Lucas 18

MÖNÖ KÖMÖ (TMD) vs ARIB

Sair da comparação
ARIB Almeida Revisada Imprensa Bíblica
1 Jisas, nöbö nɨ bla rɨb mɨga yöxölön, God höjöpal gör mɨdɨŋ, me rön, ñɨgö mönö i mönö höd röxön yadöŋa,
1 Contou-lhes também uma parábola sobre o dever de orar sempre, e nunca desfalecer.
2 “Mögörɨb i, mönö pɨ nuöm nɨgɨb nöbö dib i mɨjöna. Makwam nöbö aku, nuŋ God rɨbyöx nugwen; nöbö mö bla ñɨgö uliöxen.
2 dizendo: Havia em certa cidade um juiz que não temia a Deus, nem respeitava os homens.
3 Makwam mö wösrö mögörɨb akuyöbö i, öim hö nugwo yajöna, ‘Nöbö kwolmal na mönö anɨŋ aku nugwö,’ cöna.
3 Havia também naquela mesma cidade uma viúva que ia ter com ele, dizendo: Faze-me justiça contra o meu adversário.
4 Aliö cön aku, jɨ mönö pɨ nuöm nɨgɨb nöbö dib aku mönö nuŋ aku pen. Jɨ mö wösrö aku, nuŋ öim öim hö yad nugu gör mɨdaŋ mɨdaŋ, mai nöbö dib aku yajöna, ‘Nɨ God nugwo ipöxöi; ñɨgö nöbö mö piaku algör uliöxöi;
4 E por algum tempo não quis atendê-la; mas depois disse consigo: Ainda que não temo a Deus, nem respeito os homens,
5 jɨ mö wösrö kɨ nɨ öim öim hö yad nugu gör mɨdɨm mɨdɨm nɨ ipɨt makwam, nɨ du mönö dib aku yad nugunö,’ cönɨŋö,” röŋa.
5 todavia, como esta viúva me incomoda, hei de fazer-lhe justiça, para que ela não continue a vir molestar-me.
6 Nöbö Diba aliö rön yadöŋa, “Mönö pɨ nuöm nɨgɨb nöbö aku nöbö mö uliöxölöŋ, jɨ nuŋ mönö kai yadöŋ aku nugw ri aböña.
6 Prosseguiu o Senhor: Ouvi o que diz esse juiz injusto.
7 Ñɨŋ rɨb kai yöx nugwöi? God nuŋ nöbö mö nuŋ keir yad nɨg bla, mil pɨxmag yuö nugwo höjöpalmɨjöñ aku, mönö ñɨgö nugwön uliöxön nugwenɨŋö, rön, nugwöi? Ñɨŋ mɨxɨl magi pöx mɨjöñɨŋö, rön nugwöiŋ ä?
7 E não fará Deus justiça aos seus escolhidos, que dia e noite clamam a ele, já que é longânimo para com eles?
8 Nɨ ñɨgö yadmɨdla, nuŋ mönö yajöñ aku nugwön, ñɨgö ögwö yöxön, yadkap ör nöbö kwolmal ñɨŋa rɨ gwogwam cöñ akuyöbö ödöia idɨxöna. Makwam Nöbö Ha nuŋwa mögörɨb il kɨ höbkal hön wop aku, nöbö mö bli nugwo nugw pɨ gör mɨjöñɨŋönö wöhö?” röŋa.
8 Digo-vos que depressa lhes fará justiça. Contudo quando vier o Filho do homem, porventura achará fé na terra?
9 Nöbö mö bli, an nöbö mö wä, nöbö mö bli nöbö mö gwogwo, me rön, nugwim akuyöbö, Jisas ñɨgö mönö i mönö höd röxön yadöŋa,
9 Propôs também esta parábola a uns que confiavam em si mesmos, crendo que eram justos, e desprezavam os outros:
10 “Perisi nöbö i, takis pɨb nöbö i, God höjöpalɨba, God höjöpalɨb rama diöña.
10 Dois homens subiram ao templo para orar; um fariseu, e o outro publicano.
11 Perisi nöbö aku, rɨb nuŋ akwör God höjöpalön yajöna, ‘Nagö ri ablaŋe rɨmɨdla. Nɨ nöbö bli rɨg röi akuyöbö, ap wä mɨga akwör pön, ap kib pön, mö kib mag yönön, röi. Nɨ takis pɨb nöbö kɨyöbö kɨ röxgɨb yöi.
11 O fariseu, de pé, assim orava consigo mesmo: ó Deus, graças te dou que não sou como os demais homens, roubadores, injustos, adúlteros, nem ainda com este publicano.
