Romanos 8

Mama Kuurrku Wangka (NTJ) vs NVI

Sair da comparação
NVI Nova Versão Internacional
1 Yuwa, Mama Kuurrtu-lanya mirritjunkukitjamunu, tjiinyamarntu-lan Tjiitja-Kurayitjalawana nyinarranyangka.
1 Portanto, agora já não há condenação para os que estão em Cristo Jesus,
2 Kutjulpirtu-lan palyamunu palyaranytjatjanu yiwarra mirrikutu wanarayintja. Nyangkalta Kuurti Walykumununya-lanya kurrurnta tjarrpangu nyinarranytjalu wankakuturnu Tjiitja-Kurayitjalawana-lan wanka tirtu nyinarratjaku.
2 porque por meio de Cristo Jesus a lei do Espírito de vida me libertou da lei do pecado e da morte.
3 Tjiinya Mawutjaku wangkalu-lanya kamu wankakutulku. Tjiinya-lan yarnangutjaru purtulirringkula walykumunu palyalkitja. Nyangka Mama Kuurrtu-lanya yirringkanu. Tjiinyamarntunku Katja witurnu. Nyangka pitjangu yarnangurringu palyamunu palyalpayipirinypa nyinarranytja. Palunyalu-lampa yangarrakatingu mirrirringu tjiinya-lan palyamunu tirtu palyaratjakutarra.
3 Porque, aquilo que a lei fora incapaz de fazer por estar enfraquecida pela carne, Deus o fez, enviando seu próprio Filho, à semelhança do homem pecador, como oferta pelo pecado. E assim condenou o pecado na carne,
4 Nyangka-layi yungarrakurrurntu wuyurrarringkutjamaaltu Kuurti Walykumununya kulira wanaranytjalu tjukarurru nyinama Mawutjaku wangkawana.
4 a fim de que as justas exigências da lei fossem plenamente satisfeitas em nós, que não vivemos segundo a carne, mas segundo o Espírito.
5 Tjiinya-tjinguru-rna yungarrakurrurntu wuyurrarringkula palyanma. Palunyalu-rna palunyanyakutju kulinma. Nyangka-tjinguru-rna Kuurti Walykumununya kulira palyanma. Palunyalu-rna palunyaku wangka tirtu kulinma.
5 Quem vive segundo a carne tem a mente voltada para o que a carne deseja; mas quem, de acordo com o Espírito, tem a mente voltada para o que o Espírito deseja.
6 Tjiinya yungarrakurrurntu wuyurrarringkula palyaranytjanya mirrikutu ngarala. Nyangka Kuurti Walykumununya kulira palyaranytjanya wankakutu ngarala. Nyangka-ya palunyapirinypa palyaranytjanya kurrurnpa rapa nyinama.
6 A mentalidade da carne é morte, mas a mentalidade do Espírito é vida e paz;
7 Nyangka-ya yarnangu yungarrakurrurntu wuyurrarringkula palyalpayinya Mama Kuurrku yanyan-yanyanpa nyinama. Tjiinya-ya kamu Mama Kuurrku wangka kulira palyanma.
7 a mentalidade da carne é inimiga de Deus porque não se submete à lei de Deus, nem pode fazê-lo.
8 Palunyalu-ya kamu pukurlmanku.
8 Quem é dominado pela carne não pode agradar a Deus.
9 Nyangka-lan yungarrakurrurntukutju wuyurrarringkula palyaranytjamunu. Wiya, Kuurti Walykumununya-lanya wuyurrmara kanyira. Tjiinyamarntu Kuurti Walykumununya-lanya kurrurnta nyinarra. Nyangka-tjinguru-rna Kuurti Walykumununya kanyiranytjamunu. Palunyalu-rna Kurayitjaku wanalpayi wiya.
9 Entretanto, vocês não estão sob o domínio da carne, mas do Espírito, se de fato o Espírito de Deus habita em vocês. E, se alguém não tem o Espírito de Cristo, não pertence a Cristo.
10 Nyangka Kurayitjanya-tjinguru-tjananyanta kurrurnta nyinarranyangka nyuntuku kurrurnpa wanka tirtu nyinama. Tjiinyamarntu Mama Kuurrtu-tjananyanta watjarnu, “Nyuntunya-rniyan tjukarurru nyinarra ngayula mirangka.” Tjiinya-yan mirrirriku palyamunu palyaranytjatjanu. Wiya, yarnangukutju wiyarriku. Nyangka-tjanampanku kurrurnpa wanka tirtu nyinama.
