Marcos 12
Yɩɩ sʋywáŋʋ́ sagɩ (NNW) vs ARA
1 Zwezi ma zàn ʋ swɩ̀n *Zwifə-ba Yɩɩ *joŋwana yun tɩ̀án tə, də Yɩɩ nii *yənu tɩ̀án tə, də ba *nəkwɩna tə con də zwansɩsara ka tə, ʋ wʋ́: «Bɛɛ don cwɛn ʋ divɛn tɩ̀án kárá. Ʋ kɩkarɩ ka də dabwaʋ. Ʋ kʋ̀ gwàlʋ́ kapataʋ wa, sə ba ma kaŋɩ divɛn tɩ̀án bɩa tə. Yá ʋ dàń ga lwà vuun, sə ba ma cɩ̀ kárá tə nə. Kʋ kwa nə, ʋ tì kárá tə ʋ yá vala duən jɩ̀àn wa, ʋ ga va cwəŋə.
1 Depois, entrou Jesus a falar-lhes por parábola: Um homem plantou uma vinha, cercou-a de uma sebe, construiu um lagar, edificou uma torre, arrendou-a a uns lavradores e ausentou-se do país.
2 Máŋá tə, divɛn tɩ̀án bɩa tə koru nə yí, ʋ tʋn tʋ̀tʋ̀nʋ̀ don vala tə con. Ʋ pɩ̀à ʋ divɛn tɩ̀án bɩa tə vàn don.
2 No tempo da colheita, enviou um servo aos lavradores para que recebesse deles dos frutos da vinha;
3 Máŋá tə, ʋ nə yí lá, vala tə jɩn tʋ̀tʋ̀nʋ̀ tə ba mà, ba pa ʋ pìí ʋ vìí də ʋ jɩkʋrɩkɛ.
3 eles, porém, o agarraram, espancaram e o despacharam vazio.
4 Kárá tə tíú kʋ́ʋ̀ pìí ʋ tʋn tʋ̀tʋ̀nʋ̀ don, ba mà ʋ yuu ba kàrɩ́, ba ga twɩn wá.
4 De novo, lhes enviou outro servo, e eles o esbordoaram na cabeça e o insultaram.
5 Kárá tə tíú kʋ́ʋ̀ pɩn tʋ̀tʋ̀nʋ̀ don va, ba gʋa ʋ mʋ̀ təntə. Ba ga tʋn kʋ nyɩnyɩga tʋ̀tʋ̀nà zənzən duən yɩra. Ba mà ba duən, ba gʋ ba duən.
5 Ainda outro lhes mandou, e a este mataram. Muitos outros lhes enviou, dos quais espancaram uns e mataram outros.
6 Kʋ dàń yà ga bɛɛ nədʋ cɩcɩ kárá tíú tə con. Ʋ mʋ̀ bɛɛ tə nə yɩ ʋ biswənə. Ʋ dàń ma talɩkwa ʋ tʋn ʋ bìú tə vala tə con. Ʋ dàń swɩ̀n ʋ waa con, ʋ wʋ́: ‹Ba wá zìlí à bìú tə!›
6 Restava-lhe ainda um, seu filho amado; a este lhes enviou, por fim, dizendo: Respeitarão a meu filho.
7 Yá vala tə də swɩ̀n duən con, ba wʋ́: ‹Á ywàŋá, ʋ tə nə wá bà ʋ tɩnɩ bwálɩ́ tə, ʋ nyɩna tɩan kwa nə. Nə gwɩa wá, sə nə dàń ga ja kárá tə›.
7 Mas os tais lavradores disseram entre si: Este é o herdeiro; ora, vamos, matemo-lo, e a herança será nossa.
8 Ba dàń ma ja bìú tə, ba gʋ wá, ba dɩlɩ ʋ tɩgɩ tə kárá tə kwa con».
8 E, agarrando-o, mataram-no e o atiraram para fora da vinha.
9 Zwezi dàń ma bwe, ʋ wʋ́: «Bɛ̀eɛ̀e nə kárá tə tíú dàń wá fwa? Kʋ yɩ, ʋ wá va ʋ kárá tə wa, ʋ gʋ vala tə mama, ʋ ga tì kárá tə ʋ kə lɩ̀à duən jɩ̀àn wa.
