Romanos 8
Mama Kuurrku Wangka (NTJ) vs VC
1 Yuwa, Mama Kuurrtu-lanya mirritjunkukitjamunu, tjiinyamarntu-lan Tjiitja-Kurayitjalawana nyinarranyangka.
1 De agora em diante, pois, já não há nenhuma condenação para aqueles que estão em Jesus Cristo.
2 Kutjulpirtu-lan palyamunu palyaranytjatjanu yiwarra mirrikutu wanarayintja. Nyangkalta Kuurti Walykumununya-lanya kurrurnta tjarrpangu nyinarranytjalu wankakuturnu Tjiitja-Kurayitjalawana-lan wanka tirtu nyinarratjaku.
2 A lei do Espírito de Vida me libertou, em Jesus Cristo, da lei do pecado e da morte.
3 Tjiinya Mawutjaku wangkalu-lanya kamu wankakutulku. Tjiinya-lan yarnangutjaru purtulirringkula walykumunu palyalkitja. Nyangka Mama Kuurrtu-lanya yirringkanu. Tjiinyamarntunku Katja witurnu. Nyangka pitjangu yarnangurringu palyamunu palyalpayipirinypa nyinarranytja. Palunyalu-lampa yangarrakatingu mirrirringu tjiinya-lan palyamunu tirtu palyaratjakutarra.
3 O que era impossível à lei, visto que a carne a tornava impotente, Deus o fez. Enviando, por causa do pecado, o seu próprio Filho numa carne semelhante à do pecado, condenou o pecado na carne,
4 Nyangka-layi yungarrakurrurntu wuyurrarringkutjamaaltu Kuurti Walykumununya kulira wanaranytjalu tjukarurru nyinama Mawutjaku wangkawana.
4 a fim de que a justiça, prescrita pela lei, fosse realizada em nós, que vivemos não segundo a carne, mas segundo o espírito.
5 Tjiinya-tjinguru-rna yungarrakurrurntu wuyurrarringkula palyanma. Palunyalu-rna palunyanyakutju kulinma. Nyangka-tjinguru-rna Kuurti Walykumununya kulira palyanma. Palunyalu-rna palunyaku wangka tirtu kulinma.
5 Os que vivem segundo a carne gostam do que é carnal; os que vivem segundo o espírito apreciam as coisas que são do espírito.
6 Tjiinya yungarrakurrurntu wuyurrarringkula palyaranytjanya mirrikutu ngarala. Nyangka Kuurti Walykumununya kulira palyaranytjanya wankakutu ngarala. Nyangka-ya palunyapirinypa palyaranytjanya kurrurnpa rapa nyinama.
6 Ora, a aspiração da carne é a morte, enquanto a aspiração do espírito é a vida e a paz.
7 Nyangka-ya yarnangu yungarrakurrurntu wuyurrarringkula palyalpayinya Mama Kuurrku yanyan-yanyanpa nyinama. Tjiinya-ya kamu Mama Kuurrku wangka kulira palyanma.
7 Porque o desejo da carne é hostil a Deus, pois a carne não se submete à lei de Deus, e nem o pode.
8 Palunyalu-ya kamu pukurlmanku.
8 Os que vivem segundo a carne não podem agradar a Deus.
9 Nyangka-lan yungarrakurrurntukutju wuyurrarringkula palyaranytjamunu. Wiya, Kuurti Walykumununya-lanya wuyurrmara kanyira. Tjiinyamarntu Kuurti Walykumununya-lanya kurrurnta nyinarra. Nyangka-tjinguru-rna Kuurti Walykumununya kanyiranytjamunu. Palunyalu-rna Kurayitjaku wanalpayi wiya.
9 Vós, porém, não viveis segundo a carne, mas segundo o Espírito, se realmente o espírito de Deus habita em vós. Se alguém não possui o Espírito de Cristo, este não é dele.
10 Nyangka Kurayitjanya-tjinguru-tjananyanta kurrurnta nyinarranyangka nyuntuku kurrurnpa wanka tirtu nyinama. Tjiinyamarntu Mama Kuurrtu-tjananyanta watjarnu, “Nyuntunya-rniyan tjukarurru nyinarra ngayula mirangka.” Tjiinya-yan mirrirriku palyamunu palyaranytjatjanu. Wiya, yarnangukutju wiyarriku. Nyangka-tjanampanku kurrurnpa wanka tirtu nyinama.
