Gênesis 30
Central Sinama 2008 NT (SML) vs NTLH
1 Na si Rakiya itu, pagka tasayuna in iya mbal to'ongan makabuwanan si Yakub anak, angimbū na ma siyakana si Leya. Ah'lling iya ma si Yakub, yukna, “Buwanin aku anak. Bang aku mbal maka'anak, gom gi' aku amatay.”
1 Quando Raquel percebeu que não podia ter filhos, ficou com inveja da sua irmã Leia e disse ao marido: — Dê-me filhos; se não, eu morro!
2 Apasu' magtūy atay si Yakub ma si Rakiya, yukna, “Pangannalnu aku itu Tuhan bahā', makapagbaya' amuwanan ka'a anak maka mbal?”
2 Jacó ficou zangado com Raquel e disse: — Você está pensando que eu sou Deus? É ele quem não deixa você ter filhos.
3 Ya lling si Rakiya ma iya, “O'o, ipatanku si Bilha itu. Pahulid ka ma iya supaya iya anganak ganti' min aku, ati taga-tubu' aku min iya.”
3 Então Raquel disse: — Aqui está a minha escrava Bila; tenha relações com ela. Quando ela tiver um filho, será como se fosse meu. Desse modo eu serei mãe por meio dela .
4 Jari sinōngan e'na ipatanna si Bilha ma si Yakub pamah'ndana. Magbihing sigām atuli,
4 Assim, Raquel deu a Jacó a sua escrava Bila para ser sua concubina , e ele teve relações com ela.
5 ati ab'ttong si Bilha maka anganak l'lla.
5 Bila ficou grávida e deu a Jacó um filho.
6 Ya lling si Rakiya, “Kabogbogan aku e' Tuhan in aku patut taga-anak. Takalena bay pangamu'-ngamu'ku ma iya, ati kabuwanan aku anak l'lla.” Manjari Dān ya pangōnna ma iya.
6 Então Raquel disse: — Este menino vai se chamar Dã porque Deus foi justo comigo. Ele ouviu a minha oração e me deu um filho.
7 Ab'ttong na isab si Bilha pabīng ati aniya' gi' anak si Yakub l'lla min iya, karuwana na.
7 Bila ficou grávida outra vez e deu a Jacó outro filho.
8 Ya pah'lling si Rakiya, “Aheya paggaggud kami maka siyakaku, sagō' ma aku da'ugan.” Manjari Naptali ya pangōnna ma onde'.
8 Aí Raquel disse: — O nome deste menino será Naftali porque lutei muito contra minha irmã e venci.
9 Na si Leya isab, pagka tasayuna in iya mbal na anganak, manjari pamuwanna isab ipatanna si Silpa ma si Yakub pamah'ndana.
9 Quando Leia percebeu que não ia ter mais filhos, deu a sua escrava Zilpa a Jacó para ser sua concubina.
10 Ab'ttong isab si Silpa ati anganak l'lla.
10 E Zilpa deu a Jacó um filho.
11 “Ahāp sukudku!” yuk si Leya. Jari Gād ya pangōnna ma anakna he'.
11 Então Leia disse: — Que sorte! Este menino vai se chamar Gade .
12 Damuli pa'in minnē', anganak pabīng si Silpa itu, jari duwa na anak si Yakub min iya.
12 Depois Zilpa deu a Jacó outro filho,
13 Ya pah'lling si Leya, “Aheya kakōganku! Pinagsuli-sulihan du aku e' saga kar'ndahan in aku itu d'nda akōd.” Angkan na Aser ya pangōn si Silpa ma anakna.
13 e Leia disse: — Como sou feliz! Agora as mulheres dirão que sou feliz. Por isso o menino se chamará Aser .
14 Na ma musim pagani lagi', ina'an si Rubin anak si Leya maglunsul ma huma. Aniya' tabākna buwa' kayu tapagtambal pamapangiram, jari binowa e'na pehē' ni ina'na si Leya. Ah'lling magtūy si Rakiya ni si Leya, yukna, “Kaka', buwanin aku min buwa' kayu ya tabāk e' anaknu ilu.”
