João 5
YAUBADA BONANA VEYAO IVAGUNA Bona Iduna (VIV) vs NTLH
1 Himiyami tu miYuda yama tafalolo saꞋeyana gilakayemu, ada tafalolo faꞋina Yesu Yelusalema againe gina.
1 Depois disso, houve uma festa dos judeus, e Jesus foi até Jerusalém.
2 Tu Yelusalema melala kuga againe hiꞋalana ada sifi yadi abaluku liline niꞋu abatowa gidadauda, bona Hibeliu againe ana egana Bedesida. Ada niꞋu afaꞋaine abamiyami faifi hiyogona.
2 Ali existe um tanque que tem cinco entradas e que fica perto do Portão das Ovelhas. Em hebraico esse tanque se chama “Betezata”.
3 Ada abamiyami againe toꞋaulolo moyaꞋaidi hidauda, tomatakoyo tovefela kadu kaliva wowodi gifwalele-vagata. [Badi gufa yana luꞋawabolubolu faꞋina hibodaboda.
3 Perto das entradas estavam deitados muitos doentes: cegos, aleijados e paralíticos. [Esperavam o movimento da água,
4 Higa tamo tova Yaubada yana tovenuwaꞋata niꞋuya gidahobuꞋela gufa gidaluꞋawabolubolu ada againe gava kaliva gidamadu gufeya gidamiditowa, medema kalivai-nadi gidayamumu. Gavadi yana aulolo, au gidahavaina.]
4 porque de vez em quando um anjo do Senhor descia e agitava a água. O primeiro doente que entrava no tanque depois disso sarava de qualquer doença.]
5 Ada toꞋaulolo agaidiya kaliva saꞋeyana gimiyami, giꞋuꞋaulolo malamala teti-eita.
5 Entre eles havia um homem que era doente fazia trinta e oito anos.
6 Ada Yesu toꞋaulolo-nadi gidauda-ma giꞋitana, ada bana giꞋuꞋaulolo lauva tunugina ma gihalamanena. GiꞋita-yo gitoliluveluvena gigayo, “KaꞋi nuwanuwa unabwaina?”
6 Jesus viu o homem deitado e, sabendo que fazia todo esse tempo que ele era doente, perguntou:
7 Bana toꞋaulolo gigayo, “Kauveya, aku toveluga keke. Gufa yana luꞋawabolubolu againe, keke tamo hakwadi gidamiyami-yo gufeya gidanauweku. Aimo gahobuhobu tu mali kaliva auheꞋama gimamadutowa, ada au yana yamumu givaina.”
7 Ele respondeu: — Senhor, eu não tenho ninguém para me pôr no tanque quando a água se mexe. Cada vez que eu tento entrar, outro doente entra antes de mim.
8 Au Yesu gigahena gigayo, “Umidi, a ivi uwahi be unanaudadana.”
8 Então Jesus disse:
9 Ada auheꞋama kaliva giyamumu, ana ivi giwahina givebutu ginunudadana.
9 No mesmo instante, o homem ficou curado, pegou a cama e começou a andar. Isso aconteceu no sábado.
10 Sabati againe gisiveyawana faꞋina miYuda yama tonagona kaliva giyamumu-ma higahena higayo, “Adamoya sabati. Ide yada vehimeya ivi ana wahi sabati againe gihawatana.”
10 Por isso os líderes judeus disseram a ele: — Hoje é sábado, e a nossa
11 Tu bana kaliva gigahedi gigayo, “Bana gikiveyamumuku-ma gigaheku gigayo, A ivi uwahi be unanaudadana.”
11 Ele respondeu: — O homem que me curou me disse: “Pegue a sua cama e ande.”
12 Ada badi hitoliluveluvena higayo, “Bana kaliva gigahe higa vaita a ivi unawahina be unanudadana-ma, bana hakwaꞋadi?”
12 Eles perguntaram: — Quem é o homem que mandou você fazer isso?
13 Tu hakwadi gisiveyawana-ma Bana kaliva keke gidahalamaneni, faꞋina yoꞋo lakahina himiyami ada Yesu a ginanauna.
13 Mas ele não sabia quem tinha sido, pois Jesus havia ido embora por causa da multidão que estava ali.
14 Tu muliya Yesu manuwa-tafalolo againe kalivai-nadi ginuhagana ada gigahena gigayo, “UꞋita, ahe uyamumu. Ya dewa koyona unahege-vagahina be mali aulolo koyo-moꞋena keke ginavaini.”