10 Ora, se Cristo está em vós, o corpo, em verdade, está morto pelo pecado, mas o Espírito vive pela justificação.
11 Tjiinya Kuurti Walykumununya nyuntuku kurrurnta nyinarranyangka Mama Kuurrtunta mirritjanu wanka pakaltjingalku, tjiinyamarntu Tjiitjanya mirritjanu wanka pakaltjingantjatjanulu.
11 Se o Espírito daquele que ressuscitou Jesus dos mortos habita em vós, ele, que ressuscitou Jesus Cristo dos mortos, também dará a vida aos vossos corpos mortais, pelo seu Espírito que habita em vós.
12 Yuwa kurta tjurtupirti, kulinma-ya wangka ngaanya. Tjinguru-la yungarrakurrurntu wuyurrarringkula palyantjamaaltu wantima. Palunyalu-la Kuurti Walykumununya kulira palyanma.
12 Portanto, irmãos, não somos devedores da carne, para que vivamos segundo a carne.
13 Tjiinya-tjinguru-rna tirtu yungarrakurrurntu wuyurrarringkula palyanma. Palunyalu-rna mirrirringkulalpi warukutu yanku. Parturtu-tjinguru-rni Kuurti Walykumunulu wuyurrpa kutjupanku palyamunu-rna wantitjaku. Palunyangkalta-rna wanka tirtu nyinama.
13 De fato, se viverdes segundo a carne, haveis de morrer; mas, se pelo Espírito mortificardes as obras da carne, vivereis,
14 Tjiinya-ya Kuurti Walykumununya kulira palyalpayi, palunyanya-ya mularrpa Mama Kuurrku katja yurntalpirti nyinarra.
14 pois todos os que são conduzidos pelo Espírito de Deus são filhos de Deus.
15 Ngarnmanypalpi-lan ngurlunytju nyinarranytja. Nyangka-lampa Mama Kuurrtu Kuurti Walykumununya nintirnu. Nyangka Kuurti palunyalu-lanya puurrarringkula marlakunkukitjamunu ngurlu nyinarratjaku. Wiya, kurrurnpa-lanya rapannyangka-lan Kuurrnga “Mamanya” warlkunma.
15 Porquanto não recebestes um espírito de escravidão para viverdes ainda no temor, mas recebestes o espírito de adoção pelo qual clamamos: Aba! Pai!
16 Tjiinya-lan nintilu kulira Mama Kuurrku-lan katja yurntalpirti nyinarranytjalu. Tjiinyamarntu Kuurti Walykumunulu-lanya kurrurnta nyinarranytjalu mularrwatjarnu.
16 O Espírito mesmo dá testemunho ao nosso espírito de que somos filhos de Deus.
17 Nyangka-lan Mama Kuurrku katja yurntalpirti nyinarranytjalu ngula walykumunu mantjilku kalkurnu-lampa wantitjanya. Tjiinya Kurayitjalu mantjirnu, palunyapirinypa. Puru-tjinguru-lan pika mantjilku Kurayitjanyapirinytju. Nyangka Mama Kuurrtu-lanya ngula Kurayitjanyapirinypartu marninypungkula kanyinma palunyaku ngurra walykumunungka.
17 E, se filhos, também herdeiros, herdeiros de Deus e co-herdeiros de Cristo, contanto que soframos com ele, para que também com ele sejamos glorificados.
18 Yuwa, kuwarrinya-lanyaya pika payira pungkula. Nyangka Mama Kuurrtu-lanya ngula marninypungkula kanyinma palunyaku ngurra walykumunungka. Nyangka-lan mantangkatjaku watatjarriku.
18 Tenho para mim que os sofrimentos da presente vida não têm proporção alguma com a glória futura que nos deve ser manifestada.
19 Nyangka pirnipurlka Mama Kuurrtu palyantjanya — manta lipi, yapu puru warta pirninya, marlu, tjurlpu puru kutjupa-kutjupatarrartu, palunyalu-ya kawarrtu nyakula Mama Kuurrtunku katja yurntalpirti yutiratjaku. Palunyalu-yayi nyawa.
19 Por isso, a criação aguarda ansiosamente a manifestação dos filhos de Deus.
20 Tjiinyamarntu Mama Kuurrtu watjarnu manta lipingkatjartu ngarala yurnantjirringkulatjaku Yatamalu-pula palyamunu palyannyangka. Nyangka palunyangururtu manta lipingkatja purtulirringkulanytja walykumunu nyinakitja. Nyangka Mama Kuurrtu kulirnu ngula marlakulu walykumunulkitjalu.
