Lucas 16

asj (ASJ) vs NVT

Sair da comparação
NVT Nova Versão Transformadora
1 Jiso tuu tee li bɔɔŋ bee bɛ kintutu-u le, “Wi wu biee wumu tɛ̀ kɛmi ŋwani wu nimɛ wu tɛ̀ gɛɛ le ni bichi lɛ biee biee li. Tɛ̀ dza woo le ŋwaŋ wu nimɛ wulu bifisɔɔ kwa wee,
1 Jesus contou a seguinte história a seus discípulos: “Um homem rico tinha um administrador que cuidava de seus negócios. Certo dia, foram-lhe contar que esse administrador estava desperdiçando seu dinheiro.
2 se teeŋ ŋwani wu nimɛ wulu bii li wuu laa, ‘Fiee fi ŋwuki kii wɛ fini nuuŋ la? Banchɛ biŋwaati bichu bi ɔ tsɛki kwa wɛŋ le ɔ bɛ bɛ bi. Kifɛ ɔ mɛɛŋ yɛ le ɔ ni ɔ nindi li mi-i kɛ.’
2 Então mandou chamá-lo e disse: ‘O que é isso que ouço a seu respeito? Preste contas de sua administração, pois não pode mais permanecer nesse cargo’.
3 Ŋwaŋ wu nimɛ wɛ gɛɛŋ shee beechɛ li yi yee li le, ‘Si te kikoo wɛŋ gii buu mi li nimɛ-ɛ lɛ, ɛ la fi ŋgii ŋge? Si ŋkɛmi yɛ buŋga bu nimɛ bɛ jii kɛ, ntuu nuuŋ tɛ bɛ buya bu munlɛɛkɔɔ lɛ ni.’
3 “O administrador pensou consigo: ‘E agora? Meu patrão vai me demitir. Não tenho força para trabalhar no campo, e sou orgulhoso demais para mendigar.
4 Se tuu dza beechɛ le, ‘Mi ŋkɛɛɔ fiee fi ŋgii mfɛ mfi wu bɛ buu mi li nimɛ-ɛ. Ŋgii ŋkɛmɛ nsáŋ yi gii yi ni yi fii mi li yíh yi bee.’
4 Já sei como garantir que as pessoas me recebam em suas casas quando eu for despedido!’.
5 Se biee teeŋ bɛniiŋ bɛ tɛ kɛmi fíɔɔ yi te kikoo we mumkpaŋ mumkpaŋ. Le wu ŋkosi bɛ, bii li wuu laa, ‘Ɔ kɛmi te Kikoo wɛŋ kwa kimɛ?’
5 “Então ele convocou todos que deviam dinheiro a seu patrão. Perguntou ao primeiro: ‘Quanto você deve a meu patrão?’.
6 Mwɛ tuu le, ‘Biginu bi mɛɛŋ lɛ bi nɔŋa bi nɔŋa gwii.’ Se tee le, ‘Kɔ kiŋwaati ko ki fiɔɔ lɛ kini ɔ shee fɛkwiiŋ tsɛkɛtsɛkɛ ɔ fiiki ɔ tsɛɛ le mbaanshiŋ.’
6 O homem respondeu: ‘Devo cem tonéis de azeite’. Então o administrador lhe disse: ‘Pegue depressa sua conta e mude-a para cinquenta tonéis’.
7 Se tuu kaari bii li wumu le, ‘Ɔ kɛmi ya niŋ?’ Se mwɛ tuu le, ‘Ɛ bɛbabi bɛ giiŋ lɛ gwii.’ Se tee le, ‘Kɔ kiŋwaati ko ki fiɔɔ lɛ kini ɔ fiiki ɔ tsɛɛ le bɛbabi gwii nyaaŋ.’
7 “‘E quanto você deve a meu patrão?’, perguntou ao segundo. “Devo cem cestos grandes de trigo’, respondeu ele. E o administrador disse: ‘Tome sua conta e mude-a para oitenta cestos’.