14 Mais tarde Jesus encontrou o homem no pátio do Templo e disse a ele:
15 Yesu hidemi gigahe tu kaliva gilowoga, gina miYuda agaidiya giꞋawatalatalaina gigayo, “Bana kaliva gisiveyawaku-ma ana egana Yesu.”
15 O homem saiu dali e foi dizer aos líderes judeus que quem o havia curado tinha sido Jesus.
16 Ada au Bana Yesu sabati veyawai ana tova againe kaliva gisisiveyawadi faꞋina, miYuda yama tonagona nuwanuwadi Yesu hinamununa.
16 Então eles começaram a perseguir Jesus porque ele havia feito essa cura no sábado.
17 Tu hidedemi hinuwanuwa faꞋina, Yesu gigayo, “Kamaku aiyeta moyaꞋaina aimo gifififaisewa, ada hidema faꞋina kadu Iya aiyeta moyaꞋaina gafififaisewa.”
17 Então Jesus disse a eles:
18 Ada au hida yana gahe faꞋina miYuda hinuwakoyo-moꞋa, ada nuwanuwadi lakahina hinaluveꞋalikana. Bana sabati ana vehimeya vaita keke gidaꞋabiꞋabini faꞋina himidinuwakoyo, tu muliya vaita yana koyona gidaveꞋatutamoꞋaini higa Yaubada gihawavetamanena vaita bana tauna Yaubada amine, au gilagatamoꞋaina. Hidema faꞋina hinuwakoyo-moꞋa.
18 E, porque ele disse isso, os líderes judeus ficaram ainda com mais vontade de matá-lo. Pois, além de não obedecer à lei do sábado, ele afirmava que Deus era o seu próprio Pai, fazendo-se assim igual a Deus.
19 Tu Yesu miYuda gigahedi gigayo, “Yaubada gihalamaneku tu gagahegahe. Iya Yaubada Natuna keke akufaiweya akukaibe gavadi ganagugaiyeni, keke. Gavadi Kamaku gigugaiyena be gaꞋitana, medema kadu Iya bana Natuna gagugugaiyena. Gaitoma moyaꞋaina Kamaku gigugaiyena-ma Iya kadu meda anafaiweya gagugaiyena.
19 Então Jesus disse a eles:
20 FaꞋina Kamaku nuwanuwana IyaꞋeku Natuna, ada gaitoma moyaꞋaina Bana gigugaiyena-ma givehavehawaleku. Ada gugai fifiwala-moꞋena aimo ginavehawaleku be ganafaisewana, ada medema againe wanayaulowoga.
20 pois o Pai ama o Filho e lhe mostra tudo o que está fazendo. E vai mostrar a ele coisas ainda maiores do que essas, e vocês vão ficar admirados.
21 FaꞋina Kamaku kaliva alikeya gisivemidididi ada yawaidi giveledi amine, meda anafaiweya Iya Natuna ganahuluva. Gaveyao nuwanuwaku yawaidi ganaveledi, medema au ganaveledi.
21 Porque, assim como o Pai ressuscita os mortos e lhes dá vida, assim também o Filho dá vida aos que ele quer.
22 Au Kamaku keke tamo kaliva gidavedewayaugini tu vedewayauga ana vehimeya Iya Natuna giveleku.
22 O Pai não julga ninguém, mas deu ao Filho todo o poder para julgar
23 A giveleku be kaliva moyaꞋaidi hinawowomumuyeku, Kamaku hiwowomumuyena amine. Badi kaliva Iya Yaubada Natuna keke hidawowomumuyeku-ma, kadu keke Kamaku hidawowomumuyeni, faꞋina Bana giꞋiveniniseku.
23 a fim de que todos respeitem o Filho, assim como respeitam o Pai. Quem não respeita o Filho também não respeita o Pai, que o enviou.
24 Ada Iya gagahe velemoꞋena, gava kaliva bonaku ginanogalina be BanaꞋe giꞋiveniniseku-ma ginavetumaganena, medema yawai-vagahina ginanuhagana, kadu keke yana huluva koyona faꞋina Yaubada againe ginakotu, faꞋina bana alika ana eda gihege tu yawai-vagahina ana eda againe gidamana be ginanauna.