20 Pois a criação foi sujeita à vaidade {não voluntariamente, mas por vontade daquele que a sujeitou},
21 Nyangka-yayi pirnipurlka Mama Kuurrtu palyantjanya yurnantjirrinytjamaalpa tirtu walykumunu ngarama. Tjiinya-ya Mama Kuurrku katja yurntalpirti walykumunu nyinama, palunyapirinypa.
21 todavia com a esperança de ser também ela libertada do cativeiro da corrupção, para participar da gloriosa liberdade dos filhos de Deus.
22 Tjiinya-lan nintilu kulira pirnipurlka Mama Kuurrtu palyantjanya-ya pikatjarrapirinypa tirtu yarnkura. Tjiinyakurlu minymalu tjilkukitjalu pika mirara yarnkunma. Palunyapirinypa-ya yarnkura nyinarra Mama Kuurrtu manta lipinyartu walykumunultjaku.
22 Pois sabemos que toda a criação geme e sofre como que dores de parto até o presente dia.
23 Nyangka-lan ngayulutarrartu kurrurnpa kaninytjarra yarnkuranytjalu kawarrtu nyakula. Tjiinya Mama Kuurrtu-lampa Kuurti Walykumununya ngunytjara nintirnu. Nyangka-lan kawarrtu nyakula Mama Kuurrtu-lanya katja yurntalpa nyuyupungkula kanyiratjaku. Palunyalu-lampayi yarnangu kutjupa nintila.
23 Não só ela, mas também nós, que temos as primícias do Espírito, gememos em nós mesmos, aguardando a adoção, a redenção do nosso corpo.
24 Tjiinya Mama Kuurrtu-lanya wankarunu. Nyangka palunyanguru-lan kawarrtu nyakula Mama Kuurrtu-lanya palunyaku ngurra walykumunukutu katitjaku. Tjiinya-tjinguru-rna kawarrarriku yarnangu kutjupa pitjatjaku. Nyangka pitjanyangka-rna kawarrpa nyinarranytjatjanu wiyarriku.
24 Porque pela esperança é que fomos salvos. Ora, ver o objeto da esperança já não é esperança; porque o que alguém vê, como é que ainda o espera?
25 Nyangka-lan kuwarrinya mirrparn-mirrparnmaaltu nyinarra nyakula kutjupa-kutjupa yartakarritjaku, tjiinyamarntu-lan kuwarripartu kawarrtu nyakula.
25 Nós que esperamos o que não vemos, é em paciência que o aguardamos.
26 Puru ngaapirinypa ngarala: Kuurti Walykumunulu-lanya yirringkankupayi purtu-lan kuliranyangka. Tjiinya-lan purtu kulira, “Yaaltji-yaaltjilu-lan kuliltjarralu Mama Kuurrta kutjupa-kutjupaku tjapilku?” Palunyangka Kuurti Walykumunulu-lampa tjapilpayi, tjiinya-lan purtu kulira yarnkura tjapiranyangka.
26 Outrossim, o Espírito vem em auxílio à nossa fraqueza; porque não sabemos o que devemos pedir, nem orar como convém, mas o Espírito mesmo intercede por nós com gemidos inefáveis.
27 Nyangka Mama Kuurrtu nintilu kulira kurrurntu-lan kuliranyangka. Puru nintilu kulira Kuurti Walykumunulu kuliranyangka. Tjiinyamarntu Kuurti Walykumunulu-pula Mama Kuurrtu wuyurrpa kutjulurtu kulilpayi. Palunyalu-lampa Kuurti Walykumununya Mama Kuurrta ngarltuwangkapayi palunyaku katja yurntalpirtiku.
27 E aquele que perscruta os corações sabe o que deseja o Espírito, o qual intercede pelos santos, segundo Deus.
28 Yuwa, ngaanya-lan nintilu kulira. Tjinguru-lampa kutjupa-kutjupa yartakarriku. Nyangka Mama Kuurrtu-lampa palyalku walykumunu ngaralatjaku. Tjiinyamarntu-lanya yarltingu wanaratjaku. Nyangka-lan mukulyanytjulu wanara.
