Mateus 20

Yesu Kiristito Wu-Zɔŋŋɔɔ (Ghana) (SIL) vs NTLH

Sair da comparação
NTLH Nova Tradução na Linguagem de Hoje 2000
1 Ŋii nɛ Yesu bira magɛ namaga a piba a bul di Wia kuorii-la nagɛ baal kubala si kɛŋ u baga nɛ chichuɔ-fiɛla. U lii chichɛ niaa di ba mu pɛrɛ u baga-la lɛ.
1 Jesus disse:
2 Ba sɛi ari ba jaŋ mu pɛrɛ, ka u ti̱ŋba chɛ-bala time. Ŋii nɛ u leŋ ba mu u baga-la pipɛrɛ.
2 Ele combinou com eles o salário de costume, isto é, uma moeda de prata por dia, e mandou que fossem trabalhar na sua plantação.
3 U ku magɛ kerifi nibi, u bira lii a na niaa dɔŋsuŋ di ba chiŋ yɔbɔ tuɔŋ pɛi. Ba bi tiŋtimii kala ka tiŋ.
3 Às nove horas, saiu outra vez, foi até a praça do mercado e viu ali alguns homens que não estavam fazendo nada.
4 Ŋii nɛ u bula piba di ba ma mu a pɛrɛ u baga-la lɛ, ka di u ti̱ŋba, duu jaŋ piba ŋii kala si maga. Ŋii nɛ ba ma mu.
4 Então disse: “Vão vocês também trabalhar na minha plantação de uvas, e eu pagarei o que for justo.”
5 Kerifi fii ari balia yi, u bira lii a na niaa dɔŋsuŋ a ŋaa ba ma mu u baga-la. U bira lii kerifi batori bua-la lɛ a bira na niaa dɔŋsuŋ a ŋaa ba ma mu u baga-la.
5 — E eles foram. Ao meio-dia e às três horas da tarde o dono da plantação fez a mesma coisa com outros trabalhadores.
6 U bira ku kpagɛ kerifi banɔŋ, u bira lii yɔbɔ tuɔŋ a na niaa dɔŋsuŋ ma di ba ha chiŋ dimɛ. Ŋii nɛ u piɛsɛba, “Bɛɛ nɛ tii ma chiŋ daha pɛi chichuɔŋ ari wiihɛyɛ kala, ma bi tiŋtimii kala ka tiŋ?”
6 Eram quase cinco horas da tarde quando ele voltou à praça. Viu outros homens que ainda estavam ali e perguntou: “Por que vocês estão o dia todo aqui sem fazer nada?”
7 Ŋii nɛ ba bula pu ari ba bi tiŋtiŋŋaa na di ba tiŋ. Ŋii nɛ u bula piba di ba ma mu a tiŋ u baga lɛ. Ba ma mu.
7 — “É porque ninguém nos contratou!” — responderam eles.
8 Didaaniŋ si yie, ŋii nɛ baga-la tiina yirɛ nii-la síi beŋ u baga-la duu yirɛ nialiŋ si tiŋ u baga-la lɛ a ti̱ŋba, duu suomi nialiŋ si to hariŋ mu baga-la a ti̱ŋba aŋ-na mu yi nialiŋ si laa sipaaŋ mu baga-la.
8 — No fim do dia, ele disse ao administrador: “Chame os trabalhadores e faça o pagamento, começando com os que foram contratados por último e terminando pelos primeiros.”
9 Nialiŋ si to hariŋ mu baga-la, u ti̱ŋba chɛ-bala time.
9 — Os homens que começaram a trabalhar às cinco horas da tarde receberam uma moeda de prata cada um.
10 Ŋii nɛ u si, ka nialiŋ si laa sipaaŋ mu baga-la, di ba ku laa ba time. Ba fa biina ari ba jaŋ laa kii haritooro-la, ama ba ti̱ŋba ma magɛ ŋii nɛ.
10 Então os primeiros que tinham sido contratados pensaram que iam receber mais; porém eles também receberam uma moeda de prata cada um.
11 Ba ma laa moribie-la aŋ gugurimɛ wiaa nii-la baga-la lɛ ba si pɛrɛ teeŋ.
11 Pegaram o dinheiro e começaram a resmungar contra o patrão,
12 Ŋii nɛ ba bula pu a bul, “Niaa deeŋba si to hariŋ kɔ, ba tiŋ hawa kubala duŋduŋ nɛ, aŋ ka la-na tiŋ chichuɔŋ ari wiihɛyɛ kala, aŋ ka ŋ ti̱ŋla kala maga dɔŋɔ.”