24 — Eu afirmo a vocês que isto é verdade: quem ouve as minhas palavras e crê naquele que me enviou tem a vida eterna e não será julgado, mas já passou da morte para a vida.
25 Kadu Yaubada gihalamaneku tu gagahegahe, tova giluvedaꞋufo ada au gilakayemu. Adamoya kaliva yawaidi ivaguna keke hidavaini-ma badi vaita aliꞋalikadiyao amine, ada badi aliꞋalikadiyao Iya Yaubada Natuna bonaku hinanogalina ada kaꞋi hinavenogalena amine o, yawaidi ivaguna hinanuhagana.
25 Eu afirmo a vocês que isto é verdade: vem a hora, e ela já chegou, em que os mortos vão ouvir a voz do Filho de Deus, e os que a ouvirem viverão.
26 FaꞋina Kamaku kaliva yawaidi ivaguna inubana ada givewahivedamaku be kadu kaliva yawaidi ivaguna inubana Iya Natuna agaikuya.
26 Assim como o Pai é a fonte da vida, assim também fez o Filho ser a fonte da vida.
27 Ada babiya gahobuꞋela be gavekaliva faꞋina, Kamaku kadu abavehimeya velugana giveleku be kaliva moyaꞋaidi yadi dewa faꞋina ganavedewayaugidi.
27 E ele deu ao Filho autoridade para julgar, pois ele é o
28 Yaku gahe faꞋina keke nuwami ginavegafoꞋuyaꞋuya, faꞋina aimo tova mulina kaliva moyaꞋaidi lahi againe hidadauda-ma agoku hinanogalina be hinayemu.
28 — Não fiquem admirados por causa disso, pois está chegando a hora em que todos os mortos ouvirão a voz do Filho do Homem
29 Badi yadi dewa hagihagina ma hinamididi-havagi be Yaubada buye hinamiyamiya-vagata, tu badi yadi dewa koyona ma hinamididi-havagi be matahiwadi ganaveledi.
29 e sairão das suas sepulturas. Aqueles que fizeram o bem vão ressuscitar e viver, e aqueles que fizeram o mal vão ressuscitar e ser condenados.
30 Keke Iya akukaibe gadavehimeya au gavaimi Kamaku gigaheku amine gavehivehimeya. Ada keke yaku nuwanuwa amine gadavehimeya, au Bana giꞋiveniniseku be gahobuꞋela yana nuwanuwa amine gavehivehimeya. Hidema faꞋina yaku vedewayauga tunutunugina.
30 Jesus continuou a falar a eles. Ele disse:
31 KaꞋi Iya akukaibe Tauku faꞋikuya ganahawavemogatala be Tauku ganakilakahiku, omi wananuwanuwa vaita yaku gahe fwaya.
31 — Se eu dou testemunho a favor de mim mesmo, então o que digo não tem valor.
32 Tu tohawavemogatala saꞋeyana gimimiyami, Bana Kamaku. Ada Bana inubaku faꞋina gihawavemogatala ada Iya gahalamanena Bana yana gahe Iya faꞋikuya keke fwaya.
32 Mas existe outro que testemunha a meu favor, e eu sei que o que ele diz a respeito de mim é verdade.
33 Kadu Yoni againe kaliva waꞋiveninisedi be Iya faꞋikuya gavaimi gigahe-ma hivenuwaꞋatami, ada bana Yoni yana hawavemogatala inubaku faꞋina au velemoꞋena.
33 Vocês mandaram fazer perguntas a João, e o testemunho que ele deu é verdadeiro.
34 Tu tomiyababi Iya faꞋikuya gavaimi higahe-ma keke gadanuwenuweni. Bana Yoni tomiyababi tu yana gahe faꞋina nuwami gatalafolena be wanavetumaganeku-yo kibababala wananuhagana.
34 Eu não preciso que ninguém dê testemunho a meu favor, mas digo essas coisas para que vocês sejam salvos.
35 Bana Yoni vaita lamufa giꞋalaꞋalata be kaliva gituvemahalidi-ma amine, ada eda mahamahalina givehawalemi faꞋina tova kaliꞋuhona wavemwamwala.
35 — João era como uma lamparina que estava acesa e brilhava, e por algum tempo vocês se alegraram com a luz dele.
