Romanos 8
Biibilya Nyēē Tiliil (SPYNT) vs AAI
1 ‑/Mākiiruustooy chii nyoo bo Kāārārookiintēēt Yēēsu.
1 Isanimih boun sabuw iyabowat Keriso Jesu wanawananamaim hikofan tema’am boro men hinakusairihimih.
2 Kookootyaakteeneech ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin wōlēē mii ꞉ng'ōōkisto nyoo kibāytēēch ānkuyibu meet. Kunyoo, kōōkēēnyōōru soboonto nyēē lēēl kubununēē Kāārārookiintēēt Yēēsu.
2 Anayabin God Anunin ana fairamaim Keriso Jesu wanawananamaim yawas ebitit, i ayu bowabow kakafin ana fairane naatu morob ana fairane rufamu atit.
3 Kimēēmuuchē ꞉kiruutēkaab *Muusa kukōōn soboonto, kuuyu kiikuskuus ꞉ng'ōōkisto nyoo kibāwēēch. Nteenee kikōōn ꞉Yēyiin soboonooto, yu kiiyooku lakwanyii kuu chii kuchō kōōroonēēb ng'ōōki /keeyeyee kōrōsēēk sukōōbuukto ng'ōōkisto kutukul.
3 Ofafar men karam tasinaf, anayabin it biyat ana kakafinamaim iwa’an ofafar ririm. Baise God sinaf, taiyuwin Natun Ta’imon iyun ra’iy orot biyan kakafin bai iyaun, naatu bowabow kakafin ana siboromih matar. Naatu bowabow kakafih orot babin wanawanahimaim etei kusaisiren.
4 Kiyey kuu nyooto sikiimuuch keeyey man kuu wōlēē māktooy ꞉kiruutēkaab Muusa, kātikoo kakeerub Tāmirmiryēētaab Yēyiin amakeerub ātēbuutēkaab choolwook.
4 God iti bowabow sinaf, saise ofafar ana tur eo’o i hinan wanawanatamaim hinamatar, men biyat ana kokomaim tanama, baise Ayubin ana kokomaim tanama.
5 Nto biiko choo tākurubē ātēbuutēk chēbo choolwook, kubāwu ꞉ātēbuutēchooto kāāsōōtēywēēkwaa. Nto choo rubē Tāmirmiryēēt, kubāwu ꞉Tāmirmiryēēt kāāsōōtēywēēkwaa.
5 Sabuw iyab biyah ana naniyanamaim tema’am hai naniyan tutufin etei i nati’imaim ebobonawiyih. Baise sabuw iyab Anun Kakafiyin ana kokomaim tema’am, hai not tutufin etei Anun ana kokomaim tesisinaf.
6 Chiito nyoo bāwu ꞉choolwookātēēt, kuchōōnchinē ꞉meet, nto nyoo bāwu ꞉Tāmirmiryēēt, kunyōōru soboonto āk kaalyeet.
6 Turobe orot babin ana notamaim nabobonawiyi boro morob wan inayen. Baise Anun Kakafiyin ana notamaim nabobonawiy boro yawas naatu tufuw inab.
7 Kunyi yoo bāwu ꞉ng'ōōkisto chiito, ku buunyoontēētaab Yēyiin ꞉chiichoo. Māchāmchiintōōs ꞉chii nyēē wuu nyoo āk kiyēē māchē ꞉Yēyiin.
7 Anayabin sabuw iyab biyah ana kokomaim kakafih ebobonawiyih i God ana kamabiy temamatar, naatu men karam boro God ana ofafar babanamaim hinama.
8 Kunyoo, ‑mēēng'ērēēchē ꞉biiko choo bāwu ꞉ng'ōōki Yēyiin.
8 Sabuw iyab biyah ana kokomaim ebobonawiyih men karam hiwa’an God niyasisir.
9 Nteenee yoo ōboontē Tāmirmiryēēt, kubāwook ꞉Tāmirmiryoonoo mēēbērē ng'ōōki. Nto yoo mātinyē ꞉chii ām akweek Tāmirmiryēētaab Kiriistō, mābo ꞉chiichoo Kiriistō.
9 Baise kwa i men biya ana kokomaim ebobonawiyi, baise Anun Kakafiyin. Anayabin God Anunin i kwa wanawanamaim ema’am. Orot yait Keriso Anunin men wanawananamaim ema’ama, i men Keriso nowan.
