Lucas 10
Rikbaktsa NT (RKB_WBT) vs NTLH
1 Bykyze Sesus kytsa sizubarẽtsa nispeha. Setẽta doistsa nisipeha. Petok petokohotsa nisipehaka. Iharere sohowy tuk sihudikhudikwy taba niukurunaha. Iharaze niukurunaha. Deus wasania ty ziknapamykysokonaha. Bykyze Sesus siapik pomo sihudikhudikwy taba my.
1 Depois disso o Senhor escolheu mais setenta e dois dos seus seguidores e os enviou de dois em dois a fim de que fossem adiante dele para cada cidade e lugar aonde ele tinha de ir.
2 Sesus ispe niy: — Katyryktsa mysizozikiknahatsa watsa. Wihara myzibakanaha. Waratok eze idisahawy niobara. Wihara nijakuk. Katsumuẽhĩtsitsa batu sizuba. Iwatsahi waratok tsihitsa pe: “Ikiakta atsumuẽhĩtsitsa wihara bo tysiakzokta!” Zisizoziknaha. Niobaranaha iwatsahi mysizoziknaha — niy.
2 Antes de os enviar, ele disse:
3 — Aba tsimykurunaha. Uta pahapehaka. Kytsa ahahumo batu siakparawy. Ikiahatsa hozipyrykzatsa watsa. Hozipyrykza parinitsa tazaha eze tawata tsimoziknaha. Parini hozipyrykzatsa myzukbatsi tsihikik naha watsa kytsa pahasukyrykynaha. Kytsa ikiahatsa humo ba hỹ zikaha.
3 Vão! Eu estou mandando vocês como ovelhas para o meio de lobos.
4 Iwaze ske buruk okyrysaro suk ty batu wabehyryktaha! Ahanamy ty ka pok pok byitaha! Ahapyrysuk byitsa tu tsimaha! Ske buruk pyk pyk byitaha! Kytsa tsimysihobyknaha zeka, pamykyso pamykyso byitaha! Aidyktsa tsimaha! — nikara.
4 Não levem bolsa, nem sacola, nem sandálias. E não parem no caminho para cumprimentar ninguém.
5 — Wahoro bo tsimypupunahaze wahoro ezektsa pe tsimaha: “Deus ikiahatsa humo pahasapywyky” tsimaha — niy.
5 Quando entrarem numa casa, façam primeiro esta saudação: “Que a paz esteja nesta casa!”
6 — Anaeze maku tsakurẽta aharere bo yhỹ mykara. Wasani my. Aharere piakse wasani my. Anaeze kytsa zuba simysapybyikitsa maha zeka aharere bo hyỹ ahabyi zeka. Deus ikiahatsa zuba pahasapywykyzo.
6 Se um homem de paz morar ali, deixem a saudação com ele; mas, se o homem não for de paz, retirem a saudação.
7 Wahoro tsimypupunahaze anaeze tsimypykyknaha. Tahadisahawy ty ahabo nyny mahaze, tsipahadisahanaha. Tahaopowy ty nyny mahaze niwatihi tsipikunaha. Kytsa sitsumuẽhĩtsitsa bo tahadisahawy ty sihyriziktsokzawy humo nyny maha. Iwatsahi kytsa ahadisahawy ty ahabo nyny maha. Ahahyriziktsokzawy humo ahadisahawy ty nyny maha. Mekta wahoro bo ka pão pão byitaha ataeze zuba tupykyknaha — niy.
7 Fiquem na mesma casa e comam e bebam o que lhes oferecerem, pois o trabalhador merece o seu salário. Não fiquem mudando de uma casa para outra.
8 — Sihudikhudikwy bo tsipomonahaze kytsa ahahumo sakurẽtsa mykaranaha. Iwaze tahadisahawy ty nyny maha. Tsipahadisahanaha.
8 — Quando entrarem numa cidade e forem bem-recebidos, comam a comida que derem a vocês.
