Lucas 16

asj (ASJ) vs ARA

Sair da comparação
ARA Almeida Revista e Atualizada 1993
1 Jiso tuu tee li bɔɔŋ bee bɛ kintutu-u le, “Wi wu biee wumu tɛ̀ kɛmi ŋwani wu nimɛ wu tɛ̀ gɛɛ le ni bichi lɛ biee biee li. Tɛ̀ dza woo le ŋwaŋ wu nimɛ wulu bifisɔɔ kwa wee,
1 Disse Jesus também aos discípulos: Havia um homem rico que tinha um administrador; e este lhe foi denunciado como quem estava a defraudar os seus bens.
2 se teeŋ ŋwani wu nimɛ wulu bii li wuu laa, ‘Fiee fi ŋwuki kii wɛ fini nuuŋ la? Banchɛ biŋwaati bichu bi ɔ tsɛki kwa wɛŋ le ɔ bɛ bɛ bi. Kifɛ ɔ mɛɛŋ yɛ le ɔ ni ɔ nindi li mi-i kɛ.’
2 Então, mandando-o chamar, lhe disse: Que é isto que ouço a teu respeito? Presta contas da tua administração, porque já não podes mais continuar nela.
3 Ŋwaŋ wu nimɛ wɛ gɛɛŋ shee beechɛ li yi yee li le, ‘Si te kikoo wɛŋ gii buu mi li nimɛ-ɛ lɛ, ɛ la fi ŋgii ŋge? Si ŋkɛmi yɛ buŋga bu nimɛ bɛ jii kɛ, ntuu nuuŋ tɛ bɛ buya bu munlɛɛkɔɔ lɛ ni.’
3 Disse o administrador consigo mesmo: Que farei, pois o meu senhor me tira a administração? Trabalhar na terra não posso; também de mendigar tenho vergonha.
4 Se tuu dza beechɛ le, ‘Mi ŋkɛɛɔ fiee fi ŋgii mfɛ mfi wu bɛ buu mi li nimɛ-ɛ. Ŋgii ŋkɛmɛ nsáŋ yi gii yi ni yi fii mi li yíh yi bee.’
4 Eu sei o que farei, para que, quando for demitido da administração, me recebam em suas casas.
5 Se biee teeŋ bɛniiŋ bɛ tɛ kɛmi fíɔɔ yi te kikoo we mumkpaŋ mumkpaŋ. Le wu ŋkosi bɛ, bii li wuu laa, ‘Ɔ kɛmi te Kikoo wɛŋ kwa kimɛ?’
5 Tendo chamado cada um dos devedores do seu senhor, disse ao primeiro: Quanto deves ao meu patrão?
6 Mwɛ tuu le, ‘Biginu bi mɛɛŋ lɛ bi nɔŋa bi nɔŋa gwii.’ Se tee le, ‘Kɔ kiŋwaati ko ki fiɔɔ lɛ kini ɔ shee fɛkwiiŋ tsɛkɛtsɛkɛ ɔ fiiki ɔ tsɛɛ le mbaanshiŋ.’
6 Respondeu ele: Cem cados de azeite. Então, disse: Toma a tua conta, assenta-te depressa e escreve cinquenta.
7 Se tuu kaari bii li wumu le, ‘Ɔ kɛmi ya niŋ?’ Se mwɛ tuu le, ‘Ɛ bɛbabi bɛ giiŋ lɛ gwii.’ Se tee le, ‘Kɔ kiŋwaati ko ki fiɔɔ lɛ kini ɔ fiiki ɔ tsɛɛ le bɛbabi gwii nyaaŋ.’
7 Depois, perguntou a outro: Tu, quanto deves? Respondeu ele: Cem coros de trigo. Disse-lhe: Toma a tua conta e escreve oitenta.
