Atos 2
Sabaot NT (SPY_WBT) vs AAI
1 Yu kayit bēsyēēt nyēbo *Bēēntēkōōst kōōruruukyi keey ꞉rubiichoo tukul yēēt akeenke.
1 Pentecost ana veya na tit, etei’imak hiru’ay efan ta’imonamaim hima.
2 Nyēē mā tyaa, kuchōōnēē ꞉bōlātēēt barak nyēē kāmooryēn wuu kibuybuy. Kiker ꞉bōlātoonoo kōōto tukul.
2 Naniyan meyemeye yaurabad nidun wowogabe marane rena bar hima’am imaim run awan karatan.
3 Kiisuuchi rubiichoo tukuuk chēē wuu āloolātēētaab maat ānkutēbootēē mētēwoy.
3 Naatu abisa hi’i’itin i wairaf orot menan na’atube tamunimun na ta’ita’imon tafahimaim mara’ara’at.
4 /Kikiinyiityi chii ake tukul ām yooto Tāmirmiryēēt ānkutoow ꞉ake tukul kung'alaal ām kuutiit nyēē ‑mēēnkētē. Kibo ꞉kāāmuukēywēēchoo Tāmirmiryēētaab Yēyiin.
4 Etei’imak Anun Kakafiyin iwanih menah botabir tur tata’amaim hio, Anun Kakafiyin fair bitih na’atube.
5 Kimii ꞉Yuutayeek Yēērusālēēm chēē kiikōōnēmchi keey Yēyiin. Kikwoonootēē yēēmōōsyēk chēē tēērchiin ām kōōrēēt.
5 Nati ana veya, Jew sabuw God ana bowayah orot gagamih etei tafaram tata’ane hiru’ay Jerusalemamaim hima’am.
6 Yu kakas bōlātoonoo, kōōruruuch keey. Nto yu kakas ꞉chii ake tukul ām icheek /kēēng'āloolēē kuutiinyii kunam kuut.
6 Iti nidun hinonowar ana maramaim sabuw rou’ay gagamin na’in hiru’ay hima’am, hai kasiy ra’at naatu hifofofor men kafaita, anayabin etei hai turamaim hio hinowar.
7 Yooto kulē ꞉bichoo, “Māku nkoolat ōō! So, mā Kalilaayeek ꞉bichu tukul?
7 Kasiy gagamin maiyow isah matar naatu taiyuwih hibabatiyih. “Iti sabuw tur teo etei i Galilee oro’orot?
8 Ntēē kāsē ꞉ake tukul ām acheek kung'āloolē ꞉bichu kuutiinyii!
8 Naatu mi’itube’emih it ata turamaim hio tanonowar?
9 Kēēbooyē ꞉alake Baarti, Meetya āk Eelam. Nto alak kubo Meesobotaamnya, kōōrēētaab Yuutayeek, Kabatookya, Bōōntō ākoo Eesya.
9 It i tafaram ta ta’ika tana, Partia, Media, Ilam naatu afa i Mesopotamia’ane hina, Judea, Kapadosia, Pontus naatu Asia,
10 Bo ꞉alake Fruukya, Bamfulyaa, Miisir, rōōrōōkiisyēkaab Liibya chēē lēēkitēē Kurēēn nto alak kubo Rooma
10 Firigia, Pamfilia, Egypt naatu Libia wanawanan turin Sairini na’atune auman hina tema’ama. Naatu Romene nanawan auman hina Jerusalem tema’am. Nati i Jew sabuw naatu sabuw afa hai baitumatum hibotabir hina Jew sabuw himamatar auman.
11 chēē Yuutayeek āk chēē /kiikeeweech kurub ātēbuutēkaab Yuutayeek. Kwoonēē ꞉alake Kērēētē ākoo Areebya. Ng'āloolē ꞉bichu kuutuweekyoo kōōbooru tukuuk chēbo kwōng'uut chēē rubtooy keey āk Yēyiin!”
