Romanos 3
Mama Kuurrku Wangka (NTJ) vs NTLH
1 Nyangka-tjinguru-yan kulira, “Tjiyu pirninya-munta-lan mungutja? Kunpu-kunpu-munta-lan watirringkulalpi Tjiyu nyinarra?”
1 Então qual é a vantagem de ser judeu? Será que ser circuncidado tem algum valor?
2 Wiya, Tjiyu pirninya-lan mungutjamunu. Tjiinyamarntu Mama Kuurrtu-lampa palunyaku wangka nintirnu tjiinya-lan miranykanyira kanyiratjaku.
2 Tem, sim, e de muitas maneiras! E a primeira vantagem é que Deus entregou a sua mensagem aos cuidados dos judeus.
3 Nyangka Tjiyu kutjupatjarralu-ya wangka palunyanya kulira wantirranytja. Palunyalu-ya Mama Kuurrnga wuyurrpa kamu kurralku. Tjiinyamarntu tjukarurrulu watjarnu Yayipuramaku tjamupirti-lanya walykumunura kanyilkitjalu.
3 Mas, se alguns não foram fiéis, será que por isso Deus vai ser infiel?
4 Tjiinya-tjinguru yarnangu pirnilu-ya mayulpayi. Nyangka Mama Kuurrtu tjukarurrulu watjalpayi. Tjiinyamarntu Payipulta kutjulpirtu walkatjunu wantinytjanya ngarala wati kutjulu Mama Kuurrta ngaapirinypa watjarnu:
4 De modo nenhum! Que Deus continue a ser verdadeiro, mesmo que todas as pessoas sejam mentirosas. Como dizem as Escrituras Sagradas a respeito dele: “Que fique provado que tu tens razão quando falas e que sejas vencedor quando fores julgado.”
5 Nyangka-tjinguru-yan kulira, “Palya-rna palyamunu palyanma. Nyangkanyka-yayi nyawa Mama Kuurrtukutju walykumunu palyalpayi.” Puru-tjinguru-yan kulira, “Palunyanguru-tjinguru-rni Mama Kuurrtu pungkutjamaaltu wantima palyamunu-rna palyaranyangka.” Tjiinya yarnangulu-tjinguru palunyapirinypa kulilku.
5 Mas, se as injustiças que cometemos servem para mostrar que Deus age com justiça, o que é que podemos dizer? Que Deus é injusto quando nos castiga? (Eu falo aqui como as pessoas costumam falar.)
6 Wiya, tjinguru-rna palunyapirinypa kulira wantima. Tjinguru-rni pungkutjamaaltu wantiku. Palunyalu pirninyartu pungkutjamaaltu wantima. Wiya, Mama Kuurrtu manta lipingkatjanya ngaratjunkulalpi tjukarurrulu watjalku.
6 É claro que não! Se Deus não fosse justo, como poderia julgar o mundo?
7 Tjinguru-yan kulira, “Palya-rna mayuratarrartu watjanma. Tjiinya-yayi pirnilurtu kulila Mama Kuurrtukutju tjukarurrulu watjalpayi. Palunyangka-tjinguru-rni Mama Kuurrtu mirritjunkutjamaaltu wantima tjiinya-rna mayuranyangka.”
7 Mas digamos que a minha mentira faz com que a verdade de Deus fique mais clara, aumentando assim a glória dele. Nesse caso, por que é que devo ainda ser condenado como pecador?
8 Nyangka kutjupatjarralu-tjinguru-ya watjalku, “Palyamunurringama-la. Pirnilu-yayi Mama Kuurrnga marninypungama palunyanyakutju walykumunu nyinarranyangka.” Tjiinya kutjupatjarralu-ya mayura watjara ngayulu-rnanyu palunyapirinypa watjalpayi. Wiya, Mama Kuurrtu-tjananya palya mirrparnarriku payilku palunyapirinypa-ya watjaranyangka.
8 Então por que não dizer: “Façamos o mal para que desse mal venha o bem”? Na verdade alguns têm me caluniado, dizendo que eu afirmo isso. Porém eles serão condenados como merecem.