8 Le te kikoo wu ŋwanɛ nimɛ wɛ ŋɛŋ si wu fiiri wu lɛ, tuu pia wu ŋge li kimfi kee li.” Jiso se mɛɛshi tee le, “Bɛniiŋ bɛ laaŋkwiiŋ kɛmi baa bufii bu fɛrɛ biee bi bee, yɛki si bɛniiŋ bɛ li kiŋ'wofu ti feti bi bee biee bi kiŋ'wofu-u.
8 E elogiou o senhor o administrador infiel porque se houvera atiladamente, porque os filhos do mundo são mais hábeis na sua própria geração do que os filhos da luz.
9 Nse ntiitɔɔ li be-eŋ le, nɛ dzɔɔ biee binɛ bi laaŋkwiiŋ nɛ kɔɔ nsáŋ lu, ke mfi wu bi ma, Nyɔ se fi beŋ li wuu yih fɛ nɛ gii nɛ ni nɛ nuuŋ mfi kwi.
9 E eu vos recomendo: das riquezas de origem iníqua fazei amigos; para que, quando aquelas vos faltarem, esses amigos vos recebam nos tabernáculos eternos.
10 Wi wu kii mbichɛ lɛ fiee fi niiŋ li bujɔŋ, kɛ nuuŋ kɛɛ mbichɛ lɛ fi nɔŋa-a. Wi wu feti kimfi li fiee fi niiŋ li, kɛ gii fɛ tɛ li fiee fi nɔŋa-a.
10 Quem é fiel no pouco também é fiel no muito; e quem é injusto no pouco também é injusto no muito.
11 Ɛ nɛ nuuŋ tɛ kɛɛ mbichɛ lɛ biee bi laaŋkwiiŋ bini-i bujɔŋ kɛ, ɛ noo wu gii se nyɛ beŋ biee bi chɛɛŋ?
11 Se, pois, não vos tornastes fiéis na aplicação das riquezas de origem injusta, quem vos confiará a verdadeira riqueza?
12 Ɛ nɛ kii yɛ mbichɛ lɛ fiee fi wumu-u bujɔŋ kɛ, ɛ noo wu gii se nyɛ tɛ beŋ binɛ?
12 Se não vos tornastes fiéis na aplicação do alheio, quem vos dará o que é vosso?
13 Nuuŋ ŋwaŋ wu nimɛ tɛ niŋ li bɛ te bikoo li bɛfɛ kɛ. Ɛ nindi lɛ, kɛ gii ni baanini wumu, kɔŋgisi wumu, gii ni wuki li wumu bujɔŋ, se tɛ̀ dzɔ wumu li fiee li kɛ. Nuuŋ nɛ tɛ niŋ li Nyɔ-ɔ, le nɛ tuu nɛ niŋ li kwa-a kɛ.”
13 Ninguém pode servir a dois senhores; porque ou há de aborrecer-se de um e amar ao outro ou se devotará a um e desprezará ao outro. Não podeis servir a Deus e às riquezas.
14 Le Jiso yɔ lɛ, Bɛfarasii woo fiee fichu be dza be yɛndi wu, kifɛ be tɛ kɔŋgisi kwa ŋge.
14 Os fariseus, que eram avarentos, ouviam tudo isto e o ridiculizavam.
15 Jiso se tee li bee le, “Ɛ nɛɛ beŋ nɛ feti yi le nɛ ni nɛ nuuŋ bɛniiŋ bɛ dzeeŋ limfwe li bɛniiŋ li, se nuuŋ le, Nyɔ kii yɛ biee bichu bi nuuŋ li shéŋ yinɛ. Nɛ ni nɛ kii le biee bi bɛniiŋ piɛti le ɛ bi dzeeŋ ŋge, ɛ bi bi Nyɔ bichi le ɛ biee bi bɛndi yi.”
15 Mas Jesus lhes disse: Vós sois os que vos justificais a vós mesmos diante dos homens, mas Deus conhece o vosso coração; pois aquilo que é elevado entre homens é abominação diante de Deus.