9 Anaeze simyiziubyitsa tysizororowynaha. Anaeze sihudikhudikwy ezektsa pe: “O Deus tyryktsa ikiahatsa bo mozumunaha tsimaha” — niy.
9 Curem os doentes daquela cidade e digam ao povo dali: “O
10 — Sihudikhudikwy bo tsipomonaha zeka kytsa ahahumo batu siaku mykaranaha. Tsiksinaha.
10 Porém, quando entrarem numa cidade e não forem bem-recebidos, vão pelas ruas, dizendo:
11 Tapara siwahoro ezektsa pe tsimaha: “Ahahudikhudikwy eze ky jytyk tazyk mypyrysuktsa humo pyryk my zeka. Wytyk tazy ty ka dydydy aretaha ‘Deus tyryktsa ikiahatsa bo zumu. Ikiahatsa Deus harere bo batu waby tsimaha’ tsimaha” — niy. Wytyk tadydy kino natõze ana humo ziwatawy.
11 “Até a poeira desta cidade que grudou nos nossos pés nós sacudimos contra vocês! Mas lembrem disto: o Reino de Deus chegou até vocês.”
12 Sesus wasani nikara iwaze ahape: — Kytsa Sodõ ezektsa sisopyksapybyikitsa tu nikaranaha iwatsahi sinini mykaranaha. Nawa puruze Deus sisopyksapybyitsa pe my “O ikiahatsa hi batu ahamysapy” my. Sodõ ezektsa sinini mykaranaha. Ahahudikhudikwy ezektsa abazuba haty sinini tsimykaranaha. Kytsa anaeze sinini mykaranahatsa. Deus harere humo waby ahabyitsa hi sinini mykaranaha — niy.
12 E Jesus disse mais isto:
13 — O Tsoratsĩ inarokoha sihudikhudikwy ezektsa sinini mykaranaha. Kaharere bo batu yhỹ mykaranaha iwatsahi sispirikpobyitsa tu sinini mynakaranaha — niy. — O Beseza inarokoha anaeze hudik mykaranahatsa sinini mykaranaha. Kaharere bo yhỹ ahabyitsa hi sinini mynakaranaha. Anahi kazikwy zinynaha. Atsawatu zeka Tiro hudikhudikwy ezektsa bo mykaranaha. Atsawatu zeka Sodõ hudikhudikwy ezektsa niwatihi tubabatu Deus harere bo hyỹ nikaranaha. Simysapybyitsa nikaranahatsa kino pimoewynaha. Asahi kazikwy zinynaha zeka simysapybyitsa tu nikaranaha pimoewynaha. Iwaze izohyri ty tahapiakwatahakanaha tahasopyk tihi nikaranaha. Kytsa bo ziwatawykynaha simysapybyitsa tu nikaranaha ana hi zimoewybaiknaha. Nawa zuruze Deus simysapybyitsa pe: “O ikiahatsa batu ahamysapy tsimaha” my.
13 Jesus continuou:
14 Nawa zuruze kytsa Tiro ezektsa jokboha zuba sinini mykaranaha. Kytsa Sodõ ezektsa niwatihi jokboha zuba sinini mykaranaha. Ikiahatsa hi sininitohi tsimykaranaha niy.
14 No Dia do Juízo, Deus terá mais pena de Tiro e de Sidom do que de vocês, Corazim e Betsaida!
15 Ikiahatsa Kaparanaũ eze sihudikhudikwytsa. Anaezektsa tihi: “O katsa zuba myhyrinymyrẽtsa” iwatsahi bijo bo ahabyitsa mytsaty tsimykaranaha. Batu ba. Ikiahatsa izo bo pahaoktsoktsokik iwaze sininitohi tsimykaranaha — niy.