10 Mas se Cristo está em vocês, o corpo está morto por causa do pecado, mas o espírito está vivo por causa da justiça.
11 Tjiinya Kuurti Walykumununya nyuntuku kurrurnta nyinarranyangka Mama Kuurrtunta mirritjanu wanka pakaltjingalku, tjiinyamarntu Tjiitjanya mirritjanu wanka pakaltjingantjatjanulu.
11 E, se o Espírito daquele que ressuscitou Jesus dentre os mortos habita em vocês, aquele que ressuscitou a Cristo dentre os mortos também dará vida a seus corpos mortais, por meio do seu Espírito, que habita em vocês.
12 Yuwa kurta tjurtupirti, kulinma-ya wangka ngaanya. Tjinguru-la yungarrakurrurntu wuyurrarringkula palyantjamaaltu wantima. Palunyalu-la Kuurti Walykumununya kulira palyanma.
12 Portanto, irmãos, estamos em dívida, não para com a carne, para vivermos sujeitos a ela.
13 Tjiinya-tjinguru-rna tirtu yungarrakurrurntu wuyurrarringkula palyanma. Palunyalu-rna mirrirringkulalpi warukutu yanku. Parturtu-tjinguru-rni Kuurti Walykumunulu wuyurrpa kutjupanku palyamunu-rna wantitjaku. Palunyangkalta-rna wanka tirtu nyinama.
13 Pois se vocês viverem de acordo com a carne, morrerão; mas, se pelo Espírito fizerem morrer os atos do corpo, viverão,
14 Tjiinya-ya Kuurti Walykumununya kulira palyalpayi, palunyanya-ya mularrpa Mama Kuurrku katja yurntalpirti nyinarra.
14 porque todos os que são guiados pelo Espírito de Deus são filhos de Deus.
15 Ngarnmanypalpi-lan ngurlunytju nyinarranytja. Nyangka-lampa Mama Kuurrtu Kuurti Walykumununya nintirnu. Nyangka Kuurti palunyalu-lanya puurrarringkula marlakunkukitjamunu ngurlu nyinarratjaku. Wiya, kurrurnpa-lanya rapannyangka-lan Kuurrnga “Mamanya” warlkunma.
15 Pois vocês não receberam um espírito que os escravize para novamente temer, mas receberam o Espírito que os adota como filhos, por meio do qual clamamos: "Aba, Pai".
16 Tjiinya-lan nintilu kulira Mama Kuurrku-lan katja yurntalpirti nyinarranytjalu. Tjiinyamarntu Kuurti Walykumunulu-lanya kurrurnta nyinarranytjalu mularrwatjarnu.
16 O próprio Espírito testemunha ao nosso espírito que somos filhos de Deus.
17 Nyangka-lan Mama Kuurrku katja yurntalpirti nyinarranytjalu ngula walykumunu mantjilku kalkurnu-lampa wantitjanya. Tjiinya Kurayitjalu mantjirnu, palunyapirinypa. Puru-tjinguru-lan pika mantjilku Kurayitjanyapirinytju. Nyangka Mama Kuurrtu-lanya ngula Kurayitjanyapirinypartu marninypungkula kanyinma palunyaku ngurra walykumunungka.
17 Se somos filhos, então somos herdeiros; herdeiros de Deus e co-herdeiros com Cristo, se de fato participamos dos seus sofrimentos, para que também participemos da sua glória.
18 Yuwa, kuwarrinya-lanyaya pika payira pungkula. Nyangka Mama Kuurrtu-lanya ngula marninypungkula kanyinma palunyaku ngurra walykumunungka. Nyangka-lan mantangkatjaku watatjarriku.
18 Considero que os nossos sofrimentos atuais não podem ser comparados com a glória que em nós será revelada.
19 Nyangka pirnipurlka Mama Kuurrtu palyantjanya — manta lipi, yapu puru warta pirninya, marlu, tjurlpu puru kutjupa-kutjupatarrartu, palunyalu-ya kawarrtu nyakula Mama Kuurrtunku katja yurntalpirti yutiratjaku. Palunyalu-yayi nyawa.
19 A natureza criada aguarda, com grande expectativa, que os filhos de Deus sejam revelados.
20 Tjiinyamarntu Mama Kuurrtu watjarnu manta lipingkatjartu ngarala yurnantjirringkulatjaku Yatamalu-pula palyamunu palyannyangka. Nyangka palunyangururtu manta lipingkatja purtulirringkulanytja walykumunu nyinakitja. Nyangka Mama Kuurrtu kulirnu ngula marlakulu walykumunulkitjalu.