14 Um dia, no tempo da colheita do trigo, Rúben foi ao campo. Ali achou umas mandrágoras e as levou para Leia, a sua mãe. Quando Raquel viu isso, disse a Leia: — Por favor, dê-me algumas das mandrágoras que o seu filho trouxe.
15 Ya sambung si Leya, “Ē, mamarahi pahāp ka'a ilu! Bay ta'agawnu h'llaku ati agawnu lagi' buwa' kayu anakku?”
15 Leia respondeu: — Será que você acha que tomar o meu marido de mim ainda é pouco? Agora vai querer tomar também as mandrágoras que o meu filho me deu? Aí Raquel disse: — Vamos fazer uma troca: você me dá as mandrágoras, e eu deixo que você durma com Jacó esta noite.
16 Manjari itu, pagt'kka si Yakub min huma abay kohap na, sinampang iya e' si Leya. Yukna ma si Yakub, “Subay ka pabihing ma aku atuli sangom ilu. Makapagisun kami maka si Rakiya insini'. Bay iya buwananku saga buwa' kayu ya tapuwa' e' anakku si Rubin, manjari pinatuli ka ma aku.” Manjari pabihing si Yakub ma si Leya ma sangom inān.
16 De tardinha, quando Jacó chegou do campo, Leia foi encontrar-se com ele e disse: — Esta noite você vai dormir comigo porque eu paguei para isso com as mandrágoras que o meu filho achou. Naquela noite Jacó teve relações com ela.
17 Na nirūlan si Leya e' Tuhan. Ab'ttong iya ati anganak l'lla. Manjari lima na anak si Yakub l'lla min h'ndana si Leya.
17 Deus ouviu a oração de Leia, e ela ficou grávida e deu a Jacó um quinto filho.
18 Yuk si Leya, “Katungbasan aku e' Tuhan ni kahāpan ma sabab kapamuwanku ipatanku ma h'llaku.” Angkanna Issakar ya pangōnna ma anakna itu.
18 Então Leia disse: — Este menino se chamará Issacar , pois Deus me recompensou por ter dado a minha escrava ao meu marido.
19 Angiram isab si Leya pabīng, paganakna l'lla. Manjari nnom na anak si Yakub l'lla bay min si Leya.
19 Depois Leia engravidou pela sexta vez e deu a Jacó mais um filho.
20 “Na,” yuk si Leya, “ahalga' to'ongan ya pamuwan Tuhan ma aku. Tantu aku pinaheya na e' h'llaku ma sabab nnom na anakna l'lla min aku.” Manjari Sibulun ya pangōn si Leya ma anakna itu.
20 E disse: — Deus me deu um belo presente. Agora o meu marido vai ficar comigo porque lhe dei seis filhos. Por isso ela pôs nele o nome de Zebulom .
21 Na, mbal pa'in at'ggol, ab'ttong si Leya pabīng ati anganak iya d'nda. Dina ya pangōnna ma iya.
21 Por último Leia teve uma filha e lhe deu o nome de Dina.
22 Na, in si Rakiya isab, taentom du e' Tuhan. Takale bay pangamu'-ngamu' si Rakiya ma iya, ati nirūlan iya bo' makapangiram na.
22 Então Deus lembrou de Raquel. Ele ouviu a sua oração e fez com que ela pudesse ter filhos.
23 Manjari ab'ttong si Rakiya ati anganak iya l'lla. Ah'lling iya, yukna, “Kala'anan na kaiya'anku e' Tuhan sabab itiya' aku kabuwanan anak.
23 Ela engravidou e deu à luz um filho. Então disse: — Deus não deixou que eu continuasse envergonhada por não ter filhos.
24 Mura-murahan bang pa'in aniya' gi' anakku l'lla pinasunu' e' PANGHŪꞋ ni onde' dakayu' itu.” Manjari Yusup ya pangōn si Rakiya ma anakna-i.