15 E você, cidade de Cafarnaum, acha que vai subir até o céu? Pois será jogada no
16 Zinymyrykynahatsa pe nikarazo: — Aty ahaharere piwaby zeka atahi pikwaby. Aty ahaharere ty waby byizeka uta kaharere humo kino niwatihi ba waby zikaha. Aty kaharere bo yhỹ ahabyi zeka atsawatu zikpehata harere bo batu yhỹ ziky — nikara.
16 Então disse aos discípulos:
17 Kyze Sesus nisipehakanahatsa sizubarẽtsa setẽta doistsa ziksizonaha. Sakurẽtsa nikaranaha. Sesus bo nipamykysobanaha: — O mypehatsa hyrikoso sapybara myharere humo hyỹ nikaranaha. Ikia naro humo tsiksiakzonahaze tsiksisiwyhiknaha. Azikwy humo zipobaiknaha — niaha.
17 Os setenta e dois voltaram muito alegres e disseram a Jesus: — Até os demônios nos obedeciam quando, pelo poder do nome do senhor, nós mandávamos que saíssem das pessoas!
18 — Yhỹ niy. Iwaze hi Satanas bijoikpe ikny wytyk bo inasik inyhik bijo papaizo niaha waha.
18 Jesus respondeu:
19 Wabytaha! Uta ikiahatsa bo kazikwy ty botu nyny iky. Ikiahatsa pyryhyk bete tsimyzonaha zeka ba zahasisi. Ikiahatsa pikzaha bete tsimyzonaha zeka ba zahahohoro — niy. — Batu amy tohi ahamyiwyky. Ahasukyrytsitsa humo ba zahamyiwynaha — niy.
19 Escutem! Eu dei a vocês poder para pisar cobras e escorpiões e para, sem sofrer nenhum mal, vencer a força do inimigo.
20 — Ikiahatsa hyrikoso sapybara ahaharere humo yhỹ mykaranaha ana humo kino ahaku byitaha. Ikiahatsa ahakurẽtsa ahanaro bijoikpe eze Deus botu ziwatahaka, ana humo hi ahakurẽtsa tsimykaranaha — niy.
20 Porém não fiquem alegres porque os espíritos maus lhes obedecem, mas sim porque o nome de cada um de vocês está escrito no céu.
21 Kyze Deus hyrikoso humo tsakurẽta. Deus bo nipamykysoko: — O kazo ikia zuba abazubata. Ikia hi bijoikpe ezektsa pehatsa. Ikia hi mybarawy ezektsa pehatsa. Ikia zuba wasani tsinakarata. Iwatahi sihyrinymyrẽtsa bo hawa tsimykara ziokpitsĩ. Batu isty watawy. Sihyrinymyrẽtsa papatu batu isty watawy. Sizubarẽtsa sihyrinymyrybyikitsa hawa tsimykara tsiksiwatawyky. Kytsa jabasitsa watsa hi tsiksiwatawyky. O Deus kazo yhỹ my. Wasani tsimykara. Iwa tsimyzihikik ana humo hi tsimysiwatawyky — niy.
21 Naquele momento, pelo poder do Espírito Santo, Jesus ficou muito alegre e disse:
22 — O kazo ikia hi anamy ty kabo nyny tsiky. Ba aty tohi taja itse ziky ikatahi zuba. Kazo zuba. Niwatihi ba aty tohi taja kazo ziky ikatahi atse babata zuba zany. Asa kino mysiwatawy tsihikik. Iwa hỹ — niy.
22 — O meu Pai me deu todas as coisas. Ninguém sabe quem é o Filho, a não ser o Pai; e ninguém sabe quem é o Pai, a não ser o Filho e também aqueles a quem o Filho quiser mostrar quem o Pai é.
23 Niytahi Sesus tuk zinymyrykynahatsa asa bo zuba nipamykysokozo.
23 Então Jesus virou-se para os discípulos e disse só para eles:
24 — Kytsa ikiahatsa wa pinynaha zeka sakurẽtsa moziknaha. Tubabatu Deus sohokotsa ziny tsihikiknaha hawa Deus mykaranaha batu sinyhy. Ikiahatsa botu tsiknynaha. Ispehatsa kino niwatihi zinytsihikinaha amy ty tsipinykynaha batu sinyhy. Hawa ha ty tsipiwabykynaha, ziwaby tsihikiknaha batu siwabyhy — Sesus nikara. Iwa zinymyrykynahatsa bo nipamykysoko.