8 Le te kikoo wu ŋwanɛ nimɛ wɛ ŋɛŋ si wu fiiri wu lɛ, tuu pia wu ŋge li kimfi kee li.” Jiso se mɛɛshi tee le, “Bɛniiŋ bɛ laaŋkwiiŋ kɛmi baa bufii bu fɛrɛ biee bi bee, yɛki si bɛniiŋ bɛ li kiŋ'wofu ti feti bi bee biee bi kiŋ'wofu-u.
8 “O patrão elogiou o administrador desonesto por sua astúcia. E é verdade que os filhos deste mundo são mais astutos ao lidar com o mundo ao redor que os filhos da luz.
9 Nse ntiitɔɔ li be-eŋ le, nɛ dzɔɔ biee binɛ bi laaŋkwiiŋ nɛ kɔɔ nsáŋ lu, ke mfi wu bi ma, Nyɔ se fi beŋ li wuu yih fɛ nɛ gii nɛ ni nɛ nuuŋ mfi kwi.
9 Esta é a lição: usem a riqueza deste mundo para fazer amigos. Assim, quando suas posses se extinguirem, eles os receberão num lar eterno.
10 Wi wu kii mbichɛ lɛ fiee fi niiŋ li bujɔŋ, kɛ nuuŋ kɛɛ mbichɛ lɛ fi nɔŋa-a. Wi wu feti kimfi li fiee fi niiŋ li, kɛ gii fɛ tɛ li fiee fi nɔŋa-a.
10 “Se forem fiéis nas pequenas coisas, também o serão nas grandes. Mas, se forem desonestos nas pequenas coisas, também o serão nas maiores.
11 Ɛ nɛ nuuŋ tɛ kɛɛ mbichɛ lɛ biee bi laaŋkwiiŋ bini-i bujɔŋ kɛ, ɛ noo wu gii se nyɛ beŋ biee bi chɛɛŋ?
11 E, se vocês não são confiáveis ao lidar com a riqueza injusta deste mundo, quem lhes confiará a verdadeira riqueza?
12 Ɛ nɛ kii yɛ mbichɛ lɛ fiee fi wumu-u bujɔŋ kɛ, ɛ noo wu gii se nyɛ tɛ beŋ binɛ?
12 E, se não são fiéis com os bens dos outros, por que alguém lhes confiaria o que é de vocês?
13 Nuuŋ ŋwaŋ wu nimɛ tɛ niŋ li bɛ te bikoo li bɛfɛ kɛ. Ɛ nindi lɛ, kɛ gii ni baanini wumu, kɔŋgisi wumu, gii ni wuki li wumu bujɔŋ, se tɛ̀ dzɔ wumu li fiee li kɛ. Nuuŋ nɛ tɛ niŋ li Nyɔ-ɔ, le nɛ tuu nɛ niŋ li kwa-a kɛ.”
13 “Ninguém pode servir a dois senhores, pois odiará um e amará o outro; será dedicado a um e desprezará o outro. Vocês não podem servir a Deus e ao dinheiro”.
14 Le Jiso yɔ lɛ, Bɛfarasii woo fiee fichu be dza be yɛndi wu, kifɛ be tɛ kɔŋgisi kwa ŋge.
14 Os fariseus, que tinham grande amor ao dinheiro, ouviam isso tudo e zombavam de Jesus.
15 Jiso se tee li bee le, “Ɛ nɛɛ beŋ nɛ feti yi le nɛ ni nɛ nuuŋ bɛniiŋ bɛ dzeeŋ limfwe li bɛniiŋ li, se nuuŋ le, Nyɔ kii yɛ biee bichu bi nuuŋ li shéŋ yinɛ. Nɛ ni nɛ kii le biee bi bɛniiŋ piɛti le ɛ bi dzeeŋ ŋge, ɛ bi bi Nyɔ bichi le ɛ biee bi bɛndi yi.”
15 Então ele disse: “Vocês gostam de parecer justos em público, mas Deus conhece o seu coração. Aquilo que este mundo valoriza é detestável aos olhos de Deus.