20 Pois ela foi submetida à futilidade, não pela sua própria escolha, mas por causa da vontade daquele que a sujeitou, na esperança
21 Nyangka-yayi pirnipurlka Mama Kuurrtu palyantjanya yurnantjirrinytjamaalpa tirtu walykumunu ngarama. Tjiinya-ya Mama Kuurrku katja yurntalpirti walykumunu nyinama, palunyapirinypa.
21 de que a própria natureza criada será libertada da escravidão da decadência em que se encontra para a gloriosa liberdade dos filhos de Deus.
22 Tjiinya-lan nintilu kulira pirnipurlka Mama Kuurrtu palyantjanya-ya pikatjarrapirinypa tirtu yarnkura. Tjiinyakurlu minymalu tjilkukitjalu pika mirara yarnkunma. Palunyapirinypa-ya yarnkura nyinarra Mama Kuurrtu manta lipinyartu walykumunultjaku.
22 Sabemos que toda a natureza criada geme até agora, como em dores de parto.
23 Nyangka-lan ngayulutarrartu kurrurnpa kaninytjarra yarnkuranytjalu kawarrtu nyakula. Tjiinya Mama Kuurrtu-lampa Kuurti Walykumununya ngunytjara nintirnu. Nyangka-lan kawarrtu nyakula Mama Kuurrtu-lanya katja yurntalpa nyuyupungkula kanyiratjaku. Palunyalu-lampayi yarnangu kutjupa nintila.
23 E não só isso, mas nós mesmos, que temos os primeiros frutos do Espírito, gememos interiormente, esperando ansiosamente nossa adoção como filhos, a redenção do nosso corpo.
24 Tjiinya Mama Kuurrtu-lanya wankarunu. Nyangka palunyanguru-lan kawarrtu nyakula Mama Kuurrtu-lanya palunyaku ngurra walykumunukutu katitjaku. Tjiinya-tjinguru-rna kawarrarriku yarnangu kutjupa pitjatjaku. Nyangka pitjanyangka-rna kawarrpa nyinarranytjatjanu wiyarriku.
24 Pois nessa esperança fomos salvos. Mas, esperança que se vê não é esperança. Quem espera por aquilo que está vendo?
25 Nyangka-lan kuwarrinya mirrparn-mirrparnmaaltu nyinarra nyakula kutjupa-kutjupa yartakarritjaku, tjiinyamarntu-lan kuwarripartu kawarrtu nyakula.
25 Mas se esperamos o que ainda não vemos, aguardamo-lo pacientemente.
26 Puru ngaapirinypa ngarala: Kuurti Walykumunulu-lanya yirringkankupayi purtu-lan kuliranyangka. Tjiinya-lan purtu kulira, “Yaaltji-yaaltjilu-lan kuliltjarralu Mama Kuurrta kutjupa-kutjupaku tjapilku?” Palunyangka Kuurti Walykumunulu-lampa tjapilpayi, tjiinya-lan purtu kulira yarnkura tjapiranyangka.
26 Da mesma forma o Espírito nos ajuda em nossa fraqueza, pois não sabemos como orar, mas o próprio Espírito intercede por nós com gemidos inexprimíveis.
27 Nyangka Mama Kuurrtu nintilu kulira kurrurntu-lan kuliranyangka. Puru nintilu kulira Kuurti Walykumunulu kuliranyangka. Tjiinyamarntu Kuurti Walykumunulu-pula Mama Kuurrtu wuyurrpa kutjulurtu kulilpayi. Palunyalu-lampa Kuurti Walykumununya Mama Kuurrta ngarltuwangkapayi palunyaku katja yurntalpirtiku.
27 E aquele que sonda os corações conhece a intenção do Espírito, porque o Espírito intercede pelos santos de acordo com a vontade de Deus.
28 Yuwa, ngaanya-lan nintilu kulira. Tjinguru-lampa kutjupa-kutjupa yartakarriku. Nyangka Mama Kuurrtu-lampa palyalku walykumunu ngaralatjaku. Tjiinyamarntu-lanya yarltingu wanaratjaku. Nyangka-lan mukulyanytjulu wanara.
28 Sabemos que Deus age em todas as coisas para o bem daqueles que o amam, dos que foram chamados de acordo com o seu propósito.