28 Aliás, sabemos que todas as coisas concorrem para o bem daqueles que amam a Deus, daqueles que são os eleitos, segundo os seus desígnios.
29 Kutjulpirtu parrkangka-lan ngaralanyangkalpi Mama Kuurrtu-lanya ngurrkarntanu palunyaku Katjapirinyarringkula nyinarratjaku. Nyangkayi palunyaku Katja kutjukurtarriwa nyinama marlanypa pirnitjarra.
29 Os que ele distinguiu de antemão, também os predestinou para serem conformes à imagem de seu Filho, a fim de que este seja o primogênito entre uma multidão de irmãos.
30 Tjiinya Mama Kuurrtu-lanya ngurrkarntaralpi yarltingu. Palunyalu-lanya watjarnu, “Nyuntunya-rniyan tjukarurru nyinarra ngayula mirangka.” Palunyalulta-lanya marninypungkula kanyinma palunyaku ngurra walykumunungka.
30 E aos que predestinou, também os chamou; e aos que chamou, também os justificou; e aos que justificou, também os glorificou.
31 Nyangka-ya kulinma ngaanya. Mama Kuurrtu-tjinguru-lanya miranykanyira kanyiranyangka nganalunyka-lanya walykulku? Wiya, purtu-lanyaya walykulku wantiku.
31 Que diremos depois disso? Se Deus é por nós, quem será contra nós?
32 Tjiinyamarntu Mama Kuurrtunku Katja kurrurnkurlu ngurrtjurringkutjamaaltu yinytjanulu nintirnu mirrirritjaku-lampa. Palunyalu-lampa yinytjanuwarlaltu pirnipurlka nintilku.
32 Aquele que não poupou seu próprio Filho, mas que por todos nós o entregou, como não nos dará também com ele todas as coisas?
33 Nyangka tjiinya kutjupalu puntura watjalkitjamunu yarnangu nyarra Mama Kuurrtu ngurrkarntankutjanya. Tjiinyamarntu Mama Kuurrtu watjarnu, “Ngaanya-rniya tjukarurru nyinarra ngayula mirangka.”
33 Quem poderia acusar os escolhidos de Deus? É Deus quem os justifica.
34 Nyangka nganalunyka-lanya mirritjunku? Wiya, kutjupalu-lanya mirritjunkukitjamunu. Tjiinyamarntu Kurayitjanya mirrirringkunyangka Mama Kuurrtu-lu wanka pakaltjingarnu. Nyangka-lampa Mamala yitingkartu nyinarra ngarltuwangkarra.
34 Quem os condenará? Cristo Jesus, que morreu, ou melhor, que ressuscitou, que está à mão direita de Deus, é quem intercede por nós!
35 Yuwa, Kurayitjalu-lanya ngarltunytjulu kanyira. Nyangka nganalu mawurntanku? Wiya, kamu-lanya kutjupalu mawurntanku. Tjinguru kutjupa-kutjupa yartakarrima. Tjinguru-lan pikarringama puru tjuni kartakatima. Puru tjinguru-lan mirrka warntutjirratjalu purtu kulinma. Tjinguru-lanyaya payira pungama puru mirritjunama, puru mirrirntankutarrartu. Wiya, Kurayitjalu-lanya ngarltunytjulu tirtu kanyinma.
35 Quem nos separará do amor de Cristo? A tribulação? A angústia? A perseguição? A fome? A nudez? O perigo? A espada?
36 Tjiinyamarntu Payipulta kutjulpirtu walkatjunu wantitjanya ngaapirinypa ngarala,
36 Realmente, está escrito: Por amor de ti somos entregues à morte o dia inteiro; somos tratados como gado destinado ao matadouro {Sl 43,23}.
37 Nyangka palunyapirinypa ngaralanyangka-lan punkalkitjamunu. Tjiinyamarntu Kurayitjanya-lampa ngarlturringkutjatjanu mirrirringu. Nyangka-lan palunyanguru wina nyinarra.
37 Mas, em todas essas coisas, somos mais que vencedores pela virtude daquele que nos amou.
38 — ausente —
38 Pois estou persuadido de que nem a morte, nem a vida, nem os anjos, nem os principados, nem o presente, nem o futuro, nem as potestades,
39 — ausente —
39 nem as alturas, nem os abismos, nem outra qualquer criatura nos poderá apartar do amor que Deus nos testemunha em Cristo Jesus, nosso Senhor.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Romanos 8, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.