Atos 4
Si-nu̱guanꞌ Yanꞌanj Xa̱ngaꞌ (TRQ) vs NAA
1 Ni̱ diaj hua gue̱ aꞌmi Pedro nga̱ Juan rian ni ngüi̱, ni̱ gaꞌna̱ꞌ ni chrej nga̱ ni tsínj aꞌninꞌ rian ni snado ma̱n dugumi rian nuhui nga̱ ni tsínj saduceo ꞌna̱ꞌ ni sij rian niquinꞌ nu̱ngüej síꞌ.
1 Enquanto Pedro e João ainda falavam ao povo, chegaram os sacerdotes, o capitão do templo e os saduceus,
2 Ni̱ nun gahuin nia̱ꞌ ruhua ni sij ngaa gunun ni sij nuguanꞌ digyán Pedro nga̱ Juan rian ni ngüi̱ sisi̱ ga̱naꞌnij ni níman xiꞌí si ganáꞌnij Jesucristo.
2 ressentidos porque os apóstolos estavam ensinando o povo e anunciando, em Jesus, a ressurreição dentre os mortos.
3 Ni̱ guidaꞌa ni sij nu̱ngüej síꞌ. Ni̱ garij ni sij ducuaga̱ꞌ nu̱ngüej síꞌ ꞌngo̱ yanꞌ. Daj si guisíj gahuin diꞌni̱.
3 Prenderam Pedro e João e os recolheram ao cárcere até o dia seguinte, pois já era tarde.
4 Ni̱ guxuman ruhua nico ni ngüi̱ gunun si-nu̱guanꞌ Pedro. Ni̱ hué daj guisíj ꞌngo̱ si u̱nꞌunꞌ mí tsínj guxuman ruhua niꞌi Jesucristo.
4 Porém muitos dos que ouviram a palavra creram, subindo o número desses homens a quase cinco mil.
5 Ango güi ni̱ nahuin chreꞌ ni tsínj aꞌninꞌ nga̱ ni tsínj huin achij nej, nga̱ ni tsínj digyán ley nej, xumanꞌ Jerusalén.
5 No dia seguinte, as autoridades, os anciãos e os escribas se reuniram em Jerusalém
6 Ni̱ nne tsínj gu̱ꞌnaj Anás huin síꞌ tsínj aꞌninꞌ rian ni chrej nga̱ tsínj gu̱ꞌnaj Caifás nej, Juan nej, nga̱ Alejandro nej, nga̱ daranꞌ ni tsínj huin dugüiꞌ ni chrej aꞌninꞌ nej.
6 com o sumo sacerdote Anás, com Caifás, João, Alexandre e todos os que eram da linhagem do sumo sacerdote.
7 Ni̱ gani ni sij Pedro nga̱ Juan da̱ni ni sij. Ngaa ni̱ nachínj snanꞌanj ni sij nu̱ngüej síꞌ. Ni̱ gataj ni sij:
7 E, colocando os apóstolos diante deles, perguntaram: — Com que poder ou em nome de quem vocês fizeram isso?
8 Hué dan ni̱ gara niman Pedro, guiꞌyaj Espíritu Santo. Ni̱ gataj sij:
8 Então Pedro, cheio do Espírito Santo, lhes disse: — Autoridades do povo e anciãos,
9 Nachínj snanꞌanj án re̱ꞌ nu̱ngüej únj xiꞌí ꞌngo̱ sinduj guiꞌyaj nu̱ngüej únj nahuin ꞌngo̱ tsínj yacuan. Ngaa ni̱ gui̱niꞌi a ni é re̱ꞌ da̱j hua si guiꞌyaj nahuin sij, ruhua á re̱ꞌ.
9 visto que hoje somos interrogados a propósito do benefício feito a um homem enfermo e do modo como ele foi curado,
10 Ngaa ni̱ gu̱nun sa̱ꞌ á re̱ꞌ nga̱ daranꞌ ni tsínj israelita sisi̱ si-xugüi Jesucristo Nazareno guiꞌyaj sisi̱ ga̱nahuin sa̱ꞌ tsínj yacuan nan huin tsínj niquinꞌ rian án re̱ꞌ. Ni̱ hué manꞌan Jesús godócoꞌ a ni é re̱ꞌ rian rugutsi̱ garij a ni é re̱ꞌ gaquíj raꞌa sij. Sani̱ ganáꞌnij sij scanij ni níman, guiꞌyaj Yanꞌanj.
10 saibam os senhores todos e todo o povo de Israel que, em nome de Jesus Cristo, o Nazareno, a quem vocês crucificaram e a quem Deus ressuscitou dentre os mortos, sim, em seu nome é que este está curado na presença de vocês.