16 Jiso tuu tee le, “Tɛ nuuŋ ŋkosi bɛ tiifi nuuŋ bɛnchi bɛ Mɔɔsɛ-ɛ bɛ biee bi bɛntomfɔŋ bɛ Nyɔ-ɔ tɛ̀ tsɛki. Se nuuŋ le, mbɛɛchɛ si Jɔɔŋ tɛ̀ bɛ, bɛ tɛ̀ to bɛ tiifi nuuŋ ntoŋ wu dzeeŋ wu kii bumfɔŋ bu Nyɔ-ɔ. Wi kwikwi gweninɔɔ le bɛ lɛ lɛnti lɛ bumfɔŋ bu Nyɔ-ɔ tɛ.
16 A Lei e os Profetas vigoraram até João; desde esse tempo, vem sendo anunciado o evangelho do reino de Deus, e todo homem se esforça por entrar nele.
17 Fi nuuŋ tsɛkɛ fɛ kiboo bee nshɛ nuuŋ bi ma, yɛki fɛ biooŋ yi lɛ kiŋwaati ki bɛnchi bɛ Nyɔ-ɔ nuuŋ yi la li yee li.
17 E é mais fácil passar o céu e a terra do que cair um til sequer da Lei.
18 Fi se fiɛɛ le, ɛ wi kooŋ bɛ kwɛsi, wu dzɔ wumu, kɛ wu giŋɔ bɛ kwɛɛ wi. Wi wu dzɔ kwɛɛŋ wu bo li wumu-u, kɛ mwɛ giŋɔ tɛ bɛ kwɛɛ wi.”
18 Quem repudiar sua mulher e casar com outra comete adultério; e aquele que casa com a mulher repudiada pelo marido também comete adultério.
19 Jiso se dza tee le, “Wi wu biee wumu tɛ̀ nuuŋ lu, chumini ndú yi dzeeŋ yi tɛɛmi kwa, tsiiŋ ntsɛ wu shaaŋ jo chichi.
19 Ora, havia certo homem rico que se vestia de púrpura e de linho finíssimo e que, todos os dias, se regalava esplendidamente.
20 Wi wu kifoo wumu tɛ nuuŋ lu, bukooŋ le Lasɔrɔ. Ɛ bikɔti tɛ ji wu bwiŋ kichu. Bɛ tɛ̀ giiki wu fɛ wi wu biee wɛ mfweeŋ,
20 Havia também certo mendigo, chamado Lázaro, coberto de chagas, que jazia à porta daquele;
21 tɛŋgi le gii ni bɔɔnyi jii fɛ biee bi weyi fɛ kideŋ ki wi wu biee wɛɛ. Si tɛ̀ gimi fe lɛ, bwí tɛ̀ tuu yi bɛɛ yi mɛrisi yi lachi bikɔti biee biɛɛ.
21 e desejava alimentar-se das migalhas que caíam da mesa do rico; e até os cães vinham lamber-lhe as úlceras.
22 Le ni nuuŋ mfi wumu, wi wu kifoo wulu kwi, bɛnchindaa bɛ Nyɔ-ɔ too wu be gɛɛŋ be gɛɛ wu fɛ kintsii ki dzeeŋ li, li Abrahaŋ lichiŋ. Wi wu biee wɛ kwi tɛ bɛ diyɛ wu.
22 Aconteceu morrer o mendigo e ser levado pelos anjos para o seio de Abraão; morreu também o rico e foi sepultado.
23 Gɛɛŋ nuuŋ li kwɛɛŋ wu biŋkwi-i, nuuŋ fe li ŋgɛ wu nyɔŋa-a. Le dza lɔŋ lii, ŋɛŋ Abrahaŋ mfiiŋ bɛ Lasɔrɔ li wuu lichiŋ.
23 No inferno, estando em tormentos, levantou os olhos e viu ao longe a Abraão e Lázaro no seu seio.
24 Teeŋ le, ‘Taa Abrahaŋ, kɔɔ nshiiŋ bɛ mi ɔ tuumi Lasɔrɔ lii kwaŋ li dzɔɔ li, bɛ deeni nimi cheŋ lu. Ŋ'wukɔɔ ntɔnyɛ wu nyɔŋa li wi wuni-i.’