9 Que fará, pois, o dono da vinha? Virá, exterminará aqueles lavradores e passará a vinha a outros.
10 Á kàrɩ̀ Yɩɩ sagɩ tə wa, ba nə pʋ́pʋ́nɩ́, kʋ wʋ́:
10 Ainda não lestes esta Escritura:
11 *Yuu-Tiu nə ken, sə kʋ ya nətʋ, yá kʋ yɩ yozəŋu kʋ pa nəba›.»
11 isto procede do Senhor, e é maravilhoso aos nossos olhos?
12 Yɩɩ joŋwana yun tɩ̀án tə, də Yɩɩ nii yənu tɩ̀án tə, də Zwifə-ba nəkwɩna tə yà yə̀ə́ də, zwansɩsara tə yɩ, Zwezi ma swɩ̀n ba mʋ̀ con. Ba dàń pɩ̀à, sə ba ja wá. Yá ba dàń yà nə dəri lɩ̀à tə fən. Ba yá wá, ba ga vìí.
12 E procuravam prendê-lo, mas temiam o povo; porque compreenderam que contra eles proferira esta parábola. Então, desistindo, retiraram-se.
13 *Zwifə-ba Yɩɩ *joŋwana yun tɩ̀án, də Yɩɩ nii *yənu tɩ̀án, də ba *nəkwɩna tʋn *Farɩzɩan-ba duən, də *Erodə kwa lɩ̀à duən Zwezi con, sə ba ma ja ʋ də̀ń nə də bwiə don.
13 E enviaram-lhe alguns dos fariseus e dos herodianos, para que o apanhassem em alguma palavra.
14 Ba twi ba swɩ̀n ʋ con, ba wʋ́: «Karnyɩna, nə yə̀ə́ də, n yɩ cɩ́gá tíú. N ba lìù yii dəri, n yáá nə tə̀lə́ də dun tə ləzwənə nə jə yɩrɩ. Yá n ga bɩrɩ Yɩɩ cwəŋə tə də cɩ́gá. Swɩ̀n bɩrʋ nəba: Yɩɩ nii pɩn cwəŋə, sə nə ŋwɩ́n, nə à yə̀ə́, sə nə dàn ká ŋwɩ́n lanpoo, nə pa *Romə-ba pɩ̀ʋ́ nəfarʋ tə nə? Kʋ yɩ kálʋ́, sə nə ŋwɩ́n kʋ mʋ̀ naaa, nə à yə̀ə́ kʋ wà mɛ?»
14 Chegando, disseram-lhe: Mestre, sabemos que és verdadeiro e não te importas com quem quer que seja, porque não olhas a aparência dos homens; antes, segundo a verdade, ensinas o caminho de Deus; é lícito pagar tributo a César ou não? Devemos ou não devemos pagar?
15 Yá Zwezi yà yə̀ə́ də, ba yɩ níə́ bələ tɩ̀án. Ʋ ma swɩ̀n ba con, ʋ wʋ́: «Bɛ̀eɛ̀e nə pɩn á ma pɩ̀à, sə á ja à də̀ń nə? Á pɩan nə cɩnɩa səbikʋlʋ nədʋ, sə à jə́n».
15 Mas Jesus, percebendo-lhes a hipocrisia, respondeu: Por que me experimentais? Trazei-me um denário para que eu o veja.
16 Ba ma ja kʋ don ba ja bà, Zwezi dàń ma bwe ba, ʋ wʋ́: «Wàà yuu də ʋ yɩrɩ nə ba pʋ́pʋ́nɩ́ yəbə?» Ba ma le wá, ba wʋ́: «Romə-ba pɩ̀ʋ́ nəfarʋ tə nə!»
16 E eles lho trouxeram. Perguntou-lhes: De quem é esta efígie e inscrição? Responderam: De César.
17 Zwezi dàń ma swɩ̀n ba con, ʋ wʋ́: «Á ŋwɩ́án kʋ tə nə yɩ Romə-ba pɩ̀ʋ́ nəfarʋ tə nyiən, á pa wá, sə á ga ŋwɩ́n kʋ tə nə yɩ Yɩɩ nyiən, á pa Yɩɩ də nə!» Ʋ liu tə, ʋ nə le ba tə gwárɩ́ ba.