11 Hué Jesús huin yej sa̱ꞌ guereꞌej tsínj ꞌyaj hueꞌ huin manꞌan án re̱ꞌ. Sani̱ yya̱j ni̱ gahuin Jesús yej sa̱ꞌ doj rian daranꞌ ni yej ꞌni̱j si-cúj hueꞌ.
11 Este Jesus é a pedra que vocês, os construtores, rejeitaram, mas ele veio a ser a pedra angular.
12 Ni̱ nitaj ni̱ a̱ ꞌngo̱ tsínj ga̱ꞌue ga̱huin nucuaj ga̱nacaj néꞌ. Nun riqui Yanꞌanj ango si-xugüi tsínj gaꞌna̱ꞌ chruhua xungüi̱ ga̱ꞌue ga̱nacaj néꞌ ga̱ mánj. ―Daj gataj Pedro gunun ni sij.
12 E não há salvação em nenhum outro, porque debaixo do céu não existe nenhum outro nome, dado entre os homens, pelo qual importa que sejamos salvos.
13 Ngaa ni̱ guiniꞌi ni tsínj daj gaꞌmi sa̱ꞌ Pedro nga̱ Juan. Ni̱ hua guiniꞌi ni sij si nun diguiꞌyun nu̱ngüej síꞌ yanj. Ni̱ tsínj nasi̱nunj chre huin nu̱ngüej síꞌ nej. Xiꞌí daj ni̱ ganꞌanj ruhua ni sij. Ngaa ni̱ xacaj sa̱ꞌ ni sij cuenta si hua gachéj nu̱ngüej síꞌ nga̱ Jesús.
13 Ao verem a ousadia de Pedro e João, sabendo que eram homens iletrados e incultos, ficaram admirados; e reconheceram que eles haviam estado com Jesus.
14 Ni̱ guiniꞌi ni sij sisi̱ niquinꞌ tsínj ganahuin daj nga̱ nu̱ngüej sij. Ngaa ni̱ nun riꞌ ruhua ni sij da̱j ga̱taj ni sij.
14 Vendo que o homem que havia sido curado estava com eles, nada tinham a dizer em contrário.
15 Ngaa ni̱ gaꞌninꞌ ni sij sun sisi̱ ga̱hui hua̱ꞌnij ranꞌ tsínj daj rian ni tsínj ꞌyaj junta daj sisi̱ ga̱ꞌue ga̱ꞌmi ni du̱güiꞌ manꞌan ni sij da̱j gui̱ꞌyaj ni sij nga̱ aninꞌ ni síꞌ.
15 E, mandando-os sair do Sinédrio, discutiam entre si,
16 Ni̱ gataj ni sij:
16 dizendo: — Que faremos com estes homens? Pois todos os moradores de Jerusalém sabem que um sinal notório foi feito por eles, e não o podemos negar.
17 Nitaj si hua sa̱ꞌaj si ga̱xaꞌni nuguanꞌ nan scanij ni ngüi̱. Hué dan ni̱ du̱xuꞌuiꞌ néꞌ nu̱ngüej sij. Ngaa ni̱ ni güi ne̱ꞌ rian, ni̱ si̱ gaꞌmi nu̱ngüej sij si-xugüi Jesús rian ꞌngo̱ ni ango ni ngüi̱ mánj.
17 Mas, para que não haja maior divulgação entre o povo, vamos ameaçá-los para não falarem mais neste nome a quem quer que seja.
18 Ngaa ni̱ gaquínj ni sij ga̱ꞌnaꞌ Pedro nga̱ Juan. Ni̱ ni̱nꞌ ruhua gaꞌninꞌ ni sij sun rian nu̱ngüej síꞌ sisi̱ ni̱ a̱ ꞌngo̱ nuguanꞌ si̱ gaꞌmi nu̱ngüej síꞌ xiꞌí Jesús mánj. Ni̱ si̱ digyán nu̱ngüej síꞌ nga̱ si-xugüi Jesús ga̱ mánj.
18 Chamando-os, ordenaram-lhes que de modo nenhum falassem nem ensinassem no nome de Jesus.
19 Sani̱ nanica̱j Pedro nga̱ Juan gataj nu̱ngüej síꞌ rian ni sij:
19 Mas Pedro e João responderam: — Os senhores mesmos julguem se é justo diante de Deus ouvirmos antes aos senhores do que a Deus;
20 Si̱ gaꞌue ga̱ꞌninꞌ ruhua nu̱ngüej únj si gaꞌmi únj xiꞌí si guiniꞌi únj nga̱ xiꞌí si gunun únj mánj. ―Daj gataj Pedro nga̱ Juan rian ni sij.