11 It afa i Kurit naatu Arab sabuw. Baise God sawar gewasih maiyow sisinaf isan ata turamaim hio tanonowar!”
12 Kutākōōlātē ꞉bichoo, kuteebee keey kule, “Ng'al nee ꞉chu ēē?”
12 Sabuw hifofofor naatu hai kasiy ra’at taiyuwih hibabatiyih hio, “Iti sawar anayabin i abisa?” Peter sabuw rou’ay gagamin isah ebibinan|alt="Peter speaking to crowd" src="CN01892B.TIF" size="col" loc="Act 2.12" copy="©1978 David C. Cook Publishing Co." ref="2.12"
13 Nteenee kiichaasee keey ꞉alake kumwooyē kule, “Bōōkityootiin ꞉chu!”
13 Baise sabuw afa hi’iyab hio, “Nati sabuw i harew fokarin, hitom imih teo kwanekwan!”
14 Nto mii yoo, kōōyyo ꞉Bētērō taay ānkung'āloolchi biiko choo kikiiruruukyi keey yooto. Kimii yooto ꞉nkicheek *lēbkēēyik chuut tamanu āk akeenke. Kikuurchi ꞉Bētērō barak kule, “Āmwoowook ii, kāābkōōnyoo āk akweek tukul choo ōminyē Yēērusālēēm, ōyēbchi yiit kāroomin kiyēē āmiitē wāāmwoowook.
14 Tur Abarayah etei 11 hai founamaim Peter misir fanan aumetawat sabuw rou’ay gagamin na’in isah eo, “Taitu tuwai’inah Jew sabuw naatu kwa iyab Jerusalem wanawanan kwama’am, akokok tain kwanarub gewas sawar iti mamatar anayabin anakubuna kwananowar.
15 Kookas, tāku ꞉āsiiswēk sōmōk chēbo kōrrōōn. Mābōōkityootiin ꞉bichu kuu wōloo ōsōōtitooy ꞉akweek.
15 Kwa kwanotanot iti orot i harew fokarin hitom tibikoko’aw, baise, boun i nine korok mar auman.
16 Ityiichē ꞉yuutēyu kiyēē kikiikumwooy *꞉wōōrkooyoontēētaab Yēyiin Chōōwēēl kule:
16 Imih i men harew hitomamih, baise dinab orot Joel ana Bukamaim Atamaninamaim kirum eo,
17 — ausente —
17 ‘Mar ana yomaninamaim God eo,
18 — ausente —
18 Isa’amih, nati ana veya ayu au akir wairafih, oro’orot naatu baibin etei,
19 — ausente —
19 Ayu boro maramaim baifofofor ana sinaf
20 — ausente —
20 Veya matan boro nagugum
21 — ausente —
21 Orot yait
22 Mooyēētaab *Isrāyēēl, ōyēbchi yiit ng'aleechu: Yēēsu nyēbo Nāāsārēēt ku chii nyēē kiiboorunēē ꞉Yēyiin ng'al chēbo kwōng'uut kuu wōloo ōnkētitooy ꞉akweek.
22 “Israel sabuw tur iti kwananowar! Jesu Nazareth mowan i God rubin naatu i wanawanamaim ina’inan yumatah ta ta, baifofofor ta ta God kwa biyamaim sinaf kwa’itin kwaso’ob.
23 /Kikiiyokoowook chiichi sooyeyee kiyēē ōmāchē ām kēēlto nyēē kikiikusat ꞉Yēyiin ām ng'oomnānēēnyii. Kyoong'eet ꞉akweek āk biikaab Rooma, obakach ōkwērtoochi murtooywoontēēt.
23 Iti orot hibai kwa umamaim hiyai kwa’a’asabun i God ana kok naatu marasika yakitifuw inu’inumaim matar, naatu kwa sabuw kakafih hai baibaisamaim Jesu kwabai onaf afe’en kwa’onaf morob.
24 Nteenee kiing'eetee ꞉Yēyiin meet kootyaakta ām nyalil ake tukul, kuuyu mēēbērē kiimuuchē ꞉meet kukiilchi inee.
24 Baise God morobone iyawas maiye misir, naatu morob ana biyababanane rufam tit, anayabin morob ana fair men karam boro diburamaim tabotan tama.