10 Yoo boonto ꞉chii Kiriistō ām soboonnyii ankume ꞉bōōrto kubo ng'ōōkisto, kuwēētii ꞉tāmirmiryēēnyii ākookoy kuuyu kiikuchamta ꞉Yēyiin kule churtaat.
10 Baise Keriso kwa wanawanamaim ema’am, imih God buwi yawas kwama’am. Basit biya i boro namorob anayabin bowabow kakafin awan karatan, baise ayub i yawasin anayabin ayub ana yawas i mutufurin.
11 Nto yoo tinyē ꞉chii Tāmirmiryēētaab Yēyiin nyoo inee ꞉nyēē kiing'ēētēē Yēēsu meet, makoong'eetee chiichoo meet ānkōōkoochi soboonto nyēē lēēl.
11 Naatu God Anunin Jesu morobone biyawas kwa wanawanamaim ema’ama. Keriso morobone biyawas na’atube kwa auman boro i Anunin kwa wanawan ema’am imaim biya yawas nitin.
12 Kunyi ii, mbo ng'eetaabiya, kuu yoo mēēkubāwook ng'ōōki, osatee keey ātēbuutēkaab choolwook.
12 Isanimih, taituwou, it i bowabow hitit, baise men biyat ana kokomaim tanasinafumih.
13 Yoo keeruub keey ꞉chii ātēbuutēchoo, kuchōōnchinē ꞉meet. Nto yoo kāyēētyēēchook ꞉Tāmirmiryēēt obakaakte ātēbuutēk chēē miyootēch, ōnyōōru soboon.
13 Anayabin kwa biya ana kokomaim kwanama’am na’at boro kwanamorob. Baise Anun Kakafiyin ana kokomaim kwanama’am na’at, biya ana kokok kakafih etei boro nimuruben. Naatu kwa boro yawas kwanama,
14 Lōkōkaab Yēyiin ꞉biiko choo intōōchinē ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin.
14 anayabin sabuw iyab God Ayubin ebobonawiyih i God natunatun.
15 Mēēbērē kyōōnyōōru Tāmirmiryēēt nyēē kiketitaak ōyēku motwoor ānkōōmuuyē, nteenee kyōōnyōōru nyēē kiyeyaak ōyēku lōkōkaab Yēyiin. Tāmirmiryoonoo ꞉nyēē yēyēēch kēēkuur Yēyiin kule ‘Baaba’.
15 Anayabin God Ayubin kwabaib i men kwa niwa’ani bir ana fairamaim nabonawiy isan kwani’akiramih. Baise Ayubin kwabaib i natunatun anababatun matar isan kwabai, saise imaim fair tanab isan tanarerey tanao, “Abba! Tamaiya!”
16 Chāmchiintōōs ꞉Tāmirmiryēētaab Yēyiin āk nyēēnyoo kule kēēyēku man lōkōkaab Yēyiin.
16 I Ayubin it ayubit bairi hita’imon teo’orereb it i God natunatun.
17 Kuu yoo kēēyēku lōkōkaab Yēyiin, kēēyēmtooy āk Kiriistō tukuuk choo boonto ꞉Baaba. Yoo kākēēnyāliilchē kuu Kiriistō, +mākēēnyōōru wōōyinto kuu inee.
17 It i natunatun imih sawar abisa i ana sabuw isah ebobotan boro bairi tanab yaun. Naatu abisa God Keriso isan ebobotan boro bairi tanab yaun. Keriso ana biyababan bairi tanafafaram na’at ana marakaw boro bairi tanafaram.
18 Ākāsē kule mining' ꞉nyalili kēēmiitē kēēnyōōru bēsyōōsyēchu ām wōōyinto nyoo +mābokēēnyōōru.
18 Anababatun au’uwi, biyababan iti boun tabai tabi’akir, mar boro ana marakaw nabirerereb hairi tanafufufun, nati marakaw i ra’at kwanekwan men biyababan hairi ta’imon.
19 Mii kukānyē ꞉kiy ake tukul nyēē kiikuyey ꞉Yēyiin ām kōōrēēt, kunyōōr rōōbēywoontēēnyii ām bēsyēēt nyoo itōrōōrē ꞉Yēyiin lōkōkyii.
19 Anayabin baimataren sawar tutufin etei God natunatun bow tit bairerereb isan, yah kusikus iwa’an hima hi’uroron tinuwanuw.