20 pois nós não podemos deixar de falar das coisas que vimos e ouvimos.
21 Ngaa ni̱ duxuꞌuiꞌ ni tsínj aꞌninꞌ daj nu̱ngüej sij. Ni̱ naꞌníj ni síꞌ chrej nu̱ngüej sij. Daj si nun nariꞌ ni síꞌ u̱n sin xi̱ꞌi gui̱ꞌyaj ni sij castigo nu̱ngüej síꞌ. Daj si gaꞌmi sa̱ꞌ ꞌueé daranꞌ ni ngüi̱ rian Yanꞌanj güenda xiꞌí si gahuin nga̱ tsínj yacuan daj.
21 Depois, ameaçando-os mais ainda, os soltaram, não tendo achado como os castigar, por causa do povo, porque todos glorificavam a Deus pelo que tinha acontecido.
22 Ni̱ tsínj ganahuin sa̱ꞌ daj, guiꞌyaj Yanꞌanj, ni̱ huaj sij ꞌngo̱ si yoꞌ hui̱j xia.
22 Ora, o homem em quem tinha sido operado esse milagre de cura tinha mais de quarenta anos de idade.
23 Ngaa ni̱ ganꞌanj sa̱ꞌ Pedro nga̱ Juan. Ni̱ guisíj nu̱ngüej sij rian ma̱n ni dugüiꞌ sij. Ni̱ nataꞌ nu̱ngüej sij daranꞌ nuguanꞌ gataj ni chrej aꞌninꞌ nga̱ ni tsínj huin achij gunun nu̱ngüej sij.
23 Uma vez soltos, Pedro e João procuraram os irmãos e lhes contaram tudo o que os principais sacerdotes e os anciãos lhes tinham falado.
24 Ni̱ ngaa gunun daranꞌ ni sij nuguanꞌ daj, ngaa ni̱ ꞌngo̱ hua ruhua ni sij ga̱chinj jniꞌyaj ni sij rian Yanꞌanj. Ni̱ gataj ni sij:
24 Ouvindo isto, unânimes, levantaram a voz a Deus e disseram: — Tu, Soberano Senhor, fizeste o céu, a terra, o mar e tudo o que neles há!
25 Ni̱ guiꞌyáj re̱ꞌ sisi̱ ga̱ꞌmi David si-nu̱guanꞌ re̱ꞌ huin síꞌ ꞌngo̱ tsínj guiꞌyaj sun rián re̱ꞌ asi̱j ná. Ni̱ gataj síꞌ:
25 Disseste por meio do Espírito Santo, por boca de Davi, nosso pai, teu servo: “Por que se enfureceram os gentios, e os povos imaginaram coisas vãs?
26 Ni̱ naranꞌ dugüiꞌ ni rey nga̱ ni tsínj nicaj sun chruhua xungüi̱ nan güenda si gu̱nunꞌ ni sij nga̱ Señor, ni̱ nga̱ tsínj ga̱nacaj ni ngüi̱ huin Cristo.
26 Os reis da terra se levantaram, e as autoridades se juntaram contra o Senhor e contra o seu Ungido.”
27 ’Xa̱ngaꞌ nahuin yuꞌ rey Herodes nga̱ Poncio Pilato nej, ni̱ tsínj nicoꞌ ango Yanꞌanj nej, nga̱ ni tsínj israelita xumanꞌ nan gataj ru̱hua ni sij nga̱ daꞌníj re̱ꞌ huin síꞌ Jesús tsínj hua sa̱ꞌ chruhua níman. Ni̱ huin síꞌ ꞌngo̱ tsínj guneꞌ manꞌán re̱ꞌ.
27 — Porque de fato, nesta cidade, Herodes e Pôncio Pilatos, com gentios e gente de Israel, se juntaram contra o teu santo Servo Jesus, a quem ungiste,
28 Sani̱ ngaa achin gahuin sayun daj, guiꞌyaj ni sij, ni̱ hua guiꞌyaj siní re̱ꞌ sisi̱ hué daj gahuin. Ni̱ hua gataj siní re̱ꞌ sisi̱ hué daj gui̱ꞌyaj ni sij.
28 para fazerem tudo o que a tua mão e o teu propósito predeterminaram.
29 ’Señor, yya̱j ni̱ guiniꞌi manꞌán re̱ꞌ da̱j aꞌmi huue ni sij rian únj. Ngaa ni̱ gui̱ꞌyáj re̱ꞌ sisi̱ ga̱huin nucuaj ni únj ga̱ꞌmi ni únj si-nu̱guanꞌ manꞌán re̱ꞌ rian ni ngüi̱ huin ni únj tsínj ꞌyaj sun rián re̱ꞌ.