24 Que o Senhor Deus me dê mais um filho. Por isso ela pôs nele o nome de José .
25 Manjari itu, bay pa'in nianakan si Yusup, binowa e' si Yakub mato'ana si Leban magisun. Yuk si Yakub, “Bapa', paba'irun aku sabab bilahi na aku amole' ni lahatku.
25 Depois do nascimento de José, Jacó disse a Labão: — Deixe-me voltar para a minha terra.
26 Pabeya'un ma aku saga anak-h'ndaku, ya tausahaku maitu ma deyomannu. Kata'uwannu du ya katuyu'ku maghinang ma ka'a.”
26 Dê-me os meus filhos e as minhas mulheres, que eu ganhei trabalhando para o senhor, e eu irei embora. O senhor sabe muito bem quanto eu o tenho servido.
27 Sagō' ya sambung si Leban ma si Yakub, “Otō', da'a gi'. Aniya' pamowahanta ka'a magsuli-suli. Ta'nda'ku ma putika'an ka'a iya sababna ya angkan aku nilidjiki'an e' PANGHŪꞋ.
27 Labão respondeu: — Fique comigo, por favor, pois por meio de adivinhações fiquei sabendo que o
28 Ah'lling sadja ka. Gadjihanta ka pila-pila kabaya'annu.”
28 Diga quanto quer ganhar, que eu pagarei.
29 Anambung si Yakub, yukna “Kata'uwannu du bang buwattingga e'ku maghinang maitu ma ka'a. Angahāp sadja kahayopannu ma deyom kapagipatku.
29 Então Jacó disse: — O senhor sabe como tenho trabalhado e como tenho cuidado dos seus animais.
30 Ma halam gi' aku maitu, kulang asal pangalta'nu. Malaingkan aheka na ma buwattina'an. Minsan maingga-maingga paghinanganku ma deyomannu, nilidjiki'an sadja ka e' PANGHŪꞋ-Yawe. Bang ma aku ta'abut na waktu pamas'lle' ma aku, bo' supaya aniya' palsuku'an ma kami sampay anak-h'ndaku.”
30 Antes de eu chegar, o senhor tinha pouco, mas depois tudo aumentou muito. E Deus tem abençoado o senhor em todos os lugares por onde eu tenho andado. Mas agora preciso cuidar da minha própria família.
31 Atilaw si Leban ma iya, yukna, “Na, subay pila panganggadji ma ka'a?”
31 — Quanto você quer que eu lhe pague? — insistiu Labão. Jacó respondeu: — Não quero salário. Eu continuarei a cuidar das suas ovelhas se o senhor concordar com a proposta que vou fazer.
32 Tugutin aku angaliling ba'anan hayopnu ma llaw itu to'ongan. Ingga aniya' bili-bili ettom atawa kambing kabang-kabang, ma aku na palsuku'anku. Ya du ilu pangangganti'nu gadjiku.
32 Hoje vou passar por todo o seu rebanho a fim de separar para mim todos os carneirinhos pretos e todos os cabritos malhados e com manchas. É só isso que eu quero como salário.
33 Manjari ma sinosōng, bang ka ganta' bilahi angitung bang pila panambanu ma aku, kata'uwannu magtūy bang aku kapangandolan atawa mbal. Bang saupama aniya' ta'nda'nu ma aku kambing ngga'i ka kabang atawa bili-bili ngga'i ka ettom, takilānu du bay tangkawku min ka'a.”
33 No futuro será fácil o senhor saber se eu tenho sido honesto. Na hora de conferir o meu salário, se houver no meu rebanho carneirinhos que não sejam pretos e cabritos que não sejam malhados ou não tenham manchas, o senhor saberá que fui eu que roubei.