36 E, Yoni inubaku gihawavemogatalena. Bana yana hawavemogatala gaitoma kabiꞋona. Gaitoma lakahina gidadauda be againe wanahalamaneku. Yaku gugai fifiwalana inubaku gihawavemogatalena. Kamaku givehimeyeku be gugai fifiwalana tulina tulina ganafaisewa-Ꞌowodi, ada adamoya mena gugai-dina gafifaisewadi medema inubaku omi agaimiya gihawavemogatalena, higa Yaubada Kamaku giꞋiveniniseku.
36 Mas eu tenho um testemunho a meu favor ainda mais forte do que o que João deu: são as coisas que eu faço, as quais o meu Pai me mandou fazer. Elas dão testemunho a favor de mim e provam que o Pai me enviou.
37 Kadu Bana Kamaku giꞋiveniniseku-ma Iya faꞋikuya gihawavemogatala tu keke tamo tova Bana agona wadanogalini o magigina wadaꞋitani.
37 Também o Pai, que me enviou, testemunha a meu favor. Vocês nunca ouviram a voz dele, nem viram o seu rosto.
38 Kadu Kamaku bonana keke aseꞋasemiya gidadauda, faꞋina Iya giꞋiveniniseku-ma keke wadavetumaganeku.
38 As palavras dele não estão no coração de vocês porque vocês não creem naquele que ele enviou.
39 Yaubada bonana Veyao Tuwaina againe gidadauda-ma wahawa-hagihagiyena, faꞋina wanuwanuwa vaita bonai-nadi againe yawai-vagahimi wananuhagana. Tu kadu hida bonai-nadi Iya faꞋikuya gilukahihi, tu wafaniyeku.
39 Vocês estudam as
40 Veyao Tuwaina ana buki gilukahihiyeku nonogana, keke Iya agaikuya wadaꞋela-yo yawai-vagahimi wadanuhagani, au wakiloweku.
40 Mas vocês não querem vir para mim a fim de ter vida.
41 Tu kikaiwabu keke kaliva agaidiya gadalele, au Kamaku againe kikaiwabu gavaina.
41 — Eu não procuro ser elogiado pelas pessoas.
42 Au aseꞋasemi gahalamanena, keke nuwanuwami Yaubada.
42 Quanto a vocês, eu os conheço e sei que não amam a Deus com sinceridade.
43 IyaꞋeku ma Kamaku ana eganeya gahobuꞋela tu wakiloweku. KaꞋi tamo hakwadi tauna ana eganeya ginaꞋela, makewa bana wanavetumaganena.
43 Eu vim com a autoridade do meu Pai, e vocês não me recebem. Quando alguém vem com a sua própria autoridade, esse vocês recebem.
44 Keke amifaiweya wanavetumaganeku, faꞋina nuwanuwami lakahina kaliva matadiya wanakaiwabu, tu Yaubada anakaibeꞋu-moꞋa matane wanakaiwabu faꞋina keke wadanuwanuwa. Hidema faꞋina keke amifaiweya wanavetumaganeku.
44 Como é que vocês podem crer, se aceitam ser elogiados pelos outros e não tentam conseguir os elogios que somente o único Deus pode dar?
45 Kadu keke wananuwanuwa vaita Kamaku againe ganavekotumi. Iya keke ganavekotumi. Au bana Mosese ginavekotumi. Omi miYuda moyaꞋaimi Mosese againe wanuwaveꞋavina be vaita ginakibababalemi, tu bana bonana keke wadaꞋabini faꞋina, bana ginavekotumi.
45 Não pensem que sou eu que vou acusá-los diante do Pai; quem vai acusá-los é Moisés, que é aquele em quem vocês confiam.
46 KaꞋi Mosese wadavetumaganena digo, kadu Iya wadavetumaganeku, faꞋina Mosese Iya faꞋikuya giꞋetoladi.
46 Se vocês acreditassem em Moisés, acreditariam também em mim, pois ele escreveu a meu respeito.
47 Tu Mosese yana etoladi keke wadavetumaganeni faꞋina, kadu keke amifaiweya yaku gahe wanavetumaganeni.” Yesu yana kahihi miYuda yama tonagona agaidiya au hidede amine.
47 Mas, se vocês não acreditam no que ele escreveu, como vão acreditar no que eu digo?
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar João 5, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.