29 Agora, Senhor, olha para as ameaças deles e concede aos teus servos que anunciem a tua palavra com toda a ousadia,
30 Ni̱ chra̱cuij re̱ꞌ sisi̱ xiꞌí si-fuerza manꞌán re̱ꞌ, ni̱ ga̱nahuin ni tsínj aꞌnanꞌ gui̱ꞌyaj ni únj. Ni̱ hué daj chra̱cuij re̱ꞌ sisi̱ gui̱ꞌyaj ni únj si sa̱ꞌ hua nga̱ si-xugüi daꞌníj re̱ꞌ Jesús huin síꞌ tsínj sa̱ꞌ chruhua niman. ―Ni̱ hué daj gachínj jniꞌyaj ni du̱güiꞌ Pedro nga̱ Juan rian Yanꞌanj.
30 enquanto estendes a tua mão para fazer curas, sinais e prodígios por meio do nome do teu santo Servo Jesus.
31 Ni̱ ngaa guisíj ganahuij gachínj jniꞌyaj ni sij, ngaa ni̱ guisiquiꞌ hueꞌ rian nahuin chreꞌ ni sij. Ni̱ gara niman daranꞌ ni sij nga̱ nuguanꞌ sa̱ꞌ, guiꞌyaj Espíritu Santo. Ni̱ nahuin nucuaj ni sij gaꞌmi ni sij si-nu̱guanꞌ Yanꞌanj gunun ni ngüi̱.
31 Tendo eles orado, tremeu o lugar onde estavam reunidos. Todos ficaram cheios do Espírito Santo e, com ousadia, anunciavam a palavra de Deus.
32 Ngaa ni̱ guyan hua ruhua daranꞌ ni tsínj guxuman ruhua niꞌi Jesús. Ni̱ a̱ ꞌngo̱ ni sij nun gataj sisi̱ siꞌyaj urin sij huin siꞌyaj sij mánj. Sani̱ ni rasu̱n mán rian ni sij huin siꞌyaj daranꞌ ni sij, gataj ni sij.
32 Da multidão dos que creram era um o coração e a alma. Ninguém considerava exclusivamente sua nem uma das coisas que possuía; tudo, porém, lhes era comum.
33 Ni̱ nucuaj gaꞌmi ni apóstol huin ni tsínj gaꞌmi si-nu̱guanꞌ Jesús rian ni ngüi̱ sisi̱ ganáꞌnij Señor Jesús. Ni̱ guiꞌyaj Yanꞌanj nico sinduj xiꞌí daranꞌ ni sij nej.
33 Com grande poder, os apóstolos davam testemunho da ressurreição do Senhor Jesus, e em todos eles havia abundante graça.
34 Ni̱ a̱ ꞌngo̱ ni tsínj nitaj si ranꞌ yaco scanij ni sij mánj. Daj si daranꞌ ni tsínj hua doꞌój ni sij nga̱ ducuá ni sij, ni̱ guduꞌuej ni sij doꞌój sij nga̱ ducuá sij. Ni̱ nicaj ni sij sanꞌanj daj gaꞌna̱ꞌ ni sij.
34 Não havia nenhum necessitado entre eles, porque os que possuíam terras ou casas, vendendo-as, traziam os valores correspondentes
35 Ni̱ gaꞌuiꞌ ni sij sanꞌanj daj rian ni apóstol huin ni tsínj gaꞌmi si-nu̱guanꞌ Jesús. Ni̱ guraꞌ daꞌaj ni síꞌ rúnꞌ achin rian go̱ꞌngo ni sij.
35 e os depositavam aos pés dos apóstolos; então se distribuía a cada um conforme a sua necessidade.
36 Ni̱ hua ꞌngo̱ tsínj gu̱ꞌnaj José huin síꞌ ꞌngo̱ tsínj levita. Ni̱ gaꞌnga síꞌ ꞌngo̱ yuꞌuj gu̱ꞌnaj Chipre. Ni̱ ni tsínj gaꞌmi si-nu̱guanꞌ Yanꞌanj duguꞌna̱j ni sij manꞌan síꞌ Bernabé.
36 Então José, a quem os apóstolos chamavam de Barnabé, que quer dizer filho da consolação, um levita natural de Chipre,
37 Ni̱ hua yoꞌój rian Bernabé daj. Ni̱ guduꞌuej sij. Ni̱ nicaj sij sanꞌanj daj gaꞌna̱ꞌ sij. Ni̱ nagaꞌuiꞌ sij raꞌa ni tsínj gaꞌmi si-nu̱guanꞌ Jesucristo rian ni ngüi̱.
37 vendeu um campo que possuía, trouxe o dinheiro e o depositou aos pés dos apóstolos.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Atos 4, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.