29 Kutjulpirtu parrkangka-lan ngaralanyangkalpi Mama Kuurrtu-lanya ngurrkarntanu palunyaku Katjapirinyarringkula nyinarratjaku. Nyangkayi palunyaku Katja kutjukurtarriwa nyinama marlanypa pirnitjarra.
29 Pois aqueles que de antemão conheceu, também os predestinou para serem conformes à imagem de seu Filho, a fim de que ele seja o primogênito entre muitos irmãos.
30 Tjiinya Mama Kuurrtu-lanya ngurrkarntaralpi yarltingu. Palunyalu-lanya watjarnu, “Nyuntunya-rniyan tjukarurru nyinarra ngayula mirangka.” Palunyalulta-lanya marninypungkula kanyinma palunyaku ngurra walykumunungka.
30 E aos que predestinou, também chamou; aos que chamou, também justificou; aos que justificou, também glorificou.
31 Nyangka-ya kulinma ngaanya. Mama Kuurrtu-tjinguru-lanya miranykanyira kanyiranyangka nganalunyka-lanya walykulku? Wiya, purtu-lanyaya walykulku wantiku.
31 Que diremos, pois, diante dessas coisas? Se Deus é por nós, quem será contra nós?
32 Tjiinyamarntu Mama Kuurrtunku Katja kurrurnkurlu ngurrtjurringkutjamaaltu yinytjanulu nintirnu mirrirritjaku-lampa. Palunyalu-lampa yinytjanuwarlaltu pirnipurlka nintilku.
32 Aquele que não poupou a seu próprio Filho, mas o entregou por todos nós, como não nos dará juntamente com ele, e de graça, todas as coisas?
33 Nyangka tjiinya kutjupalu puntura watjalkitjamunu yarnangu nyarra Mama Kuurrtu ngurrkarntankutjanya. Tjiinyamarntu Mama Kuurrtu watjarnu, “Ngaanya-rniya tjukarurru nyinarra ngayula mirangka.”
33 Quem fará alguma acusação contra os escolhidos de Deus? É Deus quem os justifica.
34 Nyangka nganalunyka-lanya mirritjunku? Wiya, kutjupalu-lanya mirritjunkukitjamunu. Tjiinyamarntu Kurayitjanya mirrirringkunyangka Mama Kuurrtu-lu wanka pakaltjingarnu. Nyangka-lampa Mamala yitingkartu nyinarra ngarltuwangkarra.
34 Quem os condenará? Foi Cristo Jesus que morreu; e mais, que ressuscitou e está à direita de Deus, e também intercede por nós.
35 Yuwa, Kurayitjalu-lanya ngarltunytjulu kanyira. Nyangka nganalu mawurntanku? Wiya, kamu-lanya kutjupalu mawurntanku. Tjinguru kutjupa-kutjupa yartakarrima. Tjinguru-lan pikarringama puru tjuni kartakatima. Puru tjinguru-lan mirrka warntutjirratjalu purtu kulinma. Tjinguru-lanyaya payira pungama puru mirritjunama, puru mirrirntankutarrartu. Wiya, Kurayitjalu-lanya ngarltunytjulu tirtu kanyinma.
35 Quem nos separará do amor de Cristo? Será tribulação, ou angústia, ou perseguição, ou fome, ou nudez, ou perigo, ou espada?
36 Tjiinyamarntu Payipulta kutjulpirtu walkatjunu wantitjanya ngaapirinypa ngarala,
36 Como está escrito: "Por amor de ti enfrentamos a morte todos os dias; somos considerados como ovelhas destinadas ao matadouro".
37 Nyangka palunyapirinypa ngaralanyangka-lan punkalkitjamunu. Tjiinyamarntu Kurayitjanya-lampa ngarlturringkutjatjanu mirrirringu. Nyangka-lan palunyanguru wina nyinarra.
37 Mas, em todas estas coisas somos mais que vencedores, por meio daquele que nos amou.
38 — ausente —
38 Pois estou convencido de que nem morte nem vida, nem anjos nem demônios, nem o presente nem o futuro, nem quaisquer poderes,
39 — ausente —
39 nem altura nem profundidade, nem qualquer outra coisa na criação será capaz de nos separar do amor de Deus que está em Cristo Jesus, nosso Senhor.

Ler em outra tradução

Comparar com outra

Estude este capítulo no WhatsApp

Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Romanos 8, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.