12 dizendo: “Estes homens que foram contratados por último trabalharam somente uma hora, mas nós aguentamos o dia todo debaixo deste sol quente. No entanto, o pagamento deles foi igual ao nosso!”
13 Ŋii nɛ baga-la tiina bula pi ba dɔŋɔ a bul, “Jegile nii, mi bima gura. Ma sɛyɛ ari ma jaŋ tiŋ di wia juu nɛ aŋ laa chɛ-bala time.
13 — Aí o dono disse a um deles: “Escute, amigo! Eu não fui injusto com você. Você não concordou em trabalhar o dia todo por uma moeda de prata?
14 Má laa ma moribiee a viiri. Mii chɛ di mi ti̱ŋ baalaa deeŋba si to hariŋ kɔ ŋii titia mi si ti̱ŋma nɛ.
14 Pegue o seu pagamento e vá embora. Pois eu quero dar a este homem, que foi contratado por último, o mesmo que dei a você.
15 Mi bi woŋbiiŋ kɛnɛ di mi kɛŋ mi moribiee ti̱ŋ mi tuɔtɔrɛ wiaa? Koo ma yaraa bieru a tiŋ mi si kɛŋ zile wiaa nɛɛ?”
15 Por acaso não tenho o direito de fazer o que quero com o meu próprio dinheiro? Ou você está com inveja somente porque fui bom para ele?”
16 Ŋii nɛ Yesu bula dɛrɛ, “Kuhiasiŋ jaŋ birimɛ haŋbiisiŋ, haŋbiisiŋ ma jaŋ birimɛ kuhiasiŋ.”
16 E Jesus terminou, dizendo:
17 Yesu si bul ŋii di ba hɛ woŋbiiŋ lɛ nɛ aa mu Jerusalɛm. Ŋii nɛ u kɛŋ u haritooroo fii ari balia duŋduŋa a suusa lii a bula piba woŋbiiŋ lɛ,
17 Quando Jesus estava subindo para Jerusalém, chamou os discípulos para um lado e falou com eles em particular, enquanto caminhavam. Ele disse:
18 “Má jegili mi teeŋ. Laa mu Jerusalɛm nɛ. Di la nɛ yi dimɛ, ba jaŋ kɛŋ mi-na Nuhuobiine Bie a kaa mu pi nialiŋ si kpu pusuŋ pipi Wia kuhiasiŋ ari Wia teniŋ kerichiba. Ba jaŋ dii mi sariya a ŋaa di ba kpumi
18 — Escutem! Nós estamos indo para Jerusalém, onde o
19 aŋ kɛŋmi kaa mu hɛ nialiŋ si bi Ju̱u tiŋŋaa ŋaa nisiŋ lɛ. Ba jaŋ mɔŋmi. Ba jaŋ viirɛmi maa aŋ kpaasɛmi mɛrɛ daa-gɛsɛɛ nyuŋ, ka di mi sii suuŋ lɛ tapulaa batori chɛɛŋ.”
19 e o entregarão aos não judeus. Estes vão zombar dele, bater nele e crucificá-lo; mas no terceiro dia ele será ressuscitado.
20 Ŋii nɛ Zɛbidii haala kɛŋ u biiriŋ balia kɔ Yesu teeŋ a kpirimi u sipaaŋ aŋ sulu duu pɛu lɛ.
20 Então a mãe dos filhos de Zebedeu chegou com os seus filhos perto de Jesus, curvou-se e pediu a ele um favor.
21 Ŋii nɛ Yesu piɛsu, “Wu-bɛɛ nɛ ŋŋ chɛ di mi ŋaa piŋ?” Ŋii nɛ u bul, “Ŋ si jaŋ dii Wia kuorii-la a hɔŋ ŋ kuori-kpasa nyuŋ, leŋ di mi biiriŋ balia ŋaa ŋ bubuɔŋ huhɔnnɔɔ, di dɔŋɔ hɔŋ ŋ na-diiŋ, di dɔŋɔ ma hɔŋ ŋ na-gua.”