16 Jiso tuu tee le, “Tɛ nuuŋ ŋkosi bɛ tiifi nuuŋ bɛnchi bɛ Mɔɔsɛ-ɛ bɛ biee bi bɛntomfɔŋ bɛ Nyɔ-ɔ tɛ̀ tsɛki. Se nuuŋ le, mbɛɛchɛ si Jɔɔŋ tɛ̀ bɛ, bɛ tɛ̀ to bɛ tiifi nuuŋ ntoŋ wu dzeeŋ wu kii bumfɔŋ bu Nyɔ-ɔ. Wi kwikwi gweninɔɔ le bɛ lɛ lɛnti lɛ bumfɔŋ bu Nyɔ-ɔ tɛ.
16 “Até a chegada de João, a lei de Moisés e a mensagem dos profetas eram seus guias. Agora, porém, as boas-novas do reino de Deus estão sendo anunciadas, e todos estão ansiosos para entrar.
17 Fi nuuŋ tsɛkɛ fɛ kiboo bee nshɛ nuuŋ bi ma, yɛki fɛ biooŋ yi lɛ kiŋwaati ki bɛnchi bɛ Nyɔ-ɔ nuuŋ yi la li yee li.
17 É mais fácil o céu e a terra desaparecerem que ser anulado até o menor traço da lei de Deus.
18 Fi se fiɛɛ le, ɛ wi kooŋ bɛ kwɛsi, wu dzɔ wumu, kɛ wu giŋɔ bɛ kwɛɛ wi. Wi wu dzɔ kwɛɛŋ wu bo li wumu-u, kɛ mwɛ giŋɔ tɛ bɛ kwɛɛ wi.”
18 “Assim, o homem que se divorcia de sua esposa e se casa com outra mulher comete adultério. E o homem que se casa com uma mulher divorciada também comete adultério”.
19 Jiso se dza tee le, “Wi wu biee wumu tɛ̀ nuuŋ lu, chumini ndú yi dzeeŋ yi tɛɛmi kwa, tsiiŋ ntsɛ wu shaaŋ jo chichi.
19 Jesus disse: “Havia um homem rico que se vestia de púrpura e linho fino e vivia sempre cercado de luxos.
20 Wi wu kifoo wumu tɛ nuuŋ lu, bukooŋ le Lasɔrɔ. Ɛ bikɔti tɛ ji wu bwiŋ kichu. Bɛ tɛ̀ giiki wu fɛ wi wu biee wɛ mfweeŋ,
20 À sua porta ficava um mendigo coberto de feridas chamado Lázaro.
21 tɛŋgi le gii ni bɔɔnyi jii fɛ biee bi weyi fɛ kideŋ ki wi wu biee wɛɛ. Si tɛ̀ gimi fe lɛ, bwí tɛ̀ tuu yi bɛɛ yi mɛrisi yi lachi bikɔti biee biɛɛ.
21 Ele ansiava comer o que caía da mesa do homem rico, e os cachorros vinham lamber suas feridas abertas.
22 Le ni nuuŋ mfi wumu, wi wu kifoo wulu kwi, bɛnchindaa bɛ Nyɔ-ɔ too wu be gɛɛŋ be gɛɛ wu fɛ kintsii ki dzeeŋ li, li Abrahaŋ lichiŋ. Wi wu biee wɛ kwi tɛ bɛ diyɛ wu.
22 “Por fim, o mendigo morreu, e os anjos o levaram para junto de Abraão. O rico também morreu e foi sepultado,
23 Gɛɛŋ nuuŋ li kwɛɛŋ wu biŋkwi-i, nuuŋ fe li ŋgɛ wu nyɔŋa-a. Le dza lɔŋ lii, ŋɛŋ Abrahaŋ mfiiŋ bɛ Lasɔrɔ li wuu lichiŋ.
23 e foi para o lugar dos mortos. Ali, em tormento, ele viu Abraão de longe, com Lázaro ao seu lado.
