Lucas 24

Rikbaktsa NT (RKB_WBT) vs ARA

Sair da comparação
ARA Almeida Revista e Atualizada 1993
1 Kyze petok zuruze miwa botu domiko eze wytykyryk niukurunaha. Iytyk bo zumukunaha. Jokmorẽnikia itsakykyha tuk niukurunaha. Kykyryk hi: — Inury bo jokmorẽnikia tsipiokmorẽnaha ky — nikaranaha.
1 Mas, no primeiro dia da semana, alta madrugada, foram elas ao túmulo, levando os aromas que haviam preparado.
2 Harahare hoke bo iktsa niaha. Harahare puẽtsikbyita ty meky botu zikare niy.
2 E encontraram a pedra removida do sepulcro;
3 Iwaze iytyk bo nipupunaha. Anaeze Sesus nury ty batu ityny: — Hana bo sa inury — nikaranaha.
3 mas, ao entrarem, não acharam o corpo do Senhor Jesus.
4 Atsoko makutsa petoktsa sibaze natakahanaha. Sisukbarazarẽtsa.
4 Aconteceu que, perplexas a esse respeito, apareceram-lhes dois varões com vestes resplandecentes.
5 Iwazahi sipokso nipybybaiknaha, wytyk bo ziktsutsu niaha. Tahahikiubobohiknaha. Sipybyrẽza nikaranaha.
5 Estando elas possuídas de temor, baixando os olhos para o chão, eles lhes falaram: Por que buscais entre os mortos ao que vive?
6 Kytsa ispe niaha: — Amo skaraba siakbatsa ytyk botu ispita tsipiberikinaha inahyrizikpo. Batu aty tohi tykarezeka. Hana bo ja. Mytsatytaha!
6 Ele não está aqui, mas ressuscitou. Lembrai-vos de como vos preveniu, estando ainda na Galileia,
7 Nezeba Sesus ikiahaka pe niy: “Utakta Deus zikpehata kytsa kasukyrytsitsa bo pikoktyhyryknaha. Iharapatawyhyta humo pikpyryknaha. Myhyrikosokda. Petok puruze mynahyrizikpo” niy — niaha.
7 quando disse: Importa que o Filho do Homem seja entregue nas mãos de pecadores, e seja crucificado, e ressuscite no terceiro dia.
8 Niahaza hi Sesus harere bo mytsaty niahaza hi iytyk ekze puke puke niaha.
8 Então, se lembraram das suas palavras.
9 Ziksizonahaze zinymyrykynahatsa bo iytyk tsarywybara soho nitsasokonaha.
9 E, voltando do túmulo, anunciaram todas estas coisas aos onze e a todos os mais que com eles estavam.
10 Niahaza hi Maria Madarena, Soana, ustatsa Maria Tsiaku je, situkza iwaza zinymyrykynahatsa bo nitsasokonaha. Zinymyrykynahatsa wytykyryk harere humo batu ma niaha.
10 Eram Maria Madalena, Joana e Maria, mãe de Tiago; também as demais que estavam com elas confirmaram estas coisas aos apóstolos.
11 Kytsa mytsaty nikaranaha. Paze! nikaranaha. Wytykyryk harere bo batu ma niaha.
11 Tais palavras lhes pareciam um como delírio, e não acreditaram nelas.
12 Iwaze Peduru kyik niy. Iytyk bo niparak. Ziktsutsu iktsa niy. Iytyk bo inakozore. Panu zuba zinyhikare. Anaeze tapanu metutu zerekik. Iwatahi tawahoro bo ziksizo. Inury hana bo ja, isapy bo nekpa iwatsahi paikpa mytsaty nikara!
12 Pedro, porém, levantando-se, correu ao sepulcro. E, abaixando-se, nada mais viu, senão os lençóis de linho; e retirou-se para casa, maravilhado do que havia acontecido.
13 Kyze asta okoroze tu Sesus tuktsa petoktsa niukurunaha. Emaus bo niukurunaha. Serusarẽhe ekze niukurunaha. Emaus jokboha botu des kirometeros niy. Emaus bo ziksizonaha.
13 Naquele mesmo dia, dois deles estavam de caminho para uma aldeia chamada Emaús, distante de Jerusalém sessenta estádios.
