Lucas 20
Rikbaktsa NT (RKB_WBT) vs NTLH
1 Kyze usta okoro eze Sesus Deus wahoro zubata isturupeze kytsa nisihyrinymyryky. Deus wasania ty nitsasoko Deus soho ty kytsa bo nipamykysoko. Iwaze taparaktsa Deus wahoro eze ziknapamykysokonahatsitsa, ziwatahakanahatsitsa, kapitaõtsa iwatsa zumubanaha.
1 Certo dia, Jesus estava no pátio do Templo ensinando o povo e anunciando o evangelho . Então chegaram ali alguns chefes dos sacerdotes e alguns mestres da Lei, junto com alguns líderes do povo,
2 Sesus bo zumukunahaze. Ipe niaha: — Aty sa ikia pe kytsa tysihyrinymyrykta niy. Aty sa zapeha — niaha.
2 e perguntaram: — Diga para nós: com que autoridade você faz essas coisas? Quem lhe deu essa autoridade?
3 Ispe niy: — Uta kino ikiahatsa pe my.
3 Jesus respondeu:
4 Aty sa Suão Batista pe: “Kytsa tysiharasusu” niy. Tozeka ja kytsa ipe niaha. Tozeka ja Deus ipe niy. Aty sa Suão Batista pe: “Kytsa tysiharasusu” — niy.
4 Quem deu autoridade a João para batizar? Foi Deus ou foram pessoas?
5 Taparaktsa asa zuba nipamykysokonaha. — Katsaktsa sa hawa tsimaha. Tsimytsasonaha zeka Deus ipe niy iwatahi Sesus mype: “Amo sa Suão humo batu ahaspirikpo” my.
5 Aí eles começaram a dizer uns aos outros: — O que é que vamos dizer? Se dissermos que foi Deus, ele vai perguntar: “Então por que vocês não creram em João?”
6 Tsimytsasonaha zeka kytsa ipe niy. Iwaze kytsa sizubarẽtsa katsa harahareziktsa mybo mynasipaparanaha. Suão hi Deus sohokotsa mytsaty mykaranaha — nikaranaha. Iwa asa zuba nipamykysokonaha.
6 Mas, se dissermos que foram pessoas, esta multidão vai nos apedrejar, pois eles acham que João era profeta .
7 Iwatsahi Sesus pe niaha. — Katsaktsa batu myhyrinymyry aty sa Suão Batista pe: “O kytsa tysiharasusu!” niy — niaha.
7 Por isso responderam: — Nós não sabemos quem deu autoridade a João para batizar.
8 Sesus: — Uta kino niwatihi. Uta ahabo ba ziktsaso, aty ja kape: “Kytsa tysihyrinymyrykykta!” — niy. Iwa Sesus Pariseutsa bo nipamykysoko.
8 Jesus disse:
9 Kyze Sesus aparakbaha bo nipamykysokozo. Duabohotsa perytsitsa sisopyksapybyitsa soho humo ziwatawyky. Maku estuba duabohotsa nisiparikik. Waratok tsihitsa tsumuẽhĩtsa pe: — Duabohotsa tysiperynahaktsa! — niy. Iwaze nisierekek. Mekybotu niparak.
9 Depois Jesus contou esta parábola para o povo:
10 Iwaze nisizozikiknahaze, usta tatsumuẽhĩtsa duabohotsa mysiperykynahatsa bo zipeha. Hwiharatsa itsapukte buruk piakse. Duabohotsa perytsitsa itsumuẽhĩtsa nitsakikinaha. Batu amy tohi ty ibo nyny niaha. Niytahi sizihitsa mektatu ziakzo. Duabohotsa perytsitsa ata kino niwatihi nitsakikinaha. Sisopyksapybyitsa nikaranaha. Batu amy tohi ty ibo nyny niaha.
10 Quando chegou o tempo da colheita, ele mandou um empregado para receber a sua parte. Mas os lavradores bateram nele e o mandaram de volta sem nada.
11 — ausente —
11 O dono mandou outro empregado, mas eles também bateram nele, depois o trataram de modo vergonhoso e o mandaram de volta sem nada.
12 Iwatahi zihitsa usta tsumuẽhĩtsa zipeha duabohotsa perytsitsa bo zipehazo. Waratok perytsitsa ata kino nitsakikizonaha. Zisukehekzonaha. Batu amy tohi ty ibo nyny niaha. Zihyrikywykynaha.