9 Nyangka-latju Tjiyu pirnilu kuliranytja walykumunu-latju nyinarranytja. Nyangka-yan Tjiyu wiyakutju palyamunu nyinarranytja. Wiya, tjiinya-rna wiyangkalpi watjarnu, pirnilurtu-lan, Tjiyu wiya pirnilu puru Tjiyu pirnilutarrartu purtu kulira palyamunu wantikitjalu.
9 Então será que nós, os judeus, estamos em melhor situação do que os não judeus? De modo nenhum! Já mostrei que todos, judeus e não judeus, estão debaixo do poder do pecado.
10 Tjiinyamarntu Payipulta kutjulpirtu walkatjunu wantinytjanya ngaapirinypa ngarala,
10 Como dizem as Escrituras Sagradas: “Não há uma só pessoa que faça o que é certo;
11 Pirnilurtu-ya purtu kulira tjukarurru nyinakitjalu.
11 não há ninguém que tenha juízo; não há ninguém que adore a Deus.
12 Tjiinyamarntu-ya pirnilurtu Mama Kuurrnga wantirralpi pinkurraarnu.
12 Todos se desviaram do caminho certo, todos se perderam. Não há mais ninguém que faça o bem, não há ninguém mesmo.
13 Tjiinyamarntu-tjananyaya wangka kurranytjiltu mirrikutulpayi.
13 Todos mentem e enganam sem parar. Da língua deles saem mentiras perversas, e dos seus lábios saem palavras de morte, como se fossem veneno de cobra.
14 Kartirti yirilu-ya yayirnirringkula tirtu warrkipayi.
14 A boca deles está cheia de terríveis maldições.
15 Puru-ya waarrpungkula mirrparnarringkulalpi mirrirntankupayi.
15 Eles se apressam para matar.
16 Tjiinya-tjananyaya yarnangu pirninya tjuni tjurlpilymara-wanarayirni.
16 Por onde passam, deixam a destruição e a desgraça.
17 Tjiinyamarntu-ya ngurrpa kalypa nyinarratjaku.
17 Não conhecem o caminho da paz
18 Tjiinya-ya Mama Kuurrnga kulintjamaalpa tjalkirr-tjalkirrpa nyinarra.”
18 e não aprenderam a temer a Deus .”
19 Nyangka Mama Kuurrku wangka nganaku-tjanampa ngarala? Wiya, Tjiyu pirnilu-latju kanyiranyangka-lampatju ngarala. Nyangka palunyanguru-latju nintilu kulira. Tjiinya pirnilurtu-lan palyamunu palyaranytjalu purtu ngurrparnmanku Mama Kuurrtu manta lipingkatja-lanya kuurrpa purlkanyangka ngaratjunkunyangka.
19 Nós sabemos que tudo o que a lei diz é dito para os que vivem debaixo da lei. Isso a fim de que todos parem de se justificar e a fim de que todas as pessoas do mundo fiquem debaixo do julgamento de Deus.
20 Tjiinya-lan purtu kulilku Mama Kuurrta mirangka tjukarurru nyinakitjalu Mawutjaku wangka palyaranytjalu. Tjiinyamarntu-lan wangka palunyanya kanyiranytjalu nintilu kulira palyamunu palyaranytjalu.
20 Pois ninguém é aceito por Deus por fazer o que a lei manda, porque a lei faz com que as pessoas saibam que são pecadoras.
21 Yuwa, kamu-lan tjurrkurlarriku Mama Kuurrta mirangka Mawutjaku wangka kulira palyaranytjalu. Nyangka Mama Kuurrtu kuwarri yutirnu tjiinya Mawutjalu puru Mama Kuurrku wangka kulira tjakultjunkupayilu-ya ngarnmanypalpi watjaranytja, tjiinya-lan mularrkuliranytjalu Mama Kuurrta mirangka tjurrkurlarritjaku.