17 Disse-lhes, então, Jesus: Dai a César o que é de César e a Deus o que é de Deus. E muito se admiraram dele.
18 *Sadɩsɩan-ba mʋ̀ bɩrɩ də, tɩga bá pìí ba bwin ba naŋa. Ba wa lɩ̀à duən dàń twi Zwezi con, ba bwe wá, ba wʋ́:
18 Então, os saduceus, que dizem não haver ressurreição, aproximaram-se dele e lhe perguntaram, dizendo:
19 «Karnyɩna, *Moyizə pʋ́pʋ́nɩ́ Yɩɩ *nii kʋ tə, ʋ pa nəba, ʋ wʋ́: ‹Bɛɛ nə tɩga, ʋ yá ʋ kan nə, yá ʋ də ʋ kan tə wà bìú lʋrɩ, ʋ nyánʋ́ mɛ, sə ʋ tì kadənu tə. Ʋ lʋra bɩa ʋ nə, ʋ ma tún dwíí ʋ pa ʋ zʋnʋ tə nə tɩga tə nə›.
19 Mestre, Moisés nos deixou escrito que, se morrer o irmão de alguém e deixar mulher sem filhos, seu irmão a tome como esposa e suscite descendência a seu irmão.
20 Yá nubɩa barpɛ duən yà nə wulə. Nəkwɩa tə swe, ʋ tɩ də ʋ tə wà bìú lʋrɩ.
20 Ora, havia sete irmãos; o primeiro casou e morreu sem deixar descendência;
21 Bələ tíú tə tì kadənu tə, ʋ də tɩga də ʋ ba bìú jə. Kʋ tətə nə tʋn batwa tíú tə də yɩra, də ba duən tə mɛ.
21 o segundo desposou a viúva e morreu, também sem deixar descendência; e o terceiro, da mesma forma.
22 Kadənu tə dí nubɩa barpɛ tə mɛ duən kwa nə. Yá ʋ də ba lìù mama ga wà bìú duən nə lʋrɩ.
22 E, assim, os sete não deixaram descendência. Por fim, depois de todos, morreu também a mulher.
23 Ba mɛ barpɛ tə jɩn wá, ba ma fwa ba kan. Kʋ mʋ̀ tə yɩrɩ, dɩɩn tə nə tɩga nə wá pìí ba bwin, wàà nə wá tɩnɩ kan tə?»
23 Na ressurreição, quando eles ressuscitarem, de qual deles será ela a esposa? Porque os sete a desposaram.
24 Zwezi ma le ba, ʋ wʋ́: «Á dwá á tɩ̀àn. Á nə yə̀rì Yɩɩ sagɩ tə, á ma yə̀rì Yɩɩ dɩ̀àn tə də yɩrɩ.
24 Respondeu-lhes Jesus: Não provém o vosso erro de não conhecerdes as Escrituras, nem o poder de Deus?
25 Máŋá tə tɩga nə wá pìí ba bwin ba nan, bara də kana bá swe duən. Yá ba dàń wá yà ndə *malɩkɛ nə Yɩɩ *sàń wa.
25 Pois, quando ressuscitarem de entre os mortos, nem casarão, nem se darão em casamento; porém, são como os anjos nos céus.
26 Á wà kàrɩ̀ kʋ tə, Yɩɩ nə swɩ̀n Moyizə sagɩ tə wa, tɩga ka pìí ka bwin ka nan tə yuu wa, naaa? Ʋ swɩ̀n yoo tə, kʋ nə nan Moyizə nə tuni tə wa. Lá nə Yɩɩ swɩ̀n Moyizə con, ʋ wʋ́: ‹À yɩ Yɩɩ tə, *Abərahamə də *Yɩzakə də *Zwakɔbə nə jʋ̀nɩ̀›.»
26 Quanto à ressurreição dos mortos, não tendes lido no Livro de Moisés, no trecho referente à sarça, como Deus lhe falou:
27 Zwezi ma swɩ̀n ʋ súrí lá, ʋ wʋ́: «Kʋ nətʋ bɩrɩ də, Yɩɩ yɩ lɩ̀à tə, ba nə wulə mɩɩ wa Yɩɩ, ʋ tà tɩga Yɩɩ. Á dwá á tɩ̀àn mɩ́ámɩ́án».