12 Então ele enviou um terceiro empregado, mas os lavradores também bateram nele e o expulsaram.
13 Duabohotsa zihitsa mytsaty nikara — Hawa sa my. Katse kahumo tsipokzitsiarẽta iwatatu pipeha. Ata humo ka ja ba zikaha — nikara.
13 Aí o dono da plantação pensou: “O que vou fazer? Já sei: vou mandar o meu filho querido. Tenho certeza de que vão respeitá-lo.”
14 Iwaze itse niparak. Kyze duabohotsa perytsitsa zihitsa tse bo nikozonahaze asa zuba nipamykysokonaha: — O duabohotsa zihitsa tse tabezehikta kytsa nikaranaha, iwaze inamy takse. Atakta izo mohyrikosokdaze atahi tazo namy piakse. Atahi duabohotsa mynasitsihitsa mozik, ana pokso iwatsahi tabezehikta kytsa! Iwaze katsa hi duabohotsa tsihitsitsa tsimoziknaha. Iwa asa zuba nipamykysokonaha — Sesus niy.
14 — Mas, quando os lavradores viram o filho, disseram: “Este é o filho do dono; ele vai herdar a plantação. Vamos matá-lo, e a plantação será nossa.”
15 — Itse sibo zumuze waratok ekze ziksiwyhiknaha. Zibezehiknaha. Duabohotsa zihitsa hawa sa waratok perytsitsa humo my
15 — Então eles jogaram o filho para fora da plantação e o mataram. Aí Jesus perguntou:
16 Niytahi zihitsa perytsitsa bo mozumuku. Mysibaik. Iwazeka waratok ty mektsa bo tu nyny my. Ustsa perytsitsa bo nyny my — Sesus nikara. Ana ziwabynahaze asahi Sesus pe: — O batu ba — niaha.
16 Ele virá, matará aqueles homens e dará a plantação a outros lavradores. Então as pessoas que estavam ouvindo disseram: — Que Deus não permita que isso aconteça!
17 Iwaze Sesus sibo iktsaziu nikara. Ispe niy: — Deus harere botu ziwatakanaha. “Kytsa wahoro nizoknikinahaze nitsasonaha ‘O ana harahare batu isapy’ iwa maha zeka mopapyknaha.” Ata hi harahare hi abazubata niyzik. Anahi harahare tisapyrẽta humo ustsa harahareziktsa buruhuwa niaha — niy.
17 Mas Jesus olhou bem para eles e disse:
18 Harahare bete mynarahanaha zeka nisipaparabaik. Atahi harahare kytsa bete mynaraha zeka iwaze wytyk tazy moziknaha.
18 Quem cair em cima dessa pedra ficará em pedaços. E, se a pedra cair sobre alguém, essa pessoa vai virar pó.
19 Taparaktsa Deus wahoro eze ziknapamykysokonahatsitsa, ziwatahakanahatsitsa sihyrinymyrẽtsa iwatsa soho humo Sesus nitsasoko. Hawa mykaranaha anahi ziwatawy niaha tsahi itsipa humo zioktyhyrynaha. Batu zik kytsa pokso sipybyrẽtsa.
19 Os mestres da Lei e os chefes dos sacerdotes sabiam que era contra eles que Jesus havia contado essa parábola e queriam prendê-lo ali mesmo, porém tinham medo do povo.
20 Iwatsahi kytsa Sesus bo nisipehakanaha. Kytsa — O Sesus myhyrinymyrykytsa! — mybarapetu nikaranaha. Asaktsa siharerewabymybarẽtsa. Kytsa Sesus nizokparakanaha iharere ziwabytoktokonaha. Bykyze isoho humo — “O atakta batu imysapy” maha hi — nizihikiknaha. Iwatsahi ispehatsa bo pioktyhyryknaha.
20 Então começaram a vigiar Jesus. Pagaram alguns homens para fazerem perguntas a ele. Eles deviam fingir que eram sinceros e procurar conseguir alguma prova contra Jesus. Assim os mestres da Lei e os chefes dos sacerdotes teriam uma desculpa para o prender e entregar nas mãos do Governador romano.