12 Iŋpɨlö paŋ paŋ wop mös ap mag nɨmöi aipam. Öim ap nɨ akuyöbö ragpɨd sö pön, nagö paŋyöbö i nöilö,’ cöna.
12 Jejuo duas vezes na semana, e dou o dízimo de tudo quanto ganho.
13 Makwam takis pɨb nöbö aku, nuŋ möigw yöxön, adöx yöd röul adö kau sö nugwen; hör hör yörakwo iröpa ubɨlön, ibön nuŋwa keir palön, rɨb mɨga yöx nugwön yajöna, ‘God, nɨ nöbö ap kib mag gwogwo rɨl aku, nɨ ögwö yöxö,’ cöna.
13 Mas o publicano, estando em pé de longe, nem ainda queria levantar os olhos ao céu, mas batia no peito, dizendo: ó Deus, sê propício a mim, o pecador!
14 Ñɨgö yadmɨdla, takis pɨb nöbö aku aliö yadaŋ, God nugwo, ap kib mag gwogwo rɨlö aku nugwön röböxmɨdlö, cöna. Makwam God nuŋ Perisi nöbö aku nugwo aliö yaden. Aku agapɨm: nöbö mö ib ñɨŋa keir pɨrag wöiöñ bla, God raŋ ib ñɨŋa pɨn pal diöna. Jɨ nöbö mö ib ñɨŋa pɨrag wöleñ bla, God raŋ ib ñɨŋa mɨjönɨŋö,” röŋa.
14 Digo-vos que este desceu justificado para sua casa, e não aquele; porque todo o que a si mesmo se exaltar será humilhado; mas o que a si mesmo se humilhar será exaltado.
15 Nöbö mö bla, Jisas halöu ha ulul anɨŋ kɨyöbö pɨ nugwaŋ, me rön, pön hömä. Jisas ñɨgö pɨ nugum nugugɨrön, nöbö nuŋ bla almɨdim aku nugwön, nöbö mö piakuyöbö ñɨgö yadyöxön yadmä, “Ñɨŋ akuyöbö almɨjeñ,” rɨmä.
15 Traziam-lhe também as crianças, para que as tocasse; mas os discípulos, vendo isso, os repreendiam.
16 Jisas piöŋö halöu ha piaku wö rɨm hömɨdmɨn, nöbö nuŋ bla ñɨgö yadöŋa, “Pödpöd rɨmɨn ñɨgö aliö yadyöxmɨdöi? Halöu ha ulul piaku röböxɨŋ nɨ pöl höŋ. God nöbö mö pön adöx yöd röul adö kau sö nugwidɨx mɨdɨb aku, halöu ha ulmɨdö piaku röxg mɨjöñɨŋö,” röŋa.
16 Jesus, porém, chamando-as para si, disse: Deixai vir a mim as crianças, e não as impeçais, porque de tais é o reino de Deus.
17 God Mönö yad nölön, God nöbö mö pön nugwidɨx mɨdɨb mönö aku aliö mɨdö, rɨmɨjöñ aku, halöu ha ulul bla God Mönö aku nugwön, rɨmgör nugw pöña. Makwam, nɨ ñɨgö mi yadmɨdla, nöbö mö halöu ha ulul nɨ rɨg nugw pöi mag aliö akuyöbö nugw pɨmɨjöñ bla, God ñɨgö pön nugwidɨx mɨjöna. Jɨ nöbö mö halöu ha ulul nɨ nugw pöi mag aliö akuyöbö nugw peñ bla, God mögörɨb nuŋ yör sö dueñ.
17 Em verdade vos digo que, qualquer que não receber o reino de Deus como criança, de modo algum entrará nele.
18 Juda nöbö dib i Jisas mɨdöŋ yöra hön yadöŋa, “Mönö yad nölɨb nöbö wä na. Nɨ pödpöd rön, öim mɨdɨb mag aku pɨn?” röŋa.
18 E perguntou-lhe um dos principais: Bom Mestre, que hei de fazer para herdar a vida eterna?
19 Aliö rɨmɨn, Jisas yadöŋa, “Nɨ pödpöd rɨmɨn, ‘Nöbö wä,’ me rɨlö? Nöbö mö i wä mɨdöl; God paŋyöbö akwör Nöbö wä mɨda.
19 Respondeu-lhe Jesus: Por que me chamas bom? Ninguém é bom, senão um, que é Deus.
20 Makwam nagö God lo mönö aku nugulö: ‘Mö kib nöbö kib rɨmɨjeñ; nöbäpö pɨlmɨjeñ; ap kib pɨmɨjeñ; mönö diba yajöñ piaku du mönö inakmönö hörön yadmɨjeñ; nauö nam rɨg yajöñ mönö akwör yöxön mai dinö,’” röŋa.
