Marcos 11
Bepaŋ'Walaŋ Folofolok Kobuli (NOP) vs NAA
1 Jesu eŋ mihiŋiye adi Jelusalem tubudulaŋila Oliwa Tuwai foloŋ Betefage dut Betani yokwet ikamukneŋ wosuwagiŋ. Uŋoŋ wosuwaaŋ Jesudi mihiŋiyat lufom mede indiŋ yeniŋa yeniŋkulu timeŋ ugumuk.
1 Quando se aproximavam de Jerusalém, de Betfagé e Betânia, junto ao monte das Oliveiras, Jesus enviou dois dos seus discípulos
2 “Yokwet gu hatakneŋ uŋgoŋ wooŋ doŋki mihiniŋ niŋ tehiŋit yalek kademek. Adi foloŋ nebek nemu lo ila yaugiŋ u fiyali nagi iŋgoŋ budemek.
2 e disse-lhes:
3 Kaŋ nebek niŋdi u maŋgoŋde tamuk haninadiune kaŋ indiŋ nindemek, ‘Wapumdi yolak doktiŋa nagiwooŋ kotigoŋ nagi budim.’”
3 Se alguém perguntar: “Por que estão fazendo isso?”, respondam: “O Senhor precisa dele e logo o mandará de volta para cá.”
4 Unduŋ yenimbune wooŋ yokwet maaneŋ fooŋ doŋki mihiniŋ talik uŋambuŋat tiiŋneŋ talik gagayeŋ yot yeyemeŋ tehigiŋ, u lokaŋ
4 Então foram e acharam o jumentinho preso, junto ao portão, do lado de fora, na rua, e o desprenderam.
5 yafiyatu me noli yamaŋgoŋ yakiŋ adi yabuŋa yeninadigiŋ, “Maŋgoŋde fiyakamuk?”
5 Alguns dos que ali estavam reclamaram: — O que estão fazendo, soltando o jumentinho?
6 Unduŋ yonadigiŋ kaŋ adi Jesudi mede yoguk undugoŋ hinek yenimbu nadiyemgiŋ.
6 Eles, porém, responderam conforme as instruções de Jesus. Então os deixaram ir.
7 Kaŋ fiyali nagila wooŋ Jesu eŋ mihiŋiye noli hakiŋneŋ wosuwaaŋ dahidahi wahiniŋhik kwihiŋa moŋgola doŋki sigiŋ foloŋ iune Jesu looŋ ikuk.
7 Levaram o jumentinho a Jesus, puseram as suas capas sobre o animal, e Jesus montou nele.
8 Metam noliyeŋ dahidahi wahiniŋhik kwihiŋa moŋgola talik foloŋ gulup itaugiŋ, noliyeŋ bem taŋeniŋ hapmuŋhinit fidoko moŋgo talipmeŋ boituwat tigiŋ.
8 Muitos estenderam as suas capas no caminho, e outros espalharam ramos que tinham cortado nos campos.
9 Kaŋ metam bop wapumdi timeŋ mindaŋ tiŋa indiŋ kutiŋa kakaligiŋ, “Nintilonim! Me i Wapum wou gineŋ bulak, Bepaŋdi kahaŋ timimbek!
9 Tanto os que iam adiante dele como os que o seguiam clamavam: “Hosana! Bendito o que vem em nome do Senhor!
10 Betnik Dewit’walaŋ Hatihati Kobuli bulak i Bepaŋdi kahaŋ timimbek! Bepaŋ kunum gineŋ nintilonim!”
10 Bendito o Reino que vem, o reino de Davi, nosso pai! Hosana nas maiores alturas!”
11 Unduŋ toŋa wooŋ Jelusalem wosuwaaŋ Jesu Siloŋyotneŋ fooŋ nemenemek uŋoŋ yabudapmau bufaguk kaŋ fowooŋ mihiŋiye dut Betanide ugiŋ.