24 Eu afirmo a vocês que muitos
25 Deus harere watahatsa Sesus bo zumu. Sesus zispirikpobyisohoko ata tihi nikara. Iwaze ipe niy: — O myhyrinymyrytsa, hawa skaraba my iwaze mohyrikosokdaze uta Deus bo kawahi mynapykyryk — niy. Iwa nipamykysoko Sesus zispirikpobyisohoko.
25 Um mestre da Lei se levantou e, querendo encontrar alguma prova contra Jesus, perguntou: — Mestre, o que devo fazer para conseguir a vida eterna?
26 Sesus: — Deus harere botu ziwatahaka. Hawa ty skaraba iwatahaha tsinymyryky — niy.
26 Jesus respondeu:
27 Sesus pe niy: — Botu ziwatahakanaha. Deus humo tsamypokzitsiukrẽta! Deus humo aspirikporẽta zeka iharere bo hyỹ tsimykara. Deus bo mytsatyziu tsimykara. Deus iakparawy. Deus tsyhyryze tarabajaziu tsimykara. Tsapaikrẽta tu itsyhyrypeze ahyriziktsokzawy humo tsimykara. Tsipinymyry zuba hawa Deus mytsaty nikara. Aotutsa pauktsitsa tynasipokzitsiki, ahumo tu tawata tsinakara nahawa tihi. Iwa tsimyzuruku — niy.
27 O homem respondeu: — “Ame o Senhor, seu Deus, com todo o coração, com toda a alma, com todas as forças e com toda a mente. E ame o seu próximo como você ama a você mesmo.”
28 Sesus ipe niy: — Wasani tsimy. Nawaze kytsa sisopyk niytahi Deus tawahi mynapykyk — niy.
28 — A sua resposta está certa! — disse Jesus. — Faça isso e você viverá.
29 Deus harere watahatsa mytsaty nikara: — Uta zuba wasani — my. Ta maku ustsa kytsa batu iakparawy. Ta bo zuba mytsaty mykara. — Myzubaha pe batu katukytsa ziky — mytsaty nikara.
29 Porém o mestre da Lei, querendo se desculpar, perguntou: — Mas quem é o meu próximo?
30 Iwatahi Sesus pe nikara: — Amatsa sa kaotutsa pauktsitsa — niy. Sesus zispirikpoko: — Kyze estuba maku Serusarẽhe iknykta ske buruk Serikoho bo inaukuru. Inaukuruze sitsyhyryboarẽnikitsa maku nizukbatsihiknaha. Isuk zibobobaiknaha. Nitsakikinaha. Maku zipypykyknaha iwa asiba zibezenaha. Inamy zebykbaiknaha. Iwaze zerekeknaha.
30 Jesus respondeu assim:
31 Iwaze maku Deus wahoro eze ziknapamykysokota Serikoho bo niukuru niwatihi. Ibo nikozoze ziharamu zuba. Tatuky asiba nihyrikosokdata ziharamu. Batu ibo iktsa niy. Usta ske buruk ziharapuwyhik.
31 Acontece que um sacerdote estava descendo por aquele mesmo caminho. Quando viu o homem, tratou de passar pelo outro lado da estrada.
32 Iwaze Deus wahoro eze ziknasitsumuẽhĩkĩta zumu. Usta ituky zumu. Asta buruk tu inaukuru ata kino asiba nihyrikosokdata zinyze ziharamu zuba. Usta ske buruk ziharapuwyhik. Iwaze ske buruk niukuru.