25 Kimwooy ꞉Tāwuti ng'al chēē wuu nyēē kiing'wēlyēēlē Mokoryoontēēt kule,
25 David nati orot isan eo,
26 — ausente —
26 Isan imih ayu dogorou ebiyasisir
27 — ausente —
27 Anayabin o boro men ininatbuhuruwu rahemaim ana’in,
28 — ausente —
28 O yawas ana ef i’obaiyu, naatu o ataragub wanawananamaim aiyasisir boro iniwansumu.’”
29 Mbo ng'eetaabiya, okany āchuurtoowook: Kime *꞉Tāwuti /ankeemuy. Tākiinkētē mbo raat wōloo /kikēēmuchinē.
29 “Taituwau Jew, bebeyan a tur ao’owen aiwob orot David ata agir wabin gagamin, morob hiyai naatu ana rah i iti biyatamaim inu’in.
30 Ki *wōōrkooyoontēētaab Yēyiin ꞉Tāwuti ānkiinkētē ꞉inee kiyēē kikiikukuurtoochi ꞉Yēyiin. Kiiwoolchi keey ꞉Yēyiin kule makutool chii nyēbo mooyēēnyii kuyēk bāytooyiintēēt.
30 Naatu David i dinab orot God omatanen ana obaifaro auman yayare i so’ob, veya ta David ana rara’ane i uwan ta boro ni’aiwob.
31 Kukāsē kiyēē kimii taay, king'āloolēē ng'eeteetaab meet nyēbo *Kāārārookiintēēt. Kimwooy kule mēēbērē +/mākēēbākookyi kāābkwoombiich, nto mbo kunun ꞉bōōrnyii.
31 God mar boro nanan abisa nasisinaf David i so’ob, Keriso morobone misir maiye isan ana tur i nowar.
32 Kookoong'eetee ꞉Yēyiin Yēēsu meet ankookeekas ꞉acheek kule man.
32 “God iti Jesu i boun morobone iyawas maiye misir, naatu aki i iti sawar himamatar ana sif robonayah.
33 /Kōōkiikoochi kōōbuurunēē āwutaab taay nyēbo Yēyiin. Kōōkunyōōr Tāmirmiryēēt kuu yoo kikiikukuurto ꞉Yēyiin, ānku kāākurōōbwēēch Tāmirmiryoonoo. Kunyi, kookas ꞉akweek kuyēyāktōōs ꞉tukuuchoo bēsyooniitēnyi.
33 God iti Jesu bora’ah yen uman asukwafune mare, naatu Tamah biyanane Anun Kakafiyin eo’omatan bai aki tafai yan isuwai re’er boun iti kwa’i’itin naatu kwanonowar.
34 Mānāāwo *꞉Tāwuti barak, nteenee kimwooy kule,
34 Naatu David i men au mar yenamih, baise iti tur i eo,
35 — ausente —
35 Inama’am a kamabiy sabuw ana bow
36 Kunyoo, kukas ꞉biikaab *Isrāyēēl tukul ng'ālyoontooni: Kiyey ꞉Yēyiin Yēēsu nyiitēnyi kyōōkwērtoochi ꞉akweek murtooywoontēēt kuyēk Mokoryoontēēnyoo ānkuyēk mbo subak Kāārārookiintēēnyoo.”
36 Isan imih kwa Israel sabuw iti tur ao i kwanaso’ob gewas. God iti Jesu kwabai kwao’onaf i bai yen ata Regah naatu ata Roubininenayan matar!”
37 Yu kakas ꞉bichoo ng'aleechaa kimwooyē ꞉Bētērō, kung'woonchi miisin ām kiyēē kikiikuyeyakay. Kimwoochi ꞉bichoo Bētērō āk *lēbkēēyik chuut alak kule, “Mbo ng'eetaabiya, ara keeyey nee?”
37 Sabuw iti tur hinonowar ana veya dogoroh rusib Peter naatu Tur Abarayah hibatiyih, “Taitu tuwai’inah aki boro mi’itube ana sinaf?”