24 Teeŋ le, ‘Taa Abrahaŋ, kɔɔ nshiiŋ bɛ mi ɔ tuumi Lasɔrɔ lii kwaŋ li dzɔɔ li, bɛ deeni nimi cheŋ lu. Ŋ'wukɔɔ ntɔnyɛ wu nyɔŋa li wi wuni-i.’
24 “O rico gritou: ‘Pai Abraão, tenha compaixão de mim! Mande Lázaro aqui para que molhe a ponta do dedo em água e refresque minha língua. Estou em agonia nestas chamas!’.
25 Abrahaŋ tuu li wuu le, ‘Ŋwaanɛŋ, kimi mfi wɔɔ tɛ mɛɛŋ ɔ tsiiŋ li nshɛ-ɛ. Ɔ tɛ̀ kɛmi biee bi dzeeŋ bichu mfi wɛ, Lasɔrɔ ŋiŋgi fiee nuuŋ ŋgɛ. Dɛɛni, Lasɔrɔ wɛ li bujɔɔŋ li, ɔ nuuŋ li ntɔnyɛ.
25 “Abraão, porém, respondeu: ‘Filho, lembre-se de que durante a vida você teve tudo que queria e Lázaro não teve coisa alguma. Agora, ele está aqui sendo consolado, e você está em agonia.
26 Ɛ fini kwaa kɛ. Ɔ kɛɛ le foŋɛ chi nɔŋa chi bɛ nachɛ chɛɛ tɛɛbeŋ nti le kiiŋ wi ni dza lani dansɛ bɛ fɔɔ nuuŋ fɛɛ kɛ, se nuuŋ nɛɛ tɛ wi tɛ dza fɔɔ nuuŋ fɛɛ le dansɛ bɛ lani kɛ.’
26 Além do mais, há entre nós um grande abismo. Ninguém daqui pode atravessar para o seu lado, e ninguém daí pode atravessar para o nosso’.
27 Se wi wu biee wɛ tuu lɛkɛ le, ‘Mintemii taa, tuumi Lasɔrɔ fɛ besɛ kuuŋ.
27 “Então o rico disse: ‘Por favor, Pai Abraão, pelo menos mande Lázaro à casa de meu pai,
28 Ŋkɛmɔɔ bɛŋwaanɛŋ bɛtiinu, gɛɛŋ chiinsɛ li bee le kiiŋ be ni naa be bɛ tɛ fɛ kintsii ki ŋgɛ kini kɛ.’
28 pois tenho cinco irmãos e quero avisá-los para que não terminem neste lugar de tormento’.
29 Abrahaŋ se tuu le, ‘Bɛ ŋwaana bɛlu kɛmi baa biŋwaati bi bɛnchi bɛ Mɔɔsɛ tɛ̀ tsɛɛ bɛ bi bɛntomfɔŋ bɛ Nyɔ-ɔ tɛ̀ tsɛɛ, be ni be wuki fiee fi bi tiiti.’
29 “‘Moisés e os profetas já os avisaram’, respondeu Abraão. ‘Seus irmãos podem ouvir o que eles disseram.’
30 Wi wu biee wɛ faaŋ tee le, ‘Aay, Taa Abrahaŋ, bee nuuŋ le wumu bo li kwe-e gɛɛŋ ni tiifi be, be se woo, be fiiki shéŋ yibe.’
30 “Então o rico disse: ‘Não, Pai Abraão! Mas, se alguém dentre os mortos lhes fosse enviado, eles se arrependeriam!’.
31 Abrahaŋ se tuu li wuu le, ‘Ɛ be faaŋ le be wuki yɛ fiee fi Mɔɔsɛ bee bɛntomfɔŋ bɛ Nyɔ-ɔ tiiti kɛ, be tɛ naa woo mɔɔ nuuŋ fiee fi wi wu bo li kwe-e tiiti kɛ.’”
31 “Abraão, porém, disse: ‘Se eles não ouvem Moisés e os profetas, não se convencerão, mesmo que alguém ressuscite dos mortos’”.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 16, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.