nuuŋ wuni wu tiiti le,
29 Jesus respondeu: “O mandamento mais importante é este: ‘Ouça, ó Israel! O Senhor, nosso Deus, é o único Senhor.
30 Ɔ kɔŋgisi Taa wu Nyɔ ya bɛ shéŋ ya chi,
30 Ame o Senhor, seu Deus, de todo o seu coração, de toda a sua alma, de toda a sua mente e de todas as suas forças’.
31 Nchi wu biki li wuni se nuuŋ le,
31 O segundo é igualmente importante: ‘Ame o seu próximo como a si mesmo’. Nenhum outro mandamento é maior que esses”.
32 Wi wu tɛ̀ tiifi bɛnchi bɛ Nyɔ-ɔ wɛ se tee li Jiso-o le, “Wi wu Ntiifɛ, ɔ tuuɔ nɛɛ bujɔŋ. Ɔ tiitɔɔ nuuŋ chɛɛŋ le Nyɔ nuuŋ nɛɛ mumkpaŋ yimi nuuŋ yɛ lu fuki yi nsiŋ kɛ.
32 O mestre da lei respondeu: “Muito bem, mestre. O senhor falou a verdade ao dizer que há só um Deus, e nenhum outro.
33 Ŋkɔŋgisɛ yi bɛ shéŋ chi, ŋgɛwu bufii li yi-i buchu, nimu li yi-i bɛ buŋga buchu bɛ ŋkɔŋgisɛ ŋwaana siɔ kɔŋgisi yi ya, tuuɔ wu yaa mɔɔ mfɛru muntofi bɛ nyáŋ yi tɔnyɛ mɔɔ bɛntaanchɛ bamu.”
33 E sei que é importante amá-lo de todo o meu coração, de todo o meu entendimento e de todas as minhas forças, e amar o meu próximo como a mim mesmo. É mais importante que oferecer todos os holocaustos e sacrifícios exigidos pela lei”.
34 Le Jiso tuu ŋɛŋ si wu tuu si wi bufii, se tuu tee li wuu le, “Ɔ nuuŋ yɛ mfiiŋ li nlɛ li bumfɔŋ bu Nyɔ-ɔ kɛ.” Lɛjiŋ lɛlu, wi se tɛ̀ mɛɛŋ ki tuu kɛ le mɔŋ mbɛ le bii fiee li wuu kɛ.
34 Ao perceber quanto o homem compreendia, Jesus disse: “Você não está longe do reino de Deus”. Depois disso, ninguém se atreveu a lhe fazer mais perguntas.
35 Jiso bɛ tiifi bɛniiŋ li yih yi muntofi-i, dza bii li bee laa, “Bɛniiŋ bɛ tiifi bɛnchi geeŋ be se tiiti le Kinsofu ki Nyɔ tɛ̀ kaachɛ nuuŋ ŋwanɛ Mfɔŋ Daafi?
35 Mais tarde, enquanto ensinava o povo no templo, Jesus fez a seguinte pergunta: “Por que os mestres da lei afirmam que o Cristo é filho de Davi?
36 Nuuŋ ɛ Fiana yi Waaŋ tɛ̀ saa yi fɛ se Mfɔŋ Daafi wuni kweeŋ kii Kinsofu kilu tiiti le,
36 O próprio Davi, falando por meio do Espírito Santo, disse: ‘O Senhor disse ao meu Senhor: Sente-se no lugar de honra à minha direita até que eu humilhe seus inimigos debaixo de seus pés’.
37 Ɛ Daafi kibɛɛ teenyi wu le Taa we, fi geeŋ se tuu ni nuuŋ ŋwani?” Si Jiso tɛ̀ tiiti biee bini lɛ, kintutu ki bɛniiŋ lɛ ŋge ki tɛ̀ nuuŋ fe tɛ̀ wuki kinɛɛtinɛ wuu be.
37 Uma vez que Davi chamou o Cristo de ‘meu Senhor’, como ele pode ser filho de Davi?”. E a grande multidão o ouvia com prazer.
38 Le tuu ni tiifi bɛniiŋ dza tee li bee le, “Dzɔɔ yɛɛŋ mfi, bɛ bɛniiŋ bɛ tiifi bɛnchi bɛ Nyɔ-ɔ. Be ti kɔŋgisi nchuminɛ ndú yi nyɔŋa yi nyɔŋa be deŋgi li bintsii bi bɛ kabini biee li le bɛniiŋ ni be yɛɛshi be bɛ kin'yokisɛ.
38 Jesus também ensinou: “Cuidado com os mestres da lei! Eles gostam de se exibir com vestes longas e de receber saudações respeitosas quando andam pelas praças.
39 Fɛ be gɛɛŋ li yih yi nlɛkɛ li Nyɔ-ɔ, kɛ fɛ tsɔnɔ-ɔ, be tsaa nɛɛ nuuŋ bintindu bi nɔŋa bi nɔŋa, be se shee li bi-i liwe.
39 E como gostam de sentar-se nos lugares de honra nas sinagogas e à cabeceira da mesa nos banquetes!
40 Ɛ nɛɛ be bɛ tusi bukɛɛŋ bɛɛŋku-u lijiŋ, be yɛŋgi be fii biee bi bee, be tuu be feti nlɛkɛ li Nyɔ-ɔ wu deendi le be ni be doonchi yi. Ŋwaani bani bɛniiŋ, wu be wu ŋgɛ gii naa bee ŋge.”
40 No entanto, tomam posse dos bens das viúvas de maneira desonesta e, depois, para dar a impressão de piedade, fazem longas orações em público. Por causa disso, serão duramente castigados”.
41 Jiso dza gɛɛŋ lɛ shee limfwe li fiŋko fi nya-a fi li yih yi muntofi-i, se bichi si bɛniiŋ bɛɛ be giki kwa lɛ fiŋko filu-u. Bɛniiŋ bɛ kwaa se tɛ̀ bɛɛ ŋge be giki kwa le ŋgɔɔkwe-e wu.
41 Jesus sentou-se perto da caixa de ofertas do templo e ficou observando o povo colocar o dinheiro. Muitos ricos contribuíam com grandes quantias.
42 Kwɛɛŋku wumu se dza bɛ, nuuŋ wi wu kifoo, gɛɛ munini le mumfɛɛŋ mu feti lisi chi kwa-a chi mumkpaŋ, wu mɛɛŋ ki bo kɛ fiee kɛ.
42 Então veio uma viúva pobre e colocou duas moedas pequenas.
43 Jiso se teeŋ bɔɔŋ bee bɛ kintutu-u tee li bee le, “Ntee li be-eŋ chɛɛŋ le kwɛɛ ŋku wuni wu nuuŋ wi wu kifoo, nyɛɔ wu yaa bɛniiŋ bɛchu bɛ gɛɛ fiee lɛ fiŋko fi li yih yi muntofi fini.
43 Jesus chamou seus discípulos e disse: “Eu lhes digo a verdade: essa viúva depositou na caixa de ofertas mais que todos os outros.
44 Bɛniiŋ bɛchu bɛ be be nyɛɛ, be be bɛɛ nuuŋ bɛ tsuu yi kwa wu be wu yisɛ wu shooshi. Se nuuŋ le, bee bɛ bɛ kifoo kee kichu wu nyɛ fiee fichu fi be kɛmi, nuuŋ fi fi bee nuuŋ le ni tsiiŋ li fi-i.”
44 Eles deram uma parte do que lhes sobrava, mas ela, em sua pobreza, deu tudo que tinha”.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 12, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.