14 Iwatsahi ske buruk inapamykysokonaha. Hawa skaraba nikaranaha. Tahatuk tuka inapamykysokonaha.
14 E iam conversando a respeito de todas as coisas sucedidas.
15 Iwaze Sesus sibo izumu. Kytsa tahatuk tuka nipamykysokonahaze Sesus situk ske buruk niukuru.
15 Aconteceu que, enquanto conversavam e discutiam, o próprio Jesus se aproximou e ia com eles.
16 Kytsa petoktsa Sesus batu sinyhy bipyri ja nikaranaha.
16 Os seus olhos, porém, estavam como que impedidos de o reconhecer.
17 Iwaze Sesus ispe niy: — Amo skaraba ske buruk tsimypamykysokonaha — niy. Siakubyitsa tu pykpyk niaha.
17 Então, lhes perguntou Jesus: Que é isso que vos preocupa e de que ides tratando à medida que caminhais? E eles pararam entristecidos.
18 Estuba Kereopas inarokota atahi ipe niy: — Ikia sa asukmota Serusarẽhe ezekta sa tsimynakozore zuba niy. Ikia zuba hi “hawa sa niy” batu sa awabyhy — niy.
18 Um, porém, chamado Cleopas, respondeu, dizendo: És o único, porventura, que, tendo estado em Jerusalém, ignoras as ocorrências destes últimos dias?
19 — Hawa sa niy — Sesus niy. Iwatsahi ibo nitsasokonaha. Ipe niaha: — O Sesus soho niaha. Nasare ezekta. Atahi Deus sohokotsa babata. Tsihyrinymyrẽta. Hawa kytsa zikahabara ty Sesus ziknakara. Kytsa okze amy tohi batu iokdaha nikara. Iharere tisapyrẽna. Deus okze ka zikzisapywyikik.
19 Ele lhes perguntou: Quais? E explicaram: O que aconteceu a Jesus, o Nazareno, que era varão profeta, poderoso em obras e palavras, diante de Deus e de todo o povo,
20 Taparaktsa Deus wahoro eze ziknapamykysokonahatsitsa, mypehakatsitsa hudikhudikwytsa ezektsa iwatsa bipyritsa bo Sesus zioktyhyryknaha. Iwatsahi asa hi: “Atakta tabezehikta!” nikaranaha. Iwaze isukyrytsitsa harapatawyhyta humo zipyrykiknaha. Iwaze nihyrikosokda.
20 e como os principais sacerdotes e as nossas autoridades o entregaram para ser condenado à morte e o crucificaram.
21 Katsaktsa Sudeutsa atahi mymybetesakatsa. Iwa mytsaty tsikykaranaha. Abaka harakykbyi hi ziharamu.
21 Ora, nós esperávamos que fosse ele quem havia de redimir a Israel; mas, depois de tudo isto, é já este o terceiro dia desde que tais coisas sucederam.
22 Miwa botu wytykyryk iytyk bo inury sapy bo zumunaha.
22 É verdade também que algumas mulheres, das que conosco estavam, nos surpreenderam, tendo ido de madrugada ao túmulo;
23 Batu ityny niaha. Hana bo ja. Bijoikpe iknyktsa Deus tsumuẽhĩtsa bo nikozonaha. Asahi: “O Sesus ispituzo” nikaranaha. Sipybyrẽza nikaranaha. Iwaze ziksizonaha.
23 e, não achando o corpo de Jesus, voltaram dizendo terem tido uma visão de anjos, os quais afirmam que ele vive.
24 Kyze katsa ituktsa iytyk bo tsiktururuknaha. Hawa skaraba wytykyryk nitsasokonaha atsatu tsinykynaha — niaha.
24 De fato, alguns dos nossos foram ao sepulcro e verificaram a exatidão do que disseram as mulheres; mas não o viram.
25 Kyze Sesus ispe niy: — Hawa skaraba Deus harere humo batu ahaspirikpo. Hawa ha ty Deus sohokotsa botu ziwatahakanaha humo batu ahaspirikpo. Ikiahatsa batu ahahyrinymyry. Hawa ha ty Deus sohokotsa ziwatahakanaha tsikaeni zuba tsinymyrykynaha.