11 E Jesus entrou em Jerusalém, no templo. E, tendo observado tudo, como já era tarde, saiu para Betânia com os doze.
12 Heleune haniŋ Betani bikabuŋa uŋila talipmeŋ Jesu map nadiguk.
12 No dia seguinte, quando saíram de Betânia, Jesus teve fome.
13 Ala kweetniŋ yali bem fik niŋ hapmuŋ kaŋ nadiŋa folooŋnit be yo uguk, yamaŋgoŋ wooŋ kaguk iŋgoŋ naiŋiŋ moŋ doktiŋa hapmuŋ hogok yabuguk.
13 E, vendo de longe uma figueira com folhas, foi ver se nela acharia alguma coisa. Aproximando-se dela, nada achou, a não ser folhas; porque não era tempo de figos.
14 Undiniŋ kaŋ Jesudi indiŋ niŋguk, “Nebek niŋdi du’walaaniŋ nanaŋe kotigoŋ nemu nawaak.” Unduŋ nimbune mihiŋiyedi mede u nadigiŋ.
14 Então Jesus disse à figueira: E os discípulos de Jesus ouviram isto.
15 Jelusalem wosuwaaŋ, Jesu Siloŋyot diniŋ hamuhe gineŋ fooŋ muneeŋ bomboŋ kibikibi hatigiŋ u yehikelepupuheneeŋ muneeŋ falik eŋ butigili tuwadok boiŋa ikiŋ kumopophik udakuyemguk.
15 E foram para Jerusalém. Quando Jesus entrou no templo, começou a expulsar os que ali vendiam e compravam. Derrubou as mesas dos cambistas e as cadeiras dos que vendiam pombas,
16 Unduŋ tiyemiŋa metam Siloŋyotneŋ uŋoŋ bomboŋ moŋgo uuŋdok kamehep tiyemguk.
16 e não permitia que alguém atravessasse o templo carregando algum objeto.
17 Unduŋ tiŋa yeniŋguk, “Youkudip gineŋ Bepaŋ’walaŋ mede indiŋ hatak, ‘Nu yotne u yadi metam kwetkwet hatiiŋ heki’walaŋ ninadi yot unduŋ yoneeŋ.’ Iŋgoŋ hidi unduŋ tubune kubome heki’walaŋ hebihathik kwet dabugoŋ tilak!”
17 Também os ensinava e dizia:
18 Unduŋ tubune metam adi Jesu medeŋiŋ nadiune uŋgoniŋ hinek tuguk, doktiŋa Siloŋyot diniŋ talitimeŋ wapuhi eŋ Yodoko Mede hinale hekidi Jesu kaŋ munta tiŋa dediŋ hinek tiŋa ulukumunim yoŋa kiyonadi tigiŋ.
18 E os principais sacerdotes e escribas ouviram isso e procuravam uma maneira de matar Jesus, pois o temiam, porque toda a multidão se maravilhava de sua doutrina.
19 Unduŋ doktiŋa tebeledalune Jesu adi mihiŋiyedut yokwet wapum u bikabuŋa ugiŋ.
19 Em vindo a tarde, Jesus e os discípulos saíram da cidade.
20 Haniŋ timiŋ pilali ugiŋ. Talipmeŋ wooŋ bem fik sigeneeŋ kumuŋa yakuk.
20 E, passando eles pela manhã, viram que a figueira estava seca desde a raiz.
21 Kaŋ Pita adi Jesudi mede yoguk u naditomuŋa niŋguk, “Hinale, i kalaŋ, du bem i niheguŋ kaŋ agaŋ sigeneeŋ yatak.”
21 Então Pedro, lembrando-se, falou: — Mestre, eis que a figueira que o senhor amaldiçoou ficou seca.
22 Unduŋ niŋguk kaŋ adibo yeniŋguk,
22 Ao que Jesus lhes disse:
23 “Nu biyagoŋ hinek hanimbit. Hidi welelufom mu tiŋa Bepaŋ nadisukiliti-mihinakaŋ kweboboe i kweli bikabuŋa tatakula imeŋgwaŋ gineŋ fofoŋdok nimbune kedem tibek.