20 Minyē ꞉kiy ake tukul ām kōōrēēt nyēē māmii ꞉kiyēē ikēnēē keey āmēēbērē kule kicham kōōbuur kuu nyooto, nteenee kubo chiichēē kikōchōng'iit sukōōng'woonchi biich ꞉Yēyiin. Nteenee /tākiikēnēē keey kule
20 Orot ta’imon ana kakafinamaim baimataren sawar tutufin etei higabiyoy, men i akisih hai kokomaim baise God ana kokomaim sinaf.
21 +/makiityaaktee kiy ake tukul kāāmuukēywēēkaab meet ānkumākunyōōr wōōyintaab lōkōkaab Yēyiin.
21 Iti baimataren sawar etei veya ta hai bai’akirane hibat timunumun boro hinabotaitih hinatit God natunatun bairi marakaw gewasin hinafaram.
22 Kiinkētē kule kiikung'woonchinoon kiy ake tukul nyoo miitē kōōrēēt kuchakee kēny ākoy kura kuu yoo ng'woonchinē ꞉cheebyoosya yoo sichē leekwa.
22 It taso’ob baimataren sawar tutufin kek tufuwamih ebotukwar ana biyababan tebaib na’atube, aneika hima hitef hirererey tana boun tatit.
23 Māwuu nyoo baateey, nteenee mii kung'woonchēēch nkacheek ām āriit, choo /kōōkēēkōōnēēch Tāmirmiryēēt kuu rōōbēywoontēētaab taayta. Yooto tukul kēēmiitē kēēkānyoonu miisin /kēēkōōnēēch bōōrwoonik chēē leelach /ankeeyeyeech kēēyēku lōkōkaab Yēyiin kuchurta.
23 Men baimataren sawar akisin hima hitef tererereyamih, baise it auman wanawanatamaim hamenamo erererey auman tama takakaif, God nan ni’obaiyit it i natunatun.
24 Yoo /kiikiiraraacheech, kikiikēnēē keey ng'ālyoontoonoo. Nto yoo ikēnēē keey ꞉chii kiyēē boonto ku buch. ‑Mēēkēnēē keey ꞉chii kiyēē kāākunyōōr.
24 Anayabin it nuhifotamaim iyawasit. Abisa isan nuhit fot tama’am i tabaika, aisim boro ibanak sawar tabo isan nuhit nafot tanama tanakaif.
25 Nteenee yoo kiikēnēē keey kiyēē mānāākēēnyōōru, kēēkānyoonu ām muytaayeet.
25 Baise sawar abisa men tai’itin nuhit nafot tanama tanakakaif na’at, it boro yatet nanub tanama tanakaif.
26 Yēētyēēchēēch ꞉Tāmirmiryēēt yoo kēētinyē kuskuusyēēt. Kuu yoo ‑mākiinkētē wōlēē makeesaayte Yēyiin, kung'ālooltoowēēch ꞉Tāmirmiryēēt kōōtēēyēē keey miisin nyēē māmii ꞉wōlēē /kēēmwooytooy.
26 Ef nati ta’imon it ata ririm ana veya i Ayubin ena it baibais ebitit. Anayabin it mi’itube o yoyoban isan ana ef men taso’ob. Baise i Ayubin it isat tef rerey eyoyoyoban wainit, turamaim men karam boro tanao.
27 Nteenee inkētē ꞉Yēyiin nyoo isyoochē soboonwēkyoo kiyēē isōōtē ꞉Tāmirmiryēēt, kuuyu ng'ālooltoochinē ꞉Tāmirmiryēēt biikaab Kiriistō kōōrābchinē kiyēē māchē ꞉Yēyiin.
27 Naatu God dogorot nutitiy i’itin, Ayubin ananot i so’ob, anayabin Ayubin God ana sabuw isah eyoyoyoban i God ana kokomaim esisinaf.
28 Kiinkētē kule ām kiy ake tukul, yēyē ꞉Yēyiin ng'aleek chēē kāroomēch ām wōlēē mii ꞉choo chāmē inee ānku choo kiikukwey.
28 Naatu taso’ob, sawar etei God esisinaf i gewasih sabuw iyab tibiyabuw isah, sabuw iyab i ana kokomaim ea’afih isah.
29 Nto choo kisimkōōnkēt ꞉Yēyiin, kukiikootabaan sukukerkeyiitu lakwanyii. Yooto, mākuyēk ꞉lakwanaanyii kaabooreet nyēbo chuut chaang'.