27 Ora, ele não é Deus de mortos, e sim de vivos. Laborais em grande erro.
28 Yɩɩ nii *yənu tíú don nì də, Zwezi də *Sadɩsɩan-ba wulə ba tʋ́tʋ̀nɩ́ duən. Ʋ yəni də, Zwezi le ba zəni. Ʋ dàń ma fàrʋ́ ʋ yí ʋ yɩra ʋ bwe wá, ʋ wʋ́: «Yɩɩ *nii yoo kwà nə dwə tə mama?»
28 Chegando um dos escribas, tendo ouvido a discussão entre eles, vendo como Jesus lhes houvera respondido bem, perguntou-lhe: Qual é o principal de todos os mandamentos?
29 Zwezi ma le wá, ʋ wʋ́: «Nə̀ń yoo kʋ tə, nə dwə tə mama. ‹*Yɩzərayɛlə-ba, á cʋga! *Yuu-Tiu don tə̀lə́, də kʋ nə tà Yɩɩ. Ʋ mʋ̀ nə yɩ nə Yuu-Tiu.
29 Respondeu Jesus: O principal é:
30 N mɛ, sə n sóní Yuu-Tiu, ʋ nə yɩ n Yɩɩ də n waa mama. N sóní kʋ tə nə ziən kʋ pa Yɩɩ nə. N bʋ́n Yɩɩ yoo máŋá mama. N kə n kajaŋa mama n pɩn Yɩɩ nə.›
30 Amarás, pois, o Senhor, teu Deus, de todo o teu coração, de toda a tua alma, de todo o teu entendimento e de toda a tua força.
31 N ga nə̀ń bələ nii nyiən: ‹N mɛ, sə n sóní n yɩra lìù, ndə n nə swə n tətə nətʋ›. Yɩɩ nii yoo don kʋ́ʋ̀ tə̀lə́, kʋ nə dwə tə tə bələ tə».
31 O segundo é:
32 Yɩɩ nii yənu tíú tə ma swɩ̀n Zwezi con, ʋ wʋ́: «Karnyɩna, kʋ ziən. Kʋ tə, n nə swɩ̀n tə yɩ cɩ́gá cɩcɩ: Yɩɩ yɩ nədʋ, yá yɩa duən tə̀lə́ tə súrí ʋ mʋ̀ nə.
32 Disse-lhe o escriba: Muito bem, Mestre, e com verdade disseste que ele é o único, e não há outro senão ele,
33 Ləzwənə mɛ, sə ʋ sóní Yɩɩ də ʋ waa mɛ. Ʋ mɛ, sə ʋ sóní kʋ tə nə ziən kʋ pa Yɩɩ nə. Ʋ mɛ, sə ʋ bʋ́n Yɩɩ nə máŋá mama. Ʋ mɛ, sə ʋ kə ʋ kajaŋa tə mama Yɩɩ nə. Ʋ mɛ, sə ʋ sóní ʋ yɩra lìù ndə ʋ tətə nə. Kʋ mʋ̀ nə kʋkwa ka gʋ vàná ka sʋrʋ ka pa Yɩɩ nə, də ka ŋwán wiən yiri mama».
33 e que amar a Deus de todo o coração e de todo o entendimento e de toda a força, e amar ao próximo como a si mesmo excede a todos os holocaustos e sacrifícios.
34 Zwezi nɩ də, ʋ le də yənu, ʋ dàń ma swɩ̀n, ʋ wʋ́: «N ba ŋʋ́ná də Yɩɩ pàrɩ̀ tə». Kʋ kwa nə, lìù mama waa dɩ̀àn yà kʋ́ʋ̀ wà yí, sə ʋ kʋ́ʋ̀ bwe Zwezi bwiə don.
34 Vendo Jesus que ele havia respondido sabiamente, declarou-lhe: Não estás longe do reino de Deus. E já ninguém mais ousava interrogá-lo.
35 Zwezi nə wulə ʋ kàrɩ̀ lɩ̀à *Zwifə-ba Yɩɩ *dìə̀ wa, ʋ dàń bwe bwiə tə tə: «Nətə nə Yɩɩ nii *yənu tɩ̀án tə wàá ba swɩ̀n ba wʋ́, *Kərisə ʋ nə yɩ jonu tə, Yɩɩ nə kúrí, yɩ *Davidə nàʋ́?