21 — O que é que você quer? — perguntou Jesus. Ela respondeu: — Prometa que, quando o senhor se tornar Rei, estes meus dois filhos sentarão à sua direita e à sua esquerda.
22 Ŋii nɛ Yesu bula pi u biiriŋ a bul, “Ma bi jiŋ ku-la ma síi chɛ. Ma jaŋ wuo nyalima na hɛɛ-la mi si jaŋ na? Ma jaŋ wuo fo Wii-chuɔlɛ liiŋ ari ba si jaŋ fomi ŋii, koo?” Ba si, “Oo, la jaŋ wuo.”
22 Jesus disse aos dois filhos dela: — Podemos! — responderam eles.
23 Ŋii nɛ Yesu bula piba a bul, “Wutitii nɛ ma bul. Hɛɛ-la mi si jaŋ na, u-na ma ma jaŋ na. Ama mi na-diiŋ ari mi na-gua huhɔnnɔ-la, mi dee bi jaŋ tuɔsɛba. Wia nɛ jaŋ liisɛba di ba hɔŋ dimɛ.”
23 Então Jesus disse:
24 Yesu haritooroo fii-la si nii Jeems ari Jɔɔŋ si bul wii-la, ba na baaniŋ ba nyuŋ.
24 Quando os outros dez discípulos ouviram isso, ficaram zangados com os dois irmãos.
25 Ŋii nɛ Yesu yirɛ u haritooroo kala. Ba mu u teeŋ. U bula piba a bul, “Ma jiŋ nialiŋ si bi Ju̱u tiŋŋaa ŋaa, ba hɔŋ niaa nyuŋ nɛ. Ba kuhiasiŋ ma kɛŋba doluŋ.
25 Então Jesus chamou todos para perto de si e disse:
26 Ama u bi maga di ma ŋiŋaa ŋii. Ma tuɔŋ nii-la síi chɛ u ŋaa ma kuhiaŋ, u maga duu nɛ tiŋ tiŋtiŋŋaa pipima.
26 Mas entre vocês não pode ser assim. Pelo contrário, quem quiser ser importante, que sirva os outros,
27 Ma tuɔŋ nii-la ma síi chɛ u ŋaa ma tuɔŋ kuoro, u maga duu nɛ ŋaa ma tuɔŋ yomo.
27 e quem quiser ser o primeiro, que seja o escravo de vocês.
28 Mi-na Nuhuobiine Bie, mi bi kɔ di mi chɛ niaa di ba tima pimi, mi kɔ di mi-na tima piba nɛ a suu a laa niaa miisaa yugɛ ta a piba.”
28 Porque até o
29 Yesu ari u haritooroo si lii Jɛrikɔ lɛ, ni-daŋ nɛ to ba hariŋ.
29 Quando Jesus e os discípulos estavam saindo de Jericó, uma grande multidão seguia Jesus.
30 Di nyulimaa balia hɔŋ woŋbiiŋ niiŋ a nii di Yesu níi bal. Ŋii nɛ ba faasa yirɛ a bula pu a bul, “Yesu, Devit nihii, fála nennige.”
30 Dois cegos, sentados na beira do caminho, ouviram alguém dizer que ele estava passando e começaram a gritar: — Senhor,
31 Ŋii nɛ ni-daŋ-la kpiaba lɛ di ba kɛŋ goŋ. Ama ba faasa yirɛ a kii ŋii a bul, “La Tiina, Devit nihii, fála nennige.”
31 A multidão os repreendeu e mandou que calassem a boca, mas eles gritaram ainda mais: — Senhor, Filho de Davi, tenha pena de nós!
32 Ŋii nɛ Yesu chiŋ aŋ yirɛba a piɛsɛba, “Bɛɛ kuŋ nɛ ma chɛ mi ŋaa pima?”
32 Então Jesus parou, chamou os cegos e perguntou:
33 Ŋii nɛ ba bul, “La Tiina, laa chɛ di ŋ suri la siaa nɛ.”
33 — Senhor, queremos poder enxergar! — responderam eles.
34 Ŋii nɛ Yesu fába nennige a digi ba siaa lɛ. Ba siaa guu suri, ba tuto u hariŋ.
34 Jesus teve pena dos cegos e tocou nos olhos deles. No mesmo instante eles puderam ver e então seguiram Jesus.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Mateus 20, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.