24 Então, clamando, disse: Pai Abraão, tem misericórdia de mim! E manda a Lázaro que molhe em água a ponta do dedo e me refresque a língua, porque estou atormentado nesta chama.
25 Abrahaŋ tuu li wuu le, ‘Ŋwaanɛŋ, kimi mfi wɔɔ tɛ mɛɛŋ ɔ tsiiŋ li nshɛ-ɛ. Ɔ tɛ̀ kɛmi biee bi dzeeŋ bichu mfi wɛ, Lasɔrɔ ŋiŋgi fiee nuuŋ ŋgɛ. Dɛɛni, Lasɔrɔ wɛ li bujɔɔŋ li, ɔ nuuŋ li ntɔnyɛ.
25 Disse, porém, Abraão: Filho, lembra-te de que recebeste os teus bens em tua vida, e Lázaro igualmente, os males; agora, porém, aqui, ele está consolado; tu, em tormentos.
26 Ɛ fini kwaa kɛ. Ɔ kɛɛ le foŋɛ chi nɔŋa chi bɛ nachɛ chɛɛ tɛɛbeŋ nti le kiiŋ wi ni dza lani dansɛ bɛ fɔɔ nuuŋ fɛɛ kɛ, se nuuŋ nɛɛ tɛ wi tɛ dza fɔɔ nuuŋ fɛɛ le dansɛ bɛ lani kɛ.’
26 E, além de tudo, está posto um grande abismo entre nós e vós, de sorte que os que querem passar daqui para vós outros não podem, nem os de lá passar para nós.
27 Se wi wu biee wɛ tuu lɛkɛ le, ‘Mintemii taa, tuumi Lasɔrɔ fɛ besɛ kuuŋ.
27 Então, replicou: Pai, eu te imploro que o mandes à minha casa paterna,
28 Ŋkɛmɔɔ bɛŋwaanɛŋ bɛtiinu, gɛɛŋ chiinsɛ li bee le kiiŋ be ni naa be bɛ tɛ fɛ kintsii ki ŋgɛ kini kɛ.’
28 porque tenho cinco irmãos; para que lhes dê testemunho, a fim de não virem também para este lugar de tormento.
29 Abrahaŋ se tuu le, ‘Bɛ ŋwaana bɛlu kɛmi baa biŋwaati bi bɛnchi bɛ Mɔɔsɛ tɛ̀ tsɛɛ bɛ bi bɛntomfɔŋ bɛ Nyɔ-ɔ tɛ̀ tsɛɛ, be ni be wuki fiee fi bi tiiti.’
29 Respondeu Abraão: Eles têm Moisés e os Profetas; ouçam-nos.
30 Wi wu biee wɛ faaŋ tee le, ‘Aay, Taa Abrahaŋ, bee nuuŋ le wumu bo li kwe-e gɛɛŋ ni tiifi be, be se woo, be fiiki shéŋ yibe.’
30 Mas ele insistiu: Não, pai Abraão; se alguém dentre os mortos for ter com eles, arrepender-se-ão.
31 Abrahaŋ se tuu li wuu le, ‘Ɛ be faaŋ le be wuki yɛ fiee fi Mɔɔsɛ bee bɛntomfɔŋ bɛ Nyɔ-ɔ tiiti kɛ, be tɛ naa woo mɔɔ nuuŋ fiee fi wi wu bo li kwe-e tiiti kɛ.’”
31 Abraão, porém, lhe respondeu: Se não ouvem a Moisés e aos Profetas, tampouco se deixarão persuadir, ainda que ressuscite alguém dentre os mortos.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 16, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.