21 Iwatsahi siharereziutsa wa niukurunaha nizokparakanaha tu iwatsahi Sesus pe nikaranaha. — O ikia tsahyrinymyrẽta ikia hi kytsa bo tsimypamykysokota wasani tsimykara. Deus harere humo tsinymyry wasani tsimykara. Wasani nisihyrinymyryky.
21 Esses homens perguntaram: — Mestre, sabemos que aquilo que o senhor diz e ensina é certo. Sabemos também que o senhor não julga pela aparência e ensina a verdade sobre a maneira de viver que Deus exige.
22 Kapitão Sesa Homa ezektsa pehakatsa okyrysaro ty ibo nyny tsimaha zeka wasani ja — nikaranaha.
22 Diga: é ou não é contra a nossa Lei pagar impostos ao Imperador romano?
23 Asaktsa simysapybyitsa tu mykaranaha ana humo hi Sesus tsihyrinymyrẽta.
23 Mas Jesus percebeu a má intenção deles e disse:
24 Iwatatu ispe niy: — Pany okyrysaro ty kabo nynytaha! Aty naro sa okyrysaro humo iwatahaha. Aty hyrikoso sa okyrysaro humo ziwatahaka — niy. — Sesa hyrikoso okyrysaro humo niy. Sesa naro iwatahaha okyrysaro humo niwatihi — nikaranaha.
24 — Tragam aqui uma moeda. De quem são o nome e a cara que estão gravados nela? — São do Imperador! — responderam eles.
25 Sesus tihi: — Ikiahatsa kapitão namy ty ka ibo nyny taha! Okyrysaro ty kapitão bo tsisizonaha. Deus humo kino niwatihi. Deus namy baba ty ka ibo nyny tahaktsa! Deus namy tsisizonaha — niy.
25 Então Jesus disse:
26 Sesus harere pisapybyri naha hi mozihikik naha batu zik. Aparakbaha okzeka Sesus harere batu tymyi. Iwatsahi batu tyso. Sesus harere humo paikpa mytsaty nikaranaha.
26 Eles não puderam conseguir nenhuma prova contra Jesus diante do povo. Por isso ficaram calados, admirados com a resposta dele.
27 Kyze Sadusitsa Sesus bo zumunaha. Asahi kytsa myhyrizikosokdanahaze ba ziknahyrizikponaha mykaranaha. Iwatsahi Sesus bo nipamykysokonaha.
27 Alguns saduceus , os quais afirmam que ninguém ressuscita, chegaram perto de Jesus
28 — O myhyrinymyrykytsa Moises mytsyhyryze papeu humo ziwatahakaze: “Taparakta maku ihyrytsa byitatu nihyrikosokdaze itsy haramukuka ziakse! Iwaze atatsa tabykyhyze mopurukze kytsa tihi: ‘O iziky tse nipuruk’ maha.
28 e disseram: — Mestre, Moisés escreveu para nós a seguinte
29 Nawaze tuk itukytsa sete ahatsa nikaranaha. Taparakta tasukza. Hyrytsa ahabyita tu nihyrikosokda.
29 Acontece que havia sete irmãos. O mais velho casou e morreu sem deixar filhos.
30 Niytahi itsy haramukuka ziakse. Itsy kino niwatihi itybykyhybyitatu nihyrikosokda.
30 Então o segundo casou com a viúva,
31 Bykyze ustsa itukytsa kino niwatihi harape wanu sapy zikziaksekenahatsa tu batu sihyrytsa byitsa tu niakbakanaha. Iwaze itukytsa mytsyhyry wa atatsa ziaksenaha, estuba nihyrikosokdaze iwaze itsy ziakse siwatu atatsa zioktyhyryknaha. Iwa niaha. Kytsa sete itukytsa sihyrytsahabyitsa tu niakbakanaha.
31 e depois, o terceiro. E assim a mesma coisa aconteceu com os sete irmãos, isto é, todos morreram sem deixar filhos.
32 Bykyze atatsa kino niwatihi nihyrikosokda.
32 Depois a mulher também morreu.
33 Nawa puruze myzubaha mynahyrizikponaha aty sa ibarikta babata” nikaranaha, sete itukytsa ahatsa atatsa ziaksenaha — iwa Sesus bo nikaranaha.