38 Kukētyi ꞉Bētērō bichoo kule, “Oweekse ām miyootyēēt /ankeebatisan chii ake tukul ām akweek ām kaayneetaab Yēēsu *Kiriistō sukung'eet /kēēnyōōwook kaat. Nto mii yoo, +/mākēērōōbwook Tāmirmiryēētaab Yēyiin.
38 Peter iyafutih eo, “Kwa etei dogor hinikitabir naatu Jesu Keriso wabinamaim bapataito kwanab, saise a bowabow kakafih nanotawiyen, naatu God ana usar Anun Kakafiyin boro kwanab.
39 Kiyooto ꞉nyēē kōōkukuurtoowook ꞉Yēyiin āk lōkōkwook ākoo mbo nkicheek alak choo lōōyēch chēē mākukuur ꞉Yēyiin.”
39 Iti omatanen i kwa isa naatu kwa natunat isah, na’atube sabuw tutufin etei iyab ef yok tema’am ata Regah God boro na’a’afih isah.”
40 Ām ng'aleechuutēchu āk alak chēē chaang', kiikāloonchi ꞉Bētērō biiko kumwoochinē kule, “Osatee keey wōlēē mii ꞉biich chēē moosootiin. Yoo kooyey kuu nyooto, kōōsāru soboonwēkwook.”
40 Peter tur maumurih na’in imaim imatnuwih naatu ifefeyanih eo, “Sabuw tafa’asarih wanawanah kwama’am saisewat kwanatit kwaniyawasi!”
41 /Kikeebatisan biiko choo kicham ng'aleekaab Bētērō. Kitāsyi keey bēsyoonooto ꞉biiko alake chēē kiyitē kisyēērōōk sōmōk.
41 Sabuw maumurih na’in iti tur hinonowar hitumatum naatu bapataito hibai, nati ana veya’amaim sabuw etei 3000 na’atube nati kou’ayamaim hirun.
42 Kiinēmu keey ꞉bichoo /kikēēbātisānē kuriib kāānēētiisyēētaab *lēbkēēyik. Kiibuurchiintōōs ānkuyēētyēēchinē keey. Kyoomchiintōōs āmiik ānkusooyē ꞉tukul Yēyiin.
42 Naatu hai veya hiya’asair Tur Abarayah biyahine tur hinowar bairi hibita’ay, rafiy himseseb hifaram hi’aa naatu hiyoyoyoban.
43 Kiyey ꞉lēbkēēyik ng'aleek chēē chaang' chēē /kiilātē, ng'ālyoo nyēē kiiywey icheek ꞉biiko tukul.
43 Tur Abarayah wanawanahimaim ina’inan naatu baifofofor maumurih maiyow hisisinaf sabuw awah ha’e.
44 Kiibuurē ꞉biikaab Kiriistō tukul yēēt akeenke ānkuyēētyēēchinē keey ām keel ake tukul.
44 Bai’ufununayah mar etei hina hita’imon sawar i nowah etei nena hifafarambonen.
45 Kyooltooy tukuukwaa ānkuyēētyēēchinēē chii ake tukul nyoo kābotyi ꞉kiy.
45 Naatu hai sawar was arin, roumukur arin etei hibow hin hitobon kabay hibai hina wanawanahimaim sabuw iyab hai kok abisa isan hibiyababan etei ana fofonin hifafarambonen.
46 Kibēētii ꞉bichoo kwaak bokutuuytōōs yēbo biiwuutaab *Kōōtaab Yēyiin. Kyoomchiintōōs ām bāybooyyēēt āmiik ām kooriikwaa.
46 Veya matan hiyi Tafaror Bar gagaminamaim hiruru’ay. Naatu hai baremaim bay himseseb dogoroh ere yasisir auman hi’aa,
47 Kiikoostooy Yēyiin ānkung'ērēkyinē icheek ꞉biikaab kiriinkoonoo. Kitāsu ꞉Mokoryoontēēt biiko alak chēē kimii /kiirāroochē ām bēsyō ake tukul.
47 God hibobora’ara’ah naatu sabuw etei tur abarayah isah i hibiyasisir. Naatu veya ta’ita’imon ana fofonin sabuw iyab God biyawasih Regah bow ana kou’ay wanawanan yababar rara’at.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Atos 2, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.