29 Sabuw iyab God erurubinih i so’obabo erurubinih. I akisin yasairih hina i Natun ana’itinabe himatar, saise i Natun i baitumatumayah etei tuwah hai ain na’atube.
30 Chooto kisimkootabaan, kukuur. Nto chooto kikuurē, kuyey kuchurta, nto chooto kichurtooy, kōōtōrōōr.
30 Naatu iyab yayasairih i eafih, naatu iyab ea’afih i yamutufurih, naatu iyab yayamutufurih i ana marakaw bairi faram isan buwih.
31 Ara, keemwaay nee nanyuun? Yoo nyēēnyoo Yēyiin, ku ng'oo ꞉nyēē imuuchē kukwiileech?
31 Sawar iti sisinaf isan boro mi’itube tanao? God it isat nabatabat na’at yait boro nagam na’uwit? En anababatun.
32 Yoo kirātēē moo lakwanyii ānkukōōn kubo acheek ii, kōōmuuchē kule nee kumākōōnēēch kiy ake tukul ām chamateenyii?
32 God taiyuwin Natun men eoharihar, baise it etei siwarit, Natun ta’imonam ata siwar yai. Imih kwanotanot sawar afa’am boro asire baitita’e nama?
33 Ng'oo ꞉nyēē imuuchē kumwooy kule miyootēch ꞉biiko choo kiikukwey ꞉Yēyiin? Yēyiin nkityōōniin ꞉nyēē itiilē kule churtaat ꞉chiito.
33 God taiyuwin ana roubinen sabuw gewasih rouw bowabow yait boro baifuwenamaim nagam na’uwih? En anababatun!
34 Kunyoo ii, ng'oo ꞉nyēē imuuchē kooruusteech? Māmii ꞉chii, kuuyu kimēēwēēch ꞉Kāārārookiintēēt Yēēsu, nto subak /kikiing'eetee meet ānkutēbunēē raat āwutaab taay nyēbo Yēyiin kung'ālooltoowēēch.
34 Yait boro God ana sabuw ubar nitih nagam na’uwih? En anababatun! Jesu Keriso akisinamo morob, naatu morobone misir maiye Tamah ana asukwafune mare isat ma eyoyoyoban.
35 Ara, mii ꞉chii nyēē imuuchē kōōbēēsyēēnēēch chamateet nyēē boontēēnēēch ꞉Kiriistō? Ara nyalilta, ara wuuyinwēēk, ara wusiisyēēt, ara kēmēy, ara yoo kakeebe kibchuraat ara kēwēēlyo, ara mnyaat?
35 Imih yait boro Keriso ana yabowane nakusibit, yare men karam nakusibit, o yawas fokarih, roukoukuwen, baimar kakafin, sawar en, obiruwen, o morob?
36 Mwooyē ꞉siruutēkaab Yēyiin kule,
36 Buk Atamaninamaim eo na’atube,
37 Ānkoo kākwoonchēēch ꞉tukuuchoo tukul, kēēbiirtooyiisyē kutukul kubununēē inee nyoo chāmēēch.
37 En baise, Keriso aki biyabuwi i wanawananamaim sawar etei hai fair aki aisnowaten.
38 Ānkētē kubooyiit man kule yoo ka meet nto kā soboon, nto ku malayikaan nto tāmirmiroy chēē miyootēch, nto tukuuk chēbo ra nto chēbo kōōyyiin nto ku kāāmuukēy alak tukul,
38 Imih ayu aso’ob anababatun men karam boro sawar ta imaim Keriso ana yabowane nakusibitamih, men morob, men yawas, men tounamatar, men Demon, men mar iti boun, men mar boro enan, men fair
39 yoo kā kiy nyēē mii barak nto nyēē mii ng'wēny nto kā kiy ake tukul ām choo kiyēyē ꞉Yēyiin, kumēēmuuchē ꞉tukul kōōbēēsyēēnēēch chamateetaab Yēyiin kubununēē Kāārārookiintēēt Yēēsu nyoo Mokoryoontēēnyoo.
39 men yate mar, men me baban, men sawar ta himamatar wanawanahimaim boro God ana yabow ata Regah Jesu Keriso wanawananamaim ema’am nakusibit tanatitamih, en anababatun.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Romanos 8, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.