25 Então, lhes disse Jesus: Ó néscios e tardos de coração para crer tudo o que os profetas disseram!
26 Deus zipehata sinini mykara. Bykyzehu zuba bijoikpe bo modozo — niy.
26 Porventura, não convinha que o Cristo padecesse e entrasse na sua glória?
27 Niytahi nisihyrinymyryky. Hawa ha ty Deus sohokotsa botu ziwatahakanaha anahi nisihyrinymyryky. Moises harere humo ziakbataze iwaze hawa haty ustsa sohokotsa ziwatahakanaha nisihyrinymyryky.
27 E, começando por Moisés, discorrendo por todos os Profetas, expunha-lhes o que a seu respeito constava em todas as Escrituras.
28 Zumubahaninahaze Sesus asiba harakmo zuba niy.
28 Quando se aproximavam da aldeia para onde iam, fez ele menção de passar adiante.
29 — O bytykareze tukta katsa mybo pakutynykta niaha. Abaka punubaka miwa moku — niaha. Yhỹ niy. Iwaze nitsuk. Petoktsa baze nitare.
29 Mas eles o constrangeram, dizendo: Fica conosco, porque é tarde, e o dia já declina. E entrou para ficar com eles.
30 Sesus nidyhyky. Atsikara ty okok niy. Deus bo nipamykysoko: — O myzo ikia tsamysapyrẽta. Ikia hi mydisahawy ty mybo nyny tsimykara — niy. Bykyze atsikara ty zuktsak niyze sibo nyny niy.
30 E aconteceu que, quando estavam à mesa, tomando ele o pão, abençoou-o e, tendo-o partido, lhes deu;
31 Atsikara zitsatsakarakze atsoko Sesus zinynaha. Iwaze babyita tu hokda zuba niy.
31 então, se lhes abriram os olhos, e o reconheceram; mas ele desapareceu da presença deles.
32 Iwaze asa zuba nipamykysokonaha. — Katsaktsa batu mytsaty tsikaha. Ske buruk nimyhyrinymyrykyze katsa batu mytsaty tsikaha. Taparaktsa Deus sohokotsa watahaha nimyhyrinymykyze mykurẽtsa tsikykaranaha — niaha.
32 E disseram um ao outro: Porventura, não nos ardia o coração, quando ele, pelo caminho, nos falava, quando nos expunha as Escrituras?
33 Niahatsahi Serusarẽhe bo niukuruzonaha. Anabo zukzuk niaha. Zinymyrykynahatsa bo zumunaha. Iwaze inahapekypykbanaha.
33 E, na mesma hora, levantando-se, voltaram para Jerusalém, onde acharam reunidos os onze e outros com eles,
34 Kytsa sibo nitsasokonaha: — O Sesus inahyrizikpota Simaõ Sesus iny — nikaranaha.
34 os quais diziam: O Senhor ressuscitou e já apareceu a Simão!
35 Iwaze petoktsa ske buruk hawa sa niaha nitsasokonaha. — Hawa Sesus atsikara zitsatsakarakze tsinynaha — nikaranaha.
35 Então, os dois contaram o que lhes acontecera no caminho e como fora por eles reconhecido no partir do pão.
36 Ana nitsasokonahaze tu Sesus natakaha. Atsoko istazaha eze kaha zuba niy. Ispe niy: — Ahakurẽtsaktsa tsimoziknaha — niy.
36 Falavam ainda estas coisas quando Jesus apareceu no meio deles e lhes disse: Paz seja convosco!
37 Sipybyrẽtsa nikaranaha. Nipybybaiknaha. Ihyrikoso zuba zinynaha mytsaty ahabyitsa nikaranaha.
37 Eles, porém, surpresos e atemorizados, acreditavam estarem vendo um espírito.
38 Iwatahi Sesus ispe niy: — Amy skaraba tsikpybybaiknaha. Amo skaraba paikpa mytsaty tsimykaranaha. Amo skaraba kahumo batu ahaspirikpo.
38 Mas ele lhes disse: Por que estais perturbados? E por que sobem dúvidas ao vosso coração?
39 Katsyhyrype bo iktsatahaktsa! Kapyrytsa bo kino niwatihi iktsatahaktsa! Uta hiba. Kanury bo bubutaha! “O Sesus babata” tsimaha. Nihyrikosokdata itsanibyita ipoiktsa byita iwa — niy.
39 Vede as minhas mãos e os meus pés, que sou eu mesmo; apalpai-me e verificai, porque um espírito não tem carne nem ossos, como vedes que eu tenho.