23 Porque em verdade lhes digo que, se alguém disser a este monte: “Levante-se e jogue-se no mar”, e não duvidar no seu coração, mas crer que se fará o que diz, assim será com ele.
24 Unduŋ doktiŋa indiŋ hanimbit. Hidi Bepaŋ nemek niŋdok ninadiŋa kaŋ agaŋ nimbek hinek u nadisukilitiŋa niyaneeŋ wondok hamuluwaak.
24 Por isso digo a vocês que tudo o que pedirem em oração, creiam que já o receberam, e assim será com vocês.
25 Ale ninadi tine kaŋ me noli’walaŋ kadakaniŋ bimiŋa Behik kunum gineŋ ninadiune hidi’walaŋ kadakaniŋhik kedem bihamuluwaak.
25 E, quando estiverem orando, se tiverem alguma coisa contra alguém, perdoem, para que o Pai de vocês, que está nos céus, perdoe as ofensas de vocês.
26 [Eŋ hidi me noli’walaŋ kadakaniŋhik mu biyembune Behik kunumneniŋ adi maaŋ undugoŋ hidi’walaŋ kadakaniŋhik mu bihamuluwaak.]”
26 [Mas, se vocês não perdoarem, também o Pai de vocês, que está nos céus, não perdoará as ofensas de vocês.]
27 Jelusalemde kotigoŋ udaneeŋ ugiŋ. Wooŋ Jesu Siloŋyot diniŋ hamuhe gineŋ foune Siloŋyot diniŋ talitimeŋ wapuhi, eŋ Yodoko Mede hinale eŋ me wapuhi adi wooŋ indiŋ ninadigiŋ,
27 Então regressaram para Jerusalém. E enquanto Jesus andava pelo templo, os principais sacerdotes, os escribas e os anciãos vieram ao seu encontro
28 “Du nediyeŋdi kwanai i titiŋdok saŋiniŋ gamuŋa ganindapmaune tilaŋ?”
28 e lhe perguntaram: — Com que autoridade você faz estas coisas? Ou quem lhe deu esta autoridade para fazer isto?
29 Unduŋ ninadigiŋ kaŋ Jesudibo yeniŋguk, “Nubo mede-kabe kubugoŋ hinek haninadiwit, kaŋ u tubu-udaneune habuŋa nubo nediyeŋdi kwanai i titiŋdok saŋiniŋ namuŋa nanindapmaune maŋiŋ mede tagimneeŋ kwanai i tilat wendok hanimbit.
29 Jesus respondeu:
30 Jon Imeyout kwanai tuguk u neeŋdi nindapmaguk. Bepaŋdi be kwetfoloŋ medi nindapmagiŋ?”
30 O batismo de João era do céu ou dos homens? Respondam!
31 Unduŋ yeninadiune adi mede toboniŋ dediŋ tubu-udanenim yoŋa nehi uŋgoŋ kiyonadi tigiŋ. “Indi Bepaŋ yonim adi indiŋ ninimbek, ‘Kaŋ hidi maŋgoŋde medeŋiŋ mu nadisukilitigiŋ?’
31 E eles discutiam entre si: — Se dissermos: “Do céu”, ele dirá: “Então por que não acreditaram nele?”
32 Tiŋa undugoŋ metam hogohogokdi Jondok polofet niiŋ doktiŋa kwetfoloŋ me yonene adi dediŋ tinimneneŋ.”
32 Se, porém, dissermos: “Dos homens”, é de temer o povo. Porque todos pensavam que João era realmente um profeta.
33 Unduŋ yonadibediŋa moŋ kaŋ “Mu nadiyam” niŋgiŋ.
33 Então responderam a Jesus: — Não sabemos. E Jesus, por sua vez, lhes disse:
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 11, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.