21 Mas agora Deus já mostrou que o meio pelo qual ele aceita as pessoas não tem nada a ver com lei . A Lei de Moisés e os Profetas dão testemunho do seguinte:
22 Tjiinya-lan Tjiitja-Kurayitjanya mularrkulilku. Nyangka Mama Kuurrtu-lanya watjalku, “Nyuntunya-rniyan tjukarurru nyinarra ngayula mirangka.” Tjiinyamarntu-lan Tjiyu pirninya puru Tjiyu wiya pirninya waarrku nyinarra.
22 Deus aceita as pessoas por meio da fé que elas têm em Jesus Cristo. É assim que ele trata todos os que creem, pois não existe nenhuma diferença entre as pessoas.
23 Pirnilurtu-lan palyamunu palyarnu. Palunyalu-lankun yungarralu mawurntanu. Nyangka-lanya Mama Kuurrtu marninypungkukitjamunu.
23 Todos pecaram e estão afastados da presença gloriosa de Deus.
24 Nyangka-lampa ngarala Mama Kuurrta mirangka tjurrkurlarritjaku. Tjiinyamarntu Mama Kuurrtu ngarltunytjulu nintirnunku Katja Tjiitja-Kurayitjanya. Nyangka-lampa yangarrakatingu mirrirringu Mamalu-lanya mirritjunkutjamaaltu wanka witultjaku.
24 Mas, pela sua graça e sem exigir nada, Deus aceita todos por meio de Cristo Jesus, que os salva. Deus ofereceu Cristo como sacrifício para que, pela sua morte na cruz, Cristo se tornasse o meio de as pessoas receberem o perdão dos seus pecados, pela fé nele. Deus quis mostrar com isso que ele é justo. No passado ele foi paciente e não castigou as pessoas por causa dos seus pecados; mas agora, pelo sacrifício de Cristo, Deus mostra que é justo. Assim ele é justo e aceita os que creem em Jesus.
27 Nyangka-munta-lankun yungarralu marninypungama Mama Kuurrta mirangka tjukarurru nyinarranytjalu? Wiya! Tjiinya-lan walykumunu palyaranytjatjanu tjurrkurlarrinytjamunu. Wiya, tjiinya-lan mularrkulirnu, palunyangka Mama Kuurrtu-lanya watjarnu, “Tjukarurru-rniyan nyinarra ngayula mirangka.”
27 Será que temos motivo para ficarmos orgulhosos? De modo nenhum! E por que não? Será que é porque obedecemos à lei? Não; não é. É porque cremos em Cristo.
28 Kamu-lan tjurrkurlarriku Mama Kuurrta mirangka Mawutjaku wangka kulira palyaranytjatjanu. Ngarna-lan mularrkulilku, palunyangka Mama Kuurrtu-lanya watjalku, “Tjukarurru-rniyan nyinarra ngayula mirangka.”
28 Assim percebemos que a pessoa é aceita por Deus pela fé e não por fazer o que a lei manda.
29 Nyangka Mama Kuurrnga nganaku puurrpa nyinarra? Tjiyu pirnikukutju? Wiya, Mama Kuurrnga puurrpa-lampa pirnikurtu nyinarra.
29 Ou será que Deus é somente Deus dos judeus? Será que não é também Deus dos não judeus? Claro que é!
30 Tjiinyamarntu Mama Kuurrtu kutjarra-kutjarra kuliranytjamunu. Tjiinya-latju Tjiyu pirnilu mularrkulilku. Nyangka watjalku, “Tjukarurru-rniyan nyinarra ngayula mirangka.” Puru Tjiyu wiya pirnilu-yan mularrkulilku. Nyangka palunyapirinypartu watjalku.
30 Deus é um só e aceitará os judeus na base da sua fé e também aceitará os não judeus por meio da fé que eles têm.
31 Nyangka mularrkuliranytjatjanulu-munta-lan Mawutjaku wangka mungutja warniku wantiku? Wiya, tjiinya-lan Tjiitjaku mula-mularringkulalpi nintirringu tjiinya Mawutjaku wangka tjukarurru ngaralanyangka.
31 Será que isso quer dizer que, por causa da fé, nós tratamos a lei como se ela não valesse nada? Não; de modo nenhum! Pelo contrário, afirmamos que a lei tem valor.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Romanos 3, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.