32 Também um
33 Iwaze usta maku Samarija ezekta inaukuru. Atakta bipyri asiba nihyrikosokdata zinyze ihumo tsimypokzitsiarẽta nikara.
33 Mas um
34 Iwaze asiba nihyrikosokdata bo tadyhy. Ikiwytsa sapy panu ty ziakwaraka. Zihipepeke. Oreo ty ikiwy sapy bo zitsyktsykyk. Ziharasusuku. Duabohotsa tsik ty zipiakurukuk iwa. Iwaze tarara bete zihwikyk. Sisukmotsa wahoro bo zioktyhyryk. Maku asiba nihyrikosokdata humo tsimypokzitsiukrẽta. Sisukmotsa wahoro bo niy.
34 Então chegou perto dele, limpou os seus ferimentos com azeite e vinho e em seguida os enfaixou. Depois disso, o samaritano colocou-o no seu próprio animal e o levou para uma pensão, onde cuidou dele.
35 Byi zuruze sisukmotsa wahoro tsihitsa petok okyrysaro parata ty ibo nyny niy. Asiba tabezewyta iwahoro eze zereke. Iwaze wahoro tsihitsa pe niy: “Tsipokzitsiki ja. Okyrysaro tsispepyk zeka myziksizoze okyrysaro ty puẽtsik abo nyny my” niy. Iwaze tsihitsa yhỹ niy, okyrysaro ziakse — iwa Sesus nipamykysoko.
35 No dia seguinte, entregou duas moedas de prata ao dono da pensão, dizendo:
36 Iwatahakatsa pe niy: — Aty sa asiba nihyrikosokdata tukta my. Aty sa iotutsa pauktsitsa — niy.
36 Então Jesus perguntou ao mestre da Lei:
37 Iwatahakatsa: — O atahi imypokzitsiukrẽnikita niy. Atahi itukta babata — niy. Sesus: — Yhỹ niy. Ikia tsiksikta. Bipyri wata tsimykara. Samarija ezekta wata tsimykara — niy. Iwa Sesus bipyri soho ty nipamykysoko. Bipyritsa itukbabata niy.
37 — Aquele que o socorreu! — respondeu o mestre da Lei. E Jesus disse:
38 Kyze niukurunaha. Sesus zinymykyrynahatsa tuk niukurunahaze myzubahabara bo izumunaha. Anaeze Mata wahoro bo nitsuk.
38 Jesus e os seus discípulos continuaram a sua viagem e chegaram a um povoado. Ali uma mulher chamada Marta o recebeu na casa dela.
39 Maria Mata tsy niy. Atatsa hi Sesus harere ziwabyziu. Ipyrytsa baze nidyhyky. Atatsa iharere ziwabytoktoko.
39 Maria, a sua irmã, sentou-se aos pés do Senhor e ficou ouvindo o que ele ensinava.
40 Ieky katsa bu nikara. Mydisahawy humo tsihyriziktsokzaharẽtatsa nikara. Iwatatsahi Sesus bo zumu. Ipe niy: — O mypehatsa. Ikia batu iktsa ziky. Katsy ba ziktsumuẽhĩ. Ikza zuba mynakara, ikia katsy pe tsimy: “Aiky tsitsumuẽhĩktsa” tsimy — niy.
40 Marta estava ocupada com todo o trabalho da casa. Então chegou perto de Jesus e perguntou: — O senhor não se importa que a minha irmã me deixe sozinha com todo este trabalho? Mande que ela venha me ajudar.
41 Sesus atatsa pe niy: — O batu, ikia hi paikpa mytsaty tsimykara, tsahyriziktsokdaharẽtatsa hi. Maria zuba wasani mykara. Tisapyrẽna piwabyky. Hawa pinymyryky ba aty tohi jekze ziakse — Sesus niy.
41 Aí o Senhor respondeu:
42 — ausente —
42 mas apenas uma é necessária! Maria escolheu a melhor de todas, e esta ninguém vai tomar dela.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Lucas 10, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.