35 Jesus, ensinando no templo, perguntou: Como dizem os escribas que o Cristo é filho de Davi?
36 Yɩɩ-*Siŋu tə cúə́ Davidə tətə yuu wa, ʋ ga swɩ̀n, ʋ wʋ́: ‹*Yuu-Tiu Yɩɩ swɩ̀n à Yuu-Tiu con, ʋ wʋ́: «Bàá jə̀ń à jɩzən nə, də à ma kəni n dʋŋa n nɛɛ də̀ń nə, sə n nɩŋa ba!» ›
36 O próprio Davi falou, pelo Espírito Santo:
37 Də Davidə tətə nə ja Kərisə, ʋ ma boŋə ‹Yuu-Tiu›, ʋ dàń wá twá nətə, ʋ ma kʋ́ʋ̀ ya ʋ nàʋ́ də?»
37 O mesmo Davi chama-lhe Senhor; como, pois, é ele seu filho? E a grande multidão o ouvia com prazer.
38 Ʋ swɩ̀n ba tə con, ʋ nə kàrɩ̀ tə, ʋ wʋ́: «Á cɩa á tɩ̀àn nə də Yɩɩ nii *yənu tɩ̀án tə. Ba mʋ̀ nə swə, sə ba zʋ gandaran ba ja jijiri. Ba ga swə, sə ba jʋn ba jə́rə́ bwálá wa.
38 E, ao ensinar, dizia ele: Guardai-vos dos escribas, que gostam de andar com vestes talares e das saudações nas praças;
39 Ba twá lá, ba kúrí gwələ tə, ba nə nàn zəni, *Zwifə-ba *jə́rə́ dii tə wa. Ba jəni bwálá nəzəŋə nə, diŋə nəfaran wa.
39 e das primeiras cadeiras nas sinagogas e dos primeiros lugares nos banquetes;
40 Ba vɩrɩ kadənə wiən, ba ga fwa yɩjʋnɩ ba ba zwɛ̀e, ləzoni yáá con, sə ba ma bɩrɩ də, ba yɩ ləzwənzəŋə. Yɩɩ wá bʋ̀rɩ̀ ba bʋ̀rà, ʋ ga cʋ̀gʋ̀ ba mɩ́ámɩ́án».
40 os quais devoram as casas das viúvas e, para o justificar, fazem longas orações; estes sofrerão juízo muito mais severo.
41 Kʋ kwa nə, Zwezi jə̀ń Yɩɩ səbiu daka yikənə bwálɩ́ tə bɩan nə, *Zwifə-ba Yɩɩ *dìə̀ wa. Zwezi yà ywàŋá nətʋ tə, lɩ̀à nə kəni səbiu tə. Wiən tɩ̀án yà pɩn səbiu zənzən.
41 Assentado diante do gazofilácio, observava Jesus como o povo lançava ali o dinheiro. Ora, muitos ricos depositavam grandes quantias.
42 Kadənu zʋrʋ don twi ʋ tì səbibii bələ ʋ kə lá.
42 Vindo, porém, uma viúva pobre, depositou duas pequenas moedas correspondentes a um quadrante.
43 Zwezi dàń ma bon ʋ karbɩa tə, ʋ swɩ̀n ba con, ʋ wʋ́: «Cɩ́gá mama, à mʋ̀ nə swɩ̀n kʋ á con: Won tə, kan tə nə ken lá dáá, kʋ doni lɩ̀à tə mɛ nyiən.
43 E, chamando os seus discípulos, disse-lhes: Em verdade vos digo que esta viúva pobre depositou no gazofilácio mais do que o fizeram todos os ofertantes.
44 Ba duən tə yɩ səbiu tə nə pàlɩ́ nə ba ken lá. Yá ʋ mʋ̀ də ʋ zʋrɩ tə mɛ, ʋ ken kʋ tə mama, ʋ yà nə jə, kʋ tə, ʋ yà nə ma kʋnɩ ʋ tɩ̀àn».
44 Porque todos eles ofertaram do que lhes sobrava; ela, porém, da sua pobreza deu tudo quanto possuía, todo o seu sustento.
Atalhos do teclado
- Capítulo anterior←
- Próximo capítulo→
- Versículo anteriork
- Próximo versículoj
- Limpar seleçãoEsc
- Esta ajuda?
Estude este capítulo no WhatsApp
Peça à IA da Bíblia Fala para explicar Marcos 12, comparar traduções ou montar um estudo — tudo direto pelo WhatsApp.