20 Sabes os mandamentos: Não adulterarás; não matarás; não furtarás; não dirás falso testemunho; honra a teu pai e a tua mãe.
21 Jisas aliö rɨmɨn, nöbö aku yadöŋa, “Nɨ haŋal mɨd akwör ila nɨgön, lo mönö ada piaku magalɨg rɨp hö hö, weik wop kɨ paŋ mag akwör rɨ mɨdlö,” röŋa.
21 Replicou o homem: Tudo isso tenho guardado desde a minha juventude.
22 Jisas mönö aku nugwön yadöŋa, “Ap paŋyöbö iör röiö. Ap nagö blaku magalɨg sɨm rön, rɨg pön, nöbö mö lɨblɨb rɨ mɨdö bla nölö. Naŋ almɨjɨnö aku mɨ, mɨd ri abɨb mag nagö aku mɨjön God mögörɨb adöx yöd röul adö kau sö. Rɨg yadɨl akuyöbö rön, han, nɨ pɨsaŋ yönmɨdɨŋö,” röŋa.
22 Quando Jesus ouviu isso, disse-lhe: Ainda te falta uma coisa; vende tudo quanto tens e reparte-o pelos pobres, e terás um tesouro no céu; e vem, segue-me.
23 Jisas mönö aku yadɨm, Juda nöbö dib aku rɨg ap nuŋ bla mɨga mɨdöŋ aku, audiöx nugwön rɨb diba yöx nugwöŋa.
23 Mas, ouvindo ele isso, encheu-se de tristeza; porque era muito rico.
24 Rɨb diba yöx nugumɨdöŋ aku, Jisas nugwo nugwön yadöŋa, “Nöbö mö ap mɨga mɨjön akuyöbö, mɨŋi rɨ öliöxön God nöbö mö nuŋwa mɨdɨŋ, ñɨgö pön ram nuŋwa nugwidɨx mɨjöna.
24 E Jesus, vendo-o assim, disse: Quão dificilmente entrarão no reino de Deus os que têm riquezas!
25 Hön kamel bla kai mauöl nag aböi möl aku dinöb, mɨŋi rɨ öliöxön diöñ aku, jɨ nöbö mö köme ulnöu ap bla mɨga mɨd akuyöbö, God mögörɨb nuŋ aku mɨŋi rɨ öliöxön diöñɨŋö,” röŋa.
25 Pois é mais fácil um camelo passar pelo fundo duma agulha, do que entrar um rico no reino de Deus.
26 Jisas aliö rɨmɨn, nöbö mö mɨdim bla yadmä, “Mönö yadmɨdlö aku, God nuŋ nöbö mö i kömö pɨb maga nɨgöl owa agapɨm?” rɨmä.
26 Então os que ouviram isso disseram: Quem pode, então, ser salvo?
27 Aliö rɨmɨn, Jisas yadöŋa, “Adö bli nöbö mö rɨb maga nɨgöl aku, jɨ God nuŋ cɨnöb paŋ rɨb akwör nɨgö,” röŋa.
27 Respondeu-lhes: As coisas que são impossíveis aos homens são possíveis a Deus.
28 Jisas aliö rɨmɨn, Pita yadöŋa, “Mɨ! Ram ap an akuyöbö magalɨg röböxön, nagö pɨsaŋ paŋör alɨp yönmɨdɨŋö,” röŋa.
28 Disse-lhe Pedro: Eis que nós deixamos tudo, e te seguimos.
29 Aliö rɨmɨn, Jisas ñɨgö yadöŋa, “Ñɨgö mi yadmɨdla, nöbö mö, God mönö wä nuŋ aku pɨrag yönɨŋö, rön, ram rɨb, mönɨŋ, nɨmam, nuö nuöm, halöu ha ñɨŋ bla röböxöñ aku, God ñɨgö uplöbenɨm.
29 Respondeu-lhes Jesus: Em verdade vos digo que ninguém há que tenha deixado casa, ou mulher, ou irmãos, ou pais, ou filhos, por amor do reino de Deus,
30 Weik mɨdöl wop mibɨl yörɨk, God nuŋ ñɨgö nugwidɨx mɨd ri abön raŋ, ap ñɨŋ bla, nöbö mö ñɨŋ bla, magöri maga rɨg mɨjöna. Makwam wop maiyöbö aku, nuŋ pɨsaŋ öim öim mɨjöñɨŋö,” röŋa.
30 que não haja de receber no presente muito mais, e no mundo vindouro a vida eterna.