33 Portanto, no dia da ressurreição, de qual dos sete a mulher vai ser esposa? Pois todos eles casaram com ela!
34 Iwaze Sesus ispe niy: — Abaktsa kytsa tahasukzanaha.
34 Jesus respondeu:
35 Iwatsa tu mohyrikosokdanahaze mynahyrizikponaha. Mynahyrizikponahaze ba zik mysukzazonaha. Iwaze Deus tihi: “Ikiahatsa tsimynahyrizikponaha zeka bijoikpe bo tsimaha, ba zik karazonaha ba zik mysukzazonaha.”
35 Mas as pessoas que merecem alcançar a ressurreição e a vida futura não vão casar lá,
36 Iwatsahi bijoikpe iknyktsitsa watsa tsimoziknaha. Deus hyrytsa tsimoziknaha.
36 pois serão como os anjos e não poderão morrer. Serão filhos de Deus porque ressuscitaram.
37 Tsimyhyrikosokdanaha zeka tsinahyrizikponaha iwatsahi ahahyrinymyrẽtsa niy. Tubabatu Moises niwahi ziwatahaka. Mytsatytaha! Moises okyrysaro mokorobaka soho ziwatahaka. Hana eze okyrysaro ikny Moises Deus yksoho ziwaby Deus tihi: “Utakta Deus my, Abarão kahumo tispirikporẽta. Isake niwatihi ka humo tispirikporẽta. Adiri Sako kahumo tispirikporẽta” iwa.
37 E Moisés mostra claramente que os mortos serão ressuscitados. Quando fala do espinheiro que estava em fogo, ele escreve que o Senhor é “o Deus de Abraão, o Deus de Isaque e o Deus de Jacó.”
38 Kytsa siakbatsa Deus humo batu sispirikpo. Kytsa asatu zuba Deus humo sispirikporẽtsa. Iwatsahi taparaktsa asatu maha. Deus okze ka myzuba asatu — niy.
38 Isso mostra que Deus é Deus dos vivos e não dos mortos, pois para ele todos estão vivos.
39 Estuba iwatahahatsitsa ipe niy: — O myhyrinymyrykytsa ikia tsiktsasoziuku niy.
39 Aí alguns mestres da Lei disseram: — Boa resposta, Mestre!
40 Iwatsahi batu amy tohi ziktsasonaha. Sesus harere humo sipybyrẽtsa — nikaranaha. Nihareretsihikbyrinaha.
40 E não tinham coragem de lhe fazer mais perguntas.
41 Sesus ispe niy: — Amy skaraba kytsa nitsasokonaha Kiristu, Deus zipehata ahawata Dawi tsekokatsa tu nikaranaha.
41 Em seguida Jesus perguntou a eles:
42 Deus hyrikoso humo Dawi babata Samo papeu humo ziwatahakaze:
42 Pois o próprio Davi diz assim no livro de Salmos:
43 Iwa Samo papeu humo iwatahaha.
43 até que eu ponha os seus inimigos
44 Dawi hi Kiristu pe niy “Kapehatsa”. Iwa Dawi pehatsa. Dawi tsekokata atsatu sa. Atsatu hiba — Sesus nikara.
44 Se Davi chama o Messias de Senhor, como é que o Messias pode ser descendente de Davi?
45 Kytsa sizubarẽtsa Sesus ziwabykynaha iwaze atahi zinymyrykynahatsa pe niy.
45 O povo todo estava escutando, e Jesus disse aos discípulos:
46 — Pykyhytutaha! Moises harere humo zinymyrykynahatsitsa humo pykyhytutaha! Asaktsa tahasuk humo isapyha ty zuba siakparawy. “Katsaktsa wasani tsimaha” mytsaty ahabyitsa tu nikaranaha. Kytsa nisihobyknahaze sibo nipamykysoziukunaha. Deus wahoro eze ziknadyhydyhykynahaze tisapyrẽna zuba mynazihikiknaha. Tahamyikaha eze isapyhazuba mynazihikiknaha.
46 — Cuidado com os
47 Kytsa mohyrikosokdanahaze haramukukaka okyrysaro piaksekenaha. Iwaze aparakbaha okzeka Deus bo mopamykysoikiknaha. Simysapybyikitsa tu nikaranaha iwatahi Deus sinini ykarawy bo mysipehahik. Sihyrinymyrykytsitsa tu sinini tynakaranaha — niy.
47 Exploram as viúvas e roubam os seus bens; e, para disfarçar, fazem orações compridas. Portanto, o castigo que eles vão sofrer será pior ainda!
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 20, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.