34 Ya sambung si Leban, “Aho', sulut. Buwattē' na.”
34 Labão concordou, dizendo: — Está bem. Aceito a sua proposta.
35 Malaingkan karahūan si Yakub e' si Leban ma llaw ina'an-i. Pinasaddī e'na pat'nna'an saga kambingna l'lla jali'-jali' maka kambing d'nda kabang-kabang maka bili-bili ettom-ettom isab. Pinaipat kamemon ma saga anakna e' si Leban,
35 Mas naquele mesmo dia Labão separou para si todos os cabritos que tinham listas ou manchas, todas as cabras malhadas e as manchadas ou que tinham algum branco e todos os carneirinhos pretos. Ele os entregou aos seus filhos para cuidarem deles
36 ati palawak sigām min si Yakub saga t'llung'llaw nil'ngngan. Si Yakub ya ta'bba maina'an angipat kaheka'an hayop si Leban ya halam binowa.
36 e se afastou de Jacó a uma distância de três dias de viagem. E Jacó ficou cuidando dos outros animais de Labão.
37 Na pagka buwattē' akkal si Leban, aniya' saga sanga kayu nilabas e' si Yakub min kayu t'llungginis. Kinupas-kupasan kuwitna supaya magjali'-jali' ettom maka pote'.
37 Então Jacó pegou galhos verdes de choupo, de amendoeira e de plátano e descascou-os, fazendo aparecer listas brancas.
38 Kakupasan pa'in, pinat'nna' e'na ma deyom pagbohe'an saga hayop bo' ta'nda' e' sigām pasalta' anginum pehē'. Bang ta'abut timpu pagd'nda saga hayop,
38 Ele pôs esses galhos na frente dos animais, nos bebedouros onde iam beber. Ele fez isso porque eles cruzavam quando iam beber.
39 magd'nda du ma dahuan saga sanga kayu jali'-jali' he'. Manjari tapangā'an lihi e' kambing d'nda maka bili-bili d'nda ati jali'-jali' maka kabang-kabang maka b'ttikan ya nianakan e' sigām.
39 E, como cruzavam diante dos galhos, as ovelhas davam crias listadas, com manchas e malhadas.
40 Na, ya anak hayop e' pinasaddī na pa'in e' si Yakub. Saguwā' ya hayop asangpot pinaharap e'na tudju ni saga hayop jali'-jali' maka ettom-ettom ya suku' si Leban. Minnē' pinapagsaddī ba'anan hayop si Yakub maka ba'anan hayop si Leban.
40 Jacó separou as ovelhas dos bodes e fez com que olhassem na direção dos animais listados e dos animais pretos do rebanho de Labão. Assim, Jacó foi formando o seu próprio rebanho, separando-o dos animais de Labão.
41 Tiyap-tiyap aniya' hayop d'nda ahāp baranna ya magd'nda, pinat'nna' e' si Yakub saga sanga kayu nijali'-jali' ma deyom paginuman bo' supaya magd'nda ma kasekotan saga sanga-i.
41 Quando os animais fortes estavam cruzando, Jacó punha os galhos das árvores na frente deles nos bebedouros, e assim eles cruzavam perto dos galhos.
42 Saguwā' bang hayop kulang ahāp ya magd'nda, mbal pinat'nna'an kayu-kayu. Ya kat'kkahanna, in hayop kulang hāpna pinasuku' ma si Leban. Malaingkan ya pinasuku' ma si Yakub anak hayop ahāp sadja baranna.
42 Mas na frente dos animais fracos Jacó não punha os galhos. Por isso os animais fracos ficavam para Labão, e os mais fortes ficavam para Jacó.
43 Ya kat'kkahanna, paheka na pa'in bo' paheka karaya si Yakub. Gana-gana aheka na ba'anan bili-bili maka kambingna. Aheka isab saga unta'na maka kura'na. Ya du saga sosoho'anna d'nda-l'lla, aheka du isab.
43 Desse modo ele ficou muito rico e chegou a ter muitas ovelhas e cabras, escravos, escravas, camelos e jumentos.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Gênesis 30, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.