31 Jisas nöbö nuŋwa akuyöbö möl sö ñɨgö pön rɨb piaku duön yadöŋa, “Nugwi. Weik Jerusalem dumɨdöla. Du röpɨñɨnɨŋ aku, Nöbö Ha nuŋwa nugwo, God mönö yadɨb nöbö bla maduar ör God Mönö aku kai kɨtön rɨg yadim mag akwör cöña.
31 Tomando Jesus consigo os doze, disse-lhes: Eis que subimos a Jerusalém e se cumprirá no filho do homem tudo o que pelos profetas foi escrito;
32 Nugwo pön, Juda nöbö yöi akuyöbö imag rol ñɨgö nɨgɨŋ, nugwo yad höimöuön, ñɨlöŋ nɨg gɨrön, höpöl pɨlön, naga pɨ palön, mɨ aŋadö pɨl pal nɨgöña.
32 pois será entregue aos gentios, e escarnecido, injuriado e cuspido;
33 Makwam wop mös mɨdön, wop paŋ aku höbkal öbiönɨŋö,” röŋa.
33 e depois de o açoitarem, o matarão; e ao terceiro dia ressurgirá.
34 Makwam Jisas aliö rɨmɨdmɨn, nöbö nuŋ bla rɨbyöx nugub maga nɨgölmɨn, mönö rɨg yadmɨd aku, me rön, lɨbak nugwölim.
34 Mas eles não entenderam nada disso; essas palavras lhes eram obscuras, e não percebiam o que lhes dizia.
35 Makwam mai, Jisas du Jeriko uröpɨnmɨn nugugɨrön, nöbö mämäg we i mɨdöŋa. Nöbö aku nuŋ ödöi kwol yöraku römɨd gɨ mɨdön, rɨg ap nöinö, rön, sö rɨ mɨdöŋa.
35 Ora, quando ele ia chegando a Jericó, estava um cego sentado junto do caminho, mendigando.
36 Nöbö mö mɨga akwör mönö pɨp hö padɨxmɨn nugugɨrön, nuŋ nöbö mö bli ñɨgö yad nugwön yadöŋa, “Pödpöd rɨmɨdöi?” röŋa.
36 Este, pois, ouvindo passar a multidão, perguntou que era aquilo.
37 Aliö rɨmɨn, yadmä, “Jisas nöbö Nasaret yöbö aku hön dumɨdö,” rɨmä.
37 Disseram-lhe que Jesus, o nazareno, ia passando.
38 Aliö rɨmɨn, nuŋ wö diba rön yadöŋa, “Jisas, Depid Ha nuŋwa, nɨ ögwö yöxö!” röŋa.
38 Então ele se pôs a clamar, dizendo: Jesus, Filho de Davi, tem compaixão de mim!
39 Aliö rɨmɨn, nöbö mö hö dumɨdim bla nugwo yadyöxön yadmä, “Pödpöd rɨmɨn wölmɨdlö? Dar mɨdö!” rɨmä. Aliö yadim aku, jɨ nuŋ tar mɨdölöŋ. Wö mɨ diba rön yadöŋa, “Jisas, Depid Ha nuŋwa, nɨ ögwö yöxö!” röŋa.
39 E os que iam à frente repreendiam-no, para que se calasse; ele, porém, clamava ainda mais: Filho de Davi, tem compaixão de mim!
40 Aliö rɨmɨn, Jisas nugwön aŋöi nɨgön, nöbö mö akuyöbö ñɨgö yadöŋa, “Yölɨŋ il yörɨk hönö,” röŋa. Aliö rɨmɨn, pön hömɨn yadöŋa,
40 Parou, pois, Jesus, e mandou que lho trouxessem. Tendo ele chegado, perguntou-lhe:
41 “Nagö pödpöd cɨnö?” röŋa.
41 Que queres que te faça? Respondeu ele: Senhor, que eu veja.
42 Aliö rɨmɨn, Jisas nugwo yadöŋa, “Jisas nɨ raŋ, mämäg na ix nugunö, rön, rɨbyöx nugw pɨlö aku mɨ, mämäga ix nugwö,” röŋa.
42 Disse-lhe Jesus: Vê; a tua fé te salvou.
43 Jisas aliö rɨmɨn, wop akwör mämäga ix nugwön, God iba yadmɨn bɨl sö dumɨn nugugɨrön, Jisas dumɨdöŋa yöraku mai duöŋa. Nöbö mö magalɨg Jisas röŋ aku nugwön, God iba yadmɨn bɨl sö duöŋa.
43 Imediatamente recuperou a vista, e o foi seguindo, gloficando a Deus. E todo o povo, vendo isso, dava louvores a Deus.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 18, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.