40 Nipamykysokoze tatsyhyrype ziwatawyky. Tapyrytsa humo kino niwatihi ziwatawyky iwatsahi sakurẽtsa nikaranaha.
40 Dizendo isto, mostrou-lhes as mãos e os pés.
41 Sesus humo sispirikpohuk byitsahi nipybybaiknaha.
41 E, por não acreditarem eles ainda, por causa da alegria, e estando admirados, Jesus lhes disse: Tendes aqui alguma coisa que comer?
42 Iwaze hi Sesus ispe niy: — Hawa sa ahadisahawy — niy. Iwaze piknu izohota ty ibo nyny niaha.
42 Então, lhe apresentaram um pedaço de peixe assado [e um favo de mel].
43 Siokze tu piknu ziboroko.
43 E ele comeu na presença deles.
44 Ispe niy: — Utakta ahatuk tuze ziknapamykysoko. Hawaeze Moises botu kasoho ziwatahaka. Hawa ha ty isohokotsa botu ziwatahakanaha ty hi atsatu ty mynakara.
44 A seguir, Jesus lhes disse: São estas as palavras que eu vos falei, estando ainda convosco: importava se cumprisse tudo o que de mim está escrito na Lei de Moisés, nos Profetas e nos Salmos.
45 Hawa eze kytsa Samo papeu humo botu kasoho ziwatahakanaha. Aba kino atsatu mynakara. Isohokotsa, kasoho botu ziwatahakanaha aba kino atsatu mynakara — niy.
45 Então, lhes abriu o entendimento para compreenderem as Escrituras;
46 Niahatsahi nisihyrinymyryky. Iwaze Deus harere papeu humo ky zinymyryziukunaha. Tubabatu papeu humo ziwatahaka: — Deus zipehata mohyrikosokda. Harakykbyihi puruze mynahyrizikpo, ispitu mozikzo.
46 e lhes disse: Assim está escrito que o Cristo havia de padecer e ressuscitar dentre os mortos no terceiro dia
47 Iwatahi Deus wasania ty aparakbaha bo tytsasokonahaktsa! Zipehata humo wasania ty tsimypamykysokonahaktsa! Tsipamykysokonahaze aparakbaha bo: “Ahamysapybyri tsimoewynaha awatutaha! Niytahi Deus ahamysapybara humo pahaokzohik” niy. Tapara Serusarẽhe ezektsa bo tsimytsasokonaha.
47 e que em seu nome se pregasse arrependimento para remissão de pecados a todas as nações, começando de Jerusalém.
48 Niahatsahi mektsa tyryktsa bo tsimytsasokonaha. Ikiahatsa pahatsumuẽhĩ. Ikiahatsa kazikwy humo tarabaja tsimaha. Iwaze kytsa bo tsimypamykysonaha.
48 Vós sois testemunhas destas coisas.
49 Wabyziutahaktsa! Tapara kazo harere kabo nitsasoko. Utakta iharere ahabo iktsasoko. Byi puẽtsik Deus hyrikoso ahabo myzipeha. Iwaze Serusarẽhe eze tsiperynaha. Deus hyrikoso ikiahatsa bo myzipeha. Deus zikwy pahapeha my — niy.
49 Eis que envio sobre vós a promessa de meu Pai; permanecei, pois, na cidade, até que do alto sejais revestidos de poder.
50 Betanija bo Sesus tuk zinymyrykynahatsa nisioktyhyryk.
50 Então, os levou para Betânia e, erguendo as mãos, os abençoou.
51 Anaeze sitsyhyryze Deus bo nipamykysoko: — O kazo tysipokzitsikikta! — niy. Iwaze jo bo nidoko. Nisereke. Bijoikpe bo nitsuk.
51 Aconteceu que, enquanto os abençoava, ia-se retirando deles, sendo elevado para o céu.
52 Zinymyrykynahatsa Deus bo nisakibazikiknaha. Iwaze Serusarẽhe bo ziksizonaha. Sakurẽtsa nikaranaha.
52 Então, eles, adorando-o, voltaram para Jerusalém, tomados de grande júbilo;
53 Zikzibyituhuku naha tu Deus wahoro zubata isturupeze nikaranaha. Deus bo ziknasakibazikiknaha: — O Deus ikia zuba tsamysapyrẽta — nikaranaha. Iwa Deus bo nisakibazikiknaha. O Teopiro niwa zuba botu iwatahaba De.
53 e estavam sempre no templo, louvando a Deus.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 24, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.